Jēkabpils Tautas teātris piedāvāja Artura Voitkus traģēdiju "Soģis" ar Vecās Derības tematiku. Šīs izrādes režisore un scenogrāfe Inta Ūbele programmas ievadvārdos raksta: "Dvēselē kaut kas gruzd, kas? Varbūt tā ir mūsu dievišķā daļa — nepazīta, aizmirsta, nokrauta ar materiālās pasaules vajadzībām. Uz ko paļauties? Es pats sev Dievs? Dievs manī dzīvs?" Tie ir jautājumi, uz kuriem arī mēs meklējam atbildes.

Šķiet, šī ir pirmā Artura Voitkus luga, kas tiek izrādīta Latvijā, jo autora mūža lielākā daļa aizvadīta trimdā. Arturs Voitkus dzimis Liepājā 1911.gadā, beidzis Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultāti, bijis mācītājs Jelgavā un Zaļeniekos. Otrā pasaules kara beigās emigrējis uz Vāciju, 1951.gadā izceļojis uz Kanādu, bijis mācītājs Hamiltonas un Monreālas latviešu draudzēs, mūža novakarē dzīvojis Otavā, kur arī miris 1991.gadā. Viņam ir vairāki īsās prozas krājumi, romāni un drāmas, arī vairākas lugas ar Bībeles tematiku. Tāda ir arī luga "Soģis", kas sacerēta 1969.gadā.

Trimdas dramaturģijas apcirkņos atrasta arī Ernas Lēmanes luga "Solterra", ko Latvijas Universitātes Studentu teātrī iestudējis režisors Visvaldis Klintsons, Erna Lēmane (dz.Skujiņa) dzimusi Rīgā 1919.gadā, mācījusies V.Olava komercskolā un darbojusies Latvju drāmas ansamblī. Otrā pasaules kara beigās emigrējusi uz Vāciju, vēlāk izceļojusi uz Austrāliju, darbojusies Melburnas latviešu teātrī. Rakstījusi arī stāstus. Luga "Solterra" sarakstīta 1974.gadā. Tās nosaukumā, kas tulkojumā varētu nozīmēt "Saules zeme" slēpjas ironija par padomju impērijas sludināto gaišo komunismu.

Rūdolfa Blaumaņa Madonas Tautas teātris skatē parādīja līdz šim nekur citur neiestudēto Jāņa Jurkāna gandrīz komēdiju "Ak, nauda, naudiņa...". Pēc autora vārdiem, viņš lugas nobeigumu iecerējis tuvināt absurda dramaturģijai. Režisore Skaidrīte Strade sapratusi, ka tas nebūtu piemēroti ne viņas aktieriem, ne skatītājiem, un lugas pēdējā aina tikusi svītrota. Un tapusi izrāde ar spilgtiem komiskiem raksturiem, kurā skan arī tikko jaušamo skumju stīga. Ar priecīgiem smiekliem un aplausiem skatītāji atsaucās uz Martas Kraslovskas un Ārijas Sīles sulīgo humoru. Ansamblis parādīja izcili labu, neaizmirstamu izrādi.

Jāņa Jurkāna lugu "Dūdieviņš" savukārt parādīja Lielvārdes teātris. Režisors Kārlis Lišmanis un viss ansamblis to iestudējis ar lielu mīlestību un cieņu. Izrādi bagātināja Aigara Godiņa mūzika.

Leldes Stumbres luga "Slepkava un slepkava" Smiltenes Teātra studijas Ivo Veisa atšifrējumā pārsteidza Lotes — Rutas Madarājas — visu garīgo spēku atdeve pārdzīvojumu, domu pasaules, jūtu cīņā un atbilstošu izteiksmīgu kustību zīmējumā. Skatē jauki bija pārstāvēta arī klasika. Jūrmalas teātrī — studijā režisore Gunta Mīlenberga izveidojusi asprātīgu masu uzvedumu "Īsa pamācība mīlēšanā". Rūdolfa Blaumaņa rakstītais vārds un Arnolda Liniņa kompozīcija te ir labā saskaņā ar Raimonda Paula mūziku.

Raito darbību labi veicināja Inta Sedlenieka veidotā scenogrāfija. Inscenējums piemērots arī brīvdabas skatuvēm un var droši sagaidīt lielu skatītāju atsaucību.

Cēsu teātris no vairākām Ādolfa Alunāna lugām izveidojis muzikālu fantāziju "Kas tie tādi, kas dziedāja". Tā veltīta latviešu teātra tēva piemiņai. Izrādē skan asprātīgi jautrās un mazliet smeldzīgās Alunāna kuplejas. Muziku komponējis Juris Krūze. Rasmas Bērziņas veidoto kompozīciju iestudējis režisors Juris Feldmanis.

Noslēguma konferencē Emīla Melngaiļa Tautas mākslas centra Teātra sektora vadītājs Haralds Ulmanis atzinīgi novērtēja amatierteātru sniegumu.

Akadēmiķis Viktors Hausmanis uzsvēra, ka sacerēto lugu parādīšanās uz skatuves bagātina latviešu dramaturģijas kopīgo ainu. Teātra zinātnieks augstu novērtēja amatierteātru lielo jaunrades darbu.

Pauls Putniņš dalījās pārdomās par latviešu dramaturģijas pašreizējo situāciju teātros un kritiķu lomu teātru repertuāru veidošanā.

Rīgas Latviešu biedrības saimnieks kinorežisors Jānis Streičs ne tikai gādāja, lai amatierteātru ļaudis labi justos, bet arī noskatījās visas izrādes. Pēc viņa pārliecības, amatierteātros nereti rodami skatuves mākslas talanta tīrradņi. Režisors kaismīgi runāja par dramaturģijas nozīmi tautas pagātnes apzināšanā, tagadnes un nākotnes kultūras bagātināšanā un cilvēka garīgās dzīves veidošanā.

Luga īsti piedzimst un atklāj savas vērtības, arī kļūdas tikai tad, kad tā atdzīvojas uz skatuves. Neiestudētu latviešu oriģināllugu nav mazums. Taču profesionālie teātri pēdējā laikā vairāk pievērsušies ārzemju mūsdienu autoriem un klasikai. Tālab amatierteātri pelna uzslavu par latviešu dramaturģijas pūra čaklu pārlūkošanu un popularizēšanu.

Nora Vētra–Muižniece

— "Latvijas Vēstnesim"

Dagmāra Smilkstiņa un Jānis Krišjānis Cēsu Tautas teātra uzvedumā "Kas tie tādi, kas dziedāja"

Gita Garoza un Lienīte Galdiņa LU Studentu teātra izrādē "Solterra"