• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Pasniedzot valsts augstākos apbalvojumus – Triju Zvaigžņu ordeni, Viestura ordeni un Atzinības krustu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 3.05.2011., Nr. 68 https://www.vestnesis.lv/ta/id/229543

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Sveicot Lielbritānijas princi Viljamu un Ketrīnu Midltoni kāzu dienā

Vēl šajā numurā

03.05.2011., Nr. 68

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Pasniedzot valsts augstākos apbalvojumus – Triju Zvaigžņu ordeni, Viestura ordeni un Atzinības krustu

Svētdien, 1.maijā, Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas 91.gadadienā, pulksten 14 Rīgas pils Ģerboņu zālē notika Latvijas valsts apbalvojumuTriju Zvaigžņu ordeņa, Viestura ordeņa un Atzinības krustapasniegšanas ceremonija. Attēlā: (pirmajā rindā) Ordeņu kapitula locekle Dace Gardovska, Ordeņu kapitula kanclers Andris Vilks, Ordeņu kapitula loceklis Toms Baumanis, Valsts prezidenta kundze Lilita Zatlere, Valsts prezidents Valdis Zatlers, Ordeņu kapitula locekļi Juris Binde, Ēriks Hānbergs, Gaidis Andrejs Zeibots un Toms Kalniņš kopā ar apbalvotajiem

Foto: VPK

 

 

Triju Zvaigžņu ordenis

Par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri iecelti:

• par izcilu Tēvijas mīlestību, par nozīmīgo mūža ieguldījumu Latvijas skolu vēstures pētniecībā – skolu vēsturnieks, vēstures zinātņu doktors

Alfrēds Staris;

• par mūža ieguldījumu bioloģijas zinātnes attīstībā, īpaši sūnu floras pētniecībā Latvijā, sūnu floras terminoloģijā, izplatības kartēšanā un aizsardzībā – Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošā pētniece, botāniķe un brioloģe, bioloģijas doktore

Austra Āboliņa;

• par 54 darba mūža gadu nozīmīgo ieguldījumu pedagoģiskajā darbā un kvalitatīvas izglītības nodrošināšanā – Kandavas internātvidusskolas direktore, latviešu valodas un literatūras skolotāja

Aija Blitte;

• par nopelniem kultūras darbā un nozīmīgo radošo devumu Latvijas mākslā – gleznotāja

Inta Celmiņa;

• par nopelniem un lielo personīgo ieguldījumu dejas kā mākslas attīstībā – Latvijā horeogrāfs, deju grupas un skolas "Dzirnas" dibinātājs un mākslinieciskais vadītājs, Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku virsvadītājs

Agris Daņiļevičs;

• par nopelniem Latvijas un Šveices kultūras sakaru veicināšanā un ilggadējo un pašaizliedzīgo darbu, rūpējoties par Raiņa un Aspazijas muzeju Kastaņolā, – Lugānas pilsētas Šveicē Vēstures arhīva direktors

Antonio Džili;

• par mūža ieguldījumu tenisa sporta attīstībā un popularizēšanā Latvijā un vairāku jauno tenisistu paaudžu audzināšanā – ilggadējais Liepājas sporta skolas tenisa treneris

Edgars Ernestsons;

• par lielo personīgo un nesavtīgo ieguldījumu sabiedriskajā darbā, par sevišķiem nopelniem bērnu un jauniešu ar īpašām vajadzībām integrēšanā sabiedrībā – sabiedriskā darbiniece, integratīvā mākslas festivāla "Nāc līdzās" idejas autore, organizatore, deju skolotāja un horeogrāfe

Sarma Freiberga;

• par lielo personīgo ieguldījumu sabiedriskajā darbā un nozīmīgo radošo darbību Latvijas lauku reģionos – sabiedriskā darbiniece, biedrības "Latvijas Lauku sieviešu apvienība" padomes priekšsēdētāja

Rasma Freimane;

• par nopelniem daudzpusīgas un labi sistematizētas skaņu ierakstu kolekcijas veidošanā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas fonotēkā un nozīmīgu ieguldījumu Latvijas mūziķu un mūzikas vēsturnieku izglītībā – Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas fonotēkas vecākais bibliotekārs, muzikologs, mūzikas pedagogs, ilggadējais docētājs Juris Griņevičs;

• par 50 darba mūža gadu ieguldījumu pedagoģiskajā darbā, nozīmīgo radošo devumu mācību līdzekļu izveidē un nopelniem sabiedrības integrācijas procesā Latvijā – ilggadējā Rīgas 40.vidusskolas direktore

Gaļina Jefremova;

• par būtisku radošo devumu latviešu skatuviskās dejas attīstībā, par nozīmīgo ieguldījumu latviešu tautas dejas popularizēšanā un tautisko tradīciju saglabāšanā, Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un jauniešu estētiskajā audzināšanā – Tautas deju ansambļa "Dancis" ilggadējais mākslinieciskais vadītājs, horeogrāfs, Latvijas Kultūras akadēmijas prorektors administratīvajā saimnieciskajā darbā

Rolands Juraševskis;

• par ieguldījumu skolu jaunatnes izglītībā un nacionāli patriotiskajā audzināšanā un novadu vēstures pētīšanas darbā, lauku sētu sakoptības veicināšanā un popularizēšanā – Saldus novada Druvas vidusskolas direktora vietniece projektu darbā, matemātikas skolotāja, Latvijas Mazpulku organizācijas padomes priekšsēdētāja

Ilze Kļava;

par nopelniem jaunās mākslinieku paaudzes izglītībā un mākslas pedagogu sadarbības veicināšanā Latvijā un ārvalstīs, Liepājas teātra mākslinieciskajā attīstībā un teātra ēkas vēsturiskā interjera saglabāšanā – mākslinieks, Liepājas Universitātes profesors

Aldis Kļaviņš;

• par izcilu Tēvijas mīlestību, par 55 darba mūža gadu nozīmīgu ieguldījumu sporta attīstībā Latvijāmodernās pieccīņas sporta veida aizsācējs un pamatlicējs Latvijā, ilggadējais modernās pieccīņas treneris

Ainars Eglons Leja;

• par nopelniem kultūras darbā, par vairāk nekā 42 gadu spilgtu un neaizmirstamu devumu čella mūzikas mākslā un tā popularizēšanā Latvijā un pasaulē – čelliste, Latvijas Nacionālās operas orķestra čellu grupas māksliniece, koncertmeistare

Maija Prēdele;

• par nopelniem un radošu veikumu kultūras darbā Latvijas lauku reģionā, par neatlaidīgu, mērķtiecīgu un profesionāli pamatotu darbību sava novada sabiedrības ētisko un estētisko vērtību veidošanā – kultūras darbiniece, Balvu Tautas teātra mākslinieciskā vadītāja, Tautas teātra jauniešu studijas režisore

Vaira Resne;

• par nopelniem suitu kultūras mantojuma saglabāšanā un popularizēšanā, panākot suitu kultūrtelpas iekļaušanu UNESCO Pasaules nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā – Alsungas novada domes priekšsēdētājs, suitu kopienas sabiedriskais un kultūras darbinieks, biedrības "Suitu novads" dibinātājs un valdes priekšsēdētājs

Grigorijs Rozentāls;

• par lielo personīgo ieguldījumu orientēšanās sporta attīstībā un popularizēšanā Latvijā, orientēšanās sporta izaugsmes veicināšanā par tautas sportu un veselīga dzīvesveida popularizēšanu sabiedrībā – ilggadējais Latvijas Orientēšanās federācijas prezidents, sabiedriskais darbinieks Rodrigo Slaviņš;

• par ieguldījumu Latvijas valsts vēstures dokumentēšanā Trešās Atmodas laikā un pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanasdokumentālo filmu operators un režisors Raits Valters;

• par lielo personīgo ieguldījumu kultūras mantojuma saglabāšanā, sakrālo mēbeļu izgatavošanā un kristīgo baznīcu interjeru izveidē Latvijā un jaunatnes profesionāli ētiskajā audzināšanā – Rīgas Amatniecības vidusskolas Koka mākslas un metālmākslas nodaļas vadītājs, pedagogs, stila mēbeļu meistars un eksperts

Arvīds Verza;

• par lielo personīgo ieguldījumu Latvijas sporta notikumu dokumentēšanā, popularizēšanā un nodošanā nākamajām paaudzēm – sporta fotogrāfs

Zigismunds Zālmanis;

• par izcilu Tēvijas mīlestību, par mūža ieguldījumu izglītības un novadpētniecības darbā, par nozīmīgo devumu Latvijas vēstures, īpaši Latvijas armijas vēstures, pētniecībā un vēstures liecību nodošanā jaunākajām paaudzēm – ilggadējais Gulbenes novada Litenes pamatskolas direktors, latviešu valodas un literatūras skolotājs, vēstures pētnieks un sabiedriskais darbinieks

Jānis Zvaigzne;

• par izcilu Tēvijas mīlestību, nozīmīgo ieguldījumu sava novada vēstures izpētē un popularizēšanā daudzu gadu garumā, dodot lielu ieguldījumu kopējā Latvijas vēstures veidošanā, – Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja vadošais pētnieks Indulis Zvirgzdiņš.

 

Ar Triju Zvaigžņu ordeņa

1.pakāpes (zeltīta) goda zīmi apbalvots:

• par nopelniem Latvijas neatkarības atjaunošanas periodā un sabiedriskajā darbā – Latvijas savienības "Černobiļa" valdes priekšsēdētāja vietnieks, viceprezidents

Māris Šops.

 

Viestura ordenis

Par Viestura ordeņa virsnieku iecelts:

• par militāriem nopelniem, lielo personīgo ieguldījumu valsts aizsardzības spēju attīstībā, pašaizliedzīgu un priekšzīmīgu dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos – Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba Operatīvās plānošanas departamenta priekšnieks, pulkvežleitnants

Imants Ziediņš.

 

Par Viestura ordeņa kavalieri iecelti:

• par pašaizliedzīgu, augsti profesionālu un priekšzīmīgu dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos, lielo personīgo ieguldījumu Sauszemes spēku 1.kājnieku bataljona attīstībā un pilnveidē, neatsveramu ieguldījumu karavīru profesionālajā apmācībā un audzināšanā – Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku Kājnieku brigādes1.kājnieku bataljona štāba Operatīvās nodaļas priekšnieks, kapteinis

Vasīlijs Gračovs;

par pašaizliedzīgu un augsti profesionālu dienestu, lielu personīgo ieguldījumu sarežģītu un bīstamu ugunsgrēku dzēšanā un cilvēku glābšanā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta prestiža celšanā – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieka vietnieks, Dienesta nodaļas priekšnieks, kapteinis

Andrejs Vasiļevskis;

• par militāriem nopelniem, drosmi un varonību, piedaloties trijās starptautiskajās operācijās, par pašaizliedzīgu un priekšzīmīgu dienestu un Latvijas valsts armijas teicamu pārstāvēšanu ārvalstīsNacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku Kājnieku brigādes 2.kājnieku bataljona štāba Operatīvās nodaļas virsnieks, kapteinis

Aivars Vilciņš.

 

Ar Viestura ordeņa

1.pakāpes (zeltīta) goda zīmi apbalvots:

• par lielu personīgo ieguldījumu Nacionālo bruņoto spēku un Zemessardzes veidošanā un attīstībā, augsti profesionālu, priekšzīmīgu un pašaizliedzīgu dienestu, dalību sešās starptautiskajās operācijās – Zemessardzes 3.zemessardzes novada 54.inženiertehniskā bataljona Nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas rotas 2.nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas vada 6.nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas grupas komandieris, štāba virsseržants

Edgars Kikors.

 

Atzinības krusts

Par Atzinības krusta virsnieci iecelta:

• par nopelniem valsts darbā, par augsti profesionālu un kvalitatīvu Latvijas interešu aizstāvību Eiropas Cilvēktiesību tiesā – Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās

Inga Reine.

 

Par Atzinības krusta kavalieri iecelti:

par uzticīgu un uzcītīgu kalpošanu pašvaldības dienestā, par ilggadēju radošu darbību civilstāvokļa aktu reģistrācijas tiesiskuma nodrošināšanā un ieguldījumu ģimenes kā vērtības prestiža celšanā – Kuldīgas novada pašvaldības Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja

Vija Rožkalna;

par nopelniem medicīnas darbā, par ilggadēju un pašaizliedzīgu ieguldījumu ķirurģiskās stomatoloģijas attīstībā Latvijā un jauno stomatologu izglītībā – Rīgas Stradiņa universitātes Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas katedras docente, medicīnas doktore

Marina Sevastjanova;

par nopelniem izglītības darbā, par lielo personīgo ieguldījumu Latgales reģiona un Balvu novada novadpētniecības darbā, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā un jaunatnes nacionāli patriotiskajā audzināšanā – ilggadējā Balvu Valsts ģimnāzijas vēstures skolotāja, vēsturniece un novadpētniece

Irēna Šaicāne;

par lielo personīgo ieguldījumu Latvijas valsts finanšu sistēmas attīstībā un uzticīgu un uzcītīgu kalpošanu valsts dienestā – Latvijas Republikas Finanšu ministrijas Finanšu vadības un metodoloģijas departamenta vecākais eksperts

Jānis Šints;

par nesavtīgu mūža ieguldījumu medicīnas darbā – Liepājas "Piejūras slimnīcas" Onkoloģiskās klīnikas citoloģijas laboratorijas vadītāja, onkoloģe, citoloģe

Helēna Biruta Štāle.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!