Eiropas Komisija:Par ES 2012.gada budžeta projektu

"Delikāta līdzsvarošanas darbība, kas apvieno taupības un izaugsmi veicinošus pasākumus 500 miljoniem eiropiešu," tā budžeta un finanšu plānošanas komisārs Janušs Levandovskis raksturo ES 2012.gada budžeta projektu, ko Komisija pieņēma 20.aprīlī. 2012.gada budžeta projektu veido 132,7 miljardi eiro maksājumos, kas ir palielinājums par 4,9% salīdzinājumā ar 2011.gadu. Saistības veido 147,4 miljardus eiro (+3,7%). 2012.gada budžeta projekta galvenais mērķis ir pilnībā atbalstīt Eiropas ekonomiku un ES pilsoņus.

Taupības nolūkā

2012.gada budžeta projekts nozīmē centienus būt saskaņā ar pašreizējo taupības režīmu valstu līmenī. Komisija ir pielikusi īpašas pūles un apņēmusies iesaldēt savus administratīvos izdevumus 2012.gadam, t.i., salīdzinājumā ar 2011.gada budžetu palielinājums ir 0%. Tas ir sasniegts, ievērojami samazinot izdevumus saistībā ar ēkām, informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, pētījumiem, publikācijām, komandējumiem, konferencēm un sanāksmēm.

Turklāt trešo gadu pēc kārtas Komisija nepieprasa papildu jaunas amata vietas.

Sagatavojot nākamā gada budžeta projektu, Komisija arī centās noskaidrot, kuras programmas vai pasākumi nesniedz rezultātus. Attīstības sadarbības instruments ir samazināts par 70,7 miljoniem eiro tā darbības novērtējuma rezultātā. Industrializēto valstu instruments ir samazināts par 14,5 miljoniem eiro, jo 2007.gadā tika atceltas daudzas saistības, izpildes rādītāji bija zemi un aizkavējās jaunā juridiskā pamata pieņemšana. Finansējums Galileo programmai ir samazināts par 24,9 miljoniem eiro. "Mēs esam parādā Eiropas nodokļu maksātājam," saka komisārs J.Levandovskis, "ietaupījumiem jāietver nopietna paraudzīšanās uz to, ko mēs darām, un pajautāšana sev, vai viss, ko mēs darām, dod patiesu labumu visai Eiropai!"

Rēķini ir jāapmaksā!

Tomēr Komisijai ir jāpilda savas juridiskās saistības. ES finansētās programmas, kas sāktas 2007.gadā, tagad rit pilnā sparā. Tas nozīmē, ka 2012.gadā mums būs jāapmaksā vairāk rēķinu, lai atlīdzinātu reģionālajām iestādēm vai mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas ir veikuši ieguldījumus šajās programmās. Lielāki maksājumi pētniecības programmām (+13,3% līdz 7,6 miljardiem eiro), kā arī struktūrfondiem un Kohēzijas fondam (+8,4% līdz 45,1 miljardam eiro) ir īpaši paredzēti, lai palielinātu ES budžeta ieguldījumu ekonomiskā izaugsmē un kohēzijā.

Ierosinātais nākamā gada budžeta palielinājums ir absolūtais minimums, kas ir nepieciešams Komisijas juridisko saistību izpildei. Jebkurš samazinājums zem šā līmeņa liktu dalībvalstīm un Eiropas Parlamentam lauzt juridiskās saistības, ko tie ir uzņēmušies ar spēkā esošajiem līgumiem.

"Daži jautā, kāpēc mēs palielināsim ES budžetu, kad dalībvalstīs tiek veikti stingri taupības pasākumi," norāda J.Levandovskis. "Tas ir pamatots jautājums. Galvenais palielinājuma iemesls ir tas, ka mums ir jāapmaksā rēķini par projektiem visā Eiropā. Šādi projekti, kas paredzēti vietējo kopienu un uzņēmumu labā, iespējams, nekad nebūtu sākti 2007.gadā bez ES finansējuma saistībām; apturēt to finansēšanu ir neiedomājami. Pirmkārt, mūs varētu iesūdzēt tiesā par līgumu noteikumu neizpildi; otrkārt, tas kaitētu dalībvalstu budžetam vēl vairāk, jo tās sagaida, ka mēs atlīdzināsim finansējuma ES daļu, ko tās jau ir izmaksājušas saņēmējiem; treškārt, šādu projektu apturēšana pusceļā kaitētu visām kopienām. Mēs nedrīkstam sodīt savus pilsoņus, uzņēmumus, vietējās varas un reģionālās iestādes, kam ir tiesības uz to, lai viņu rēķini tiktu apmaksāti. Padomājiet, piemēram, par elektrosavienojumu starp Apvienoto Karalisti un Īriju. ES kopējais ieguldījums šajā projektā pārsniedz 100 miljonus eiro! Tā mērķis ir dot Īrijas un Lielbritānijas pilsoņiem lielāku energoapgādes drošību. 2012.gadā rēķini, kas ES būs jāapmaksā par šo projektu, veidos aptuveni 24 miljonus eiro, kas vairāk nekā divreiz pārsniedz summu 2011.gadā."

Ilgtspējīgai ekonomiskai izaugsmei

Turpmākais ceļš uz ekonomisko izaugsmi un kohēziju Savienībā ar 27 dalībvalstīm ir saskaņoti centieni un ieguldījumi. Budžeta projektā paredzēts, ka 2012.gadā aptuveni 57,7 miljardi eiro tiks samaksāti ilgtspējīgai izaugsmei, lai palīdzētu dalībvalstīm palielināt ieguldījumus šajās jomās, turpretim aptuveni 62,6 miljardi eiro ir atvēlēti stratēģijas "Eiropa 2020" prioritātēm – palielinājums par 5,1% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Pilsoņi ir Eiropas politikas centrā, un viņu drošība ir svarīga ES prioritāte. 2012.gada budžeta projektā ir paredzēts palielinājums 6,8% apmērā brīvības, drošības un tiesiskuma jomā ar darbībām, kas vērstas uz pilsoņu interesēm un vajadzībām. Turklāt stratēģijas "EIROPA 2020" pasākumu ietvaros jaunatnei paredzētās darbības veido 1,9 miljardus eiro, kas ir par 15,0% vairāk nekā 2011.gadā. Svarīga vieta ir arī darbībām klimata pārmaiņu jomā. 2012.gadā ir plānots palielinājums par 6,1%, lai sasniegtu kopā 8,1 miljardu eiro.

500 miljoniem eiropiešu

Tikai 6% no ES budžeta ir atvēlēti ES iestāžu darbībai, tāpēc 94% no gada budžeta atgriežas atpakaļ Eiropas reģionos un pilsētās, uzņēmumos, zinātniekiem un pilsoņiem, un puse no tiem ir paredzēti izaugsmei un nodarbinātībai.

"Šodien pieņemtais budžeta projekts ir vērsts uz ES un tās pilsoņiem. Pirmkārt, mēs ierosinām samazinājumus daudzās administrācijas jomās, piemēram, darbinieku mācības, publikācijas, komandējumi un biroja izdevumi, lai saglabātu iekšējo izmaksu daļu viszemākajā līmenī. Otrkārt, mēs esam paveikuši lielu darbu, lai noteiktu tās budžeta jomas, kuras nedarbojās tik labi, kā paredzēts, lai pārvietotu līdzekļus programmām vai pasākumiem, kas dod konkrētus rezultātus uz vietas. Treškārt, mēs esam izvēlējušies ieguldīt jomās, kas veicina ekonomisko izaugsmi un attīstību. ES budžets ir pretkrīzes pasākumu kopums," norāda J.Levandovskis.

Kas notiks tālāk?

Padome darīs zināmu savu nostāju par budžeta projektu jūnijā, Eiropas Parlaments – oktobrī. Ja iestādēm būs domstarpības, Eiropas Komisija kā godīgs starpnieks uzsāks 21 dienu ilgu samierināšanas procedūru. Paredzams, ka galīgo 2012.gada budžetu Parlaments pieņems novembrī.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa