Ministru kabineta sēdē: 2011.gada 26.aprīlī

EM: Par Latvijas nacionālo reformu programmu "ES 2020"

Latvijas nacionālajā reformu programmā "ES 2020" stratēģijas īstenošanai iekļauto pasākumu īstenošana nodrošinās 1,5% IKP pieaugumu ik gadu, savukārt investīcijām infrastruktūrā un uzņēmēju tiešajam atbalstam no ES fondiem plānots novirzīt vairāk nekā 2 miljardus latu.

Eiropas Savienības dalībvalstīm līdz 2011.gada aprīļa beigām Eiropas Komisijā jāiesniedz nacionālās reformu programmas "ES 2020" stratēģijas īstenošanai. Nacionālo reformu programmu mērķis ir veicināt izaugsmi un nodarbinātību, īstenojot politikas pasākumus "ES 2020" stratēģijas ieviešanā. Ekonomikas ministrija sadarbībā ar citām ministrijām, sociālajiem partneriem un nevalstiskajām organizācijām ir sagatavojusi Latvijas nacionālo reformu programmu "ES 2020" stratēģijas īstenošanai (Latvijas NRP), kas 26.aprīlī apstiprināta Ministru kabinetā.

Latvijas NRP ir aprakstīts vidēja termiņa makroekonomiskais scenārijs, atspoguļoti galvenie Latvijas tautsaimniecības makrostrukturālie izaicinājumi (šķēršļi) un galvenie pasākumi 2011.–2013.gadam to novēršanai, kā arī Latvijas kvantitatīvie mērķi 2020.gadam "ES 2020" stratēģijas kontekstā un galvenie pasākumi 2011.–2013.gadam to sasniegšanai.

Latvijas ekonomikas ilgtspējīgas izaugsmes priekšnoteikums ir konkurētspējas palielināšana, tāpēc Latvijas NRP galvenais uzsvars ir uz makrostrukturālo izaicinājumu (šķēršļu) novēršanu, kas izveidos arī priekšnosacījumus sekmīgai "ES 2020" stratēģijas mērķu sasniegšanai.

• Budžeta deficīta samazināšanai programmā iekļauti pasākumi fiskālās konsolidācijas nodrošināšanai, ēnu ekonomikas apkarošanai, fiskālās disciplīnas stiprināšanai un pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai.

• Ņemot vērā augstās privātā sektora parādsaistības, definēti pasākumi labi funkcionējoša un stabila finanšu sektora nodrošināšanai, ietverot pasākumus banku kapitāla bāzes stiprināšanai un stingrāku likviditātes prasību noteikšanai, valstij piederošo banku pārveidei/pārdošanai, kā arī sabiedrības informēšanai finanšu pakalpojumu jautājumos un patērētāju tiesību aizsardzības regulējuma pilnveidošanai patērētāju kreditēšanas jomā.

• Sabalansētas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai, t.sk. veicinot tirgojamo nozaru attīstību un ceļot produktivitāti, ietverti pasākumi ārvalstu tiešo investīciju piesaistīšanai uz eksportu orientētām nozarēm, atbalstam ārējo tirgu apgūšanai un inovāciju veicināšanai, kvalitatīvas un konkurētspējīgas loģistikas un tranzītpakalpojumu infrastruktūras nodrošināšanai, IKT attīstībai un digitālā vienotā tirgus ieviešanai.

• Strukturālā bezdarba mazināšanai, nodrošinot labāku kvalifikācijas un prasmju atbilstību darba tirgus prasībām, ietverti pasākumi aktīvās darba tirgus politikas pilnveidošanai, pakāpeniski pārejot no krīzes seku mazinošajiem uz tradicionālajiem aktīvās darba tirgus politikas pasākumiem, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju un sociālās palīdzības klientu atgriešanai darba tirgū un atbalstam reģionālajai mobilitātei, Nodarbinātības dienesta darba pilnveidošanai, kā arī profesionālās un augstākās izglītības modernizācijai.

• Uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, efektīvai ES fondu izmantošanai, uzņēmumu pieejas finansēm nodrošināšanai ar mērķi atbalstīt produktīvās investīcijas, ietverti pasākumi administratīvo šķēršļu mazināšanai, pakalpojumu tirgus stiprināšanai, ES fondu apguves paātrināšanai, pašvaldību kapacitātes stiprināšanai uzņēmumu un investīciju piesaistē.

Vienlaikus Latvijas NRP iekļauti pasākumi, kas nodrošinās šādu Latvijas kvantitatīvo mērķu sasniegšanu līdz 2020.gadam: panākt nodarbinātības līmeni 73% apmērā, palielināt ieguldījumus pētniecībā un attīstībā (R&D) līdz 1,5% no IKP, palielināt augstākās izglītības ieguvušo personu īpatsvaru līdz 34–36%, samazināt skolu nepabeigušo jauniešu īpatsvaru līdz 13,4%, samazināt nabadzības riskam pakļauto personu īpatsvaru līdz 21%, palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru bruto enerģijas galapatēriņā līdz 40%, kā arī ierobežot siltumnīcefekta gāzu emisijas un palielināt energoefektivitāti, lai nodrošinātu ES definēto mērķu sasniegšanu.

Latvijas nacionālā reformu programma "ES 2020" stratēģijas īstenošanai tuvākajās dienās tiks iesniegta Eiropas Komisijai vienlaikus ar Finanšu ministrijas izstrādāto Latvijas Konverģences programmu. ES līmenī tiks veikta abu programmu daudzpusējā uzraudzība – Eiropas Komisija vērtēs katras ES dalībvalsts programmu un nepieciešamības gadījumā nāks klajā ar rekomendācijām ES dalībvalstu ekonomiskās politikas stiprināšanai. Svarīgi atzīmēt, ka daļa no pasākumiem tiks līdzfinansēta no ES budžeta.

Latvijas nacionālo reformu programmu "ES 2020" stratēģijas īstenošanai sagatavoja Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Ārlietu ministriju, Finanšu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Kultūras ministriju, Labklājības ministriju, Satiksmes ministriju, Tieslietu ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Zemkopības ministriju, Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, Latvijas Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisiju, Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un Latvijas Pašvaldību savienību.

"ES 2020" stratēģijas galvenā ideja ir izveidot ES telpā ilgtspējīgu sociālā tirgus ekonomiku, kurā labklājības līmenis tiek veicināts ar inovācijas un efektīvas resursu izmantošanas palīdzību, galveno uzsvaru liekot uz zināšanām. "ES 2020" stratēģijai ir trīs galvenās prioritātes:

• viedā jeb gudrā (smart) izaugsme – izaugsmes nodrošināšana uz vērtību radīšanas bāzes ar zināšanu palīdzību (izglītība un pētniecība, inovācija un kreativitāte);

• ilgtspējīgā izaugsme – konkurētspējīgas, savienotas un videi draudzīgākas (zaļākas) ekonomikas veidošana (transports, enerģētika, rūpniecības politika);

• iekļaujošā izaugsme – iespēju nodrošināšana cilvēkiem iekļaujošā sabiedrībā (elastība un drošība darba tirgū, prasmju atbilstība darba tirgus prasībām, nabadzības un atstumtības mazināšana, pašnodarbinātības iespēju paplašināšana).

 

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

FM: Par Latvijas Konverģences programmu 2011.–2014.gadam

Ministru kabinets 26.aprīlī ir apstiprinājis Latvijas Konverģences programmu 2011.–2014.gadam, paredzot Latvijai tuvākajos gados mērenu ekonomikas izaugsmi, stingru un ilgtspējīgu fiskālo politiku un strukturālās reformas, kam loģiski būtu jānoved valsts pie atbilstības Māstrihtas kritērijiem un eiro ieviešanas 2014.gadā.

Lai nodrošinātu ekonomikas izaugsmi un valsts finanšu stabilitāti, visas ES dalībvalstis gatavo ikgadējas vidēja termiņa programmas, kas raksturo valsts fiskālo politiku turpmākajiem četriem gadiem. Eirozonas valstis gatavo Stabilitātes programmas, savukārt pārējās ES dalībvalstis – Konverģences programmu. Programma līdz 29.aprīlim ir jāiesniedz Eiropas Komisijai.

Finanšu ministrs Andris Vilks uzsver ekonomiskās un fiskālās politikas kritēriju ievērošanas nepieciešamību: "Krīze visām ES dalībvalstīm ir sniegusi labu mācību stundu. Mēs Latvijā esam paveikuši smagu darbu, lai pārvarētu finanšu un ekonomisko krīzi un atgrieztos uz izaugsmes un attīstības ceļa. Un šā ceļa gals nav Māstrihtas kritēriju ievērošana un eiro ieviešana. Eiro Latvijā būs tikai būtisks un loģisks solis ceļā uz to, lai mūsu valstī būtu ilgtspējīga ekonomiskā attīstība, kas nes sabiedrībai labklājību, pietuvinot to vidējam Eiropas līmenim."

Jaunās Latvijas Konverģences programmas 2011.–2014.gadam pamatā ir piesardzīgs makroekonomiskās attīstības scenārijs, kas tika izmantots arī, gatavojot grozījumus 2011.gada budžeta likumā. Tas paredz 2011.gadā 3,3% IKP izaugsmi, 2012.gadā un turpmākajos gados – 4% pieaugumu. Gada vidējās inflācijas prognozes 2011.gadam ir 3,5%, savukārt 2012.gadā inflācija stabilizēsies 2% līmenī, un šāds mērens patēriņa cenu pieaugums saglabāsies arī turpmāk.

Pamatojoties uz makroekonomiskās attīstības scenāriju un nepieciešamību turpināt budžeta bilances stabilizāciju turpmākajos gados, ir apstiprināti fiskālie mērķi turpmākajiem trīs gadiem – nodrošināt budžeta deficītu 2012.gadā zem 3%, bet ar mērķi tiekties uz budžeta deficītu 2,5% apmērā no IKP, 2013.gadā zem 1,9% no IKP un 2014.gadā zem 1,1% no IKP.

Šie fiskālie mērķi ir uzskatāmi par būtisku priekšnoteikumu, lai Latvija īstenotu plānu ieviest eiro ar 2014.gada 1.janvāri. Jāuzsver, ka eiro ieviešana ir nevis mērķis, bet līdzeklis – valsts spēja ievērot Māstrihtas kritērijus, pat ja nenotiek pievienošanās eirozonai, pati par sevi ir apliecinājums valsts ekonomikas un finanšu stabilitātei un uzticamībai, kas savukārt veicina investīcijas, samazina valsts parāda apkalpošanas izmaksas u.tml.

Arī turpmāk Latvija ir stingri apņēmusies realizēt pretciklisku fiskālo politiku, uzturēt stabilu un labi funkcionējošu finanšu sektoru, nodrošināt efektīvu un caurskatāmu ES fondu apguvi, turpināt strukturālās reformas tādās jomās kā izglītība, nodarbinātība, valsts aktīvu pārvaldība, valsts sektora pārvalde, uzņēmējdarbības vide, valsts iepirkums, sociālā budžeta ilgtspēja un citās jomās.

 

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

IeM: Par Valsts policijas un CSDD sadarbību fotoradaru fiksētās informācijas apstrādē

26.aprīlī Ministru kabinetā izskatīts un pieņemts zināšanai informatīvais ziņojums "Par plānotajiem organizatoriskajiem un tiesiskajiem pasākumiem, kas tiks veikti, lai nodrošinātu automātisko ātruma mērierīču efektīvu darbību, kā arī paredzamo ceļu satiksmes uzraudzības jomā iesaistīto personālresursu atslogošanu automātisko ātruma mērierīču darbības rezultātā".

Iekšlietu ministrija (Valsts policija) slēgs līgumu ar Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD), paredzot, ka CSDD veic no pārkāpuma fiksēšanai, neapturot transportlīdzekli, paredzētajiem tehniskajiem līdzekļiem saņemtās informācijas apstrādi, protokolu–lēmumu sagatavošanu un pēc pārbaudes veikšanas Valsts policijā nosūtīšanu transportlīdzekļa turētājam (īpašniekam).

 

IeM: Par samaksas kārtību komersantam par ceļu satiksmes pārkāpumu fiksēšanu ar fotoradariem

26.aprīlī Ministru kabinetā (MK) izdoti MK noteikumi "Samaksas kārtība komersantam par pakalpojuma sniegšanu – pārkāpuma ceļu satiksmē fiksēšanu ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli".

Noteikumi nosaka kārtību, kādā nosakāmi faktiskie valsts pamatbudžeta ieņēmumi no naudas sodiem, kas uzlikti par administratīvajiem pārkāpumiem, kuri fiksēti ar fotoradariem. Noteikumu regulējums būs pamats finanšu līdzekļu apritei starp Valsts kasi, Iekšlietu ministriju (Valsts policiju) un komersantu.

Noteikumi paredz faktisko ieņēmumu daļu (procentos), ko komersants saņems kā samaksu par fotoradaru uzstādīšanu vai piegādi, to darbības nodrošināšanu, iegūtās informācijas nodošanu apstrādei un lēmumu pieņemšanai. Noteikumi arī nosaka kārtību, kādā komersants saņem samaksu par pakalpojuma sniegšanu. Komersants par pakalpojuma sniegšanu saņems samaksu 35 procentu apmērā (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli) no faktiskajiem ieņēmumiem.

Valsts policijai būs rūpīgi jāseko ātruma pārkāpējiem uzlikto naudas sodu samaksas gaitai, lai panāktu, ka naudas sodi tiek samaksāti atbilstoši nosūtītajiem lēmumiem – protokoliem. Ja naudas sods nebūs samaksāts viena gada laikā, lieta tiks nodota zvērinātam tiesu izpildītājam. Jāņem vērā arī tas, ja naudas sods nebūs samaksāts, tad transportlīdzeklim netiks veikta kārtējā tehniskā apskate.

 

IeM: Par Valsts policijas dalības pagarināšanu Eiropas Savienības novērošanas misijā Gruzijā

26.aprīlī Ministru kabinetā (MK) izdots rīkojums "Par Valsts policijas amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi dalību Eiropas Savienības novērošanas misijā Gruzijā (EUMM Georgia)".

Rīkojums paredz Valsts policijas amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi dalību EUMM Georgia no 2011.gada 29.aprīļa līdz 2012.gada 28.aprīlim.

Eiropas Savienības novērošanas misijai Gruzijā ir būtiska loma spriedzes mazināšanā konfliktā iesaistīto pušu starpā, jo EUMM Georgia ir vienīgais Krievijas un Gruzijas 2008.gada 12.augustā parakstītās vienošanās par uguns pārtraukšanu ieviešanas novērotājs.

Šobrīd EUMM Georgia 204 novērotāju vidū, kas pārstāv 26 ES dalībvalstis, dalību turpina divi Latvijas eksperti – viena Valsts policijas un viena Valsts robežsardzes amatpersona. Ar MK 2010.gada 12.jūlija rīkojumu Nr.393 "Par valsts policijas un Valsts robežsardzes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dalības laika pagarināšanu ES novērošanas misijā Gruzijā (EUMM Georgia)" dalība misijā ekspertiem pagarināta attiecīgi līdz 2011.gada 31.maijam un 2011.gada 14.septembrim.

Saskaņā ar likumu "Par valsts budžetu 2011.gadam" Iekšlietu ministrijai civilo ekspertu dalības starptautiskajās misijās un operācijās nodrošināšanai kopā tiek plānoti 250 554 latu izdevumi. Iekšlietu ministrijai jānodrošina misijas dalība EUMM Georgia piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

 

Iekšlietu ministrijas Administratīvais departaments

 

SM: Par jaunām prasībām transportlīdzekļu vadītāju eksaminācijas inspektoriem

Pieņemti jauni noteikumi, kas noteiks prasības transportlīdzekļu (izņemot traktortehniku) vadītāju eksaminācijas inspektoriem, kuri VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (CSDD) veic vadīšanas eksāmenu pieņemšanu.

Lai inspektors pieņemtu eksāmenu, viņam jābūt zināšanām par spēkrata vadīšanu; prasmei pareizi uztvert un kopumā novērtēt pretendenta iemaņas transportlīdzekļa vadīšanā; labām personīgās braukšanas prasmēm; zināšanām par transportlīdzekli un ekonomisku un videi draudzīgu braukšanu.

Par inspektoru varēs kļūt, ja persona būs sasniegusi 23 gadu vecumu, ieguvusi vismaz profesionālo vidējo izglītību, izies CSDD apmācību un nokārtos teorētisko un praktisko eksāmenu. Tāpat regulāri būs jāiziet periodiskās apmācības un tiks pārbaudīti arī pieņemtie eksāmeni, lai nodrošinātu augstu vadīšanas eksāmena pieņemšanas kvalitāti. Jāpiebilst, ka inspektors nevarēs nodarboties ar transportlīdzekļu vadītāju apmācību.

Šīs prasības iekļautas Ministru kabineta noteikumos "Noteikumi par prasībām transportlīdzekļu (izņemot traktortehniku) vadītāju eksaminācijas inspektoriem", ko 26.aprīlī atbalstīja valdības sēdē.

Ministru kabineta noteikumi bija jāizstrādā, jo līdz šim prasības transportlīdzekļu vadītāju eksaminācijas inspektoriem bija noteiktas CSDD iekšējos noteikumos. Taču līdz ar nepieciešamību pārņemt Direktīvu 2006/126/EK par vadītāju apliecībām bija jāizstrādā ārējs normatīvais akts.

Jaunie noteikumi attieksies uz jau esošajiem inspektoriem un uz personām, kas nākotnē vēlēsies iegūt šādu kvalifikāciju.

 

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

SM: Par sliežu ceļa rekonstrukciju Rail Baltica projektētā maršrutā

Ar valdības piešķirto 23,5 miljonu latu valsts budžeta finansējumu Latvija šogad turpinās Rail Baltica koridora esošo sliežu rekonstrukciju. To plānots pabeigt līdz 2015.gada beigām.

Šāds lēmums pieņemts 26.aprīlī, Ministru kabinetam izskatot Satiksmes ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu "Par esošā sliežu ceļa rekonstrukcijas Rail Baltica maršrutā projekta īstenošanu".

Valdības sēdes protokollēmums paredz, ka šogad Rail Baltica esošo sliežu rekonstrukcijas projektam no valsts budžeta programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai" jāpārdala aptuveni septiņi miljoni latu.

Savukārt Finanšu ministrijai valsts budžeta ilgtermiņa saistībās no 2012.gada līdz 2015.gadam ik gadu jāparedz 4,11 miljoni latu (kopumā 16 456 010 latu). Pievienotās vērtības nodoklis un iespējamais būvdarbu izmaksu pieaugums jāsedz VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz).

Kopējās Rail Baltica esošo sliežu rekonstrukcijas projekta attiecināmās izmaksas būs 30,6 miljoni latu, no kurām 76,85% jeb 23,5 miljoni latu plānots segt no valsts budžeta, savukārt 23,15% jeb aptuveni 7 miljoni latu veido Eiropas Savienības līdzfinansējums no Eiropas transporta tīkla (TEN-T) programmas.

Iepriekš Rail Baltica esošo sliežu rekonstrukcijas projekta kopējās izmaksas bija paredzētas 67,8 miljoni latu, no kurām 23,15% bija plānots TEN-T finansējums, 46,85% – valsts budžeta līdzekļi, savukārt atlikušos 30% paredzēja segt LDz. 2009.gadā, pasliktinoties ekonomiskajai situācijai Latvijā un ņemot vērā, ka LDz bija jānodrošina pilns līdzfinansējums citu Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai, projekta saņēmējs LDz iesniedza Eiropas Komisijā (EK) lūgumu iesaldēt projekta īstenošanu uz diviem gadiem, lai to atsāktu pēc 2011.gada. EK akceptēja projekta īstenošanas atlikšanu līdz 2011.gada 31.decembrim.

Eiropas Komisija arī ierosinājusi samazināt projekta apjomu un kopējās izmaksas, tādēļ LDz izstrādājis jaunu projektu. Arī šā samazinātā apjoma projekta ietvaros tiks sasniegts galvenais projekta mērķis – nodrošināta pasažieru vilcienu satiksme ar 120 km/h lielu ātrumu un kravas vilcienu satiksme ar 80 km/h lielu ātrumu.

Tomēr jāatzīmē, ka arī laikā, kad projekts bija "iesaldēts", LDz ir veicis darbus (pašu finansētus) Rail Baltica koridorā, īpaši posmos Jelgava–Rīga–Sigulda, kas ir daļa no Rail Baltica koridora (piemēram, remontētas un nomainītas sliedes; nomainīts 521 gulsnis; 24 pārmiju pārvedu nomaiņa; remontēta viena pārbrauktuve un Jelgavā veikts dzelzceļa tilta pār Lielupi kapitālais remonts).

 

SM: Par rīcības plāna izstrādi elektronisko sakaru tīklu darbības nodrošināšanai

Turpmāk sakaru nozares komersantiem būs jāizstrādā rīcības plāns elektronisko sakaru tīkla nepārtrauktas darbības nodrošināšanai. To paredz Satiksmes ministrijas izstrādātie noteikumi, ko 26.aprīlī atbalstīja valdība.

Šāds plāns nepieciešams, lai noteiktu gan preventīvos, gan problēmu novēršanas pasākumus, ja sakaru tīkla, piemēram, interneta, pakalpojumu drošība tiek apdraudēta.

Tā kopija būs jānosūta jaunizveidotajai Informācijas tehnoloģiju (IT) drošības incidentu novēršanas institūcijai (CERT.LV), lai apdraudējuma gadījumā tā varētu operatīvāk un efektīvāk sadarboties ar komersantu. Līdz šim šādus plānus komersantiem nebija pienākums izstrādāt, taču IT drošības likums paredz, ka tādiem jābūt.

Noteikumi paredz arī kārtību, kādā galalietotājiem tiek īslaicīgi slēgta piekļuve elektronisko sakaru tīklam, ja kāds būtiski apdraud citu lietotāju tiesības vai informācijas sistēmu, vai elektronisko sakaru tīklu drošību.

Piemēram, īslaicīgi slēgt piekļuvi varētu gadījumos, ja galalietotājs apdraud elektronisko sakaru tīkla drošību – izraisa būtiskus IT drošības incidentus, veic vai organizē uzbrukumus mājaslapām, IT sistēmām, sakaru tīkliem u.c.

Pieprasījumu slēgt piekļuvi komersantam nosūtīs IT drošības incidentu novēršanas institūcija.

Jaunie Ministru kabineta noteikumi "Rīcības plānā elektronisko sakaru tīkla nepārtrauktas darbības nodrošināšanai ietveramā informācija, šā plāna izpildes kontroles kārtība un kārtība, kādā galalietotājiem tiek īslaicīgi slēgta piekļuve elektronisko sakaru tīklam" 26.aprīlī izskatīti valdības sēdē.

 

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

TM: Par grozījumiem Administratīvā procesa likumā

26.aprīlī Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus Administratīvā procesa likumā.

Grozījumi paredz administratīvajā procesā tiesā ieviest "pilotsprieduma procedūru". Proti, gadījumos, kad tiesā tiks saņemtas vairākas vienveidīgas lietas, kurās nav izveidojusies judikatūra, vienai vai vairākām "tipiskākajām" no šīm lietām paredzēta iespēja piešķirt "pilotlietas statusu". Tādējādi attiecīgā lieta paātrinātā kārtībā tiks izskatīta gan pirmās instances, gan augstāko instanču tiesās.

Paredzams, ka "pilotsprieduma procedūras" ieviešana veicinās attiecīgo lietu ātrāku izskatīšanu, turklāt "pilotspriedums" ļautu prognozēt lietas iznākumu arī pārējās analogajās lietās un stiprinātu vienveidīgas un prognozējamas tiesu prakses veidošanos.

Likumprojektā ir iekļauti arī citi būtiski Administratīvā procesa grozījumi, kas vērsti uz administratīvā procesa efektivizēšanu. Pašlaik Administratīvā procesa likumā ietvertais regulējums neparedz jaunāko informācijas tehnoloģiju izmantošanu tiesvedības procesā. Tiesas sēdes protokoli tiek rakstīti ar roku, nefiksējot pilnīgi visu tiesas sēdē runāto.

Turpmāk tiesas sēdes norise tiks ierakstīta digitāli, ļaujot precīzi fiksēt pilnīgi visu tiesas sēdē notiekošo. Tāpat gadījumos, kad kāds no lietas dalībniekiem nevarēs ierasties uz tiesas sēdi, tiesneši varēs izmantot videokonferenci un tiesas sēde nebūs jāatliek.

Grozījumi paredz atsevišķu tiesas procesam raksturīgu institūtu ieviešanu arī administratīvajā procesā iestādē, kas veicinās lietu efektīvāku izskatīšanu. Tāpat likumprojektā ir iekļauti grozījumi, kas ir vērsti uz efektīvāku privātpersonu tiesību aizsardzību administratīvā procesa izpildes stadijā.

Grozījumi vēl jāpieņem Saeimā.

 

Tieslietu ministrijas Administratīvais departaments

 

VARAM: Par grozījumiem Atkritumu apsaimniekošanas likumā

26.aprīlī Ministru kabinets akceptēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto noteikumu projektu "Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā".

Likumprojekts paredz, ka Ministru kabinets nosaka elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju reģistrēšanas kārtību, kā arī bateriju vai akumulatoru ražotāju reģistrēšanas kārtību.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija organizēs elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju reģistrēšanu, kā arī bateriju vai akumulatoru ražotāju reģistrēšanu.

