Ekonomikas ministrija: Par Enerģētikas ceļvedi 2050.gadam

2. un 3.maijā Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce piedalījās Eiropas Savienības Enerģētikas ministru padomes neformālajā sanāksmē Ungārijā, lai paustu Latvijas viedokli par prezidentūras izstrādātajiem diskusiju dokumentiem par Enerģētikas ceļvedi 2050.gadam un Eiropas ārējām attiecībām enerģētikas jomā.

Sanāksmē galvenās diskusijas tika veltītas gaidāmajam Enerģētikas ceļvedim 2050.gadam, kuru Eiropas Komisija plāno izstrādāt līdz šā gada beigām.

Enerģētikas ceļvedis 2050.gadam paredz pārveidot ES par konkurētspējīgu ekonomiku ar mazām oglekļa dioksīda (CO2) emisijām, samazinot ES valstu kopējās CO2 emisijas par 80–95% salīdzinājumā ar 1990.gada līmeni. Tomēr pētījumi rāda, ka, izmantojot pašreiz pieejamās tehnoloģijas, šo rādītāju neizdosies sasniegt pilnībā. Tādēļ jaunā Enerģētikas ceļveža 2050.gadam mērķis ir veicināt jaunas aktivitātes siltumnīcefektu radošo gāzu emisiju mazināšanai. Svarīgākie elementi, kas palīdzēs šo mērķi sasniegt un kuriem jāvelta lielākā uzmanība nākamajās desmitgadēs, ir energoefektivitāte, atjaunojamie energoresursi, enerģijas pieprasījuma plānošanas vadība un investīcijas infrastruktūrā.

Latvija, tāpat kā citas dalībvalstis, apzinās CO2 emisiju samazināšanas nozīmi un jau šobrīd ir sasniegusi ievērojamu progresu CO2 izmešu samazināšanā enerģētikas sektorā, sanāksmē uzsvēra J.Pūce. Lai vēl vairāk samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas, jāpalielina atjaunojamo energoresursu izmantošana, ko Latvija ir noteikusi par vienu no enerģētikas prioritātēm.

"Šobrīd ir svarīgi plānot nacionālo un Eiropas ilgtermiņa politiku inovāciju jomā, veicinot izpēti un attīstību, kā arī finansēšanas jomā, paredzot finansējumu tehnoloģiju attīstībā un izmantošanā un infrastruktūras attīstībā," uzsvēra J.Pūce.

Sanāksmē tika diskutēts arī par to, kā efektīvāk pāriet uz jaunu tehnoloģiju izmantošanu atjaunojamo energoresursu jomā, vienlaikus ierobežojot enerģijas cenas kāpumu galapatērētājiem.

EM valsts sekretārs norādīja, ka jaunu tehnoloģiju ietekmi uz cenu kāpumu var mazināt energoefektivitātes pasākumi, kas samazina arī enerģijas patēriņu. J.Pūce norādīja, ka Latvijā jau šobrīd notiek dažādi energoefektivitātes pasākumi, tiek renovētas ēkas, īstenotas informatīvas kampaņas, informējot iedzīvotājus par iespējām taupīt enerģiju arī saimniecības tehnoloģijās.

Vienlaikus jāveicina investīcijas jaunu inovatīvu tehnoloģiju izpētē un attīstībā, kā arī katrai dalībvalstij jāizstrādā ilgtermiņa politika infrastruktūras attīstībā un inovāciju jomā.

Enerģijas ceļvedī 2050.gadam tiks piedāvāti dažādi ceļi, kā sasniegt enerģētikas un klimata sektoru mērķus. Tas būs saistīts ar jau apstiprinātiem ES enerģētikas politikas mērķiem – ilgtspējību, energoapgādes drošību un konkurētspēju un tiks vērsts uz to, ka pārēja uz zema oglekļa emisijas ekonomikas sistēmu varētu uzlabot energoapgādes drošību un konkurētspēju. ES līmeņa pieeja zema oglekļa emisijas ekonomikas veicināšanai jāplāno arī pēc 2020.gada, jo šis ir ilgtermiņa ieguldījums, kas prasa ne vien daudz laika, bet arī ļoti būtiskas investīcijas.

Tāpat sanāksmē tika pārrunāti jautājumi par ārējām attiecībām enerģētikas sektorā. ES enerģētikas mērķi, tai skaitā energoapgādes drošība, nevar tikt sasniegti, nesadarbojoties ar enerģētikas importētājvalstīm un neņemot vērā nozares attīstību ārpus ES robežām. Tāpēc ārējās dimensijas sadarbībai jābūt būtiskai lomai līdzšinējās un turpmākās enerģētikas iniciatīvās.

Ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa