Pasniedzot valsts augstākos apbalvojumus – Triju Zvaigžņu ordeni un Atzinības krustu – 3.maijā
Otrdien, 3.maijā, Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas gadadienas priekšvakarā Rīgas pils Ģerboņu zālē notika Latvijas valsts apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeņa un Atzinības krusta – pasniegšanas ceremonija. Attēlā: (pirmajā rindā no kreisās) Ordeņu kapitula locekļi Toms Baumanis, Dace Gardovska, Ordeņu kapitula kanclers Andris Vilks, Valsts prezidenta kundze Lilita Zatlere, Valsts prezidents Valdis Zatlers, Ordeņu kapitula locekļi Ēriks Hānbergs, Juris Binde, Gaidis Andrejs Zeibots un Toms Kalniņš kopā ar apbalvotajiem Foto: VPK |
Triju Zvaigžņu ordenis
Par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku iecelts:
• par nopelniem Latvijas un Francijas kultūras sakaru veicināšanā, lielo personīgo ieguldījumu Latvijai nozīmīgu kultūras projektu realizēšanā – Francijas kultūras centra Rīgā direktors un Francijas Republikas vēstniecības Latvijā padomnieks sadarbības un kultūras jautājumos
Žans Luī Lepretrs.
Par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri iecelta:
• par vairāk nekā 40 darba mūža gadu nesavtīgu ieguldījumu kultūras dzīves attīstībā Latgales reģionā un Daugavpils pilsētā – sabiedriskā un kultūras darbiniece, Daugavpils pašvaldības iestādes "Latviešu kultūras centrs" direktore
Regīna Osmane.
Atzinības krusts
Par Atzinības krusta komandieri iecelts:
• par mūža ieguldījumu Latvijas tieslietu sistēmas attīstībā, demokrātijas un tiesiskuma stiprināšanā Latvijā – zvērināts advokāts, ilggadējais Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs, tiesību zinātņu doktors
Aivars Niedre.
Par Atzinības krusta virsnieku iecelti:
• par nopelniem Latvijas valsts tautsaimniecības attīstībā un pašaizliedzīgu darbu mašīnbūves un metālapstrādes nozarē – tautsaimnieks, akciju sabiedrības "Severstaļlat" valdes priekšsēdētājs, ģenerāldirektors
Andrejs Aleksejevs;
• par nopelniem Latvijas Republikas prokuratūras izveidošanā 1990.–1991.gadā, par nozīmīgu ieguldījumu tieslietu sistēmas attīstībā, tieslietu nozares politikas veidošanā un īstenošanā, demokrātijas un tiesiskuma stiprināšanā Latvijā – Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta virsprokurore
Rudīte Āboliņa;
• par nopelniem Latvijas kultūrā un lielo personīgo ieguldījumu daudzu gadu garumā izcilu Latvijas teātra dzīves notikumu dokumentēšanā un saglabāšanā, ieguldījumu unikāla kultūrvēsturiska audiovizuālā projekta "Latvijas teātru vēsture" tapšanā – ilggadējā Latvijas Televīzijas žurnāliste un režisore
Mārīte Balode;
• par mūža ieguldījumu vēstures zinātnes pētnieciskajā, izglītības un akadēmiskajā darbā – Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks, Viduslaiku, jauno un jaunāko laiku vēstures nodaļas vadītājs, habilitētais vēstures doktors
Jānis Bērziņš;
• par lielo personīgo ieguldījumu lauksaimniecības attīstībā Latvijā, īpaši graudaugu un rapša audzēšanā – lauksaimnieks, Rundāles novada zemnieku saimniecības "Sējas" īpašnieks
Āris Burkāns;
• par nopelniem izglītības darbā, būtisku ieguldījumu Rīgas Tehniskās universitātes kā nacionālās inženierzinātņu universitātes attīstībā un Latvijas vārda popularizēšanu matemātikas pasaulē ārvalstīs Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes Varbūtību teorijas un matemātiskās statistikas katedras profesors, Vides modelēšanas centra vadošais pētnieks, habilitētais matemātikas doktors
Jevgeņijs Carkovs;
• par lielo personīgo ieguldījumu Latvijas un Norvēģijas kultūras sakaru veicināšanā un Latvijas kinonozares popularizēšanu Ziemeļvalstīs – kino darbinieks, kino vēsturnieks Norvēģijas Karalistē
Jans Eriks Holsts;
• par izcilu Tēvijas mīlestību, ilggadēju un veiksmīgu pedagoģisko darbību, ieguldījumu pašvaldības un sabiedriskajā darbā – ilggadējais Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas direktors un pedagogs, sabiedriskais darbinieks
Haralds Juhņevičs;
• par nopelniem jauno lauksaimniecības speciālistu augstākās izglītības attīstībā un lauksaimniecības, īpaši aitkopības nozares attīstības veicināšanā Latvijā – Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauksaimniecības fakultātes prodekāne, Agrobiotehnoloģijas institūta asociētā profesore, lauksaimniecības doktore
Daina Kairiša;
• par mūža ieguldījumu izglītības darbā, ilggadēju radošu un veiksmīgu pedagoģisko darbību speciālajā izglītībā – ilggadējais Jelgavas 1.speciālās internātpamatskolas direktors
Henrijs Kress;
• par lielo personīgo ieguldījumu medicīnas māsu, medicīnas māsu palīgu un ārstu palīgu profesionālajā izglītībā – Latvijā ilggadējais Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledžas direktors, ārsts
Pēteris Kučāns;
• par 57 darba mūža gadu ieguldījumu būvniecības nozares attīstībā un pilnveidošanā Latvijā, būvniecības nozares speciālistu profesionālās kvalifikācijas celšanā – būvniecības speciālists
Jānis Lancers;
• par nopelniem kultūras darbā un ieguldījumu jauno vizuālās mākslas speciālistu izglītībā – Rēzeknes Augstskolas asociētais profesors, gleznotājs
Vladislavs Paurs;
• par ilggadēju un pašaizliedzīgu darbu Latvijas tautsaimniecības attīstībā, īpaši mašīnbūves un metālapstrādes nozarē – tautsaimnieks, ilggadējais biedrības "Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācija" valdes priekšsēdētājs un direktors
Vilnis Rantiņš;
• par 50 mūža gadu ieguldījumu puķkopībā, īpaši sīpolpuķu selekcijā Latvijā, aktīvu darbību zinātnē un Latvijas vārda popularizēšanu ārvalstīs – puķkopis, dārzkopis, Latvijas Zinātņu akadēmijas bioloģijas zinātņu goda doktors Jānis Rukšāns;
• par sevišķiem nopelniem pacientu veselības aprūpē un ārstniecībā un jauno medicīnas speciālistu profesionālajā izglītībā – traumatologs un ortopēds
Pēteris Studers;
• par mūža ieguldījumu augstākās izglītības, mežzinātnes un materiālzinātnes, īpaši kokapstrādes nozares, attīstībā Latvijā, jauno speciālistu sagatavošanā – Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes Kokapstrādes katedras valsts profesors, habilitētais inženierzinātņu doktors
Henns Tuherms;
• par nopelniem augstākās izglītības un zinātnes attīstībā Latvijā un jauno lauksaimniecības speciālistu sagatavošanā – Latvijas Lauksaimniecības universitātes Tehniskās fakultātes Mehānikas institūta direktors, profesors, habilitētais inženierzinātņu doktors
Guntars Uzkliņģis;
• par mūža ieguldījumu Latvijas mākslā, stikla dizaina mākslas attīstībā un jauno stikla mākslinieku profesionālajā izglītībā – stikla mākslinieks, dizainers, ilggadējais Latvijas Mākslas akadēmijas profesors un stikla mākslas specialitātes dibinātājs
Arnolds Vilbergs.
Par Atzinības krusta kavalieri iecelti:
• par 47 darba mūža gadu nesavtīgo ieguldījumu Latvijas kultūras un mākslas popularizēšanā Latvijas Televīzijas raidījumos un jauno televīzijas darbinieku profesionālajā izglītībā – ilggadējā Latvijas Televīzijas žurnāliste, raidījuma "100 g kultūras" autore, redaktore, koncertu un operu ierakstu redaktore, kordiriģente
Maija Amoliņa;
• par mūža ieguldījumu skolu jaunatnes sporta pedagoga darbā, par ieguldījumu sporta dzīves attīstībā savā novadā – ilggadējais Gulbenes Bērnu un jauniešu sporta skolas slēpošanas un biatlona treneris
Jānis Ančs;
• par nopelniem zinātnes darbā, par priekšzīmīgu un uzcītīgu darba izpildi – Latvijas Zinātņu akadēmijas Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļas zinātniskā sekretāre, ķīmijas zinātņu doktore
Baiba Ādamsone;
• par lielo personīgo un nesavtīgo ieguldījumu psihoneiroloģiskās veselības aprūpes attīstībā – Latvijā Bērnu psihoneiroloģiskās slimnīcas "Ainaži" valdes priekšsēdētāja, sertificēta pediatre, ģimenes ārste un veselības aprūpes ārste
Ilona Balode;
• par izcilo darba mūža ieguldījumu puķkopībā, īpaši Rundāles pils rožu dārza izveidošanā, pilnveidošanā un kopšanā – valsts aģentūras "Rundāles pils muzejs" dārzniece, rožu dārza vecākā speciāliste
Dainuvīte Brūvere;
• par sevišķiem nopelniem zinātniski pētnieciskajā darbā medicīniskajā bioķīmijā un augstākās izglītības attīstībā Latvijā medicīnā un farmācijā – ilggadējā Rīgas Stradiņa universitātes Cilvēka fizioloģijas un bioķīmijas katedras docente, bioloģijas doktore
Māra Girgensone;
• par nozīmīgo, mērķtiecīgo un radošo ieguldījumu bērnu un jauniešu sporta pedagoga darbā – regbija treneris
Jānis Graumanis;
• par sevišķiem nopelniem Latvijas operas un baleta mākslas mantojuma veidošanā un pašaizliedzīgu mūža darbu Latvijas Nacionālajā operā un savā profesijā – ilggadējā Latvijas Nacionālās operas solistu koncertmeistare, sufliere
Ilze Grīnberga;
• par uzticīgu un uzcītīgu kalpošanu pašvaldības dienestā, ilggadējo pašaizliedzīgo ieguldījumu savas pilsētas un novada vides labiekārtošanā un sakopšanā – SIA "Preiļu saimnieks" Komunālās nodaļas vadītāja, labiekārtošanas un apzaļumošanas darbu speciāliste
Zenta Igolniece;
• par nopelniem kultūras un kultūrizglītības darbā Latvijā, lielo personīgo ieguldījumu Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā, attīstībā un popularizēšanā – kultūrizglītības darba speciāliste, režisore, pedagoģe, Latvijas Kultūras koledžas tradicionālās kultūras un skatuves mākslas nodaļas vadītāja
Anna Jansone;
• par lielo personīgo un nesavtīgo ieguldījumu latvietības uzturēšanā svešumā, apvienojot latviešu diasporu Sibīrijā, veicinot latviešu nacionālās pašapziņas veidošanos, atjaunojot latviešu kultūras tradīcijas un mācot latviešu valodu – valodniece un sabiedriskā darbiniece, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas Baltu valodniecības katedras asociētā profesore, filoloģijas doktore
Lidija Leikuma.
Ar Atzinības krusta 1.pakāpes (zeltītu) goda zīmi apbalvoti:
• par uzcītīgu un uzticīgu kalpošanu pašvaldības dienestā, priekšzīmīgu un godīgu darba izpildi sava novada iedzīvotāju veselības aprūpē – Priekules novada domes Virgas Veselības aprūpes centra ambulatorās medicīnas māsa
Sarmīte Eidinta;
• par nozīmīgu ieguldījumu valsts elektronisko sakaru tehniskās infrastruktūras attīstībā – valsts akciju sabiedrības "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" Radio un televīzijas apraides departamenta Torņu un antenu apkalpes daļas vadītājs
Inārs Freipičs;
• par nozīmīgo radošo ieguldījumu sava novada iedzīvotāju mākslinieciskās pašdarbības attīstībā – Jēkabpils novada deju kolektīvu "Pastalnieki", "Kreicburga" un "Zīlānietis" vadītāja, deju skolotāja un horeogrāfe
Aija Rūliete.