Pārvaldes uzdevumu – reģistrēt elektrisko un elektronisko iekārtu, bateriju vai akumulatoru ražotājus – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija var deleģēt privātpersonai, noslēdzot attiecīgu deleģēšanas līgumu. Ja minēto uzdevumu veikšana deleģēta privātpersonai, šī privātpersona attiecībā uz valsts pārvaldes uzdevuma izpildi atrodas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pakļautībā.

Tāpat likumprojekts paredz, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāji sniedz informāciju par Latvijas tirgū piedāvāto elektrisko un elektronisko iekārtu daudzumu, kategorijām, kā arī par savākto, atkārtoti izmantoto, pārstrādāto, reģenerēto un eksportēto elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu daudzumu un kategorijām.

 

VARAM: Par atkritumu reģenerācijas un apglabāšanas veidiem

26.aprīlī Ministru kabinets akceptēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto noteikumu projektu "Noteikumi par atkritumu reģenerācijas un apglabāšanas veidiem".

Noteikumu projekts nosaka atkritumu reģenerācijas veidus un atkritumu apglabāšanas veidus.

Noteikumu projektā ir izvirzītas papildu prasības sadzīves atkritumu sadedzināšanai kā sadzīves atkritumu reģenerācijas veidam, nosakot iekārtām energoefektivitātes koeficientu.

Tāpat noteikumu projekts precizē atkritumu gazifikācijas un pirolīzes statusu, kā arī augsnes attīrīšanas metožu statusu kā reģenerācijas darbībām.

Sagatavotajā noteikumu projektā ir precizēta arī tādu darbību klasifikācija, kas tiek veiktas pirms atkritumu reģenerācijas vai apglabāšanas minēto procesu atvieglošanai.  

Pēc noteikumu stāšanās spēkā tie būs saistoši atkritumu apsaimniekošanas komersantiem, kuri veic atkritumu reģenerāciju vai apglabāšanu.

 

VARAM: Par mērķdotāciju piešķiršanu pašvaldībām, lai nodrošinātu bezmaksas internetu un datorus publiskajās bibliotēkās

26.aprīlī Ministru kabinets akceptēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādāto rīkojuma projektu "Par mērķdotāciju piešķiršanu pašvaldībām bezmaksas interneta un datoru nodrošināšanai pašvaldību publiskajās bibliotēkās".

Lai nodrošinātu iespēju iedzīvotājiem pašvaldību publiskajās bibliotēkās bez maksas izmantot internetu un datoru, kopumā valdība šim mērķim pašvaldībām piešķirs 316 975 latus.

Rīkojuma projekts nosaka katrai pašvaldībai konkrētu piešķirtās mērķdotācijas apjomu, lai tās segtu interneta abonēšanas un palīdzības dienesta pakalpojumu izmaksas, kas radušās Valsts vienotajā bibliotēku informācijas sistēmā no 2011.gada 1.janvāra līdz 2011.gada 31.decembrim.

Mērķdotācijas aprēķinātas, pamatojoties uz valsts aģentūras "Kultūras informācijas sistēmas" iesniegto informāciju.

Saskaņā ar Bibliotēku likumu valsts un pašvaldību bibliotēku lietotājiem ir tiesības bez maksas izmantot publiski pieejamos datorus, internetu un vispārpieejamos elektroniskās informācijas resursus.

 

VARAM: Par jaunām vietējo pašvaldību un plānošanas reģionu attīstības indeksa vērtībām

26.aprīlī Ministru kabinets akceptēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādāto noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 25.maija noteikumos Nr.482 "Noteikumi par teritorijas attīstības indeksa aprēķināšanas kārtību un tā vērtībām".

Noteikumu projekts nosaka jaunas vietējo pašvaldību un plānošanas reģionu teritorijas attīstības indeksa vērtības.

To aprēķināšanai tika izmantoti jaunākie statistikas dati par 2010.gadu, kas raksturo teritorijas sociāli ekonomisko attīstību.

Teritorijas attīstības indeksa vērtības tiek aktualizētas ik gadu, jo tās tiek izmantotas Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu apgūšanā.

Indeksi nosaka valsts līdzfinansējumu apmēru pašvaldību īstenotos ES fondu projektos – jo zemāks teritorijas attīstības indekss, jo augstāks valsts budžeta dotācijas un zemāks pašvaldības līdzfinansējuma īpatsvars.

 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa

 

ZM: Par kārtību, kādā organizējamas dzīvnieku sacensības, tirgi, izsoles, izstādes un citi pasākumi ar dzīvnieku piedalīšanos

26.aprīlī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) 2004.gada 26.oktobra noteikumos Nr.895 "Kārtība, kādā organizējamas dzīvnieku sacensības, tirgi, izsoles, izstādes un citi pasākumi ar dzīvnieku piedalīšanos".

Izmaiņas noteikumos paredz, ka turpmāk praktizējošs veterinārārsts pirms dzīvnieku piedalīšanās pasākumā dzīvnieku klīnisko apskati veic tikai tad, ja dzīvniekam ir redzamas infekcijas slimības pazīmes vai rodas profesionāli pamatotas aizdomas par dzīvnieka veselības stāvokli.

Tāpat veterinārārsts pasākuma laikā veic zāļu līdzekļa (dopinga) kontroli, ja ir profesionāli pamatotas aizdomas par dzīvniekam ievadīto zāļu līdzekli.

Lai mazinātu administratīvo slogu ganāmpulku īpašniekiem vai turētājiem, izmaiņas noteikumos paredz, ka turpmāk liellopiem, kuri piedalās pasākumos Latvijas teritorijā, nebūs nepieciešama pase.

Izmaiņas noteikumos stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

 

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

 

ZM: Par valsts atbalsta piešķiršanu meža nozares attīstībai 2011.gadā

26.aprīlī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus "Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība meža nozares attīstībai 2011.gadā", kas nosaka valsts atbalsta līdzekļu apjomu un to piešķiršanas kartību meža nozares attīstībai no Meža attīstības fonda līdzekļiem.

Normatīvais akts izstrādāts saskaņā ar likumu "Par valsts budžetu 2011.gadam" un paredz kopējo atbalsta apjomu – 99 916 latus, no kura meža nozares atbalsta un attīstības programmu un projektu finansēšanai paredzēti 40 000 latu, zinātniskās izpētes projektu finansēšanai – 51 616 lati, valsts starptautisko saistību izpildei Eiropas meža monitoringa sistēmas attīstības projekta "Further Development and Implementation of an EU-level Forest Monitoring System" (FUTMON) ieviešanai – 8000 latu, kā arī ekspertiem par zinātniskās izpētes projektu iesniegumu un izpildes pārskatu vērtēšanu – 300 latu.

Meža nozares attīstībai paredzētais atbalsts nodrošinās iespēju veikt zinātniskos pētījumus un īstenot attīstības projektus, tādējādi veicinot nozarei pieejamo resursu un produktu kvalitatīvas un efektīvas izmantošanas iespējas. Savukārt, izmantojot iegūtās zinātniskās atziņas, tiks radīti nozares produkti ar palielinātu pievienoto vērtību, kas sniedz ekonomiski lielāku ieguldījumu tautsaimniecībā.

Normatīvais akts stāsies spēkā pēc tā publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

 

ZM: Par Eiropas Savienības tiesību aktos noteikto obligāto dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzību un apkarošanu

26.aprīlī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto informatīvo ziņojumu "Par Eiropas Savienības tiesību aktos noteikto obligāto dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības un apkarošanas īstenošanu 2012.gadā".

Saskaņā ar dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības un apkarošanas programmu finansējuma analīzi pa izmaksu pozīcijām, lai realizētu programmās noteiktos pasākumus 2012.gadā, informatīvais ziņojums paredz Finanšu ministrijai (FM), sagatavojot likumprojektu "Par valsts budžetu 2012.gadam", palielināt finansējumu ZM par 843 344 latiem par ilgtermiņa saistībās apstiprinātajām dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības un apkarošanas programmām.

2011.gada 28.martā valdībā apstiprinātajos valsts budžeta bāzes izdevumos dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības un apkarošanas programmu īstenošanai, kas noteiktas kā ilgtermiņa saistības, Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) ir paredzēti 1 481 000 latu, bet Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajam institūtam "BIOR" – 532 966 lati.

Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzībai un apkarošanai 2012.gadā no valsts budžeta līdzekļiem papildus paredzēts piešķirt 789 009 latus PVD, savukārt 54 335 latus – "BIOR".

Zemkopības ministrijai līdz 30.aprīlim jāziņo Eiropas Komisijai (EK) par valstī apstiprinātajām dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības un apkarošanas programmām, kuras Eiropas Savienības (ES) tiesību aktos noteiktas kā obligāti kontrolējamas dzīvnieku infekcijas slimības dalībvalstīs.

 

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa