Saeimas 2011.gada 5.maija sēdes stenogramma (sākums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam 5.maija sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, es vispirms gribu mūsu visu vārdā sveikt Saeimas priekšsēdētājas biedru, 9.Saeimas priekšsēdētāju Gundaru Daudzi, kuram vakardien tika piešķirts – un viņš to arī saņēma – otrās šķiras Trīszvaigžņu ordeni. Tātad tika piešķirts goda tituls „Trīszvaigžņu ordeņa lielvirsnieks”. Es uzskatu, ka tas ir novērtējums Daudzes kungam ne tikai kā ārstam un politiķim, bet tas tomēr ir arī novērtējums visam mūsu darbam kopumā, un jebkurš ordenis un šāda veida apbalvojums pirmām kārtām... tie ir pienākumi, nevis tiesības, un tātad, tā kā mums tagad ir arī cilvēks ar lielākiem pienākumiem, tad es novēlu ne tikai Gundaram, bet arī mums visiem atcerēties, ka vissvarīgākais, jebkuru savu darbu darot, ir darīt to Latvijas vārdā. Paldies Gundaram!

(Aplausi. No zāles dep. K.Šadurskis: „Un atbildes runa?”)

Pirms mēs sākam izskatīt tālāk apstiprināto darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemti vairāki priekšlikumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Tātad desmit deputāti – Ādamsons, Cilevičs, Ņikiforovs, Orlovs, Tutins un citi – ir lūguši grozīt Saeimas 5.maija sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Jāņa Ādamsona atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamām pretlikumīgām darbībām A/S „Parex banka” pārņemšanas un restrukturizācijas procesā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tāpat desmit deputāti – Dolgopolovs, Pimenovs, Burunovs, Urbanovičs, Ņikiforovs un citi – ir lūguši grozīt Saeimas 5.maija sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Viktora Jakovļeva ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijā sakarā ar iespējamām pretlikumīgām darbībām A/S „Parex banka” pārņemšanas un restrukturizācijas procesā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 2011.gada 5.maija Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 5.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Komerclikumā” (Nr.287/Lp10) otrajam lasījumam līdz š. g. 13.maijam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 5.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Zemkopības ministrijas pārstāves Valentīnas Mičurovas atsaukšanu no Centrālās zemes komisijas sastāva”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt Saeimas šā gada 5.maija sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Zemkopības ministrijas pārstāves Kristīnes Pļaskotas apstiprināšanu Centrālās zemes komisijas sastāvā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība grozīta.

Sākam izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību.

Pirmā sadaļa – „Par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Oficiālo publikāciju likums” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dzintara, Cilinska, Bērziņa, Parādnieka un Dombravas iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Raivis Dzintars pieteicies runāt „par”.

R.Dzintars (VL–TB/LNNK frakcija).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja un godātie kolēģi! Latvijas politikā bieži vien ir bijis tā, ka forma un saturs – tās ir divas atšķirīgas lietas. Nu, piemēram, no vienas puses, visas partijas sevi sauc par nacionālām, bet, no otras puses, viens no galvenajiem latviskuma sargiem – Valsts valodas centrs – dzīvo tādos pusizdzīvošanas apstākļos, tādos apstākļos, ka iestāde nevar atļauties pat algot juristu.

Vēl kāds piemērs. No vienas puses, mēs demokrātijas jēdzienu dievišķojam, bet, no otras puses, par naudas šķērdētājiem saucam tos, kas vēlas izmantot vienu no galvenajām demokrātiskajām tradīcijām – tautas nobalsošanu. Faktiski tiek pateikts: „Nē, nē! Skandināvu bankas vai azartspēļu biznesu mēs neaiztiksim, bet taupīsim uz cilvēku iespējām demokrātiski piedalīties valsts pārvaldē, demokrātiski paust savu viedokli!”

Protams, ne jau aizliedzat, bet allaž atgādināt, cik ļoti nesamērīga uzdrīkstēšanās mūsdienās ir referendums.

Nacionālā apvienība lietas redz mazlietiņ citādāk. Mūsu skatījumā, plaša pilsoņu loka iesaiste lēmumu pieņemšanā ir katras valsts bagātība, par ko ir nevis jākaunina, bet jāpateicas un tā jāveicina.

Ar šo priekšlikumu mēs piedāvājam tādu kārtību, ka referendumiem būs paredzēti konkrēti laiki – divas reizes gadā. Tad visa šā pusgada laikā ierosinātos referendumus varēs rīkot vienlaikus. No vienas puses, tādā veidā ietaupītu valsts līdzekļus, bet, no otras puses, dotu skaidru signālu sabiedrībai, ka cilvēku, pilsoņu iesaistīšanās valsts pārvaldē, lēmumu pieņemšanā ir vēlama lieta, ko mēs no cilvēkiem sagaidām. Un līdz ar to, protams, būtu atņemtas iespējas politiķiem manipulēt jautājumā par referendumu dārgajām izmaksām.

Protams, ņemot vērā tās, nu, teiksim, stagnācijas tradīcijas, kas Latvijas politikā ir pastāvējušas, iespējams, ka šis likumprojekts tiks uzreiz noraidīts. Bet, godātie kolēģi, varbūt tieši tāpēc aicinu šīs tradīcijas lauzt! Es aicinu vismaz nodot šo likumprojektu komisijām, lai varētu detalizētāk un izvērstāk apspriest visus argumentus „par” un „pret”.

Protams, attiecībā uz referendumiem šis ir tikai viens no nepieciešamajiem soļiem. Nacionālā apvienība gatavojas arī iesniegt priekšlikumus, lai novērstu vai vismaz mazinātu ārvalstīm iespējas referendumus finansēt, kā arī iespējas referenduma ierosināšanas procesā izmantot e-parakstus. Bet šobrīd, godātie kolēģi, aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Neviens nav pieteicies runāt „pret”.

Bet, tā kā deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu, mums ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Dzintara, Cilinska, Bērziņa, Parādnieka un Dombravas iesniegtā likumprojekta „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 9, pret – 67, atturas – 9. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa – „Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Ilzes Viņķeles iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 28. aprīlī. To Prezidijs arī ir izdarījis, un par to jūs tiekat informēti.

Saeimas Prezidijs tāpat ir saņēmis deputātes Ilmas Čepānes iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu no 28. aprīļa līdz 3.maijam. Arī šis atvaļinājums no Prezidija puses tika piešķirts, un par to jūs tiekat informēti.

Saeimas Prezidijs tika saņēmis arī deputāta Sergeja Dolgopolova iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 28.aprīlī. Arī šis atvaļinājums ir piešķirts, par ko jūs tiekat informēti.

Tāpat Saeimas Prezidijs saņēma deputāta Nikolaja Kabanova iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 28.aprīlī, kurš arī ir ticis piešķirts, par ko jūs tiekat informēti.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputātes Rasmas Kārkliņas iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu laika posmā no šā gada 3.maija līdz 5.maijam. Arī šis atvaļinājums ir piešķirts, par ko jūs tiekat informēti.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jāņa Klauža iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 5.maijā. Arī šis atvaļinājums ir piešķirts, par ko jūs tiekat informēti.

Nākamā darba kārtības sadaļa – „Deputātu pieprasījumi”.

Tātad deputātu Cilinska, Šķēles, Agešina, Zalāna, Dzintara un citu pieprasījums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par ekonomisku, efektīvu un lietderīgu rīcību ar valsts budžeta līdzekļiem”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Labrīt, kolēģi! Šis pieprasījums mūsu komisijā tika izskatīts, Ekonomikas ministrijas pārstāvji sniedza pamatotu izskaidrojumu par šā pieprasījuma būtību. Argumenti bija pārliecinoši, un rezultātā pieprasījums tika noraidīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL–TB/LNNK frakcija).

Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! 2010.gada 2.decembrī Saeima ar savu balsojumu, 83 deputātiem balsojot „par”, „pret” un „atturas” – nav, pieņēma lēmumu „Par ekonomisku, efektīvu un lietderīgu rīcību ar valsts budžeta līdzekļiem”. Toreiz, debatējot... ziņojot par šo projektu, Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vārdā deputāts Andris Bērziņš, kas ievēlēts no Zemgales vēlēšanu apgabala, teica (daži citāti no šīs runas): „Šis ir ceturtais piegājiens, un cerēsim, ka tas būs pozitīvs salīdzinājumā ar iepriekšējo Saeimu. Saskaņā ar Satversmi un saskaņā ar likumiem Publisko izdevumu un revīzijas komisija izskatīja Valsts kontroles pabeigtu finanšu revīziju par Latvijas Republikas 2009.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un pašvaldības budžetiem. Tā rezultātā tā ir sniegusi atzinumu ar iebildēm. Viens punkts bija saistīts ar to, ka mēs, uzņēmēji un sabiedriskās organizācijas ļoti plaši diskutējām presē un sabiedrībā, un tas bija saistīts ar budžeta un finanšu vadību, tajā nosakot, ka budžeta pieprasījumā ir norādāms, kādi rezultāti tika sasniegti, izlietojot valsts budžeta līdzekļus, kā arī paredzot sasniegto valsts budžeta mērķu izvērtēšanas mehānismus un kritērijus. Cerēsim, ka tas arī taps pieņemts un jau 2012.gada budžets tiks veidots, pieņemot likumdošanā izmaiņas, kuras varētu skaidrāk saprast gan deputāti, gan iedzīvotāji, gan uzņēmēji.

Otrs jautājums ir saistīts ar valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām: definēt valsts kapitāla ieguldījumu mērķus, sagaidāmos valsts kapitālsabiedrību darbības rezultātus un metodes, ar kurām tos sasniegt, vienotus kritērijus valsts kapitāla atdeves noteikšanai un mērīšanai, pilnveidojot gada pārskatā iekļauto valdības ziņojumu, papildinot to ar informāciju par valsts kapitāla atdevi.”

Domājams, ka Saeimas deputāti arī piekrita teiktajam, jo debatēs neviens neuzstājās, un, kā jau minēju, balsojums bija vienbalsīgs.

Diemžēl arī ceturtais piegājiens izrādījās nesekmīgs, un, neskatoties uz to, ka termiņš jau ir pagājis, protams, nekādi likuma grozījumi nav iesniegti, tāpēc arī ir iesniegts šis pieprasījums.

Premjers Valdis Dombrovskis valdības atbildes rakstā norāda, ka šis jautājums ir saistāms ar valdības rīcības plānā noteiktu līdzīgu uzdevumu, kura izpildes termiņš ir šā gada 31.decembris. Citēju: „Valsts pārvaldei jādarbojas vienotā sistēmā, un darbību veikšana atrauti no kopējā darbības plāna, šajā gadījumā valdības rīcības plāna, būtu nelietderīga un neloģiska. Ministru kabinets apņemas nodrošināt Saeimas paziņojuma 2.punkta izpildi līdz 2011.gada 31.decembrim.”

Šai situācijai ir divi aspekti.

Vispirms jau tas nozīmē, ka valdība nevarēs veikt nekādas izmaiņas 2012.gada budžetā, tātad labākajā gadījumā tas varēs ietekmēt 2013.gada budžetu. Līdz ar to mēs nevarēsim cerēt uz to, ka valsts kapitālsabiedrībās ieguldītie līdzekļi nestu atdevi un peļņu. Acīmredzot valdībai vienkāršāk ir celt nodokļus vai, ja to tiešām starptautiskie aizdevēji vairs neatļaus, tad turpināt „griezt” sociālo sfēru.

