Ministru kabineta sēdē: 2011.gada 3.maijā

MK: Par daudzgadīgas franču valodas apmācību programmas īstenošanu valsts pārvaldē

3.maijā Ministru kabineta sēdē atbalstīja noteikumu projektu par daudzgadīgu franču valodas apmācību Latvijas valsts pārvaldes iestādēs.

Memorands paredz, ka katru gadu notiks divas franču valodas mācību sesijas: rudens sesija septembris–decembris un pavasara sesija februāris–maijs, kā arī vasaras profesionālais seminārs trīs moduļos, kurus apmeklē vairāk nekā 300 valsts iestāžu darbinieku. Memoranda mērķis ir stiprināt franču valodas kā vienas no Eiropas un starptautisko institūciju oficiālajām un darba valodām statusu, kā arī lai sagatavotos Latvijas gaidāmajai prezidentūrai ES.

Apmācības organizē Valsts administrācijas skola sadarbībā ar Francijas Kultūras institūtu Latvijā. Valsts pārvaldē strādājošo franču valodas mācības tiek finansētas no Starptautiskās Frankofonijas organizācijas, Francijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes un Beļģijas franču kopienas finanšu līdzekļiem – orientējoši 37 000 eiro gadā, Latvijas līdzdalību nodrošinot ar Valsts administrācijas skolas administratīvajiem izdevumiem – orientējoši 15 000 latu gadā.

Pieteikšanos franču valodas apmācībai nodrošina valsts pārvaldes iestāžu vadība, izvērtējot darbiniekiem nepieciešamās valodas zināšanas. Nākamā pieteikšanās franču valodas apmācībai ir plānota augusta beigās.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

EM: Par dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistra izveidošanu un aktualizēšanu

3.maijā Ministru kabinets apstiprināja Ekonomikas ministrijas sagatavotos noteikumus, kuri nosaka dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistra (reģistrs) izveidošanas un aktualizēšanas kārtību, reģistram iesniedzamos dokumentus un to iesniegšanas termiņus. Reģistru izveidos un uzturēs Ekonomikas ministrija.

Reģistrā tiks apkopota būtiskākā informācija par tiem pārvaldniekiem, kuri darbojas vai vēlas darboties dzīvojamo māju pārvaldīšanas tirgū, kā arī par dzīvojamām mājām, kuras pārvalda attiecīgais pārvaldnieks un šā pārvaldnieka un viņa darbinieku kvalifikāciju.  

Reģistra informācija būs publiski pieejama, lai ikviens varētu iepazīties ar reģistra ierakstiem un tajā iesniegtajiem dokumentiem, nodrošinot vispusīgu informāciju par pārvaldniekiem gan dzīvojamo māju īpašniekiem, gan arī valsts un pašvaldību institūcijām.

Pārvaldnieks vai persona, kura vēlas piedāvāt pārvaldnieka pakalpojumus, tiks reģistrēta reģistrā, ja iesniegtais iesniegums būs aizpildīts pilnīgi un tajā norādītās ziņas būs patiesas.

Lai iespējami samazinātu pārvaldnieka administratīvo slogu, EM ir izstrādājusi tipveida iesnieguma veidlapu, kuru pārvaldnieks iesniedz, reģistrējoties reģistrā.

Tāpat pārvaldniekam ir jāiesniedz arī dokuments, kas apliecina pārvaldnieka un viņa darbinieku kvalifikāciju.

Dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistra vešanas un aktualizēšanas noteikumi stāsies spēkā 2012.gada 1.janvārī.

Ministru kabineta sēdē 3.maijā tika pieņemts lēmums uz laiku no 2011.gada 9.maija līdz 2013.gada 1.janvārim pārtraukt piešķirt tiesības pārdot elektroenerģiju no atjaunojamiem energoresursiem obligātā iepirkuma ietvaros, kas samazinās zaļās enerģijas ražošanas turpmāko ietekmi uz elektrības gala tarifu. Šis lēmums neietekmēs tos komersantus, kam jau iepriekš ir piešķirtas obligātā iepirkuma tiesības.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars jau vairakkārt norādījis, ka pašreiz spēkā esošais valsts atbalsts komersantiem, kas ražo elektroenerģiju no atjaunojamiem resursiem, ir pārāk dāsns, tāpēc obligātā iepirkuma komponentes īpatsvars elektrības gala tarifā ir lielāks nekā sabiedrības spēja apmaksāt zaļās enerģijas ražošanu. Lai izstrādātu gan zaļās enerģijas ražošanu veicinošu, gan sabiedrības maksātspējai atbilstošu valsts atbalsta mehānismu, Saeimā šobrīd tiek skatīts Ekonomikas ministrija izstrādātais Atjaunojamās enerģijas likumprojekts, kas paredz uz tirgus mehānismiem un vides ieguvumiem balstītu atjaunojamās enerģijas atbalsta modeli.

Ekonomikas ministrija uzskata, ka pašreiz spēkā esošā valsts atbalsta sistēma ražotājiem, kas elektroenerģijas ražošanā izmanto atjaunojamos energoresursus vai to ražo koģenerācijas procesā, ir sekmējusi zaļās elektroenerģijas ražošanas paplašināšanu Latvijā, tādējādi mazinot elektroenerģijas importu. Vietējās uzstādītās jaudas, kurās elektroenerģija tiek ražota, izmantojot AER, sasniedz 75 MW (bez lielajām hidroelektrostacijām).

Ņemot vērā, ka vairākiem komersantiem iepriekšējos gados ir piešķirtas tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, taču šīs ražotnes sāks savu darbu tikai tuvāko 2–3 gadu laikā, secināms, ka obligātā iepirkuma komponentes īpatsvars elektroenerģijas gala tarifā tuvākajos gados palielināsies un līdz ar to palielināsies arī elektroenerģijas gala tarifs.

Vienlaikus jāatzīmē, ka iecere uz diviem gadiem apturēt obligāto zaļās enerģijas iepirkumu neapdraudēs Latvijas apņemšanos katru gadu pakāpeniski palielināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru kopējā enerģijas patēriņā. Jau pašlaik Latvijā zaļās enerģijas īpatsvars ir virs 30% un obligātā iepirkuma apturēšana situāciju nemainīs.

Viena no valdības prioritātēm ir energoefektivitātes pasākumi, kas samazina nelietderīgu enerģijas patēriņu, un, mazinoties kopējam pieprasījumam, pieaug "zaļās enerģijas" īpatsvars. Tāpat lielu ieguldījumu var dot arī siltuma ražošana no atjaunojamajiem resursiem, piemēram, no šķeldas. Zaļā siltuma veicināšana ir viena no Ekonomikas ministrijas prioritātēm.

Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumos Nr.262 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību" paredz noteikt, ka no 2011.gada 9.maija līdz 2013.gada 1.janvārim Ekonomikas ministrija neorganizē konkursus par tiesību iegūšanu pārdot biomasas, biogāzes, saules vai vēja elektrostacijās saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros un līdz ar to ražotājs nevar kvalificēties elektroenerģijas pārdošanai obligātā iepirkuma ietvaros un tiesību iegūšanai saņemt garantētu maksu par uzstādīto elektrisko jaudu.

Ekonomikas ministrija vienlaikus arī rosināja veikt grozījumus 2009.gada 10.marta Ministru kabineta noteikumos Nr.221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā", paredzot noteikt, ka no 2011.gada 2.maija līdz 2013.gada 1.janvārim ražotājs nevar kvalificēties tiesību iegūšanai pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai saņemt garantētu maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu. Taču Ministru kabineta komitejas sēdē šā gada 2.maijā uzdeva EM sadarbībā ar ZM un VARAM pārskatīt MK noteikumos esošo atbalsta mehānismu un maksimāli to pietuvināt Atjaunojamās enerģijas likumprojektā ietvertajam atbalsta mehānismam.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

Lai izskaustu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanu no valsts budžeta, 3.maijā valdība lēma noteikt "reverso" (apgriezto) pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas kārtību būvniecības pakalpojumiem, kā arī metāllūžņu piegādei un ar to saistītiem pakalpojumiem. To paredz Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (PVN).

Tādējādi par iekšzemē sniegtajiem būvniecības pakalpojumiem PVN aprēķinās un maksās valsts budžetā būvniecības pakalpojumu saņēmējs. Savukārt par iekšzemē veiktajiem darījumiem ar metāllūžņiem PVN aprēķinās un maksās valsts budžetā metāllūžņu saņēmējs (pircējs) vai ar metāllūžņu piegādi saistīto pakalpojumu saņēmējs.

Šobrīd būvniecības pakalpojumiem, kā arī metāllūžņu piegādei un ar to saistītajiem pakalpojumiem PVN piemēro likumā vispārnoteiktajā kārtībā. Tas nozīmē, ka par minētajiem darījumiem PVN valsts budžetā maksā preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs.

Taču, kā liecina statistikas dati, gan būvniecības nozarē, gan metāllūžņu tirgū darbojas arī negodīgi komersanti, kuri īslaicīgi iesaistās darījumos un veido shēmas, lai izkrāptu no valsts budžeta PVN, atskaitot priekšnodokli par fiktīviem darījumiem, par kuriem PVN valsts budžetā nav samaksāts.

Lai novērstu PVN izkrāpšanu no valsts budžeta, likumprojekts papildināts ar jauniem pantiem, kas nosaka "reverso" PVN piemērošanas kārtību būvniecības pakalpojumiem, metāllūžņu piegādēm un ar tām saistītiem pakalpojumiem. Saskaņā ar šo kārtību par minētajiem darījumiem PVN valsts budžetā maksās preču vai pakalpojumu saņēmējs.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas aprēķiniem 2011.gadā jaunā sistēma valsts budžetā varētu nodrošināt papildu 2,3 miljonu latu ieņēmumus, bet turpmākajos gados (katru gadu) – 5,6 miljonu latu ieņēmumus.

Noteiktā PVN piemērošanas kārtība attieksies uz jaunu ēku būvniecību vai esošo ēku uzlabošanu (pārbūvi, renovāciju, rekonstrukciju vai restaurāciju) un ar to funkcionāli saistīto inženierbūvju būvniecību. Minētā kārtība būs piemērojama līgumiem, kas noslēgti, sākot ar 2011.gada 1.jūliju.

Paredzēts noteikt, ka attiecībā uz būvniecības pakalpojumiem, ko saņem valsts vai pašvaldības iestāde vai pašvaldība saskaņā ar Publisko iepirkuma likumā noteikto iepirkuma procedūru vai kā publiskais partneris saskaņā ar Publiskās un privātās partnerības likumu, "reversā" (apgrieztā) PVN maksāšanas kārtība būs piemērojama līgumiem, kas noslēgti, sākot ar 2012.gada 1.jūliju.

Tāpat grozījumi nodrošinās atbrīvojuma no PVN piemērošanu valsts pasta dienesta sniegto universālo pasta pakalpojumu minimumam (vēstuļu korespondencei līdz 2 kilogramiem un pasta pakām līdz 10 kilogramiem).

Likumprojektā ietverts arī regulējums, kas nodrošinās, ka zvejniecības uzņēmumi par svaigu, saldētu vai atdzesētu zivju un vēžveidīgo piegādēm varēs maksāt PVN valsts budžetā saskaņā ar likumā noteikto īpašo PVN maksāšanas kārtību – pēc samaksas saņemšanas par piegādāto produkciju (tā sauktais kases princips).

Grozījumus likumprojektā vēl izskatīs un par tiem lems Saeima.

FM: Par vienreizēju nodokļu atbalsta pasākumu ar soda naudas un nokavējuma naudas dzēšanu

Lai atvieglotu uzņēmējiem ekonomiskās krīzes rezultātā radušos nodokļu parādu slogu un palielinātu budžeta ieņēmumus, Ministru kabinets (MK) 3.maijā ir akceptējis Finanšu ministrijas izstrādāto nodokļu atbalsta pasākuma likumprojektu, kas paredz vienreizēju nokavējuma naudas un 90% soda naudas dzēšanu tiem nodokļu maksātājiem, kas līdz noteiktam brīdim samaksā nodokļu pamatparādu un 10% ar to saistītās soda naudas. Šis pasākums ir iekļauts arī MK apstiprinātajā ēnu ekonomikas apkarošanas un godīgas konkurences veicināšanas plānā.

Piedalīšanās nodokļu atbalsta pasākumā neatbrīvos nodokļu maksātāju no pienākuma laikus un attiecīgo nodokļu likumos noteiktajā kārtībā veikt kārtējos nodokļu maksājumus.

Atbalsta pasākuma piedāvājumu paredzēts attiecināt uz parādiem, kas radušies līdz pamatparāda noteikšanas datumam – 2010.gada 1.septembrim – šādos nodokļu veidos: iedzīvotāju ienākuma nodoklis; uzņēmumu ienākuma nodoklis; pievienotās vērtības nodoklis; akcīzes nodoklis; muitas nodoklis un muitas nodoklim līdzvērtīgi maksājumi, kurus maksā, preci ievedot, kas ieviesti ar kopējo lauksaimniecības politiku vai īpašu režīmu, kurš attiecas uz atsevišķām lauksaimniecības ražojumu pārstrādes precēm; valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas; dabas resursu nodoklis un nekustamā īpašuma nodoklis.

Nodokļu atbalsta pasākuma sākšanas datumu noteiks Ministru kabinets.

Likumprojekts nosaka nodokļu maksātāju loku, kas var pieteikties nodokļu atbalsta pasākumam, ņemot vērā specifiskas pazīmes, kas ietekmē dalību nodokļu atbalsta pasākumā (vai nodokļa maksātājam sniegtais atbalsts ES kontekstā ir uzskatāms par valsts atbalstu). Atsevišķām nodokļu maksātāju grupām Eiropas Komisija nosaka specifiskas formas valsts atbalsta saņemšanai – lauksaimniecības produktu primārie ražotāji, zivsaimnieki un transporta nozarē un metālapstrādē strādājošie.

Nodokļu atbalsta pasākuma ietvaros nodokļu administrācijai ir tiesības piešķirt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu maksimāli līdz 60 mēnešiem atkarībā no pamatparāda summas.

Ja nodokļu maksātājs samaksās pamatparādu un 10% no soda naudas pilnā apmērā un noteiktajos termiņos, nodokļu administrācija pieņems lēmumu par nokavējuma naudas un 90% soda naudas dzēšanu.

Fiziskām personām nodokļu maksājumu samaksas termiņš var tikt pagarināts:

1) līdz 3 mēnešiem, ja nodokļu atbalsta pasākuma pamatparāds nav lielāks par 100,00 Ls;

2) līdz 12 mēnešiem, ja nodokļu atbalsta pasākuma pamatparāds ir robežās no 100,01 Ls līdz 1 000,00 Ls;

3) līdz 24 mēnešiem, ja nodokļu atbalsta pasākuma pamatparāds ir robežās no 1 000,01 Ls līdz 5 000,00 Ls;

4) līdz 36 mēnešiem, ja nodokļu atbalsta pasākuma pamatparāds ir robežās no 5 000,01 Ls līdz 10 000,00 Ls;

5) līdz 48 mēnešiem, ja nodokļu atbalsta pasākuma pamatparāds ir robežās no 10 000,01 Ls līdz 50 000,00 Ls;

6) līdz 60 mēnešiem, ja nodokļu atbalsta pasākuma pamatparāds ir lielāks par 50 000,01 Ls;

Juridiskām un citām personām nodokļu maksājumu samaksas termiņš tiek pagarināts:

1) līdz 3 mēnešiem, ja nodokļu atbalsta pasākuma pamatparāds nav lielāks par 500,00 Ls;

2) līdz 12 mēnešiem, ja nodokļu atbalsta pasākuma pamatparāds ir robežās no 500,01 Ls līdz 5 000,00 Ls;

3) līdz 24 mēnešiem, ja nodokļu atbalsta pasākuma pamatparāds ir robežās no 5 000,01 Ls līdz 10 000,00 Ls;

4) līdz 36 mēnešiem, ja nodokļu atbalsta pasākuma pamatparāds ir robežās no 10 000,01 Ls līdz 25 000,00 Ls;

5) līdz 48 mēnešiem, ja nodokļu atbalsta pasākuma pamatparāds ir robežās no 25 000,01 Ls līdz 100 000,00 Ls;

6) līdz 60 mēnešiem, ja nodokļu atbalsta pasākuma pamatparāds ir lielāks par 100 000,01 Ls.

Ja nodokļu maksātājs neveiks trīs maksājumus nodokļu atbalsta pasākuma termiņa pagarinājuma grafika ietvaros, lēmums par atbalsta pasākuma piemērošanu zaudēs spēku, uz nodokļu pamatparāda atlikumu tiks atjaunota nokavējuma nauda pilnā apmērā un soda nauda, kā arī uzsāktas piedziņas darbības vispārējā kārtībā.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa