Turpinājums no 1.lpp.

Papildus tam šogad atsevišķās valsts programmās tiks realizēts "nulles" budžeta veidošanas princips. Pēc šīs metodes mēs paspēsim izstrādāt tikai trīs programmas — Valsts policijas un augstākās izglītības valsts programmas un valsts pensiju speciālo budžetu.

— Ko nozīmē "nulles" budžeta princips?

— Pilnībā tiek inventarizēts viss programmas finansējums. Piemēram, Valsts policijas programma. Mēs sāksim būvēt visu finansēšanas principu no nulles, atmetot visu iepriekšējo finansējuma pamatojumu.

Tiks pamatots, cik plašai ir jābūt Valsts policijai, kādas funkcijas tai ir jāveic, cik daudz un kāda ranga darbinieku vajadzīgs šo uzdevumu izpildei, kāds ir nepieciešamais ekipējums, formastērpi, transportlīdzekļi, ko un kā viņi apsargā un uzrauga, kādas ir Valsts un Pašvaldību policijas attiecības. Pēc šī pamatojuma izstrādes viss tiek pārvērsts finansiālā izteiksmē — cik tas maksā.

Tomēr nevar apgalvot, ka "nulles" budžeta izstrāde mums nozīmētu cerības samazināt šo nozaru finansējumu. Piemēram, Aizsardzības ministrija jau vairākas reizes ir izstrādājusi nulles budžetu, rezultātā viņu budžets ir pat pieaudzis. Jo, protams, programma tika veidota, par pamatu ņemot to, kā būtu jābūt ideālā gadījumā, visam piemēroja maksimālās cenas. Protams, izmaksas pieauga.

Kaut arī varētu gadīties, ka tiek konstatēts veids, kā līdzekļus izmantot lietderīgāk, racionālāk. Nu, mazliet pārspīlēts piemērs — inventarizēt muzeju programmu un konstatēt, ka tos eksponātus, kas pašlaik atrodas desmit muzejos, ir iespējams izvietot divos un līdz ar to ietaupīt telpu uzturēšanas izdevumus.

— Kāpēc šādai pamatīgai inventarizācijai ir izvēlētas tieši šīs trīs valsts programmas? Vai tas nozīmē, ka jūs apšaubāt to pašreizējā finansējuma lietderību?

— Valsts pensiju speciālo budžetu Finansu ministrija piedāvā pārskatīšanai tādēļ, ka tajā veidojas diezgan lielas "šķēres" starp ieņēmumiem un izdevumiem. Ieņēmumu pieaugums nav tik liels, kā tika prognozēts, ir radušies vairāki papildu izdevumi, turklāt līdz galam nav noskaidrots, kādus izdevumus šim budžetam vēl tuvākajā laikā var sagādāt izmaiņas pensiju likumdošanā, kas tika izdarītas 1998. gada beigās, un kā šīs saistības būs iespējams finansēt. Jo pensiju budžetam piemīt tāda specifika, ka tas ir jāanalizē vairākus gadus uz priekšu. Un diemžēl nevar pieņemt lēmumus tā, kā tas tika darīts pagājušajā gadā, kad likās, ka šajā speciālajā budžetā būs pārpalikums un tas tūlīt pat ir jāiztērē, bet jau šī gada sākumā izrādījās, ka viss atlikums ir "apēsts" un trūkst līdzekļu, no kā finansēt jaunās saistības.

Valsts policijas programmu ir ierosināts caurlūkot tādēļ, ka mēs no Iekšlietu ministrijas ļoti bieži esam saņēmuši pārmetumus par līdzekļu trūkumu viņu funkciju veikšanai. Šī valsts programma ir milzīga un sarežģīta mašinērija. Inventarizācijas laikā tiks pētīts, cik racionāli šī sistēma ir uzbūvēta, kā tā darbojas un tērē valsts līdzekļus. Varbūt būs iespējams aplūkot arī Valsts un Pašvaldību policijas funkcijas un attiecības.

Augstākās izglītības programmu mēs ierosinām apskatīt tādēļ, ka līdz šim šeit ir valdījusi ļoti šaura pieeja — prasības paaugstināt profesoru algas vai vēl kādu finansējuma pozīciju. Nekad sistēma nav skatīta kopumā. Piemēram, vai, paaugstinot profesoru algas, tiek racionalizēts mācību process, vai paaugstinās mācību kvalitāte. Kompleksa plānošana kļūst īpaši aktuāla arī tādēļ, ka pašlaik augstākās izglītības sistēmā parādās tādi jauni jēdzieni kā studentu un studiju kreditēšana.

— Savā referātā semināra dalībniekiem jūs uzsvērāt, ka nepārtraukti tiek samazināta tā valsts budžeta ieņēmumu daļa, ar kuru valdība un parlaments var brīvi rīkoties, — vairāk nekā puse līdzekļu tiek novirzīti speciālajos budžetos. Vai, jūsuprāt, ir iespējams šo procesu pagriezt pretējā virzienā — samazināt iezīmēto līdzekļu īpatsvaru?

— Šajā jautājumā viedokļi seminārā bija pretēji, atkarībā no tā, vai runātāja pārstāvētā iestāde pašlaik saņem vai nesaņem līdzekļus no šiem speciālajiem budžetiem. Protams, tie, kuriem šie līdzekļi ir, aizstāvēja speciālo budžetu ideju, jo tādējādi viņiem esot pārliecība, ka finansējums būs stabils un ilglaicīgs. Loģiski, ka tas, kuram ir pīrāga gabals, negribēs no tā atteikties, bet tikai prasīs vēl un vēl.

Turpretī mēs Finansu ministrijā gribētu, lai šādi iezīmēti līdzekļi būtu tikai sociālajai apdrošināšanai, jo tur tas ir loģiski pamatots — persona veic sociālās apdrošināšanas iemaksas un līdz ar to tai ir garantēti sociālie labumi — pensijas, pabalsti.

Mēs, protams, apzināmies, ka diemžēl tuvākajā laikā mums neizdosies atteikties no vides vai autoceļu fonda.

Lai atbrīvotos no jebkura speciālā budžeta, mums ir vajadzīgs vairāku gadu darbs un politiskā apņēmība.

Tas, no kā mums noteikti vajadzētu atbrīvoties, ir budžeta iestāžu maksas pakalpojumi. Budžeta iestādes nodarbojas ar lietām, kas nu nekādi nav saucamas par to funkcijām,— telpu īri un daudz ko citu. Ja telpu ir par daudz, tad to īre ir jāuztic speciālai valsts aģentūrai, kuras darbs ir valsts īpašumu iznomāšana un maksimālas peļņas gūšana no tā. Šogad dažādās valsts iestādēs ir plānoti jau 70 miljonu latu maksas pakalpojumi. Valsts iestādēm ir jānodarbojas ar savu funkciju pildīšanu, bet šāda veida ieņēmumiem ir jānonāk valsts pamatbudžetā.

Jāatzīst gan, ka uz drīziem šādiem pārkārtojumiem mēs nevaram cerēt un patiesībā priecātos vismaz par to, ka šī tendence sadalīt valsts pamatbudžeta ieņēmumus speciālos budžetos vismaz apstātos pašreizējā līmenī.

Diemžēl gandrīz katrā likumprojektā tiek piedāvāts kādu iestādi vai programmu nodrošināt ar mērķētiem ienākumiem. Tā, pašlaik Saeimā trešajam lasījumam tiek gatavots likums par Kultūrkapitāla fondu un tiek piedāvāts tam novirzīt trīs procentus no tabakas un alkohola akcīzes nodokļa.

— Semināra referenti informēja klausītājus par to, ka šogad ievērojami pieaudzis valsts parāds, ka nākamgad būs pienācis laiks veikt lielus ārējā parāda maksājumus, ka saruks privatizācijas un valsts nekustamā īpašuma pārdošanas ieņēmumi, turpretī valdības saistības turpinās augt. Vai šādā situācijā nerodas bažas par nākamā gada budžeta veidošanu? Tika apgalvots, ka faktiski nākamā gada valsts pamatbudžeta ieņēmumi varētu būt pat mazāki nekā šogad.

— Jā, mēs tiešām par to uztraucamies.

Diemžēl mums joprojām regulāri nākas protestēt pret ierasto praksi — līdzko rodas jebkādi papildu ieņēmumi, kā tas pāris gadus ir bijis no privatizācijas procesa, tie tiek sadalīti, iztērēti kārtējo vajadzību finansēšanai. Nu, nevajadzētu šādus vienreizējus ieņēmumus tērēt algu paaugstināšanai. Jo arī tad, kad šie neregulārie avoti būs izsīkuši, paaugstināto algu izmaksa būs jāturpina. Algas, pensijas un pabalstus, kad tie vienreiz ir paaugstināti, vairs nav iespējams samazināt.

Tas, ka jau vairākus gadus pamatbudžeta izdevumi tiek finansēti no privatizācijas, valsts nekustamā īpašuma pārdošanas, Autoceļu fonda un citiem līdzīgiem avotiem, vēlreiz pierāda to, ka mums vienkārši trūkst resursu. Ar saviem ikgadējiem pamatbudžeta ieņēmumiem mēs nespējam nosegt izdevumus.

Diemžēl tas mūs ved uz krīzi. Vai nu ir radikāli jāpārdala valsts budžeta ieņēmumi — jāsamazina speciālo budžetu īpatsvars un jānovirza iegūtie resursi uz valsts pamatbudžetu, vai arī jārevidē pamatbudžeta izdevumu daļa, kas tomēr laikam nav iespējams, jo lielāko tā daļu veido algas un pabalsti. Bet tos, kā es jau minēju, samazināt vienkārši nav iespējams.

— Vai tas nozīmēs, ka valstij atkal būs jāaizņemas? Jo, kaut arī iespējas saruks, prasības, līdzīgi kā līdz šim, acīmredzot augs.

— Valsts aizņemas nepārtraukti, līdz šim — ārējā parāda pārfinansēšanas nolūkos.

Protams, bīstami būtu aizņemties vēl vairāk.

Nākamā gada budžeta veidošana būs sarežģīta, tas diemžēl tā ir. Ja es būšu bijusi pārāk pesimistiska, vienmēr optimistiskie politiķi man to pārmetīs. Tomēr mūsu attieksme nevar būt citāda, saprotot to, ka 2000. gada budžets, salīdzinot ar šo gadu, rēķinot absolūtos skaitļos, būs jāsamazina.

Līdz šim, cenšoties veidot bezdeficīta pamatbudžetu, deficīts ir pārnests uz speciālajiem budžetiem — Valsts autoceļu fondu, veselības aprūpes speciālo budžetu un citiem. Šeit ir veiktas lielas investīcijas, naudu aizņemoties ārējā tirgū.

Protams, būtu labi, ja šīs investīcijas būtu tik efektīvas, ka no šo pašu budžetu līdzekļiem izdotos tās arī atmaksāt. Diemžēl var veidoties arī situācija, ka, pienākot aizdevumu atmaksas laikam, šī summa ir tik liela, ka, to samaksājot, speciālajā budžetā līdzekļu paliek tik maz, ka veikt jebkādas investīcijas vairs nav iespējams, jo investīciju efekts nav bijis pietiekams un papildu resursi neveidojas.

— Sarunā ar "Latvijas Vēstnesi" finansu ministrs Ivars Godmanis izteica cerību jau šī gada laikā samazināt fiskālo deficītu līdz 0,5 procentiem no iekšzemes kopprodukta. Vai tas, jūsuprāt, izdosies?

— Tam ir vajadzīgi divi priekšnoteikumi — budžeta ieņēmumiem ir jābūt lielākiem, nekā plānots. Vismaz šībrīža situācija par tik pozitīvu tendenci vēl neliecina, kaut arī, protams, pēc pirmo divu mēnešu rezultātiem vēl nevar spriest par visu gadu. Pēc aprīļa mēneša rezultātiem jau būs iespējams secināt par visu gadu.

Otrs faktors, no kura ir atkarīga deficīta veidošanās, ir tas, cik daudz mēs aizdosim no valsts līdzekļiem. Ja tas būs mazāk, nekā nosaka budžeta likums, deficīts saruks. Ir pozīcijas, kurās acīmredzot tiešām visas kredītiespējas netiks izmantotas. Piemēram, studiju kreditēšana, kurai ir paredzēti 10 miljoni latu, bet kura sāksies tikai augustā. Acīmredzot visa šī summa netiks aizdota vienkārši tādēļ, ka studenti nepaspēs to pieprasīt.

Līdzīgi būs ar Latvijas eksportkredīta darījumiem. Kreditēšana acīmredzot nenotiks tik lielos apmēros, jo Latvijas eksportkredīts nemaz nevar uzņemties tik lielas saistības.

Tātad zināmas rezerves pastāv, tomēr vēl ir pāragri par tām spriest. Protams, būtu ļoti patīkami, ja būtu iespējams tik mazs fiskālais deficīts.

— Kā jūs vērtējat šī gada budžeta izpildi? Kuras ieņēmumu pozīcijas pašlaik ir viskritiskākās?

— Salīdzinot ar plānoto, viszemākās ir sociālās apdrošināšanas iemaksas. Nelielas atkāpes no plānotā ir arī citu nodokļu izpildē. Tomēr ar šādu situāciju mēs faktiski rēķināmies ik gadu — pirmajā ceturksnī ieņēmumi parasti ir nedaudz mazāki, budžeta ieņēmumi vislabāk pildās gada beigās.

— Vai, plānojot šī gada budžetu, jūs rēķinājāties ar to, ka bezdarbs varētu sasniegt 10 procentu līmeni? Vai sociālās apdrošināšanas sistēma šādu slogu spēs izturēt?

— Plānojot 1999. gada budžetu, šādu bezdarba līmeni mēs, protams, neparedzējām. Tomēr mēs ceram, ka bezdarbs samazināsies un gada vidējais rādītājs būs zem šī cipara. Es ļoti vēlētos, lai tā būtu.

Ar bezdarbu saistītie izdevumi no sociālās apdrošināšanas budžeta pašlaik ir ievērojami lielāki nekā pagājušajā gadā. Ja tie šādā līmenī saglabāsies līdz gada beigām, deficīts, protams, būs vēl lielāks, nekā plānots. Ieņēmumi nespēs segt izdevumus.

Dina Gailīte,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktore

Kopbudžeta ieņēmumi

Valsts budžeta izdevumi

Valsts iekšējais un ārējais parāds,

IKP — iekšzemes kopprodukts

Valsts parāda un IKP pieaugums gadā

Valsts budžeta fiskālā bilance