Saeimas 2011.gada 28.aprīļa sēdes stenogramma (sākums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Labrīt, kolēģi! Sākam Saeimas 20.aprīļa sēdi.

Tātad pirmais darba kārtības jautājums – „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts „Par Viktora Jakovļeva 10.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Orlovs.

V.Orlovs (SC frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamais Andri Bērziņ no Rīgas! Kolēģi deputāti!

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir saņēmusi 10.Saeimas deputāta Jura Silova iesniegumu par to, ka viņš noliek deputāta mandātu. Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas informāciju nākamais deputāta amata kandidāts no politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta ir Viktors Jakovļevs.

Komisija ir saņēmusi Viktora Jakovļeva iesniegumu, ka viņš piekrīt uzņemties 10.Saeimas deputāta amata pienākumus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputāta kandidātu Viktoru Jakovļevu nodot svinīgo solījumu.

V.Jakovļevs.

Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā svinīgi solu būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Paldies.

(Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Viktora Jakovļeva 10.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lūdzu Viktoru Jakovļevu ieņemt vietu Saeimas Sēžu zālē.

Nākamā darba kārtības sadaļa – „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par aviāciju”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Pret” ir pieteikusies runāt deputāte Inese Laizāne.

Lūdzu!

I.Laizāne (VL–TB/LNNK frakcija).

Labrīt, cienījamā priekšsēdētājas kundze! Labrīt, kolēģi!

Par grozījumiem likumā „Par valsts pensijām”. Latviešu tauta ir čakla tauta un stipra tauta, un es esmu pārliecināta, ka ikviens no mums vēlas ilgi strādāt un būt vesels, tāpēc šis priekšlikums – pagarināt pensionēšanās vecumu – pēc būtības ir tā vērts, lai par to sabiedrībā runātu. Bet es uzskatu, ka šis priekšlikums ir jāskata kompleksi, kopā ar jautājumu par veselības aprūpi, kopā ar jautājumu par darba nodrošināšanu, jo, paaugstinot pensionēšanās vecumu un nepiedāvājot pretī darbavietas šiem cilvēkiem, nenodrošinot veselību, mēs radīsim tikai jaunu bezdarbnieku skaitu un cilvēkus, kuriem būs jāmaksā slimības pabalsti tāpat, paredzot iespēju pirms laika pensionēties cilvēkiem, kuri audzina piecus bērnus. Es domāju, ka demogrāfiskais jautājums ir jāsaista ar pensiju jautājumu. Un kāpēc gan ne šajā likumā iestrādāt pantu par to, ka par katru bērnu vecāki var vienu gadu ātrāk pensionēties?

Tas par pensijas vecuma paaugstināšanu. Bet mani satrauc arī jautājums par invalīdiem. Ko šajā likumprojektā piedāvā? Šajā likumprojektā piedāvā, ka invalīds, kurš strādā un ir kļuvis bezdarbnieks, var izvēlēties saņemt vai nu bezdarbnieka pabalstu, vai invaliditātes pensiju, un šeit, man liekas, mēs invaliditātes pensiju pielīdzinām balvai, kura saņemta par kaut kādiem nopelniem. Ļoti daudzi invalīdi savu invaliditātes pensiju tērē medikamentiem, lai ārstētos, lai spētu dzīvot.

Vai jūs zināt, kādas ir invaliditātes pensijas bērniem? Un, ja pēc tam šis jaunietis vai jau pieaudzis cilvēks ar invaliditāti atrod darbu – un mums par to vajadzētu priecāties! –, bet dažādu iemeslu dēļ kļūst par bezdarbnieku, tad atņemt viņam šo bezdarbnieku pabalstu, manuprāt, ir klajš cilvēktiesību pārkāpums un diskriminācija pret šo sabiedrības grupu. Nu, tad jau mēs varam tālāk iet līdz absurdam: laukos tam, kuram ir govs, arī nemaksāsim neko, jo kaut kāds ienākums jau ir!

Tādēļ es uzskatu, ka šis likumprojekts ir ļoti vāji sagatavots un šo likumprojektu vajadzētu Labklājības ministrijai turpināt pilnveidot un tikai tad nodot Saeimas komisijām izskatīšanai.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Neviens deputāts nav pieteicies runāt „par”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu, lai likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” nodotu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 48, pret – 37, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Pret” pieteicies runāt deputāts Andris Šķēle.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Pirms pavisam neilga laika mēs skatījām kārtējos budžeta grozījumus un virkni pavadošo likumu. Koalīcija vienoti lūdza izslēgt no budžeta paketes trīs sociālās jomas likumus. Valdības pārstāvji, kolēģi no pozīcijas, to motivēja tā, ka nedrīkst to darīt ar vārdiem, ka tas jau ir tikai pārejas laikam. Tātad, pagarinot termiņu tā sauktajam ierobežojumu jumta likumam (tā tas ir iegājies šobrīd leksikā), tika teikts, ka būs vēl papildus tikai divi gadi attiecībā uz virkni sociālo pabalstu ierobežojumu. Ko mēs redzam šodien? Mēs redzam šodien, ka tie ir bijuši meli.

Tas pilnīgi skaidri un precīzi ir redzams, it kā nevainīgi piedāvātā likumprojekta 1. un 2.pantā skaitli „100” aizstāt ar skaitli „80”. Te vairs nav runa par kādu pagaidu regulējumu. Šeit, kolēģi, nav vairs runa par to, ka 2013. un 2014.gadā īslaicīgi, papildus vēl uz diviem gadiem, tiks ierobežoti maternitātes un citi sociālie pabalsti. Valdība skaidri un gaiši plāno iedibināt to uz mūžīgiem laikiem.

Es nekādā ziņā to nevaru atbalstīt. Es esmu pārliecināts, ka arī mani kolēģi – daudzi no opozīcijas un, iespējams, arī no pozīcijas – to saprot.

Es pakavēšos pie viena no pabalstiem – pie maternitātes pabalsta –, kurš ir vienreizējs pabalsts, jo zem šā vārda citreiz... zem šiem vārdiem, zem jēdziena „maternitātes pabalsts”, gribētos teikt, daļēji tiek paslēpts... Maternitātes pabalsts ir pabalsts, ko saņem sieviete par grūtniecības beigu posmu 56 un, ja viņa ir laikus stājusies grūtniecības uzskaitē, vēl papildu 14 dienām. Tātad maksimāli tās ir 70 dienas... grūtniecības pēdējās 70 dienas. Un vēl dzemdību atvaļinājumu, kas veiksmīgu dzemdību gadījumā ir 56 dienas, bet, ja ir bijuši kaut kādi sarežģījumi ar mazuļa nākšanu pasaulē, tad ir klāt vēl 14 dienas. Tātad maksimāli ir divas reizes pa 70 dienām. Un viss! Tāds ir maternitātes pabalsta periods.

Latvija tieši tāpat, kā to bija izdarījusi gan Igaunija, gan Lietuva, tika iedibinājusi vienādu kārtību, ka maternitātes pabalsts bija 100 procentu apmērā no veiktajām bruto algas iemaksām. Jā, šajā periodā – divreiz pa 70 dienām – sievietes saņēma maternitātes pabalstu, kas faktiski bija lielāks nekā uz rokas saņemtā alga pēdējo 70 dienu laikā. Diemžēl šobrīd Latvija ir vienīgā valsts, kas šo principu lauž. Ne Igaunija, ne Lietuva nav uzdrošinājušās pieskarties šai sievietes dzīvē tik svarīgajai kompensācijai naudas veidā, kas ir saistīta ar mazuļa nākšanu pasaulē un ar māmiņas pienākumu uzņemšanos pret bērnu. Igaunija turpina saglabāt kompensāciju 100 procentu apmērā, un arī Lietuva dara to pašu.

Man tad ir jautājums par šo liekulību, kas šobrīd valda, runājot par milzīgo uzmanību, kas tiekot pievērsta demogrāfijas problēmām. Visās komisijās krustu šķērsu šobrīd tiek iniciēti jautājumi par demogrāfijas lomu un vajadzību, tiek spriests par cilvēku iespējamo skaitu Latvijā un tā tālāk, tiek rīkotas konferences un veidotas demogrāfijas padomes un tā tālāk.

Šis ir brīdis, kad jūs ar savu balsojumu varat pateikt, vai valdība dara pareizi vai nepareizi, kad jūs ar savu balsojumu varat dot novērtējumu tam, vai tiešām mēs taisāmies uz mūžiem iedibināt tādu kārtību, kādas nav nekur vistuvākajā apkārtnē.

Es aicinu ar šodienas balsojumu, ar savu attieksmi, noraidot šo valdības likumprojektu kā neatbilstošu Latvijas tautas interesēm, parādīt savu patieso attieksmi pret bērniem, pret jaunajām māmiņām.

Es balsošu „pret”. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja Paldies.

„Par” neviens deputāts nav pieteicies runāt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu, lai Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” nodotu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 47, pret – 38, atturas – 1. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Rasnača, Cilinska, Dzintara, Bērziņa un Laizānes iesniegto likumprojektu „Grozījums Latvijas valsts karoga likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteicies runāt deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (VL–TB/LNNK frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi! Nacionālā apvienība šo grozījumu Latvijas valsts karoga likumā iesniedza tāpēc, ka jau daudzus gadus mēs neizrādām pienācīgu cieņu tiem 111 Augstākās padomes deputātiem, kuri 1991.gada 21.augustā īpašos apstākļos šeit pieņēma vienu no izšķirošākajiem lēmumiem atjaunotās Latvijas vēsturē. Šī cieņa netiek izrādīta Latvijas valsts karoga likumā. Citādā ziņā mēs šo cieņu izrādām, un katru gadu Saeima organizē – un arī šogad organizēs – pieņemšanu diplomātiskā korpusa pārstāvjiem no dažādām valstīm un Augstākās padomes deputātiem, un, protams, šī diena tiek atzīmēta. Taču tautas atmiņā šī diena pamazām tiek izdzēsta, un mēs negribam to pieļaut. Mēs aicinām atbalstīt mūsu priekšlikumu, lai 21.augusts ir to dienu sarakstā, kurās mēs pie visām ēkām izkaram karogus.

Gribu uzsvērt vēl arī vienu mazu, varbūt nebūtisku niansi. Latvijas valsts karoga likumā karoga novietošanas reglamentācija ir dažāda. Tai ir dažādas formas, un šī forma ir tā imperatīvā jeb obligātā – novietošanas forma. Un jāteic, ka Latvija ir „izcila” (pēdiņās) valsts ar to, ka šī obligātā forma – sēru noformējumā – mums ir piecas dienas gadā, bet svētku noformējumā – tikai četras dienas gadā. Protams, ja saskaita atzīmējamās un svētku dienas pret atceres dienām, tad redzam, ka to, paldies Dievam, tomēr ir vairāk. Bet es aicinu tomēr... Es zinu, ka frakcijās lēmumi bieži vien tiek pieņemti, neizvērtējot un neizdiskutējot, – ātri, vienkārši vadoties pēc tā, kas šo priekšlikumu ir iesniedzis, – vai tas ir pozīcijas vai opozīcijas pārstāvis. Bet es tomēr aicinu šo likumprojektu nodot komisijām, un turpināsim debates.

Gribu vēl atzīmēt attiecībā uz anotācijas sadaļu par konsultācijām: jāteic, ka es sazinājos ar trim Latvijā visai zināmām un ievērojamām personām – ar bijušo Tautas frontes priekšsēdētāju Romualdu Ražuku, ar Valsts Heraldikas komisijas priekšsēdētāju Ramonu Umbliju un ar Augstākās padomes deputātu kluba prezidentu Juri Karlsonu, un visi viņi konceptuāli atbalstīja šo priekšlikumu, jo arī viņi uzskata, ka mēs pārāk maz uzmanības pievēršam savas vēstures gaišākajām lapaspusēm.

Man šķiet, ka mēs pārāk daudz uzmanības pievēršam tieši šīm tumšākajām lapaspusēm. Tā ka, atceroties savu vēsturi, celsim pienācīgā godā 21.augustu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Pret” pieteicies runāt deputāts Atis Lejiņš.

A.Lejiņš (frakcija „Vienotība”).

Godātais Prezidij! Cienījamās kolēģes un godājamie kolēģi! Cik reižu Igaunijā jāizkar karogs? Cik reižu Lietuvā jāizkar karogs? Igaunijā jāizkar karogs, kā likums to nosaka, trīs reizes gadā. Lietuvā... Pateiksiet? (No zāles: „Četras!”) Trīs reizes. Ja mēs šo likumu pieņemam, tad Latvijā būs jāizkar karogs deviņas reizes. (No zāles: „Vismaz vienā lietā mēs būsim priekšā!”) Es jautāju jums: cik liela ir sabiedrības uzticēšanās Rīgikogu? Cik liela ir sabiedrības uzticēšanās Seimam Lietuvā? Vai tā nav kaut kāda kopsakarība?

Ja nu mēs tagad kārsim karogu obligātā veidā biežāk, deviņas reizes, vai mēs palielināsim Saeimas prestižu sabiedrībā? Es vispār negribu runāt par to, ka liela ir sabiedrības uzticība Rīgikogu vai Igaunijas varas iestādēm. Man vienkārši ir kauns, ja salīdzinām to ar Latviju... Bet nu man stāsta, ka šī tradīcija – arvien biežāk izkārt karogu – aizsākās padomju okupācijas laikā. Cik bieži mēs trimdā izkārām karogus? Uzminiet! Trīs reizes! Un mēs to darījām brīvprātīgi. Paldies Dievam!

Es aicinu jūs padomāt, parādīt mugurkaulu un balsot „pret”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens – „pret”. Lēmums ir jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Rasnača, Cilinska, Dzintara, Bērziņa un Laizānes iesniegtā likumprojekta „Grozījums Latvijas valsts karoga likumā” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 2, atturas – 49. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par policiju”” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Circenei!

I.Circene (frakcija „Vienotība”).

Lūdzu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā līdzatbildīgajai komisijai.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā” tiek nodots Juridiskajai komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Circenei!

I.Circene (frakcija „Vienotība”).

Lūdzu nodot šo likumprojektu arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā līdzatbildīgajai komisijai.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots kā līdzatbildīgajai arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Circenei!

I.Circene (frakcija „Vienotība”).

Lūdzu mainīt atbildīgo komisiju un noteikt par atbildīgo Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, bet Juridisko komisiju – par līdzatbildīgo komisiju.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts „Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” tiek nodots Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija?

Deputāti lūdz balsojumu. Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts „Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” tiktu nodots Juridiskajai komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 7, atturas – 22. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Meža likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Aizsargjoslu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nacionālās sporta bāzes statusu”” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums Saeimas kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Pret” pieteicies runāt deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas vairākums konceptuāli atbalstīja Saeimas kārtības ruļļa grozījumus, kas paredz kārtību, kādā deputātus varēs izslēgt no Saeimas, ja viņiem valsts valodas prasme nebūs pietiekama.

Es personīgi arī uzskatu, ka, lai pilnvērtīgi iesaistītos parlamenta darbā, kvalitatīvi veiktu savus tiešos pienākumus un aizstāvētu savu vēlētāju intereses, Saeimas deputātiem valsts valoda jāpārvalda brīvi. Tomēr... tomēr vienlaikus vēlos uzsvērt, ka demokrātiskā valstī tikai vēlētāji var lemt par deputāta atbilstību amatam. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka viena daļa vēlētāju vai neliela Saeimas deputātu grupa – desmit cilvēku sastāvā – mēģinās atsaukt deputātu, par kuru balsoja pavisam cita vēlētāju grupa. Manuprāt, tas nav pieņemams. Turklāt man ir aizdomas, ka šādā veidā varētu tikt šķiroti ne tikai deputāti, bet arī vēlētāji – pareizajos un nepareizajos. Un, iespējams, turklāt tiek aizskarts ļoti būtisks cilvēktiesību aspekts – visu cilvēku vienlīdzība likuma priekšā. Manuprāt, šie Saeimas kārtības ruļļa grozījumi ir pretrunā ar Satversmi, jo saskaņā ar mūsu valsts pamatlikumu deputāta piemērotību tautas pārstāvja amatam vērtē vēlētāji, un Saeimas vēlēšanu likuma 5.pantā ir noteikti ierobežojumi kandidēšanai, kas saistīti, piemēram, ar noziedzīgiem nodarījumiem. Līdz ar to deputāta valsts valodas prasme ir partiju un vēlētāju iekšējās pašregulēšanas jautājums.

Svarīgi atzīmēt, ka gadījumā ar Saeimas deputātu valsts valodas lietošana ir pienākums, nevis priekšnoteikums amata ieņemšanai un pēc ievēlēšanas nevar tikt izvirzīti jauni amata ieņemšanas nosacījumi, citādi tas būtu pretrunā ar Satversmes 1.pantā nostiprināto tiesiskuma principu, un līdz ar to tas varētu būt nākamā sasaukuma jautājums. Bez tam no Satversmes 21.panta un Saeimas kārtības ruļļa 50.panta izriet, ka deputātam ir jālieto latviešu valoda darbā – sanāksmēs un lietvedībā. Tomēr lietošanas pienākums, kas rodas līdz ar ievēlēšanu par Saeimas deputātu, ir nošķirams no zināšanas pienākuma, jo lietošanas pienākums var tikt izpildīts dažādos veidos (piemēram, pirms likumprojekta iesniegšanas deputāts var nodot to valodnieciskai rediģēšanai, tādējādi nodrošinot, ka viņa teksti ir sagatavoti pareizā latviešu valodā), un līdz ar to viņš pats var arī neprast valsts valodu tik augstā līmenī, tomēr savu lietošanas pienākumu izpildīt visaugstākajā līmenī.

Bez tam vēlos pievērst jūsu uzmanību, kolēģi, vēl vienam būtiskam aspektam. Acīmredzot gandrīz vai katrā Saeimas frakcijā ir deputāti, kuri nekad neuzstājas no Saeimas tribīnes. Ko mēs tad darīsim ar šiem deputātiem? Vai arī tas ir iemesls apšaubīt viņu zināšanas, iemaņas un prasmes? Es uzskatu, ka ne.

Līdz ar to es aicinu balsot „pret” šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Par” runāt neviens deputāts nav pieteicies... „Par” pieteicies runāt deputāts Gaidis Bērziņš. Lūdzu!

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Es varbūt mēģināšu nedaudz precizēt kolēģa Agešina sacīto, kurš tikko uzstājās un aicināja neatbalstīt minētā likumprojekta nodošanu komisijai. Proti, šābrīža situācijā, kas ir regulēta Saeimas kārtības ruļļa 18.panta otrās daļas 2.punktā, deputātu ar Saeimas lēmumu var izslēgt no Saeimas sastāva, ja pēc viņa pilnvaru apstiprināšanas tiek konstatēts, ka viņš neprot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai. Tātad principā šis jautājums pēc būtības jau tiek risināts Saeimas kārtības rullī.

Attiecīgie grozījumi, kas ļoti precīzi paredz deputāta nosūtīšanu uz valsts valodas prasmes pārbaudi, nevis izslēgšanu no Saeimas sastāva, kā to minēja kolēģis, tika izstrādāti, lai noteiktu kārtību, kādā veidā tiks īstenots Kārtības ruļļa 18.panta otrās daļas 2.punkts.

Attiecībā uz šo deputātu skaitu – 10 deputāti – es teiktu, ka šis skaits, manuprāt, ir optimāls un pieņemams. Proti, es gribu precizēt: ja šiem iespējamiem 10 deputātiem varētu rasties šaubas par kāda cita kolēģa valsts valodas prasmes līmeni, tad tomēr šie deputāti nav izšķirošie, kuri pieņem galīgo lēmumu. Tātad šajā likumprojektā ir paredzēta tāda kārtība, ka šajā procesā iesaista Izglītības satura un eksaminācijas centru, kas tātad eksaminē –šajā gadījumā attiecīgi pārbauda šā deputāta valodas zināšanas apjomu un... Turklāt ļoti būtiski, manuprāt, ir tas, ka šajā likumprojektā ir paredzēts, ka attiecīgi šo lēmumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā. Tātad arī tiesu vara būtu tā vara, kas varētu pieņemt attiecīgu lēmumu, ja šī situācija būtu strīdīga.

Par situāciju, ko minēja kolēģis, proti, ja deputāti neuzstājas no Saeimas tribīnes debatēs. Nu, protams, teorētiski tāda situācija var būt (manuprāt, droši vien deputātam būtu jāpauž viedoklis), tomēr, ja nemaldos, deputāti strādā arī komisijās, kur droši vien tā ir tā darba vide, kur deputātam būtu jāstrādā un jāizpauž savas zināšanas.

Tāpēc aicinu atbalstīt minētā likumprojekta nodošanu komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens – „pret”. Lēmums ir jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Juridiskās komisijas sagatavotā likumprojekta „Grozījums Saeimas kārtības rullī” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 23, atturas – 5. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Pornogrāfijas ierobežošanas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Prokuratūras likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa – „Par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu”. Ārlietu komisija ir iesniegusi lēmuma projektu „Par NATO Parlamentārās Asamblejas Pastāvīgās komitejas sēdes rīkošanu Rīgā 2014.gada martā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis priekšlikums tiek iekļauts šīsdienas sēdes darba kārtībā? Deputātiem iebildumu nav. Lēmuma projekts ir iekļauts darba kārtībā un tiks izskatīts darba kārtības beigās.

Nākamā sadaļa – „Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Valērija Kravcova iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 28.aprīlī, un Saeimas Prezidijs to arī ir izdarījis, un par to jūs tagad tiekat informēti.

Nākamā darba kārtības sadaļa – „Likumprojektu izskatīšana”. Bet, pirms mēs turpinām izskatīt apstiprināto darba kārtību, informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt 28.aprīļa sēdes darba kārtību un iekļaut tajā izskatīšanai pirmajā lasījumā komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai grozītu 28.aprīļa sēdes darba kārtību un iekļautu tajā – bez atkārtotas izskatīšanas Juridiskajā komisijā – Juridiskās komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības rullī”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – nav, atturas – 28. Darba kārtība grozīta.

Tātad sākam izskatīt sadaļu „Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām””, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Komisijā trešajam lasījumam iesniegtie priekšlikumi saistīti ar kārtību, kādā veicama zemes īpašnieku informēšana par aizsargājamās teritorijas robežu, zonējumu un kategoriju maiņu, kā arī ir likuma normu precizējoši priekšlikumi.

Komisija ir saņēmusi trešajam lasījumam septiņus priekšlikumus.

1. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Vējoņa priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas iesniegtajā 2.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Tutins. 3. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Vējoņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Tutins. 4. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Tutins. 5. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Tutins. 6. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Tutins. 7. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Tutins. Līdz ar to lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” atbalstīšanu trešajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

J.Tutins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāte Lolita Čigāne.

L.Čigāne (frakcija „Vienotība”).

Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, dokuments Nr.828.

Komisija saņēma 22 priekšlikumus, kas pārsvarā ir precizējoši un redakcionāli.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L.Čigāne. 2. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L.Čigāne. 3. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L.Čigāne. 4. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L.Čigāne. 5. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L.Čigāne. 6. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L.Čigāne. 7. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L.Čigāne. 8. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L.Čigāne. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

L.Čigāne. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L.Čigāne. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L.Čigāne. 12. – deputāta Edgara Zalāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 16.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

L.Čigāne. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L.Čigāne. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L.Čigāne. 15. – deputāta Edgara Zalāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 16.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

L.Čigāne. 16. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L.Čigāne. 17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L.Čigāne. 18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L.Čigāne. 19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L.Čigāne. 20. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L.Čigāne. 21. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L.Čigāne. 22. – arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L.Čigāne. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (frakcija „Vienotība”).

Labrīt! Grozījumi nosaka jaunu soda izpildes saturu, kā arī optimizē soda izpildes kārtību. Komisija izskatīja un vienbalsīgi atbalstīja.

Aicinu arī jūs atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Latkovskis. 1.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 1.jūnijs.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts „Grozījumi Prokuratūras likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (frakcija „Vienotība”).

Jā, šis likumprojekts paredz precizēt prokurora lomu brīvības atņemšanas soda un apcietinājuma izpildes uzraudzībā. Komisija to izskatīja un atbalstīja. Aicinu arī jūs atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Prokuratūras likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Latkovskis. 1.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 1.jūnijs.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (frakcija „Vienotība”).

Jā, šā normatīvā akta projekts paplašinās apcietināto tiesības uz satikšanos ar radiniekiem un citām personām. Turklāt normatīvā akta projekts precizē dažus ar apcietinājuma izpildi saistītus jautājumus. Komisija savā sēdē likumprojektu izskatīja un atbalstīja. Aicinu arī jūs atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Latkovskis. 1.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 1.jūnijs.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts „Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāte Ina Druviete.

I.Druviete (frakcija „Vienotība”).

Cienījamie kolēģi! Ministru kabineta iesniegtie grozījumi Vispārējās izglītības likumā paredz kārtību, kādā skolēni uzņemami skolās, nosaka prasības pārcelšanai nākamajā klasē, reglamentē dažus speciālās izglītības jautājumus, kā arī Latvijas dalību starptautiskajās izglītības programmās.

Komisija izskatīja likumprojektu pirms pirmā lasījuma un to atbalstīja. Aicinu Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Druviete. Priekšlikumus gaidīsim līdz 6.maijam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 6.maijs.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (SC frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā”. Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu, atbalstīja to un aicina arī pārējos Saeimas deputātus atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Mirskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 10.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 10.maijs.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.15/Lp10 – „Grozījumi Civilprocesa likumā”.

Atgādinu, ka minētie grozījumi paredz vairākas novitātes, to skaitā arī tā saukto maza apmēra prasījumu izskatīšanas kārtības ieviešanu.

Juridiskā komisija ir saņēmusi 122 priekšlikumus.

1. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Juridiskā komisija ir atbalstījusi.

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētājas biedrs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 2. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Juridiskā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 3. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 4. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 5. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 6. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 7. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 8. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 9. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 10. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 11. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 12. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 13. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts komisijas priekšlikumā – 14.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 14 – Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 15. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 16. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 17. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 18. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 19. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 20. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 21. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 22. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā – 23.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 23. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 24. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā – 25.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 25. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 26. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 27. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 27. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 28. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 29. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 29. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 30. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 31. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 32. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 33. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 34. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 35. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 36. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 37. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 38. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 39. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 40. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 41. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 42. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 42. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 43. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 44. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 45. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 46. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 47. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 48. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli to precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 49. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 50. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 51. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 52. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 53. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums, kurš savukārt nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 54. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 55.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 55. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 56. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 57. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 58. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļaujot 59.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 59. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 60. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 61.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 61. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 62. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 63. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 64. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 65. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 66. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 67. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 68. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 69. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 70. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 71. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 72.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 72. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 73. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 74. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 75. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 76. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 77. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 78. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 79. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 80. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 81. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 82. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 83.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 83. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 84. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 85. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 86. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Ir atbalstīts, redakcionāli to precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 87. – tieslietu ministra priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 88. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 89. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 90. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 91. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 92. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 93. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 94. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 95. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Ir atbalstīts, iekļauts 96., 97. un 98.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 96. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 97. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 98. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 99. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 100. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 101. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 102. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 103. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 104. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 105. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 106.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 106. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 107. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 108. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 109. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 110. un 111.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 110. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 111. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 112. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 113. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 114. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 115. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 116. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 117. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 118. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 119. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 120. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 121. – tieslietu ministra Aigara Štokenberga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 122.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. Un visubeidzot 122.priekšlikums, kas ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Tādējādi esam izskatījuši visus saņemtos priekšlikumus, un es komisijas vārdā lūdzu apstiprināt grozījumus Civilprocesa likumā otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Jā. Bet sāksim debates par 122.priekšlikumu.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Latvijas Pirmās partijas frakcijas un frakcijas „Latvijas Ceļš”... Es atvainojos, no partiju apvienības „Par Labu Latviju”. (Zālē smiekli, aplausi.)

A.Bērziņš (PLL frakcija).

Augsti godātais sēdes vadītāj! Godājamie kolēģi! Pēc garāka pārtraukuma, esot šeit zālē un noklausoties šo ziņojumu, man radās sajūta, ka es sēžu kādā numerologu kongresā, jo par to, par ko mēs tagad plānojam balsot, man nav ne mazākās nojausmas. Kaut kādu skaitļu rindas: 24. – atbalsta, iekļauts 15., 17. – atbalsta un tā tālāk.

Godājamie kolēģi! Manuprāt, tā ir ļoti slikta prakse. Ļoti slikta prakse...

Sēdes vadītājs. Bērziņa kungs, es atvainojos... Bērziņa kungs... (Zālē troksnis, starpsaucieni.)

A.Bērziņš. Tātad es aicinu par 122. ...

Sēdes vadītājs. Bērziņa kungs! Es atvainojos, jūs te tiešām kādu brīdi neesat bijis. Otrajā lasījumā debatēs var runāt tikai par priekšlikumu. Tas ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kurā runāts par pārejas noteikumiem. Lūdzu, ievērojiet Saeimas kārtības rulli!

A.Bērziņš. Paldies par aizrādījumu!

Tātad, runājot par 122.priekšlikumu, es gribu teikt, ka tas ir tikpat slikts kā visi pārējie priekšlikumi. Un es aicinu šādu sliktu praksi neatbalstīt. (Smiekli un aplausi.)

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputātam Gaidim Bērziņam ir kas piebilstams? Nav piebilstams.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 2, atturas – 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šāgada 14.maijs.

Sēdes vadītājs. 14.maijs... 14.maijs gan ir sestdiena. Tas nekas?

G.Bērziņš. Tas nekas.

Sēdes vadītājs. Tas nekas. Tātad 14.maijs. Deputātiem nav iebildumu.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi Darba likumā”, otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Igors Zujevs.

I.Zujevs (SC frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.260/Lp10 – „Grozījumi Darba likumā”, otrais lasījums, uz kuru ir iesniegti 13 priekšlikumi.

1. – Labklājības ministrijas priekšlikums, kas tapis sadarbībā ar Pagaidu darba aģentūras asociāciju. Redakcionāls priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Zujevs. 2. – deputāšu Druvietes, Hiršas un Bendrātes priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Raivim Dzintaram.

R.Dzintars (VL–TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Runāšu uzreiz par 2.–9.priekšlikumu. Priekšlikumi ir ļoti nopietni. Es gan saprotu, ka ir grūti pēc kolēģa Andra Bērziņa atraktīvās uzstāšanās sakoncentrēties, bet es tomēr to lūgtu darīt, jo faktiski šie priekšlikumi skar ārkārtīgi būtiskus, fundamentālus valstiskus jautājumus.

Priekšlikumu ir iesnieguši nacionālās apvienības un politisko partiju apvienības „Vienotība” deputāti, un viņi piedāvā Darba likumā ieviest grozījumus, kas aizliegtu darba devējiem pieprasīt nesamērīgas svešvalodu zināšanas. Faktiski Latvijas gadījumā tas nozīmē runāt par to latviešu jauniešu diskrimināciju, kuri...

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Ievērojiet klusumu, lūdzu!

R.Dzintars. ...faktiski tas nozīmē runāt par to latviešu jauniešu diskrimināciju, kuri Latvijā neprot krievu valodu. Šim jautājumam pamatoti uzmanību ir pievērsuši vairāki plašsaziņas līdzekļi, skaidru nostāju ir paudušas vairākas ārzemju latviešu organizācijas, arī Valsts valodas centrs. Vēl vakar nacionālās apvienības frakcijā bija Valsts valodas centra pārstāvis Antons Kursītis, kurš arī izteica lielu vēlmi un cerību, ka deputāti saprātīgi nobalsos un atbalstīs šos grozījumus.

No oponentu puses šajos jautājumos esmu dzirdējis divus argumentus. Pirmais – ka latvieši ir jāmudina mācīties krievu valodu, lai tā celtu savu konkurētspēju. Un otrais – ka piedāvātie grozījumi tik un tā visas problēmas neatrisinās. Protams, nav vienas brīnumreceptes, kā šo diskrimināciju novērst pilnībā, taču atkal jāatgādina teiciens, ka ar vienu graudu mēs tiešām nevaram piepildīt maisu, bet sākt mēs varam.

Zinātāji ir novērojuši, ka, jau no Saeimas tribīnes aktualizējot šo jautājumu par nepamatotām krievu valodas prasībām darba sludinājumos, šīs prasības jau šobrīd ir mazinājušās. Tātad mēs varam secināt, ka svarīgs ir katrs signāls, ko mēs dodam sabiedrībai.

Godātais sēdes vadītāj, es aicinu tiešām rūpēties par to, lai zālē būtu kārtība, jo traucētāji traucē ne tikai man, bet arī tiem cilvēkiem, deputātiem, kas vēlas klausīties.

Sēdes vadītājs. Jā, kolēģi, tiešām lūdzu cieņu pret runātāju.

R.Dzintars. Darba likumā skaidri pasakot, ka nesamērīgas valodas prasmes no potenciālajiem darbiniekiem prasīt ir aizliegts, šie gadījumi noteikti kļūtu retāki, un patiesībā tas, vai šo grozījumu pieņemšana no diskriminācijas pasargātu desmit, simt vai tūkstoš jauniešus, kas neaizbrauktu uz Īriju un varētu atrast darbu Latvijā, nav svarīgi. Katrs šāds cilvēks – tas ir panākums, par kuru ir vērts cīnīties.

Tagad par konkurētspējas celšanu. Latvijā ir izveidojusies dīvaina situācija, ka daudzos gadījumos konkurētspējīgāks tu esi tad, ja zini krievu valodu, nekā tad, ja tu labi pārzini valsts valodu. Īstenojot tādu vai citādu politiku, īstenībā mēs nosakām arī to, kādi tad būs šie konkurētspējas nosacījumi. Mēs esam tie, kas radām spēles noteikumus, tāpēc, runājot par konkurētspēju, mums ir jārunā par situāciju valstī kopumā, tātad arī par mūsu valsts valodas politiku un tās mērķiem. Katram no mums pirms balsošanas būtu jāatbild uz vienkāršu jautājumu: vai mēs gribam, lai krievu valodas zināšanām konkurētspējā būtu lielāka nozīme nekā mūsu valsts valodai, vai arī tomēr vēlamies, lai konkurētspējas galvenais kritērijs būtu profesionālās iemaņas? Un, ja reiz runājam par valodu zināšanām, tad vismaz Latvijas teritorijā galvenā nozīme būtu valsts valodas zināšanai.

Var jau, protams, apgalvot, ka brīvais tirgus pats visu sakārtos, taču ir jautājums, cik lielā mērā mēs ar šo kārtību būsim apmierināti un vai šī kārtība atbilst tiem mērķiem, ko mēs katrs, katra frakcija, katra šeit pārstāvētā partija, savās programmās esam apliecinājuši.

Sadzīvē pārliecināmies, ka puslīdz apmierinoša valodas situācija ir tikai tajās jomās, kur valsts iejaucas ar likuma spēku. Par to, godātie kolēģi, derētu padomāt.

Un visbeidzot. Vakar tika prezentēts Valsts valodas aģentūras sagatavotais pētījums, kurā tika aptaujāti 7.–12.klašu skolēni un tika konstatēts, ka latviešu valoda kā mācībvaloda skolās, kurās mācās ne tikai latviešu tautības skolēni, bet arī dažādu citu tautību skolēni... ka šajās skolās tikai 37 procenti skolēnu izteica apgalvojumu, ka viņiem krievu valodas zināšanas ir labas vai drīzāk gan labas. No tā mēs varam secināt...

Sēdes vadītājs. Dzintara kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.

R.Dzintars. Burtiski tūlīt es beigšu.

Tātad no tā mēs varam secināt, ka no atlikušajiem 63 procentiem... Nākotnē var rasties situācija, ka mūsu lēmums izšķirs, vai viņiem būs iespējams strādāt un dzīvot Latvijā vai arī būs jāaplūko citas izvēles.

Lūdzu, apdomājiet savu balsojumu! Jūsu balsojums arī uz šo jautājumu var dot atbildi.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vēlreiz atgādinu, ka debatēs uzstāšanās laiks ir piecas minūtes.

Vārds deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (frakcija „Vienotība”).

Cienījamie kolēģi! Problēma tiešām pastāv, un tāpēc es, protams, aicināšu atbalstīt visus priekšlikumus, kam būs sakars ar valodu lomas noteikšanu darba tirgū. Jau pagājušajā reizē, runājot par līdzīgu tematu, minēju galvenos argumentus, kāpēc tas ir nepieciešams. Diemžēl būs jāatkārtojas.

Ja mēs nosakām pilnīgi brīvu valodu tirgu darba attiecībās, tad šis tirgus, patiesību sakot, tiek deformēts. Un kāpēc? Tāpēc, ka Ministru kabineta 733.noteikumi skaidri nosaka prasības valsts valodas prasmei. Tātad mums ir ļoti konkrēts amatu un profesiju saraksts, kurās mēs cilvēkiem, kas latviešu valodu ir apguvuši kā otro valodu vai kā svešvalodu, tomēr nosakām noteiktu valodas prasmes līmeni. Latviešu valodas zināšanu pakāpe tātad ir stingri reglamentēta.

Bet kas iznāk tad, ja mēs visas pārējās valodas pakļaujam brīvajam tirgum? Tās taču nonāk privileģētā situācijā! Un privileģētā situācijā nonāk arī darba devēji, kas var nerēķināties ar valsts valodas politiku, kas var nerēķināties ar darba ņēmēju prasmēm un interesēm un būtībā voluntāri, patvaļīgi, noteikt darbiniekam nepieciešamo valodu spektru pilnīgi neatkarīgi no tā, vai tas ir saistīts ar viņa amata pienākumiem vai nav.

Protams, es nepiekrītu arī apgalvojumam, ka tā darba devējam būtu apgrūtinoša nasta un pārlieku liela prasība. Kā gan tā var būt pārlieku liela prasība, ja amatu aprakstos mēs sīki detalizējam citas nepieciešamās prasmes un iemaņas, un darba uzdevumus, bet tik svarīgā jautājumā, kas saistīts arī ar sabiedrības likumīgajām interesēm, kas saistīts ar valsts valodas politiku kā mūsu nacionālās politikas stūrakmeni, mēs pieļaujam pilnīgu rīcības brīvību līdz pat pasākumiem, kas reāli apdraud latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusu? Ko mums līdz skaistas runas par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu teorijā, ja praktiski mēs ar šādu likumu paveram iespēju visu valodu formālai vienlīdzībai Latvijā? Un darba ņēmējs atrodas viņam neizdevīgā situācijā.

Turpmākajos priekšlikumos ir noteikts, ka tieši darba devējam būs pienākums pierādīt, ka šī valoda ir nepieciešama, nevis darba ņēmējam, ka bez šīs valodas prasmes var arī iztikt. Tā ir pilnīgi likumīga prasība, kas ir mūsu valodas politikas īstenošanas sistēmas sastāvdaļa.

Var, protams, runāt arī augstākā teorētiskā līmenī par valodu ekonomisko vērtību, par valodu tirgu; varam piesaukt arī plaši zināmās Burdjē definīcijas par valodu tirgu kā varas attiecību sistēmu, kas īstenojas kā specifiska sankcija un specifiskas pašcenzūras sistēma. Neaizmirsīsim arī šo tā saukto pašcenzūru!

Tik tiešām Raivim Dzintaram ir taisnība, ka, kopš publiskajā diskursā runājam par šo jautājumu, nepamatotas prasības pēc citu valodu zināšanām automātiski darba sludinājumos tiek ietvertas mazāk. Un galu galā tieši tāpat kā valsts var izmantot plašu juridisko, monetāro, finansiālo un citu pasākumu spektru, lai mainītu ekonomiskā tirgus struktūru, tā to pašu var darīt arī valodas tirgū. Mums ir jānodrošina ekonomiskās priekšrocības personām ar likumīgu lingvistisko kompetenci.

Par citiem priekšlikumiem es vairāk nerunāšu. Viedoklis ir skaidrs: tie ir jāatbalsta! Bet, ja gadījumā turpmākie runātāji nāks pierādīt, ka šāda prasība ir iejaukšanās privāto tiesību sfērā vai arī ka Darba likumā jau esot noteikta atšķirīga attieksme, tad – neko darīt! – būs jānāk runāt vēlreiz. Jo valsts valodas politika ir tik svarīga joma, ka valsts valoda ir pelnījusi atsevišķu pantu šajā likumā.

Tātad pilnīgi noteikti aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, kā arī visus pārējos, jo problēma ir, problēma pastāvēs, un ar šā priekšlikuma noraidīšanu mēs to zem paklāja nepaslaucīsim.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL–TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Deputātes Druviete, Hirša un Bendrāte, man šķiet, ir iesniegušas ļoti precīzus priekšlikumus, kurus varētu atbalstīt Saeimas vairākums. Es domāju, ka arī Zaļo un Zemnieku savienība tos atbalstīs, jo nepamatota lingvistiskā diskriminācija tieši visvairāk skar lauku jauniešus. Lauku jauniešus, kuri strādā Rīgā... un pat ne Rīgā... Un es jums minēšu dažus piemērus. Bet pirms tam es atsaukšos uz iepriekš notikušajām debatēm, kur mūsu kolēģis deputāts Šlesers kvēli aizstāvēja nepieciešamību pakalpojumu sfērā strādājošajiem zināt vairākas valodas. Par to jau neviens nestrīdas. Mēs tam pilnīgi piekrītam, ka pakalpojumu sfēra prasa ļoti plašas zināšanas, taču ir vesela virkne amatu un profesiju, kurās šīs valodu zināšanas nav vajadzīgas, un es jums šos kuriozākos piemērus no tribīnes mēģināšu parādīt.

Tātad: ir vajadzīgs strādnieks. Darbs saistīts ar smagumu celšanu. Latviešu un krievu valodas zināšanas. Kāpēc viņam smagumu celšanā ir vajadzīgas krievu valodas zināšanas? (No zāles dep. A.Barča: „Kāda smagumu celšana?!”)

Tālāk. Tukuma rajona Lestenē, Kandavā... Lestenes pagastā, Kandavā vajadzīgs mežstrādnieks – mežsaimniecisko darbu strādnieks jaunaudžu kopšanā. Kur te ir vajadzīga krievu valoda? Bet šeit tā tiek prasīta! (No zāles: „Franču valoda nav vajadzīga?”)

Tālāk. Ir vajadzīgs pavārs. Valodas zināšanas, arī krievu valoda. Kāpēc pavāram ir vajadzīgas krievu valodas zināšanas? Tā nav pakalpojumu sfēra. Viņš tiešā veidā neapkalpo klientu.

Tālāk. Nākamais piemērs. Riepu servisā ir vajadzīgs riepu montētājs. Riepu montētājam ir jāzina krievu valoda. Kādā sakarā? Daudzi no jums iet un maina šīs riepas, pasūtījumu servisā veic pie pavisam cita cilvēka. Riepu montētājs ir strādnieks, kurš tieši veic šo tehnisko darbu. Krievu valoda.

Un visbeidzot vislielākais kuriozs. SIA „Baby Sets” ir vajadzīga adītāja. Darbs mājās. Vajadzīga krievu valoda. (Zālē smiekli.)

Es atvainojos, šādu sludinājumu mēs varam atrast daudz, un tie ir vistiešākajā veidā diskriminējoši. Un Latvijas Darba devēju konfederācija arī iestājas par to, ka vismaz sludinājumos šai diskriminācijai nevajadzētu būt, jo ar sludinājumu šī diskriminācija arī sākas.

Kāpēc cilvēki nesūdzas Valsts darba inspekcijai? Es jums varu pateikt. Tas nav latvieša dabā – sūdzēties.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie Prezidija locekļi! Cienījamie kolēģi! Es jau par šo jautājumu arī esmu runājis, bet tiešām šo jautājumu, tas ir, jautājumu par latviešu valodas diskrimināciju, vajag nepārtraukti cilāt, atkārtoti, un runāt vēl un vēlreiz.

Kārlis Skalbe jau 1917.gada vasarā, kad cara impērija pirmo reizi sabruka pēc februāra revolūcijas, ir teicis, ka mums ir pašapziņas trūkums. Ka mēs vienmēr, kā viņš saka, skatāmies, vai tie lielie mums dos, vai tie lielie atļaus, vai tie lielie neatļaus. Te jau ir tas pats: mēs jau baidāmies... Tik tālu esam nonākuši, ka baidāmies pateikt, ka mēs, pamatnācija, savu valodu gribam nostādīt pirmajā vietā. Baidāmies gan no Latvijas krieviem un krievvalodīgajiem iedzīvotājiem, gan arī, kā jūs zināt, no Eiropas. Tā ironiskā dziesmiņa „Eiropa mūs nesapratīs” jau nav radusies bez pamata.

Eiropa sapratīs.

Kā aizstāv citas pamatnācijas? Runāsim un atkārtosim vēl. Es savu palīdzi aizsūtīju pirms divarpus mēnešiem uz Somijas vēstniecību, lai uzzina, kā tur var iegūt pilsonību. Tur, tai Somijā, jau tas pats darba tirgus ir! Jūs gribat strādāt? Jums jāiet augstākā līmenī dabūt darbu? Jāiegūst pilsonība, jānoliek eksāmens somu vai zviedru valodā, jo zviedru valoda ir otrā valsts valoda. Kā jūs zināt, vēsturiski ļoti ilgu laiku Somijā dzīvo zviedru minoritāte, ļoti patriotiska minoritāte. Vidusskolas kursa apmērā jāzina! Skaidri pateikts.

Jūs redzat, cik tālu mēs esam nonākuši savā piekāpībā? Lai strādātu tagad Somijā, kur arī ir brīvs tirgus, bet gandrīz neviens jau nebrauc tur... somi aizsargā savu darba tirgu un valodu tādā līmenī, ka liek iet un nokārtot vidusskolas gala pārbaudījumus zviedru valodā.

Vācu un turku attiecības. 1959.gadā Vācijas un Turcijas parlamenti ratificēja līgumu par turku viesstrādnieku iebraukšanu Vācijā. Piecdesmit gadi ir pagājuši. Nav nevienas valsts subsidētas turku skolas. 2003.gadā pirmo reizi pēc Berlīnes turku kopienas lūguma... Berlīne ir otra lielākā turku pilsēta pasaulē. Divi miljoni turku tur dzīvo. Berlīnes pašvaldība piešķir turku skolai, kur mācību priekšmeti ir turku valodā, vienu trešdaļu no nepieciešamās naudas summas, bet mēs te strīdamies un plēšamies par to, un pazemojam sevi kā latvieši, vai varam pāriet uz izglītību valsts valodā visos priekšmetos vai nevaram. Nesen neoficiālajā „Dienas” presē, uz ko nevar atsaukties, jo tā nav zinātniskā prese, es šeit pat, Saeimas bibliotēkā, izlasīju, ka Anglijā no visas pasaules iebraukuši... Mēs zinām, no bijušajām Lielbritānijas kolonijām iebraukuši 598 dažādu tautību cilvēki no Āfrikas, Āzijas, Taizemes un Latīņamerikas... No visas pasaules Londonā ir cilvēki un Lielbritānijā. Kāda ir angļu izglītības politika? Visi iet skolās angļu valodā. Kā bijušā koloniju galvaspilsēta Londona arī aizstāv angļu nācijas tiesības...

Sēdes vadītājs. Lāča kungs, man gan jums jāatgādina, ka mēs runājam par darba devēja tiesībām... vai pieprasīt vai nepieprasīt...

V.Lācis. ...Tas viss ir saistīts ar darbu! Valodas zināšanas šajās zemēs ir saistītas ar darbu, Daudzes kungs! Ja jūs to nesaprotat....

Sēdes vadītājs. Es atgādinu, ka....

V.Lācis. ...tad es to saprotu. Jūs nepieņems par sētnieku tanīs valstīs, ja jūs nevarēsiet saprast angļu valodā, kad jums dos norādījumus, kā iela jāslauka...

Sēdes vadītājs. Es jums atgādinu jau kuro reizi, ka ar sēdes vadītāju nestrīdas. Tas pirmkārt. Un, otrkārt, lūdzu, atgriezieties pie sarunas par 2.priekšlikumu. Tāda šobrīd ir arī zāles prasība...

V.Lācis. Nu taču... (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Lai runā!”)

Nu, kā... šīs prasības jau visas ir kopsakarībā. Nu kamdēļ mēs izliekamies? Latviešu valoda gan kā valsts valoda, gan arī kā darba valoda, kā izglītības valoda... Un tā tālāk.

Sēdes vadītājs. Kārtības rullis ir vienāds visiem...

V.Lācis. Citādi es šo jautājumu nesaprotu. Mēs gribam vienmēr izraut šo valodas jautājumu kaut kur no kopsatura, un tad neļaujat runāt...

Sēdes vadītājs. Es atgādinu, ka priekšlikuma būtība ir tāda: vai darba devējam ir tiesības vai nav tiesību pieprasīt konkrētas svešvalodas zināšanas... (No zāles dep. I.Rībena: „Katram ir sava izpratne par būtību!”)

V.Lācis. Pareizi... Tātad darba devējs Somijā dabūs strādnieku, kas ir nolicis somu valodā eksāmenu vidusskolas kursa apmērā... Ļoti pareizi jūs runājat! Ko vēl vajadzētu... kādu pierādījumu? Kādu jūs gribat? Nu, Francija? Tas pats! Ir sabraukuši musulmaņi no Ziemeļāfrikas, visdažādāko nāciju pārstāvji. Nevienas skolas nav arābu valodā!

Sēdes vadītājs. Bet mēs nerunājam par skolām.

V.Lācis. Es redzu, ka šī nostāja nepatīk Saeimas sēdes vadītājam... Tur nu es neko nevaru darīt. Paldies par uzmanību!

Aizstāvēsim savu valodu visos līmeņos! Visos! Arī darba ziņā un arī attiecībā uz šīm reklāmām!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Vitālijam Orlovam.

V.Orlovs (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēģināšu paskaidrot, kāpēc šis un pārējie priekšlikumi nav saņēmuši atbalstu komisijā.

Viens no mūsu sociālajiem partneriem ir Latvijas Darba devēju konfederācija, un tieši tās viedoklis bija, manuprāt, pat izšķirošais, kāpēc šis priekšlikums nesaņēma atbalstu.

Mēs ļoti labi saprotam, un arī jūs paši varat iedomāties, kurš no darba devējiem sniegs sludinājumā prasību, ja viņam tas nav vajadzīgs... Nu ko mēs domājam? Vai mūsu darba devēji ir tik stulbi, ka ieliks sludinājumā to, kas viņiem nav vajadzīgs? Nu būsim tomēr reālisti!

Un nu pats galvenais. Mēs varam likumā ierakstīt visu, ko mēs gribam. Ja gadījumā mēs aizliegsim sludinājumos vai kaut kur citur ierakstīt kaut kādas prasības darbiniekam, kas viņam jāzina... runāt mutiski... Pēc tam panāks un pieņems darbā to cilvēku, kurš atbilst viņu prasībām. Man liekas, tas ir skaidrs kā ābece.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A.Šlesers (PLL frakcija).

Cienījamie deputāti! Mēs kārtējo reizi debatējam par jautājumu, vai ir iespējams, ka tiek noteiktas kādas valodas prasības. Protams, tas, ko teica Rasnača kungs... Mēs varam uzskaitīt profesijas, kurās kategoriski nevar pieprasīt valodas zināšanas. Mēs zinām, ka ir Latvijā arī cilvēki, kas ir kurlmēmi, un arī viņi strādā. Bet paskatīsimies uz šo jautājumu no citas puses! Kas notiek reāli pasaulē, kas notiek reāli Latvijā? Mēs esam nonākuši līdz situācijai, ka latvieši tiešām savā dzimtajā zemē daudzējādā ziņā kļūst konkurētnespējīgi.

Pirms kāda laika mēs, protams, nodefinējām, ka visiem Latvijā ir jāzina latviešu valoda, un mēs mērķtiecīgi uz to esam gājuši, un arī pašreizējā izglītības sistēma nodrošina to, ka principā ir bilingvāla apmācība; krievvalodīgie Latvijas iedzīvotāji vienlaicīgi studē arī latviešu valodā, un tas nodrošina viņiem iespēju mācīties gan vienā, gan otrā valodā. Bet es vienmēr esmu teicis, ka, lai cilvēks Latvijā vispār būtu konkurētspējīgs, viņam jāzina vismaz trīs valodas. Tās ir pirmām kārtām latviešu, krievu un angļu valoda, un jebkura ceturtā valoda, protams, būs bonuss. Ja šīs trīs valodas cilvēks nezina, viņam ir daudz grūtāk konkurēt brīvajā tirgū.

Mēs apzināmies to, ka, protams, mēs varam runāt par tiem sludinājumiem, bet varbūt runāsim par būtību! Būtība ir tāda, ka diemžēl mēs esam maza valsts, un, Lāča kungs, mēs nevaram Latviju salīdzināt ar Lielbritāniju, ar kolonijām. Angļu valodā šodien runā visa pasaule. Tāpat ir arī ar spāņu valodu, kurā runā ne tikai Spānijā, bet lielā daļā Dienvidamerikas un citur. Vienlaikus ir arī krievu valoda, kura tiek daudz vairāk lietota nekā latviešu valoda. Diemžēl citādi tas ir ar mazām nācijām. Jautājums ir – ko tad mēs varam izdarīt? Un man šķiet, šodien vajadzētu runāt par to, vai krievu valodas zināšanas latvieti padara par konkurētnespējīgu vai konkurētspējīgu. Diemžēl realitāte ir tāda, ka arī tie mūsu pilsoņi, latvieši vai nelatvieši, kas aizbrauc no Latvijas strādāt uz Eiropu... tie, kas zina vairākas valodas, ir konkurētspējīgāki.

Un šodien mēs skatāmies uz pakalpojumu sektoru, kurā, protams, cilvēkam jāzina daudz valodu, – gan veikalā, gan kafejnīcā, gan viesnīcā. Diemžēl šāda situācija veidojas arī citos darbos, piemēram, būvniecībā: tiek piesaistīti ārvalstu speciālisti no Rietumiem, un, lai strādātu komandā ar šo ārvalstu speciālistu, arī cilvēkam, kas strādā komandā ar viņu, ir jāzina viena vai otra svešvaloda. Tāda ir šī realitāte, un man šķiet, ka mums nav nepieciešams vairs runāt par to, vai jāzina vai nav jāzina svešvalodas. Jo vairāk valodu cilvēks zina, jo labāk. Vienlaikus es apzinos, ka, protams, valsts pārvaldē valsts valodas prasme ir tā, kas nosaka, vai cilvēks tur var strādāt vai ne. Taču arī valsts pārvaldē ir atsevišķi darbi, kuros ir jāzina svešvalodas, bet par to šodien es negribu runāt sīkāk.

Man šķiet, ka katrs darba devējs tomēr pēc būtības izvērtē, kāda ir šī situācija un kādi darbinieki vajadzīgi. Un, pat ja mēs šodien ar likumu aizliegsim un pateiksim, ka nevar sludinājumā ielikt iekšā kaut ko, kas var kaut kādā veidā kādu aizskart un diskriminēt... Atcerēsimies slaveno teicienu – „Почему без шляпы?”! (Tulkojums: „Kāpēc bez cepures?”) Mēs nevaram uzspiest brīvajā tirgū kādam pieņemt darbinieku, ja darba devējs negrib viņu ņemt, un, man šķiet, šodien vajadzētu atklāti padomāt, kādā veidā Latvija var attīstīties kā maza valsts, izmantojot arī tos tirgus, kas atrodas tuvumā. Vai šodien kāds no jums ir lasījis laikrakstā „Neatkarīgā Rīta Avīze” interviju ar Krievijas vienu no opozicionāriem – Borisu Ņemcovu? Viņam daudz kas nepatīk esošajā sistēmā Krievijā, viņš ir opozicionārs, bet viena lieta, ko viņš Latvijai saka: „Tā ir milzīga kļūda, ka jūs neesat mācījušies no Somijas izmantot iespējas un strādāt ar to pašu Krieviju, nodarboties ar biznesu un pelnīt.” To saka Krievijas opozicionārs Ņemcovs! Un, man šķiet, šodien par šo tēmu, protams, mēs nevaram runāt, izejot no citiem aspektiem, jo ir konkrēts priekšlikums iesniegts no konkrētiem deputātiem. Bet, man šķiet, jau tuvākajā laikā mums tomēr vajadzētu Saeimā atklāt plašas debates par to, vai tiešām ir nepieciešams latviešiem zināt tikai latviešu valodu, vai arī mums jāiet uz to, ka mēs darīsim visu iespējamo, lai latvieši zina vismaz trīs valodas, dzīvodami Latvijā. Un tas jānodrošina viennozīmīgi, ne jau pašmācības ceļā tās apgūstot, bet caur mūsu izglītības sistēmu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Godātie kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam, bet, pirms ejam pārtraukumā un pirms mēs reģistrējamies, es gribu mūsu visu vārdā sveikt mūsu kolēģi Ingmāru Čaklo, kuram vakar bija apaļa jubileja! (Aplausi.)

Tagad vārds paziņojumiem.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas, kas ievēlēts no Zemgales.

A.Bērziņš (ZZS frakcija, Zemgales v/a).

Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde pēc 5 minūtēm 106.auditorijā.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC frakcija).

Kolēģi, Parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļi! Lūdzu sapulcēties Dzeltenajā zālē uz īsu sapulci.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Augustam Brigmanim.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas sēde tepat, Sarkanajā zālē. Tūlīt!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (10.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi, lūdzu nelielu uzmanību! 13 deputāti nav reģistrējušies: Solvita Āboltiņa, Andris Bērziņš, Vidzemē ievēlētais... Ir. Ilma Čepāne, Sergejs Dolgopolovs, Nikolajs Kabanovs, Valērijs Kravcovs, Vitālijs Orlovs... Orlovs ir uz vietas. Jānis Reirs, Kārlis Seržants, Staņislavs Šķesters, Ilze Vergina, Ilze Viņķele un Oskars Zīds.

Lūdzu, kuri tika nosaukti, bet kuri ir uz vietas, nekavējoties informējiet mani! Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Stenogrammas nobeigums – Saeimas materiālu nākamajā, 30.laidienā