Par darbaspēka kustību un kvalifikāciju

Latvijas ekonomika pakāpeniski, taču pārliecinoši atgūstas no krīzes, un to sekmē ekonomikas struktūras maiņa no iekšējā patēriņa uz eksportu, vienlaikus aktuāli risināma problēma ir kvalificēta darbaspēka trūkums, tā intervijā, kas 28.aprīlī publicēta Vācijas laikrakstā "Frankfurter Allgemeine Zeitung", norāda ekonomikas ministrs Artis Kampars.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars norāda, ka bezdarba līmenis Latvijā pakāpeniski sarūk, tomēr vidējā bruto alga, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijā 2010.gada nogalē bija ap 600 eiro, kas ir ievērojami zemāka nekā Rietumeiropas valstīs, tādēļ ir saprotama Latvijas iedzīvotāju interese par darba iespējām citviet Eiropā, piemēram, Vācijā, kuras darba tirgus tiks atvērts no 1.maija.

Ministrs uzskata, ka darbaspēka kustība jāskata globālākā mērogā – Eiropas spēja nodrošināt atvērtu un vienotu iekšējo tirgu ir tieši saistīta ar eiropiešu konkurētspēju ilgtermiņā, tāpat vienota iekšējā tirgus principu ievērošana pakāpeniski izlīdzinās atalgojuma atšķirības dažādās Eiropas valstīs.

Vācijas Darba un Sociālo lietu ministrija prognozējusi, ka pēc 1.maija Vācijas atvērtā darba tirgus iespējas vēlēsies izmantot aptuveni 100 tūkstoši austrumeiropiešu, to vidū darba meklētāju skaits no Latvijas nav paredzams lielāks par 1000 līdz 2500 cilvēkiem gadā. Ministrs intervijā izsaka cerību, ka cilvēki, kuri pēc dažiem Vācijā nostrādātiem gadiem atgriezīsies Latvijā, būs ieguvuši jaunu pieredzi un kvalifikāciju.

A.Kampars jau vairakkārt norādījis, ka kvalitatīvas profesionālās izglītības nodrošināšana ir viena no nozīmīgākajām reformām, kas akūti nepieciešama Latvijā un veicama, Ekonomikas un Izglītības un zinātnes ministrijām sadarbojoties ar uzņēmējiem. A.Kampars intervijā norāda, ka, līdzīgi kā Latvijā, arī uzņēmēji Vācijā izjūt kvalificēta darbaspēka trūkumu, tādēļ neatliekami jārisina jautājumi, kas saistīti gan ar profesionālās izglītības kvalitāti, gan darbinieku pārkvalificēšanās iespējām.

"Patlaban Latvijas valdībai ir divas prioritātes – izveidot sabalansētu budžetu un radīt investīcijām un uzņēmējdarbībai, īpaši eksportējošajās nozarēs, labvēlīgu vidi. Statistikas dati rāda, ka eksporta apjoms tādās nozarēs kā kokapstrāde, pārtikas rūpniecība, ķīmija un metālapstrāde palielinās un pat pārsniedz pirmskrīzes līmeni. (..) Valdības politikas rezultātā ir apturēts iekšzemes kopprodukta (IKP) kritums no –18% 2009.gadā līdz aptuveni 0% 2010.gadā. Turpmākajos divos gados prognozējam IKP izaugsmi par 3,5–4,5%. Stabilizējoties situācijai ekonomikā, mainīsies arī atalgojuma līmenis, kas celsies atbilstoši darba produktivitātei," intervijā norāda ministrs.

Elīna Bīviņa, ministra padomniece