Frakciju viedokļi

Pēc 2000. gada 2. marta sēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

L.Muciņš (savienības "Latvijas ceļš" frakcija): Manuprāt, Koncernu likums, ko Saeima pieņēma otrajā lasījumā, bija galvenais šodienas likumdošanas akts. Tajā pašā laikā gribu akcentēt šī likuma vietu tajā likumdošanā, pie kuras Saeima un tās komisijas, tajā skaitā arī juridiskā komisija, strādā, lai pārveidotu, sakārtotu un saskaņotu Latvijas likumdošanu gan ar Eiropas Savienības direktīvu prasībām, gan nostabilizētu to un attīrītu no dažādām pārejas laikā pieņemtajām normām. Tas būtu nepieciešams tirgus ekonomikas, attīstītas ražošanas, tirdzniecības, uzņēmējdarbības un komercdarbības attīstīšanai.

Pieņemtais Koncernu likums nākotnē kļūs par Komerclikuma daļu, kas tuvākajā laikā tiks nodots izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā. Taču saskaņā ar iesniedzēju — Ministru kabineta — domu sākotnēji šis likums darbosies kā atsevišķa daļa, un tikai vēlāk mēs to varēsim inkorporēt Komerclikumā kā sastāvdaļu — tad, kad tā piemērošana kādu laiku jau būs izmēģināta praksē.

Koncernu likums, ko mēs šodien pieņēmām otrajā lasījumā, šodien tika precizēts un sakārtots — tam savus priekšlikumus iesniedza gan ministrijas, gan Juridiskā komisija. Kādēļ šis likums ir tik svarīgs? Saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvu prasībām tas sakārto, nodrošina un aizsargā akcionāru mazākuma un kreditoru intereses, kā arī regulē attiecības starp koncerna vadošo uzņēmumu un atkarīgajiem uzņēmumiem, kuri saistīti ar šo koncernu.

Līdz ar to būs nepieciešamība izdarīt grozījumus arī citos likumos un attiecīgi nākotnē sasaistīt tos, kā jau teicu, ar Komerclikumu, kas būs liels un kodificējošs un kurā tiks apkopoti daudz un dažādi ar komercdarbību, ko mēs tagad saucam par uzņēmējdarbību, saistīti likumi.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija): Šodien bija patiesi priecīgs notikums. Pie mums ieradās Slovēnijas prezidents M.Kučana kungs. Manuprāt, mums jābūt labām attiecībām ar visām demokrātiskām un nopietnām Eiropas valstīm, tajā skaitā no Austrumeiropas. Mūsu mērķi ir kopīgi — integrācija ES un NATO, un mūsu izpratne par pasaules notikumiem šajā ziņā ir visnotaļ vienota. Parasti mēs esam bijuši tie, kuriem kādas lielākas valstis mēģinājušas uzkundzēties. Tāpēc šodien Latvijai šī ir svarīga vizīte.

Nākamais moments, kas man likās būtisks, bija tas, ka šodien vajadzēja izskatīt vairākus likumprojektus, tostarp arī līgumu par Latvijas Republikas un Ukrainas Republikas tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm. Lai arī tas nav ideāls, šis likums ir reāls kompromiss.

Ļoti gribētos, lai arī ministru kungi ierastos uz Saeimas plenārsēdēm un atbildētu uz tiem jautājumiem, kurus deputāti viņiem uzdevuši. Šodien virkne ministru tomēr neieradās. Bija Edmunds Krastiņš, arī Indulis Bērziņš, kas bija gatavi atbildēt uz jautājumiem, tomēr ne visi ministri izrāda šādu gatavību to darīt, un es domāju, ka tas bija zināms trūkums.

Nākamais jautājums, arī visnotaļ nopietns, bija par to, vai uzņēmējdarbībai būtu jābūt vienotiem standartiem un noteikumiem. Opozīcija gandrīz vienprātīgi bija parakstījusi pieprasījumu, kas lūdza finansu ministru Edmundu Krastiņu izskaidrot viņa pozīciju, kāpēc valsts galvojums netika izsniegts tieši Ventspils brīvostas pārvaldei, jo līdz ar to faktiski tur tika traucēta normāla saimnieciskā darbība — bija jāpilda citi iepriekš parakstīti līgumi. Nekādu nopietnu argumentētu motīvu šajā gadījumā mēs neredzējām.

Mēs atzīstam, ka finanu ministram atbilstoši likumam ir šīs tiesības brīvi lemt, vai viņš var vai nevar to darīt, bet ir nepieciešama nopietna argumentācija un bez jebkādām politiskām spekulācijām, ka kaut kas nav skaidrs ar privatizāciju Ventspilī, ar uzņēmējdarbības formu ofšoriem un tamlīdzīgi. Tas nebūtu pieļaujams, tādā gadījumā nepieciešams iesniegt grozījumus attiecīgā likumprojektā. Tas būtu bijis daudz korektāk un līdz ar to aizstāvētu šādu Ministru kabineta nostāju.

Mūs mulsināja tas, ka finansu ministrs pietiekami korekti neinformēja deputātus Saeimas Pieprasījumu komisijā, jo šis līguma teksts atbilstoši informācijai no Eiropas Investīciju bankas bija iesniegts, tas ir, līgumteksts par šo kredītu aizdevuma līgumu. Finansu ministrijai bija iespēja to visu rūpīgi analizēt un pētīt. Arī mūsu jautājums bija uzdots Finansu ministrijai — vai tas būtu noticis, tieši finansu ministram to parakstot Luksemburgā, vai tas būtu nosūtīts pa pastu, vai kā citādi. Šeit nav nekādu problēmu, un arī attiecīgā kopija ir nosūtīta. Diemžēl ministra kungs par to nekā nezināja.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija): Es turpināšu par to, ko E.Baldzēna kungs jau iesāka. Šodien nešaubīgi visvairāk laika tika veltīts šim jautājumam — pieprasījumam par valsts galvojumu Ventspils ostai. Kāda tad ir situācija? Nodokļu maksātāji, nesaņemot pretī nekādas garantijas un nodrošinājumus, šobrīd jau uzņēmušies saistības Ventspils ostā 40 miljonu dolāru apmērā, bet saistībā ar dzelzceļa līnijas modernizāciju — 66 miljonus latu. Tātad simts miljonu dolāru. Citām ostām šīs summas ir ievērojami mazākas. Pie tam pastāv risks kā ar G–24 kredītiem — šīs summas neatmaksājot, tas būs jādara nodokļu maksātājiem.

Tāpēc šai pieejai jābūt ļoti stingrai, jo tā ir nodokļu maksātāju nauda. Sociāldemokrātu tik kaismīgā iestāšanās, arī šoreiz to varēja redzēt — viņi divas trešdaļas veltīja šai lielkapitāla interešu aizstāvēšanai. Nesen, tiekoties ar vēlētājiem, man teica, ka ir bažas, kāpēc sociāldemokrāti tik ļoti lēti pārdod lielkapitālu. Man ir grūti to komentēt un es nevaru to apgalvot, bet šodien, klausoties debates, man tiešām radās šaubas, zinot pēdējos pārskaitījumus un tās lietas, kas tapušas zināmas par partijas finansēšanu. Es ieteiktu sociāldemokrātiem ļoti rūpīgi apsvērt šo problēmu.

Šodien mums uz M.Segliņa ministra pienākumu pildīšanas laiku klāt nācis jauns deputāts — Māris Sprindžuks, kas ir ļoti labi izglītots un ļoti jauns. Tautas partijā ir daudz jaunu cilvēku, jo mēs gribam, lai valdošā elite tiktu nomainīta ar zinošiem un talantīgiem cilvēkiem, kas savā darbībā nav sasmērējušies.

Tautas partija šonedēļ bez likumdošanas apsprieda vēl kādu ļoti svarīgu jautājumu saistībā ar lauksaimniecību. Ar pavasara tuvošanos un citām lietām šobrīd ir skaidrs, ka sakaru programma no Latvijas neatkarīgu apstākļu dēļ būs izmantojama tikai šā gada vēlā rudenī — septembrī, oktobrī un novembrī. Līdz ar to nepieciešams atjaunot 3. subsīdiju programmu, kas saistīta ar investīciju subsidēšanu lauksaimniecībā. Ministram ir uzdots un viņš nākamajā valdības sēdē iesniegs attiecīgu dokumentu. Šī programma būtu jāatjauno vismaz līdz tam laikam, kamēr reāli sāks darboties SAPARD, kas nešaubīgi ir izdevīgāks, jo tajā tiks subsidēti 50–55%. 3. programma subsidē mazāku daļu, bet šobrīd rodas šis pārrāvums lauksaimniekiem un arī investīcijām lauksaimniecībā.

I.Ūdre (Jaunās partijas frakcija): Diemžēl man arī jāsecina, ka izpildvaras attieksme pret tautas ievēlētajiem deputātiem nav tā labākā, jo arī šodien daudzi ministri, ignorējot Saeimas deputātu pieprasījumus, neieradās uz Saeimas sēdi un neatbildēja uz tiem jautājumiem, ko deputāti viņiem uzdeva. Protams, caur šiem deputātiem — arī viņu vēlētāji. Es novēlētu gan Ministru prezidentam, gan tiem ministriem, kas regulāri neierodas uz Saeimas sēdēm, ievērot tautas intereses un nākt un atbildēt gan uz deputātu, gan uz viņu vēlētāju jautājumiem.

Runājot par Ventspils garantijām, ko neparakstīja finansu ministrs, gribētu atgādināt G.Bērziņa kungam, ka Tautas partija bija viena no tām, kas balsojot par 2000.gada budžeta likumu, tieši garantējot, ka visiem ir viens likums, tajā skaitā arī ministriem, tādēļ to vienmēr vajadzētu atcerēties. Tāpat kā likumu par organizāciju finansēšanu, kas nosaka, ka katra neatkarīga juridiska vai fiziska persona var finansēt partiju 25 000 latu apjomā un tas nav likuma pārkāpums.

Manuprāt, ļoti īss ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš Koncernu likumam, pie kura pašlaik strādā koalīcijas partijas. Runājot par krīgeru saistību ar "Latvenergo" privatizāciju, ar vēlmi sadalīt šo jau tāpat nelielo uzņēmumu, nav šīs bankas, kas var to darīt. Gribētos zināt, vai šī valdība redz Latviju kā enerģijas ražotāju valsti vai patērētāju valsti. Ja tiek sadalīts "Latvenergo", tad mēs redzam, ka Latvija varētu kļūt tikai par enerģijas patērētāju valsti un būs pilnībā atkarīga no tā, kas mums šo enerģiju sagādās.

Šeit mēs diezgan nopietni varam runāt par valsts drošību un tās neatkarības saglabāšanu. Šis jautājums saistās ar Slovēnijas prezidenta runu šodien Saeimā, ļoti saturīgu runu, es gribētu teikt, kas viennozīmīgi atzīmēja — jā, mēs gribam dzīvot kopīgā un drošā Eiropā, bet mēs gribam būt valsts ar savu neatkarību, ar savu seju, ar savu kultūru, vēsturi un savu nākotni.

Nedaudz turpinot jautājumu par Koncernu likumu un "Latvenergo" privatizāciju, gribu piebilst, ka šī sadalīšana vienmēr tiek motivēta ar to, ka būtu jāliberalizē enerģētikas tirgus. Taču šo tirgu var liberalizēt ļoti vienkārši — ļaujot celt jaunas elektrostacijas, ko arī paredz enerģētikas politika.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija): Šodien dienas kārtība bija diezgan īsa, tāpēc gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka piektdien, 3.martā, no pulksten 17.00 līdz 18.00 Esplanādē pie Raiņa pieminekļa būs tikšanās ar mūsu Saeimas un Rīgas domes frakciju deputātiem. Aicinu piedalīties, un mēs mēģināsim atbildēt uz jūsu jautājumiem.

J.Vidiņš (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija): Ja jūs klausījāties šīsdienas plenārsēdi, tad varējāt pamanīt, ka tā patīkami atšķīrās no pēdējām divām iepriekšējām, kurās bija emocionāli ļoti saspringta gaisotne. Manuprāt, tā neveicināja darba atmosfēru, un, man liekas, daļai no jums bija nepatīkami klausīties atsevišķas uzstāšanās.

Šī plenārsēde bija ļoti sakarīga un noritēja normālā darba gultnē. Kolēģi jau runāja par atsevišķiem likumiem. Es gribētu pievērst jūsu uzmanību Slovēnijas prezidenta uzstāšanās runai. Tieši tam momentam, kad viņš vilka analoģiju starp genocīdu Kosovā un Čečenijā. Manuprāt, tas ir ļoti svarīgi, ka viena no iespējamām Eiropas Savienības kandidātvalstīm, neliela valsts, konkrēti prasa pasacīt šīs lietas tā, kā šī valsts uzskata.

Ja runājam par mūsu frakcijas darbu, tad pēdējā laikā mēs beidzam darbu pie Lustrācijas likuma izstrādes. Apstākļi mūs spiež to darīt ātrāk, jo Tautas partija iesniegusi savu variantu, kā mainīt likumu par bijušo VDK darbinieku uzskaiti un viņu vārdu publiskošanu. Es tikai gribētu informēt, ka mūsu izstrādātais likums ir analoģisks pirms vairākiem gadiem Igaunijā un pagājušogad Lietuvā pieņemtajiem Lustrācijas likumiem. Lai ieviestu galīgu skaidrību, pateikšu, ka principā lietuvieši un igauņi par paraugu ņēma mūsu jau 1992.gadā izstrādāto likumu, ko, par nožēlu, Augstākā padome nepieņēma. Protams, var uzskatīt, ka šis likums ir nokavēts, un tam es daļēji varētu piekrist. Bet šajā likumā tiktu dota iespēja pašām pieteikties visām tām personām, kas slepeni sadarbojušās ar VDK, kā arī štata darbiniekiem un, kā saka, atzīt savu vainu. Noteikts, ka tas būtu jāizdara sešu mēnešu laikā. Ja viņi nepieteiksies, tad speciāla komisija lems par šo cilvēku vārdu publiskošanu. Par šo lietu mēs konsultējāmies ar Induli Zālīti, Totalitāro noziegumu dokumentēšanas centra vadītāju, un viņš šo mūsu projektu atbalsta. Manuprāt, nākamnedēļ mēs varēsim šo likumu publicēt un nodot Saeimas un jūsu vērtējumā.

Saeimas preses dienests