Interesanti, ka dienu pirms manas tikšanās ar Dānijas premjerministru Polu Nīrupu Rasmusenu viņam bijusi neilga saruna ar Vācijas kancleru Gerhardu Šrēderu, kas bija ieradies Dānijā. Pols Nīrups Rasmusens, rezumējot šīs sarunas rezultātus, sacīja, ka Gerhards Šrēders ir paudis nepārprotamu atbalstu Eiropas Savienības paplašināšanas nepieciešamībai. Viņaprāt, Eiropas Savienībai risināmās iekšējās problēmas nekļūšot par sķērsli paplašināšanai, neraugoties uz Eiropas Komisijas demisiju. Šrēders uzsvēris, ka, konkrēti runājot par trim problēmām, kas atšķetināmas Eiropas Savienībai, ir jau praktiski panākts pozitīvs risinājums attiecībā uz lauksaimniecības sektoru. Vēl ir paredzamas diskusijas par strukturēto fondu darbību. Bet visbūtiskākie sarežģījumi acīmredzot varētu būt saistīti ar Eiropas Savienības vispārējā budžeta apspriešanu un sadalījumu. Nav nekāds noslēpums Vācijas uzskats — ka tās līdzdalība Eiropas Savienības budžeta veidošanā un nodrošināšanā ir pārlieku liela, vairāk tiekot ieguldīts nekā pretī saņemts. Pēc Dānijas premjerministra vārdiem, Šrēders esot bijis noskaņots ļoti optimistiski un pozitīvi attiecībā uz Eiropas Savienības paplašināšanās nepieciešamību.

Kad tikāmies ar Dānijas karalieni, viņa atcerējās 1991.gada 26.augusta nakts notikumus, kad aizsākās Latvijas Republikas valstiskās neatkarības starptautiskās atzīšanas process. Tonakt viņa pieņēma visu trīs Baltijas valstu ārlietu ministrus. Šīs sarunas viņai palikušas labā atmiņā.

Varu sacīt, ka izjutām patiešām labvēlīgu un izprotošu Dānijas politiķu un augstāko amatpersonu attieksmi pret to, kā veidojas mūsu attiecības ar Krieviju, īpaši sakarā ar tikko aktualizējušos Latviešu karavīru atceres dienu 16.martā. Dānijas centrālajā presē par 16.marta notikumiem bija ļoti īsa un ļoti korekta informācija, kuras pamatā objektīva vēstures faktu analīze.

Bet šobrīd Dānijā galvenokārt uzmanība pievērsta Eiropas Komisijas demisijai un iespējamajam tās jaunajam sastāvam.

Uz "LV’ jautājumu, kā Dānijas Folketingā gatavojas Ziemeļeiropas valstu un Baltijas valstu parlamentu vadītāju sanāksmei, kas aprīļa beigās notiks Tallinā pēc formulas "5+3", J.Straume atbildēja:

— Dāņu puses priekšlikumi, ko es arī atbalstīju, bija tādi, ka šajā sanāksmē vajadzētu runāt par jautājumiem, kas skar gan Ziemeļvalstu un Baltijas valstu parlamentu un valdību attiecības, gan parlamentu un sabiedrības publiskās attiecības, kas, manuprāt, ir īpaši svarīgs aspekts. Šajā ziņā iegūt pieredzi un apmainīties ar viedokļiem ir ļoti aktuāli, īpaši Latvijā, kur parlamenta prestižs nepavisam nav tik augsts, kā politiķiem gribētos. Katrā ziņā arī šis jautājums būs aprīļa beigās ieplānotās sēdes darba kārtībā.

Bija arī jautājums, kā dāņi vērtē 16.marta notikumus Latvijā. J.Straume sacīja:

— Atšķirībā no vizītēm ASV un Lielbritānijā šoreiz nebija daudzu un būtisku jautājumu. Pārsvarā tika runāts par Latvijas un Krievijas attiecībām stratēģiskā jeb nākotnes perspektīvas nozīmē, neakcentējot 16.marta dienu. Taču es informēju savus dāņu kolēģus par tiem pasākumiem, kas tika paredzēti vai ieplānoti Nacionālās drošības padomes ietvaros. Viss noritēja tā, kā jau bija paredzēts.

Mintauts Ducmanis,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktors