ATSAUCĒ IETVERT:
Dānija izjūt, saprot un atbalsta Latviju. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 19.03.1999., Nr. 86/87 https://www.vestnesis.lv/ta/id/22944
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Dānija izjūt, saprot un atbalsta Latviju
Šonedēļ, no 15.līdz 17.martam,
Dānijas Karalistē oficiālā vizītē bija Latvijas Republikas
Saeimas delegācija, kuru vadīja Saeimas priekšsēdētājs Jānis
Straume un kuras sastāvā bija arī Saeimas sekretāre Silvija
Dreimane
Foto: Māris
Kaparkalējs, "LV"
Atgriezies no Dānijas, vakar, 18.martā, Saeimas priekšsēdētājs preses konferencē, novērtējot vizītes rezultātus, sacīja:
— Šī tiešām bija oficiāla rakstura vizīte, atbildot uz Dānijas parlamenta jeb Folketinga uzaicinājumu. Bet mēs tikāmies arī ar Dānijas karalieni Margrēti II, premjerministru Polu Nīrupu Rasmusenu, ārlietu ministru Nilsu Helvegu Petersenu. Un, protams, ar Folketinga Prezidija locekļiem, arī ar Folketinga Ārlietu komisijas ietekmīgākajiem deputātiem.
Manuprāt, šī vizīte notika Latvijai ļoti labvēlīgā gaisotnē. Bet par to jau nav ko brīnīties, jo Dānija ir viena no tām valstīm, kas Latvijai sniegusi visplašāko un visjūtamāko morālo un materiālo atbalstu. No 1994.gada janvāra līdz 1998.gada jūlijam Dānijas tehniskā palīdzība Latvijai ir sasniegusi vairāk nekā 18 miljonu latu apjomu. Šī palīdzība ir sniegta gan vides aizsardzības jomā, gan ekonomikas privātā sektora attīstībai, gan tālab, lai sekmētu mūsu valsts administratīvo institūciju gatavību ceļam uz Eiropas Savienību.
Tā gan laikam bija nejaušība, ka šī vizīte laika ziņā sakrita ar visā Eiropā pašlaik plaši diskutēto Eiropas Savienības Komisijas demisiju. Šī situācija tad arī bija viens no mūsu tikšanos apspriežamajiem jautājumiem. Jāsaka, ka gan dāņu ārlietu ministrs, gan viņu parlamenta vadītājs, bet jo īpaši premjerministrs, komentējot Eiropas Komisijas demisiju, izteica viedokli, ka tā neietekmēs Eiropas Savienības iekšējo problēmu risinājumus vismaz Vācijas prezidentūras laikā un ka šā gada nogalē tomēr ar reāliem rezultātiem turpināsies Eiropas Savienības paplašināšanās process.