Eiropas Komisija: Par ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanu

Eiropas Komisijas 15.aprīlī publiskotajā ziņojumā atspoguļoti aspekti, kuri patlaban neļauj pilnībā novērtēt ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas sociālekonomisko ietekmi Eiropas Savienībā. Eiropas Parlamenta un Padomes ziņojums, kas pamatojas galvenokārt uz dalībvalstu sniegto informāciju, liecina, ka bieži nav pietiekamas statistikas un esošā informācija balstīta uz jau iepriekš izplatītiem uzskatiem par ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) audzēšanu. Ziņojumā Komisija arī analizē ĢMO audzēšanas sociālekonomiskos aspektus, par kuriem informācija sniegta starptautiskā zinātniskajā literatūrā un Eiropas pētniecības pamatprogrammas finansētajos pētniecības projektu secinājumos.

Veselības un patērētāju politikas komisārs Džons Dalli teica: "Publicējot šo ziņojumu, Komisija ir izpildījusi vienu no pēdējām vēl neizpildītajām prasībām, kuras 2008.gada decembrī bija izvirzījusi Vides padome. Dokumentu sagatavoja, pamatojoties uz dalībvalstu sniegtajiem datiem un informāciju. Esmu cieši pārliecināts, ka ar šo ziņojumu tiek radīta iespēja, proti, dalībvalstīm, Komisijai, Eiropas Parlamentam un visām ieinteresētajām personām pilnībā jāizmanto ziņojuma secinājumi un jārosina objektīva diskusija par sociālekonomisko faktoru potenciālo nozīmi ĢMO audzēšanas pārvaldībā Eiropas Savienībā."

Galvenie secinājumi

Eiropas Savienībā atrodas tikai neliela daļa to platību, ko pasaulē izmanto ĢM kultūraugu audzēšanai, tāpēc Eiropā ir uzkrāta maza ĢMO audzēšanas pieredze. Tāpēc nav nekāds pārsteigums, ka ir pieejams diezgan maz statistiski nozīmīgas informācijas par ĢMO audzēšanas sociālekonomiskajiem aspektiem.

Ekonomiskos datus par Eiropas pieredzi ieguva no pētījumiem dalībvalstīs, kas bija uzkrājušas pieredzi ar ĢM kultūraugiem, kuri ir izturīgi pret herbicīdiem vai kaitēkļiem. Šie pētījumi liecina, ka lauksaimnieki, kuri audzē pret herbicīdiem un kaitēkļiem izturīgus ĢM kultūraugus, novāc lielāku ražu, pat ja to stipri apdraud nezāles vai kaitēkļi.

Ziņojumā sīki analizētas ĢMO audzēšanas sociālās sekas un ekonomiskā ietekme uz citiem pārtikas aprites dalībniekiem. Dalībvalstu ieguldījums ziņojumā tika papildināts, pievienojot pārskatu par patlaban pieejamo starptautisko zinātnisko literatūru par ĢMO audzēšanas sociālo un ekonomisko aspektu.

Tajā redzams, ka ekonomiskā analīze nodrošina labu pārskatu par ekonomisko ietekmi saimniecību līmenī pasaulē, īpaši attiecībā uz kultūraugiem, kuri ir izturīgi pret herbicīdiem un kaitēkļiem. Tomēr ir maz informācijas par sociālo ietekmi pārtikas aprites ķēdē vai tās vispār nav.

Visbeidzot ziņojumā sniegts pārskats par ES finansēto pētniecības projektu secinājumiem, kuros izklāstītas ĢMO audzēšanas (Co-Extra, Sigmea, Consumerchoice) sociālekonomiskās perspektīvas.

Turpmākie pasākumi

Šis ziņojums ir sākumpunkts dalībvalstīm, Komisijai, Eiropas Parlamentam un visām ieinteresētajām personām un rada pamatu, lai varētu izvērst šā problemātiskā temata apspriešanu. Tomēr, lai šajā sarežģītajā jomā varētu turpināt iesākto, Komisija uzskata, ka diskusijās jāatmet polarizētie uzskati, kuri atspoguļoti ziņojumā, un jāizvēlas lietišķāka un objektīvāka pieeja.

Tāpēc Komisija iesaka definēt uzticamus faktorus un radītājus, lai vienoti aplūkotu ĢMO audzēšanas sociālekonomiskās sekas ES un pārtikas aprites ķēdē.

Turklāt Komisija ierosina sākt apspriest, kā varētu potenciāli izmantot padziļināto izpratni par sociālekonomisko dimensiju ĢMO audzēšanas pārvaldībā.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa