Veselības ministrs: Par valsts zāļu kompensāciju un cīņu pret smēķēšanu

"Neskatoties uz mūsu speciālistu ieguldījumu astmas un citu plaušu slimību ārstēšanā, žēl, ka pacientu intereses tiek saskatītas vienīgi valsts zāļu kompensācijas apjoma palielināšanā," norāda veselības ministrs Juris Bārzdiņš. "Lai pacientu, kuri cieš no šīm slimībām, būtu mazāk, resursi ir jāvelta ne tikai ārstēšanai, bet arī profilaksei. Piemēram, viens no būtiskiem riska faktoriem, kas palielina saslimšanas iespējas ar astmu un citām elpceļu slimībām, ir smēķēšana, tādēļ katram smēķētājam jāapzinās savas rīcības sekas gan attiecībā uz sevi, gan arī līdzcilvēkiem, īpaši bērniem, un pret smēķēšanu ir jāvēršas gan ar likuma bardzību, gan arī sabiedrības nosodošu attieksmi. Kamēr plaušu speciālistu asociācijas un biedrības Pasaules astmas dienā runā tikai par valsts zāļu kompensācijas apjoma palielināšanu, nevis aicina farmācijas industriju pazemināt zāļu cenas un sabiedrību ievērot profilakses pasākumus, tas liecina nevis par pacientu interešu aizstāvību, bet izskatās pēc farmācijas industrijas lobēšanas."

Veselības ministrs norāda, ka šobrīd valsts visiem astmas pacientiem nodrošina medikamentu kompensāciju 75% apmērā. Kopumā astmas medikamentu kompensācija pacientiem 2010.gadā valstij izmaksājusi 3,8 miljonus latu, savukārt kompensācija visām elpošanas slimībām – 4,2 miljonus.

J.Bārzdiņš uzsver, ka, palielinoties nozares finansējumam, kompensējamo medikamentu sistēmas attīstība un pilnveidošana būs viena no prioritātēm. Tāpat tiek norādīts, ka, neskatoties uz normatīvo regulējumu, kas paredz kompensējamo zāļu sistēmā iekļaut medikamentus, kuru cenas ir vismaz trešās zemākās Eiropas Savienībā un nav dārgākas kā Lietuvā vai Igaunijā, joprojām farmācijas firmas novirza būtiskus resursus dažādām mārketinga aktivitātēm (tai skaitā, apmaksājot sabiedrisko attiecību firmu pakalpojumus Pasaules astmas dienas aktivitātēm). Tas vēlreiz apliecina, ka, patiesi rūpējoties par pacientiem, ražotājiem zāļu cenu būtu vēl iespējams samazināt.

Veselības ministrs aicina lielās farmācijas kompānijas un to vietējo pārstāvniecību Latvijā vadītājus, kuru medikamentu lietošanu valsts apmaksā astmas un citu elpošanas slimību gadījumos, – Jāni Dobeli (AstraZeneca), Dinu Šmitu (Glaxo­smithkline), Juriju Jermaku (Boehringer Ingelheim) un Imantu Sinku (Merck Sharp & Dohme) – samazināt valsts kompensēto medikamentu sistēmā tirgoto zāļu cenu, kā arī veltīt savus mārketinga resursus arī cīņai ar vienu no lielākajiem sabiedrības veselības apdraudējumiem – smēķēšanu.

Neskatoties uz ļoti ierobežoto veselības aprūpes finansējumu, šogad kompensējamie medikamenti tiek nodrošināti tādā pašā apmērā kā iepriekš un kompensāciju apmērs nav samazināts. Vienlaikus šobrīd Veselības ministrija sadarbībā ar Latvijas Ārstu biedrību gatavo tālākos priekšlikumus izmaiņām normatīvajos aktos, kas traktēs smēķēšanu bērnu un grūtnieču tuvumā kā vardarbību pret bērnu.

Par ieņēmumiem 2009.gadā

AstraZeneca – globālie ieņēmumi 32,8 miljardi ASV dolāru.

Merck Sharp & Dohme – globālie ieņēmumi 27,4 miljardi ASV dolāru; Latvijā mārketinga aktivitātēm 2009.gadā iztērēti ap 200 tūkstošiem latu.

Glaxosmithkline – globālie ieņēmumi 45 miljardi ASV dolāru; Latvijā mārketinga aktivitātēm 2009.gadā iztērēti vairāk nekā 800 tūkstoši latu.

Boehringer Ingelheim – globālie ieņēmumi 16,9 miljardi ASV dolāru.

Oskars Šneiders, VM preses sekretārs