Eiropas Komisija: Par Datu saglabāšanas direktīvu

18.aprīlī Eiropas Komisija pieņēma izvērtējuma ziņojumu par Datu saglabāšanas direktīvu. Ziņojumā izvērtēta pieredze, kas gūta kopš direktīvas pieņemšanas 2006.gadā. Reaģējot uz draudiem drošībai pēc teroristu uzbrukumiem 2004.gadā Madridē un 2005.gadā Londonā, ar direktīvu tika ieviesta datu saglabāšana. Ziņojumā secināts, ka saglabātie telekomunikācijas dati ir nozīmīgi, lai aizsargātu sabiedrību pret nopietnu noziegumu radītiem draudiem. Šie dati sniedz noziegumu atklāšanai un tiesvedības nodrošināšanai nepieciešamos pierādījumus. Tomēr direktīva transponēta pārāk dažādi, un joprojām pastāvošās atšķirības dalībvalstu tiesību aktu starpā apgrūtina telekomunikācijas pakalpojumu sniedzēju darbu. Direktīva pati par sevi negarantē, ka datu glabāšana, izguve un izmantošana notiek, pilnībā ievērojot tiesības uz privātumu un personas datu aizsardzību atsevišķās dalībvalstīs. Lai ierosinātu tiesiskā regulējuma uzlabošanu, Komisija tagad pārskatīs spēkā esošos datu saglabāšanas noteikumus, konsultējoties ar policijas un tiesu iestādēm, nozares pārstāvjiem, datu aizsardzības iestādēm un pilsonisko sabiedrību.

"Mūsu paveiktais izvērtējums ir atklājis telokomunikācijas datu saglabāšanas nozīmi kriminālajai justīcijai un tiesībaizsardzībai. Šādus datus izmanto ne tikai kā pierādījumus, lai notiesātu personas, kas vainīgas smagu noziegumu vai terorisma aktu izdarīšanā, bet arī lai pasargātu nevainīgas personas no nepamatotām aizdomām. Saglabātie dati, piemēram, bija īpaši nozīmīgi "Operation Rescue" veiksmīgai realizācijai, ar kuras palīdzību tika atklāta 670 aizdomās turētu starptautiska pedofilu tīkla locekļu identitāte, tādējādi pasargājot bērnus no seksuālas izmantošanas draudiem dalībvalstīs, kas bija transponējušas direktīvu. Taču izvērtējuma ziņojumā ir konstatēti arī nopietni trūkumi. Šajā jautājumā mums ir nepieciešama samērīgāka un vienotāka pieeja visā ES. Tāpēc mans nolūks ir pārskatīt direktīvu, lai precizētu datu piekļuves tiesības, to izmantošanas nolūkus un piekļuves procedūras datiem," teica ikšlietu komisāre Sesīlja Malmstrēma.

Izvērtējuma ziņojumā analizēts, kā dalībvalstis ir transponējušas direktīvu, un novērtēta saglabāto datu izmantošana un ietekme uz komunikāciju tīklu operatoriem un patērētājiem.

Galvenie secinājumi

Vairums dalībvalstu uzskata, ka ES noteikumi par datu saglabāšanu joprojām ir nepieciešami tiesībaizsardzībai, cietušo aizsardzībai un kriminālās justīcijas sistēmām. Ar tālruņa numuru saistīto datu, IP adrešu vai mobilo tālruņu identifikatoru izmantošana ir kriminālizmeklēšanas līdzeklis, ar kura palīdzību ir panākta noziedznieku notiesāšana un attaisnotas nevainīgas personas.

Datu saglabāšana dalībvalstīs notiek dažādi. Piemēram, ir dažādi saglabāšanas termiņi, sākot ar sešiem mēnešiem līdz pat diviem gadiem, ievērojami atšķiras nolūki, kādos datiem drīkst piekļūt un tos izmantot, kā arī datu piekļuves juridiskās procedūras.

Ņemot vērā, ka ar direktīvu tikai daļēji saskaņo valstu noteikumus, nav pārsteidzoši, ka šajā jomā nav izveidojusies vienota pieeja. Vispārēji zemā saskaņotības pakāpe var radīt grūtības telekomunikācijas pakalpojumu sniedzējiem un jo īpaši mazākiem operatoriem. Datu saglabāšanas un piekļuves nodrošināšanas izmaksas operatoriem ES tiek atlīdzinātas dažādi. Komisija apsvērs, kā varētu nodrošināt saskaņotāku izmaksu atlīdzināšanu.

Datu saglabāšana ievērojami ierobežo tiesības uz privātumu. Kaut arī nav konkrētu piemēru par nopietniem privātuma pārkāpumiem, ja netiks ieviesti papildu drošības pasākumi, datu drošības pārkāpumu risks turpinās pastāvēt. Tāpēc Komisija apsver stingrākus saglabāto datu glabāšanas, piekļuves un izmantošanas noteikumus.

Priekšvēsture

Policija un prokuratūra smagu noziegumu un terorisma izmeklēšanas, atklāšanas un kriminālvajāšanas mērķiem izmanto telekomunikācijas datus, ko saglabā telekomunikācijas operatori.

ES pēdējos 10–15 gados ar vairāku direktīvu palīdzību ir centusies regulēt telekomunikācijas pakalpojumu sniedzēju pienākumu konkrētu laikposmu saglabāt datus.

Datu saglabāšanas direktīva uzliek dalībvalstīm pienākumu nodrošināt, ka šie operatori saglabā konkrētu kategoriju datus (lai identificētu tālruņa zvanus un e-pasta ziņojumus, taču izņemot šo komunikāciju saturu) ar mērķi izmeklēt, atklāt un saukt pie atbildības par valstu tiesībās definētiem smagiem noziegumiem. Dati ir jāglabā laiku, kas ir ne mazāks kā seši mēneši un ne ilgāks kā divi gadi (konkrētu termiņu nosaka dalībvalsts, transponējot direktīvu valsts tiesībās).

Vairumā dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādes ir ziņojušas Komisijai, ka saglabātie dati ir nozīmīgi, lai ar efektīvas kriminālizmeklēšanas palīdzību aizsargātu sabiedrību pret apdraudējumiem. Šie dati sniedz vērtīgas ziņas un pierādījumus un ir veicinājuši notiesāšanu par noziedzīgiem nodarījumiem un nevainīgu aizdomās turēto attaisnošanu saistībā ar noziedzīgiem nodarījumiem, kas bez datu saglabāšanas, iespējams, nekad netiktu atklāti.

Datu aizsardzības iestādes kritizē direktīvu, jo tajā ir nepietiekami ierobežota datu saglabāšana un nav paredzēti pietiekami aizsardzības pasākumi datu glabāšanai, piekļuvei un izmantošanai.

Direktīvas 14.pantā noteikts, ka Komisija iesniedz direktīvas piemērošanas izvērtējumu un izvērtējumu par tās ietekmi uz ekonomiskā procesa dalībniekiem un patērētājiem.

Turpmākie pasākumi

Pamatojoties uz šo izvērtējumu, Komisija sagatavos direktīvas grozījumu priekšlikumu. Turpmākajos mēnešos tā konsultēsies ar tiesībaizsardzības iestādēm, tiesu un datu aizsardzības iestādēm, nozares pārstāvjiem un pilsonisko sabiedrību par nākotnes tiesiskā regulējuma iespējamiem variantiem. Šo konsultāciju rezultātus apkopos ietekmes novērtējumā, kas būs turpmākā priekšlikuma pamats.

Par atklāta interneta principu piemērošanu praksē

Eiropas Komisija 19.aprīlī pieņemtajā ziņojumā uzsvēra nepieciešamību nodrošināt, ka iedzīvotājiem un uzņēmumiem ir ērta piekļuve atklātam un neitrālam internetam. Komisija cītīgi sekos līdzi, lai jaunie ES telesakaru noteikumi par caurredzamību, pakalpojuma kvalitāti un iespēju mainīt operatoru, kas stāsies spēkā 2011.gada 25.maijā, tiktu piemēroti tādā veidā, kas nodrošina atklāta un neitrāla interneta principu ievērošanu praksē. Piemēram, Komisija veltīs īpašu uzmanību vispārīgiem likumīgu pakalpojumu un lietojumprogrammu ierobežojumiem un sekos līdzi, vai ES iedzīvotājiem un uzņēmumiem piedāvātie platjoslas pieslēgumi ir tikpat ātrdarbīgi kā interneta pakalpojumu sniedzēja reklāmā minētie. Komisija ir lūgusi Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādi (BEREC) veikt nopietnu pārbaudi par jautājumiem, kas ir svarīgi atklāta un neitrāla interneta nodrošināšanai, tostarp par šķēršļiem mainīt operatoru, interneta datu plūsmas bloķēšanu vai traucēšanu (piemēram, balss pārraides interneta pakalpojumos), pakalpojumu caurredzamību un kvalitāti. Komisija līdz šā gada beigām publiskos BEREC pārbaudē gūtos datus, tostarp datus par interneta datu plūsmas bloķēšanu vai traucēšanu. Ja BEREC veiktā pārbaude un citi avoti norādīs uz neatrisinātām problēmām, Komisija izvērtēs vajadzību pieņemt stingrākus pasākumus.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece un digitalizācijas programmas komisāre Nēlī Krūsa teica: "Esmu apņēmības pilna nodrošināt, ka iedzīvotāji un uzņēmumi Eiropas Savienībā var izmantot atklāta un neitrāla interneta sniegtās priekšrocības, bez slēptiem ierobežojumiem un ar tādu pieslēguma ātrumu, kādu reklāmā solīja pakalpojuma sniedzēji. Es ticu konkurences principiem, uz kuriem balstās jaunie, pilnveidotie telesakaru noteikumi par caurredzamību, pakalpojuma kvalitāti un iespēju viegli mainīt operatoru. Nākamajos mēnešos ciešā sadarbībā ar dalībvalstu regulatoriem es rūpīgi uzraudzīšu jauno ES noteikumu ievērošanu, lai pārliecinātos, ka tie nodrošina atklātu internetu. 2011.gada beigās es nākšu klajā ar rezultātiem, tostarp par interneta datu plūsmas bloķēšanu vai traucēšanu. Ja šie rezultāti būs neapmierinoši, es nevilcināšos ierosināt stingrākus pasākumus, kas var izpausties kā vadlīnijas vai pat vispārēji leģislatīvi pasākumi, lai nodrošinātu konkurenci un izvēli, ko ir pelnījuši patērētāji. Ja tas būs nepietiekami, esmu gatava panākt likumīgu pakalpojumu vai lietojumprogrammu bloķēšanas aizliegumu."

Lai gan "tīkla neitralitātei" nav precīzas definīcijas, no 2011.gada 25.maija ES tiesību aktos tiks noteikta prasība dalībvalstu telesakaru regulatoriem veicināt interneta lietotāju iespējas "piekļūt informācijai un izplatīt to, kā arī izmantot viņu izvēlētās lietojumprogrammas un pakalpojumus".

25.maijā līdz ar jaunajiem ES telesakaru noteikumiem spēkā stāsies arī citas ar tīkla neitralitāti cieši saistītas prasības attiecībā uz šādiem elementiem:

• caurredzamība (piemēram, vai pastāv ierobežojumi attiecībā uz piekļuvi pakalpojumiem vai lietojumprogrammām, pieslēguma ātrumu);

• pakalpojuma kvalitāte (regulatori var noteikt minimālo nepieciešamo kvalitātes līmeni);

• iespēja mainīt operatoru (vienas darbdienas laikā).

Pakalpojuma caurredzamība

Patērētājiem ir tiesības izvēlēties interneta pakalpojumu sniedzēju apzināti, pamatojoties uz adekvātu informāciju par iespējamiem ierobežojumiem attiecībā uz piekļuvi konkrētiem pakalpojumiem, uz interneta datu plūsmas ātrumu un datiem par faktisko pieslēguma ātrumu. Saskaņā ar jaunajiem ES telesakaru noteikumiem, kas būs piemērojami no 2011.gada 25.maija, telesakaru pakalpojumu sniedzējiem būs pienākums pirms līguma parakstīšanas informēt patērētājus par attiecīgā pakalpojuma raksturu, tai skaitā par datu plūsmas pārvaldības paņēmieniem un to ietekmi uz pakalpojuma kvalitāti, kā arī par jebkuriem citiem ierobežojumiem (piemēram, joslas platuma ierobežojumiem vai pieejamo pieslēguma ātrumu). BEREC jau ziņojusi, ka lielākā daļa dalībvalstu regulatoru ir saņēmusi sūdzības par atšķirībām starp reklamēto un faktisko interneta pieslēguma ātrumu.

Likumīgas interneta datu plūsmas bloķēšana vai traucēšana

Bloķēšana var nozīmēt gan to, ka konkrētiem pakalpojumiem vai tīmekļa vietnēm internētā ir grūti piekļūt, gan to, ka pastāv ierobežojumi. Piemēram, daži mobilā interneta operatori bloķē balss pārraides interneta protokola (VoIP) pakalpojumus. Taču var būt arī citi paņēmieni, piemēram, t.s. droselēšana jeb pieprasījumu ierobežošana – interneta datu plūsmas pārvaldības paņēmiens datu plūsmas sastrēgumu mazināšanai, ko dažkārt izmanto, lai palēninātu konkrētus datu plūsmas veidus vai pasliktinātu satura kvalitāti, piemēram, konkurējošā uzņēmuma nodrošinātajā videostraumējumā. 19.aprīlī publicētajā ziņojumā ir ziņas, ka daži operatori piekopj šādu netaisnīgu praksi. Lai gan daudzos gadījumos problēmas tika brīvprātīgi atrisinātas, bieži vien tāpēc, ka bija iesaistījušies dalībvalstu regulatori, ir vajadzīga precīzāka informācija, lai nošķirtu līgumos paredzētu vai de facto bloķēšanu no prakses, kad piekļuve konkrētiem pakalpojumiem ir pieejama tikai par papildu samaksu, kā arī informācija par konstatēto bloķēšanas paņēmienu apjomu (atsevišķi vai kopumā).

Interneta datu plūsmas pārvaldība

Lielākajai daļai interneta lietotāju ir pieņemami, ka e-pasts sasniedz saņēmēju dažu sekunžu laikā, taču līdzīga laika nobīde tiešsaistes balss vai video sarunās ir traucējoša. 19.aprīlī publicētajā ziņojumā ir uzsvērta vispārēja vienprātība, ka ir nepieciešama datu plūsmas pārvaldība, lai nodrošinātu netraucētu interneta datu plūsmu, īpaši brīžos, kad tīkli ir pārslogoti, un tādējādi garantētu nepārtraukti labu pakalpojuma kvalitāti. Ir plaša viedokļu saskaņa par to, ka operatoriem jābūt iespējai pašiem noteikt savus uzņēmējdarbības modeļus un komerciālas vienošanās. Tomēr dažas puses ir noraizējušās par potenciāli kaitējošu datu plūsmas pārvaldību, piemēram, lai piešķirtu preferenciālu statusu kādam pakalpojumam. Komisija un BEREC seko līdzi situācijas attīstībai.

Pakalpojuma sniedzēju maiņa

Komisijas ziņojumā ir apstiprināts, ka ārkārtīgi svarīgi ir dot patērētājiem iespēju viegli mainīt pakalpojuma sniedzēju. To veicinās jaunie telesakaru noteikumi par numura saglabāšanu, saskaņā ar kuriem patērētājiem būs iespēja vienas darbdienas laikā nomainīt operatoru un vienlaikus saglabāt savu numuru. Jaunie noteikumi nodrošinās arī to, ka līguma pārtraukšana nerada šķēršļus operatoru maiņai. Komisija un BEREC izvērtēs, kā operatoru maiņa notiek praksē.

Vispārīga informācija

Ziņojums par tīkla neitralitāti tika sagatavots, pamatojoties uz Komisijas apņemšanos iesniegt ziņojumu Parlamentam un Padomei, kas tika pausta, pieņemot ES telesakaru reformas pasākumus, un atspoguļo komentārus, kas tika izteikti sabiedriskajā apspriešanā, kurā Komisija saņēma vairāk nekā 300 respondentu atbildes, un plašās apspriedēs ar ieinteresētajām personām, tostarp galotņu apspriedē, kas tika organizēta kopā ar Eiropas Parlamentu.

Par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta nākotnes stratēģiju

Pēc veiksmīga Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju centra (EIT) darbības sākuma Eiropas Komisija 14.aprīlī sāka sabiedrisko apspriešanu par tā nākotnes stratēģiju. Apspriešanas rezultāts būs EIT stratēģiskā inovācijas programma, kura Komisijai jāierosina līdz šā gada beigām. Programmā tiks izklāstītas institūta galvenās prioritātes līdz 2020.gadam, lielāko uzmanību veltot institūta misijai un mērķiem, finansējumam un nākotnē risināmajiem jautājumiem. Izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes Eiropas komisāre Andrula Vasiliu, kuras atbildības jomā ir EIT, konferencē Budapeštā pasludināja apspriešanas sākumu.

"Izveidodami Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu, esam iedibinājuši jaunu sadarbības formu starp augstāko izglītību, pētniecību un uzņēmumiem. Pirms Komisija pabeidz nākotnes stratēģijas priekšlikumu, tā dedzīgi vēlas uzklausīt mūsu partneru viedokli. Balstoties uz zināšanām, ko apguvām, institūtam sākot darbību, esam iecerējuši sagatavoties EIT darbības izvēršanai. Institūtam ir potenciāls kļūt par spēcīgu inovācijas un uzņēmējdarbības dzinējspēku Eiropā," paziņoja komisāre A.Vasiliu.

EIT administratīvais birojs atrodas Budapeštā, bet tas darbojas 16 vietās visā Eiropā no Barselonas līdz Stokholmai pārrobežu publiskā un privātā sektora partnerībās, ko dēvē arī par zināšanu un inovācijas kopienām jeb saīsināti – ZIK. Tās apvieno izcilas augstākās izglītības iestādes, pētniecības centrus un uzņēmumus. Līdz šim izveidotas trīs ZIK, kuras nodarbojas ar ilgtspējīgu enerģētiku (ZIK InnoEnergy), klimata pārmaiņām (ZIK Climate) un informācijas un sakaru sabiedrību (EIT ICTLabs). Apspriešanā tiks noskaidrots, vai EIT jāveido vairāk šādu kopienu.

Apspriešanu papildinās plašas diskusijas par ES pētniecības un inovācijas finansējuma nākotni.

Turpmākie pasākumi

Apspriešanā var iesaistīties no 14.aprīļa. Ieinteresētās personas varēs paust viedokli līdz 30.jūnijam. Pamatojoties uz šā procesa rezultātiem, neatkarīgu novērtējumu un paša EIT priekšlikumu, līdz 2011.gada decembrim Komisija iesniegs stratēģisku inovācijas programmu.

Priekšvēsture

Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT) ir autonoma ES struktūra, kas stimulē pasaulē nozīmīgu inovāciju ar novatorisko koncepciju par zināšanu un inovācijas kopienām. 2007.–2013.gadā EIT no ES budžeta saņēma 309 miljonus eiro. ZIK vadītāji nesen parakstījuši septiņu gadu partnerības līgumus ar EIT. Līgumos paredzēts sākotnējs 10 miljonu eiro piešķīrums katrai ZIK. Nākamajā gadā šā summa tiks palielināta līdz aptuveni 20 miljoniem eiro katrai ZIK. Tagad šīs kopienas var sākt maģistra un doktora studiju programmu un pētniecības projektu īstenošanu ar EIT zīmolu un palīdzēt jaunu uzņēmumu izveidē. ZIK InnoEnergy vien nākamajos trijos gados plāno izglītot un apmācīt aptuveni 2000 studentu un speciālistu darba mūža vidū un sākt 20 uzņēmumu darbību.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa