Valsts sekretāru sanāksmē: 2011.gada 28.aprīlī

EM: Par grozījumiem Aizsargjoslu likumā un enerģētikas infrastruktūras objektu aizsargjoslu noteikšanas metodikā

Izvērtējot janvārī dabas stihijas rezultātā radušos elektroapgādes traucējumus un to cēloņus, Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi un 28.aprīlī iesniegusi starpinstitūciju saskaņošanai grozījumus Aizsargjoslu likumā un saistītajā enerģētikas infrastruktūras objektu aizsargjoslu noteikšanas metodikā, kas samazinās šādu elektrības traucējumu riskus un novērsīs iespējamos kaitējumus sabiedrībai, videi un saimnieciskās darbības veicējiem.

Lai ierobežotu tādu situāciju atkārtošanos, kādas bija šoziem, piesnigušajiem kokiem pārraujot elektrolīnijas, viens no risinājumiem būtu liegums atstāt atsevišķi augošus kokus gar elektrolīnijām, pārskatīt apdraudošo koku ciršanas gadījumus un kārtību ārkārtas situācijās.

Vienlaikus zemsprieguma elektrolīnijas, kas šķērso meža teritorijas, būtu jāpārbūvē kabeļu līnijās, paplašinot arī kabeļu līnijas trases platumu no diviem metriem līdz trīs metriem, lai nodrošinātu tehnikas piekļūšanu kabeļu līniju apkalpošanai un nodrošinātu to apkalpošanu.

Līdz ar grozījumiem Aizsargjoslu likumā paredzēts meža teritorijā palielināt aizsargjoslas gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem līdz 30 metriem.

Tāpat likumprojektā ir paredzēts noteikt ierobežojumus aizsargjoslās gar elektriskajiem tīkliem attiecībā uz koku un krūmu audzēšanu, nosakot aizliegumu audzēt kokus un krūmus elektrotīklu trasēs. Savukārt ārpus trasēm gaisvadu līniju ar nominālo spriegumu 330 un 110 kilovoltu elektrisko tīklu gaisvadu līniju aizsargjoslās aizliegts audzēt kokus un krūmus augstākus par attālumu līdz elektrisko tīklu līnijas malējam vadam.

Likumprojekts tiek papildināts ar nosacījumiem, ka ārpus meža zemēm būs aizliegts audzēt kokus visā aizsargjoslas platumā, kā arī būs aizliegts atstāt atsevišķi augošus kokus, augstākus par attālumu līdz elektrolīnijas malējam vadam.

Vienlaikus likumprojekts paredz izņēmumu gadījumus, par kuriem tiek slēgtas rakstveida vienošanās ar elektrisko tīklu īpašnieku.

Normatīvo aktu projektos tiek noteikts, ka par apdraudošiem kokiem uzskatāmi visi koki, kuri ir ne augstāki par attālumu līdz elektrolīnijas malējam vadam.

Likumprojekts precizē procedūru apdraudošo koku ciršanai un koku ciršanai ārkārtas situācijās, paredzot, ka apdraudošo koku vai ārkārtas situācijās koku ciršanu var sākt pēc mutvārdu paziņojuma sniegšanas Valsts meža dienestam. Savukārt zemes īpašnieku elektrolīniju īpašnieks vai valdītājs informē par koku nociršanu nedēļas laikā pēc koku nociršanas.

Likumprojekts paredz, ka ārpus trases koku ciršanu veic īpašnieks, bet, ja īpašnieks to neizdara, kokus izcērt elektroapgādes objekta valdītājs.

Likumprojekts tiek papildināts ar nosacījumu, ka nav jāmaksā par zemes transformāciju par elektrolīniju trases paplašināšanu, kā arī netiek maksāta atlīdzība par trases paplašināšanas sakarā izcirstajiem kokiem.

Pēc izstrādāto grozījumu Aizsargjoslu likumā un enerģētikas infrastruktūras objektu aizsargjoslu noteikšanas metodikā saskaņošanas ar ieinteresētajām institūcijām tie tiks izskatīti Ministru kabinetā un Saeimā.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

ZM: Par jaunu gaļas liellopu pārraudzības kārtību

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu "Gaļas liellopu pārraudzības kārtība", ko 28.aprīlī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē. Normatīvais akts izstrādāts saskaņā ar jaunā Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likuma stāšanos spēkā šā gada 1.jūlijā.

Šobrīd gaļas liellopu pārraudzības kārtību nosaka Ministru kabineta 2008.gada 2.janvāra noteikumi Nr.6 "Gaļas liellopu pārraudzības kārtība" 1.jūlijā stāsies spēkā likums "Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likums". Līdz ar to patlaban spēkā esošie noteikumi zaudēs spēku.

Noteikumu projektā paredzēta kārtība, kādā tiks veikta gaļas liellopu pārraudzība, pārraudzības datu reģistrēšanas kārtība, liellopu eksterjera lineārās vērtēšanas nosacījumi un datu uzskaites kārtība liellopu kontrolizaudzēšanā. Tāpat paredzētas pārrauga, eksperta un ganāmpulka īpašnieka tiesības un pienākumi, kā arī šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācijas funkcijas gaļas liellopu pārraudzības procesā.

Normatīvais akts paredzēs, ka gaļas liellopu pārraudzību saskaņā ar Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likumu, tāpat kā līdz šim, varēs veikt fiziska persona, kas ir saņēmusi attiecīgu sertifikātu dzīvnieku vērtēšanai vai pārraudzības darba veikšanai vai apliecību šā darba veikšanai vienā ganāmpulkā. Tāpat paredzēts, ka gaļas liellopu pārraugi pārraudzības datus valsts aģentūrai "Lauksaimniecības datu centrs" nosūtīs papīra formā, jo ierobežotu finansiālo līdzekļu dēļ pagaidām nav izstrādātas programmatūras šo datu tiešai elektroniskai pievienošanai datubāzei.

Normatīvais akts pēc tā stāšanās spēkā attieksies uz šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizāciju SIA "Latvijas Gaļas liellopu audzētāju asociācija" un Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību "ABC projekts", šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas saimniecībām, saimniecībām, kas veic gaļas liellopu pārraudzību, kā arī uz fiziskām personām, kas veic gaļas liellopu vērtēšanu un pārraudzību.

Gaļas liellopu pārraudzības kārtība stāsies spēkā vienlaikus ar Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likumu – 2011.gada 1.jūlijā.

ZM: Par atvieglotu atbalsta piešķiršanu zvejai iekšējos ūdeņos

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta (MK) 2008.gada 6.oktobra noteikumos Nr.828 "Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu zivsaimniecības attīstībai atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā pasākumam "Zveja iekšējos ūdeņos"", ko 28.aprīlī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Pamatojoties uz pasākuma īstenošanas pieredzi par iesniegtajiem projektiem iepriekšējās projektu iesniegumu iesniegšanas kārtās, noteikumos izdarīti vairāki tehniski un redakcionāli grozījumi, kas precizē atbalsta saņemšanas nosacījumus.

Lai vienkāršotu pieteikšanos uz atbalstu, izmaiņas atbalsta piešķiršanas kārtībā paredz, ka atbalsta pretendentam tiek samazināts Lauku atbalsta dienestā (LAD) iesniedzamo dokumentu skaits. Turpmāk par informāciju saistībā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) pārliecināsies LAD. Tāpat noteikumos precizēti iesniedzamie dokumenti, kas jāiesniedz iekšējās ūdenstilpes vai tās daļas nomniekam, kā arī palielināta pašvaldībām kopējā attiecināmo izmaksu summa, pamatojoties uz pasākuma īstenošanas pieredzi par iesniegtajiem projektiem iepriekšējās projektu iesniegumu iesniegšanas kārtās.

Grozījumi stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa