Ministru kabineta noteikumi Nr.312

Rīgā 2011.gada 19.aprīlī (prot. Nr.26 43.§)

Enerģijas lietotāju apgādes un kurināmā pārdošanas kārtība izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā

Izdoti saskaņā ar Enerģētikas likuma 64.panta pirmo daļu un 73.pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā enerģijas lietotāji tiek apgādāti ar enerģiju izsludinātas valsts vai vietējās enerģētiskās krīzes laikā, un kārtību, kādā energoapgādes komersanti, kā arī komersanti, kuri nodrošina un sniedz drošības rezervju pakalpojumu, un komersanti, kuriem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir izsniegtas licences uzņēmējdarbībai ar degvielu (turpmāk – degvielas komersanti), pēc valsts vai pašvaldības enerģētiskās krīzes centra pieprasījuma pārdod tiem piederošo kurināmo.

2. Lēmuma projektu par valsts enerģētiskās krīzes līmeni sagatavo Valsts enerģētiskās krīzes centrs, bet par vietējās enerģētiskās krīzes līmeni – attiecīgās pašvaldības enerģētiskās krīzes centrs. Attiecīgu lēmuma projektu sagatavo, ievērojot konkrētus energoapgādes apstākļus:

2.1. pirmā līmeņa enerģētiskā krīze – iespēja nodrošināt energoapgādi samazinās par 7–12 % no ikdienas (vidējā) enerģijas patēriņa;

2.2. otrā līmeņa enerģētiskā krīze – iespēja nodrošināt energoapgādi samazinās par 12–17 % no ikdienas (vidējā) enerģijas patēriņa;

2.3. trešā līmeņa enerģētiskā krīze – iespēja nodrošināt energoapgādi samazinās vairāk nekā par 17 % no ikdienas (vidējā) enerģijas patēriņa.

3. Lai noteiktu atbilstošo valsts vai vietējās enerģētiskās krīzes līmeni, Valsts enerģētiskās krīzes centrs un pašvaldību enerģētiskās krīzes centri ņem vērā prognozējamo enerģētiskās krīzes ilgumu, kā arī izvērtē enerģijas un kurināmā dažādošanas (aizstāšanas) iespējas.

II. Enerģijas lietotāju grupas

4. Enerģētiskās krīzes laikā nosaka trīs enerģijas lietotāju grupas:

4.1. pirmā grupa – slimnīcas, neatliekamā medicīniskā palīdzība, avārijas dienesti, telekomunikāciju mezgli, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Nacionālie bruņotie spēki, Valsts policija, Valsts robežsardze, tiešās pārvaldes iestādes, ūdensapgādes un kanalizācijas stacijas, energoapgādes komersantu objekti, dzelzceļš, lidostas, autoostas (autobusu maršrutu (reisu) attālums vienā virzienā pārsniedz 50 km), ostas, brīvības atņemšanas iestādes, valsts drošības iestādes, valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs", valsts materiālo rezervju atbildīgie glabātāji (valsts materiālo rezervju resursu uzglabāšanas vietās) (turpmāk – pirmās grupas enerģijas lietotāji);

4.2. otrā grupa – skolas, pirmsskolas izglītības iestādes, ambulatorās ārstniecības iestādes, pārtikas un lauksaimniecības produktu ražotnes, vietējais sabiedriskais transports (šo noteikumu izpratnē – visu veidu sabiedriskais transports pilsētās un pašvaldību teritorijās, ja transporta maršruta (reisa) attālums vienā virzienā nepārsniedz 50 km), pārtikas piegādes transports, rūpniecības objekti, kuru tehnoloģiskā procesa pārtraukšana var izraisīt nelaimes gadījumus, iekārtu bojājumus vai saražotās produkcijas bojāeju lielos apmēros, pirmajā grupā neiekļautās valsts un pašvaldību iestādes, mājsaimniecības (turpmāk – otrās grupas enerģijas lietotāji);

4.3. trešā grupa – enerģijas lietotāji, kuri nav iekļauti pirmajā un otrajā grupā (turpmāk – trešās grupas enerģijas lietotāji).

5. Sastādot šo noteikumu 9. un 14.punktā minētos sarakstus, ņem vērā tehniskās iespējas ierobežot konkrēta enerģijas lietotāja energoapgādi atkarībā no tīklu un sistēmu konfigurācijas un konkrētā objekta teritoriālā izvietojuma.

III. Enerģijas patēriņa ierobežojumi

6. Ja izsludināta pirmā līmeņa enerģētiskā krīze:

6.1. pirmās grupas enerģijas lietotājiem enerģijas patēriņš netiek ierobežots;

6.2. otrās un trešās grupas enerģijas lietotājiem tiek noteikts enerģijas patēriņa ierobežojums, kas nepārsniedz 20 % no ikdienas (vidējā) enerģijas patēriņa.

7. Ja izsludināta otrā līmeņa enerģētiskā krīze:

7.1. pirmās grupas enerģijas lietotājiem tiek noteikts enerģijas patēriņa ierobežojums, kas nepārsniedz 20 % no ikdienas (vidējā) enerģijas patēriņa;

7.2. otrās grupas enerģijas lietotājiem tiek noteikts enerģijas patēriņa ierobežojums, kas nepārsniedz 40 % no ikdienas (vidējā) enerģijas patēriņa;

7.3. trešās grupas enerģijas lietotājiem tiek noteikts enerģijas patēriņa ierobežojums līdz 100 % apmēram no ikdienas (vidējā) enerģijas patēriņa.

8. Ja izsludināta trešā līmeņa enerģētiskā krīze:

8.1. pirmās grupas enerģijas lietotājiem tiek noteikts enerģijas patēriņa ierobežojums, kas nepārsniedz 40 % no ikdienas (vidējā) enerģijas patēriņa, taču enerģijas apgādi nedrīkst pārtraukt, tādējādi nodrošinot šīs grupas enerģijas lietotāju pamatfunkciju izpildi;

8.2. otrās grupas enerģijas lietotājiem tiek noteikts enerģijas patēriņa ierobežojums, kas nepārsniedz 80 % no ikdienas (vidējā) enerģijas patēriņa;

8.3. trešās grupas enerģijas lietotājiem tiek noteikts enerģijas patēriņa ierobežojums līdz 100 % apmēram no ikdienas (vidējā) enerģijas patēriņa.

IV. Gāzes un elektroenerģijas apgāde

9. Licencētie gāzes un elektroenerģijas sadales sistēmas operatori, ņemot vērā šo noteikumu 4.1. un 4.2.apakšpunktā minēto enerģijas lietotāju dalījumu un saskaņojot ar pašvaldībām, sastāda pirmās un otrās grupas enerģijas lietotāju sarakstus enerģijas apgādes ierobežošanai (turpmāk – enerģijas lietotāju saraksti) un izstrādā elektroenerģijas un gāzes apgādes ierobežošanas un pārtraukšanas kārtību gadījumam, ja tiek izsludināta enerģētiskā krīze. Minētos dokumentus iesniedz Ekonomikas ministrijā. Ekonomikas ministrija tos sagatavo apstiprināšanai Ministru kabinetā.

10. Licencētie gāzes un elektroenerģijas sadales sistēmas operatori enerģijas lietotāju sarakstā atsevišķā grupā norāda tos enerģijas lietotājus, kuru īpašumā ir elektroenerģijas ražošanas rezerves avoti ar jaudu virs 200 kW.

11. Licencētie gāzes un elektroenerģijas sadales sistēmu operatori katru gadu līdz 1.septembrim pārskata enerģijas lietotāju sarakstu un, ja nepieciešams, sagatavo un iesniedz Ekonomikas ministrijā priekšlikumus par precizējumiem enerģijas lietotāju sarakstā, kā arī elektroenerģijas un gāzes apgādes ierobežošanas un pārtraukšanas kārtībā.

12. Tehniskos pasākumus elektroenerģijas un gāzes apgādes ierobežošanai vai pārtraukšanai veic licencēts gāzes un elektroenerģijas sadales sistēmas operators tā licences darbības zonā.

V. Siltumapgāde

13. Siltumenerģijas apgādē var izsludināt tikai vietējo enerģētisko krīzi.

14. Energoapgādes komersanti, kas veic siltumapgādi (turpmāk – energoapgādes komersanti), ņemot vērā šo noteikumu 4.1. un 4.2.apakšpunktā minēto dalījumu un saskaņojot ar pašvaldību, sastāda pirmās un otrās grupas siltumenerģijas lietotāju sarakstus siltumenerģijas apgādes ierobežošanai un izstrādā siltumenerģijas apgādes ierobežošanas un pārtraukšanas kārtību gadījumam, ja tiek izsludināta enerģētiskā krīze. Minētos dokumentus iesniedz apstiprināšanai pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā tie nodrošina siltumapgādi.

15. Energoapgādes komersanti siltumenerģijas lietotāju sarakstā atsevišķā grupā norāda tos enerģijas lietotājus, kuru īpašumā ir siltumenerģijas ražošanas rezerves avoti ar jaudu virs 300 kW.

16. Energoapgādes komersanti katru gadu līdz 1.septembrim pārskata un, ja nepieciešams, precizē siltumenerģijas lietotāju sarakstus un siltumapgādes ierobežošanas un pārtraukšanas kārtību, kā arī iesniedz precizētos dokumentus apstiprināšanai pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā tie nodrošina siltumapgādi.

17. Pašvaldība izskata un katru gadu līdz 1.oktobrim apstiprina siltumenerģijas lietotāju sarakstus un siltumenerģijas apgādes ierobežošanas un pārtraukšanas kārtību gadījumam, ja tiek izsludināta vietējā enerģētiskā krīze.

18. Šo noteikumu 17.punktā minētie pašvaldības apstiprinātie dokumenti pēc vietējās enerģētiskās krīzes izsludināšanas ir saistoši attiecīgās pašvaldības enerģētiskās krīzes centram.

19. Ja izsludināta vietējā enerģētiskā krīze, tehniskos pasākumus centralizētās siltumapgādes ierobežošanai vai pārtraukšanai attiecīgajā teritorijā veic energoapgādes komersants, kas veic siltumapgādi.

VI. Energoapgādes komersantu kurināmā drošības rezervju un naftas produktu drošības rezervju izmantošanas kārtība

20. Vietējās enerģētiskās krīzes laikā lēmuma projektu par energoapgādes komersantu kurināmā drošības rezervju izmantošanu sagatavo attiecīgās pašvaldības enerģētiskās krīzes centrs.

21. Ņemot vērā enerģētiskās krīzes līmeni, energoapgādes komersants informē pašvaldību vai ekonomikas ministru par nepieciešamību izmantot kurināmā drošības rezerves un naftas produktu drošības rezerves un pamato izmantošanas nepieciešamību.

22. Valsts enerģētiskās krīzes centrs vai pašvaldības enerģētiskās krīzes centrs enerģētiskās krīzes laikā, ņemot vērā konkrētos krīzes apstākļus, sagatavo lēmuma projektu par kurināmā un naftas produktu drošības rezerves izmantošanas veidu noteikšanu energoapgādes komersantiem:

22.1. operatīvi aizstāt vienu kurināmā veidu ar citu;

22.2. atļaut energoapgādes komersantam sākt kurināmā drošības rezerves un naftas produktu drošības rezerves izmantošanu;

22.3. samazināt kurināmā patēriņu;

22.4. pārtraukt izmantot konkrētu kurināmo;

22.5. pārdot noteiktu daudzumu kurināmā drošības rezerves Valsts enerģētiskās krīzes centra norādītajiem energoapgādes komersantiem;

22.6. atļaut pārvietot naftas produktus (degvielu) no naftas produktu (degvielas) drošības rezerves uzglabāšanas vietas tieši uz izsludinātās valsts vai vietējās enerģētiskās krīzes vietu.

23. Ņemot vērā izsludinātās vietējās enerģētiskās krīzes apstākļus, pašvaldība informē ekonomikas ministru par nepieciešamību izmantot naftas produktu drošības rezerves un pamato izmantošanas nepieciešamību.

24. Valsts enerģētiskās krīzes centrs, ņemot vērā konkrētos krīzes apstākļus, sagatavo lēmuma projektu par naftas produktu drošības rezerves izmantošanu, atļaujot degvielas komersantiem pārvietot naftas produktus (degvielu) no naftas produktu (degvielas) drošības rezerves uzglabāšanas vietas tieši uz izsludinātās valsts vai vietējās enerģētiskās krīzes vietu.

25. Ja valsts vai vietējās enerģētiskās krīzes laikā nepieciešams izmantot naftas produktu (degvielas) drošības rezerves un pārvietot naftas produktus (degvielu) uz licencētām degvielas mazumtirdzniecības vietām, Valsts enerģētiskās krīzes centrs sagatavo lēmuma projektu par atļauju komersantiem, kas uzglabā naftas produktu (degvielas) drošības rezerves, vai citiem komersantiem, kas realizē degvielu, piegādāt naftas produktus (degvielu) no to uzglabāšanas vietas tieši uz tām licencētām degvielas mazumtirdzniecības vietām, kas atrodas pēc iespējas tuvāk enerģētiskās krīzes vietai.

VII. Kurināmā un naftas produktu drošības rezerves pirkšana un pārdošana

26. Lēmuma projektu par energoapgādes komersantiem un degvielas komersantiem piederošā kurināmā (arī rezervju un naftas produktu drošības rezervju) pārdošanu valsts enerģētiskās krīzes laikā sagatavo Valsts enerģētiskās krīzes centrs, pamatojoties uz tiesību aktu, ar kuru izsludināta valsts enerģētiskā krīze.

27. Ja izsludināta enerģētiskā krīze, Valsts enerģētiskās krīzes centrs var sagatavot lēmuma projektu, nosakot pienākumu energoapgādes un degvielas komersantiem veikt šādas darbības ar tiem piederošo kurināmo:

27.1. pārdot brīvā apgrozījumā;

27.2. pārdot par fiksētu pirmskrīzes cenu;

27.3. pārdot par noteiktu cenu, kas fiksēta Valsts enerģētiskās krīzes centra izsniegtajā iepirkšanas zīmē;

27.4. pārdot Valsts enerģētiskās krīzes centra norādītajai juridiskajai personai;

27.5. pārdot naftas produktu drošības rezerves par noteiktu cenu Valsts enerģētiskās krīzes centra izsniegtajā iepirkšanas zīmē fiksētajam pircējam, ievērojot Enerģētikas likuma 72.panta otrajā daļā minēto atklāto konkursu rezultātā noslēgtajos iepirkuma līgumos ietvertos nosacījumus starp pakalpojuma saņēmēju (Ekonomikas ministrija) un pakalpojuma sniedzēju (komersants). Ņemot vērā konkrētās krīzes apstākļus, Valsts enerģētiskās krīzes centrs izsniedz tik iepirkšanas zīmju, cik nepieciešams.

28. Lēmuma projektu par pienākumu energoapgādes komersantiem pārdot tiem piederošo kurināmo par fiksētu pirmskrīzes cenu Valsts enerģētiskās krīzes centrs sagatavo tikai tad, ja tirgus cenas pieaugums var būtiski ietekmēt valsts ekonomisko stabilitāti. Lēmumu par fiksētās pirmskrīzes cenas piemērošanu publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

29. Lēmuma projektu par pienākumu energoapgādes komersantiem pārdot tiem piederošo kurināmo par fiksētu pirmskrīzes cenu Valsts enerģētiskās krīzes centrs sagatavo, pamatojoties uz attiecīgā veida kurināmā vidējo tirgus cenu iepriekšējā kalendāra mēnesī pirms brīža, kad par iespējamo krīzi kļuva zināms tādā veidā, ka tas varēja ietekmēt attiecīgā kurināmā tirgus cenu.

30. Iepirkšanas zīme ir noteiktai juridiskai vai fiziskai personai izsniegts Valsts enerģētiskās krīzes centra dokuments, kas nodrošina iespēju pārdot vai nopirkt noteiktu daudzumu dažāda veida kurināmo (tai skaitā naftas produktu (degvielas) drošības rezerves) izsludinātas valsts enerģētiskās krīzes laikā. Iepirkšanas zīmi aizpilda atbilstoši šo noteikumu pielikumam. Iepirkšanas zīmi apstiprina ekonomikas ministrs.

31. Pārdodot kurināmo, izņemot naftas produktu (degvielas) drošības rezerves, Valsts enerģētiskās krīzes centrs vai Valsts enerģētiskās krīzes centra norādītā juridiskā persona un energoapgādes komersants noformē pirkšanas un pārdošanas aktu, kurā norāda:

31.1. tiesību aktu, ar kuru izsludināta valsts enerģētiskā krīze, un lēmumu par kurināmā pirkšanu vai pārdošanu;

31.2. energoapgādes komersanta vai degvielas komersanta – pārdevēja – nosaukumu un licences numuru;

31.3. pārdošanai paredzētā kurināmā veidu un daudzumu;

31.4. pircēja un pārdevēja paraksttiesīgās amatpersonas;

31.5. tās juridiskās personas nosaukumu un reģistrācijas numuru Uzņēmumu reģistrā, no kuras tiek pirkts vai kurai tiek pārdots noteikts daudzums kurināmā;

31.6. lēmuma izpildes termiņu;

31.7. kārtību, kādā veicama samaksa par pārdoto kurināmo;

31.8. citus apstākļus un informāciju, kas ir būtiska katrā konkrētajā gadījumā.

32. Šo noteikumu 20.punktā minēto lēmumu pieņem attiecīgā pašvaldība.

33. Šo noteikumu 2. un 22.punktā minēto lēmumu pieņem Ministru kabinets vai attiecīgā pašvaldība, ņemot vērā konkrētās krīzes apstākļus.

34. Šo noteikumu 24., 25., 26., 27., 28., 29.punktā un 31.1.apakšpunktā minētos lēmumus pieņem Ministru kabinets.

VIII. Noslēguma jautājums

35. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumus Nr.106 "Enerģijas lietotāju apgādes kārtība un kurināmā pārdošanas kārtība izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā" (Latvijas Vēstnesis, 2002, 42.nr.; 2006, 68.nr.; 2010, 160.nr.; 2011, 24.nr.).

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Ekonomikas ministrs A.Kampars

Pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 19.aprīļa
noteikumiem Nr.312

Ekonomikas ministrs A.Kampars