Otrs aspekts, kas nav mazāk svarīgs, ir juridiskais aspekts. Proti, ja valdība būtu nākusi ar priekšlikumu apstiprināt citu termiņu vai mainīt termiņu, pamatojoties uz šiem argumentiem, pirms Saeimas noteiktais termiņš ir beidzies, par to, protams, varētu diskutēt. Taču šeit ļoti skaidri parādās ačgārna varas hierarhija: primārs ir Ministru kabinets, nevis Saeima, bet virs Ministru kabineta stāv nekonstitucionāls veidojums – Koalīcijas padome, kura arī visu nosaka. Saeimas lēmumu var nepildīt, norādot, ka tā izpilde būtu nelietderīga un neloģiska. Un tas, protams, nav nekāds izņēmums. Es domāju, ka ļoti līdzīga attieksme parādījās, skatot budžeta grozījumus. Kad Saeimā izskatījām tos pirmajā lasījumā, vispār neviens Ministru kabineta pārstāvis neuzskatīja par nepieciešamu ierasties Saeimas sēdē. Nu, un acīmredzot deputātiem tā situācija, kura, protams, nav pilnībā jauna (līdzīga ir bijusi arī iepriekšējās Saeimās), ir pierasta un pieņemama, taču, ja deputāti ir gatavi ar to samierināties, tad nebūtu arī jābrīnās, ka Saeimas prestižs ir tāds, kāds tas ir.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Rīgas.

A.Bērziņš (PLL frakcija).

Godājamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Es gribētu sākt tur, kur nupat mans kolēģis Cilinska kungs beidza, runājot par Saeimas prestižu.

Godājamie kolēģi! Saeima pagājušā gada decembrī, dodot valdībai trīs mēnešus laika darbam, uzdeva Ministru kabinetam ļoti konkrētu uzdevumu – sagatavot konkrētus priekšlikumus grozījumiem ļoti konkrētā likumā un iesniegt Saeimai tālākai skatīšanai. Manuprāt, nepārprotami skaidrs, saprotams uzdevums, turklāt ar ļoti konkrētu mērķi – rast budžetā papildu resursus uz tā rēķina, ka mēs... paskatīsimies, kāda tad ir kapitāla atdeve valsts un pašvaldību uzņēmējsabiedrībās, lai valsts un pašvaldību uzņēmējsabiedrības varētu vērtēt ar vienotu „lineālu”, ar vienotu mērauklu.

Godājamie kolēģi! Ko mēs esam saņēmuši no valdības pretī? No valdības pretī mēs esam saņēmuši kliedzoša nihilisma paraugu, tiesiskā nihilisma paraugu! Ministru prezidents savā vēstulē faktiski pasaka sekojošo: „Mīļā Saeima, jūsu 2.decembra uzdevumu es esmu šā gada 15.martā iekļāvis rīkojumā, un šajā rīkojumā es esmu uzdevis līdz 2011.gada 31.decembrim Ministru kabinetā sagatavot kādu dokumentu, kas, iespējams, atbildēs uz tiem jautājumiem, kurus jūs mums esat uzdevuši, dodot šo konkrēto uzdevumu.” Tādējādi Ministru prezidents pēc savas būtības uzspļauj Latvijas Republikas Satversmei. Viņš faktiski pasaka: „Es esmu daudz augstāks nekā tā Saeima, kura mani ir iecēlusi. Un tā Saeima var man teikt, ko viņa grib, bet es darīšu tā, kā es uzskatu par pareizu. Es pat nemēģināšu atnākt uz Saeimu un, iespējams, pārcelt to termiņu, ja man ir argumenti, kāpēc šis termiņš ir jāpārceļ.”

Godājamie kolēģi! Tas, manuprāt, ir tik klaji kliedzošs Latvijas Republikas Satversmes pārkāpums un varu dalījuma pārkāpums, un tiesiskais nihilisms, un... es droši vien varētu atrast vēl kādus ļoti tēlainus salīdzinājumus... Bet, manuprāt, šeit vairāk ir jautājums pēc būtības.

Otra lieta, kolēģi. Man, esot otro nedēļu Saeimā, Saeimas frakcijas uzdevumā bija jāaiziet uz Pieprasījumu komisiju. Taču tad, kad es gribēju atrunāties un neiet uz Pieprasījumu komisiju, sakot, ka tā būs tikai formāla saruna, tad mani kolēģi mani iedrošināja, teikdami: esot noticis brīnums. Viņi man teica tā: pēc augsti godājamās deputātes Druvietes ierosinājuma Pieprasījumu komisija Augusta Brigmaņa vadībā faktiski esot tieši ķērusies pie formālisma likvidēšanas... pie kaut kādas tur... pie kaut kāda frakcionārisma dzēšanas un ka turpmāk jautājumus skatīšot pēc būtības. Es jautāju: „Kā man tas būtu jāsaprot?” Viņi teica, ka iepriekšējā komisijas sēdē esot bijis tāds gadījums: uz sēdi ir tikusi uzaicināta konkrēta amatpersona, bet ir atnācis viņas vietnieks, un tad Augusts Brigmanis pēc Inas Druvietes priekšlikuma ir licis šo jautājumu uz balsojumu. Komisija nobalsojusi: astoņi „par”, divi – „pret”, pieci – „atturas”. Līdz ar to ir nolemts, ka turpmāk tieši tas cilvēks, kam adresēts šis pieprasījums, tikšot saukts uz Pieprasījumu komisijas sēdi.

Šādu spārnotu ideju pārpilns es atnācu uz Pieprasījumu komisiju, taču Pieprasījumu komisijā, kolēģi, mani sagaidīja ļoti liela vilšanās. Es ļauju jums minēt: vai Ministru prezidents Dombrovska kungs bija atnācis uz Pieprasījumu komisiju? (No zāles: „Protams!”) Nebija, kolēģi! Maldāties! Dombrovska kungs bija nozīmējis atnākt uz komisijas sēdi Latvijas ekonomikas galveno stūrmani – ekonomikas ministru Arti Kamparu. Vēlreiz ļauju jums minēt: vai Artis Kampars bija atnācis? Nebija atnācis, kolēģi! (No zāles dep. K.Šadurskis: „Nevar būt!”) Uz komisijas sēdi tika atsūtīti četri ierēdņi – divi no Ekonomikas ministrijas, divi – no Finanšu ministrijas, kuri ir ļoti augsti kvalificēti cilvēki, bet kuri, protams, ar politiku nenodarbojas un par politiskajām lietām neatbild, un arī rezolūcijas uz dokumentiem neliek. Viņi mēģināja visdažādākajā veidā izlocīties. Un tad, kad es Augustam... manis ļoti cienītajam Augustam Brigmanim iebildu pret to, kāpēc tad netiek pildīts tas lēmums, ko Pieprasījumu komisija iepriekš ir nobalsojusi savā komisijas sēdē par konsekvenci, tad es saņēmu atbildi, ka man to esot vajadzējis teikt nevis pirms balsojuma sēdes beigās, bet pirms balsojuma, iekams sāka skatīt šo jautājumu. (No zāles dep. S.Bendrāte: „Pareizi!”)

Godājamie kolēģi! Tā mēs varam maldīties dažādu birokrātisku regulējumu gūzmā, mēģinot saskatīt lietas tur, kur tās nav jāsaskata, bet tajā pašā laikā neredzam milzu baļķus savās acīs.

Godājamie kolēģi! Iepriekšējā sēdē, kā jau šeit minēja, par šo lēmumu... par šo uzdevumu, kuru Saeima deva valdībai, 83 deputāti nobalsoja „par”, 9 deputāti atturējās balsot, bet „pret” nebija neviens.

Godājamie kolēģi! Es aicinu tomēr uzturēt spēkā šo pieprasījumu un ļoti konkrēti nobalsot par to. Es aicinu katru no jums pārdomāt, kas tad ir mainījies, salīdzinot ar balsojumu pirms trim mēnešiem, kad jūs visi balsojāt „par” to, ka valsts kapitāls ir jāizmanto lietderīgi. Bet kā ir tagad? (No zāles dep. E.Zalāns: „Pareizi!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL–TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Šis pieprasījums tapa un tika veidots kā brīdinājums un atgādinājums Latvijas Saeimai rūpēties un gādāt par sabiedrības uzticēšanos, par sabiedrības uzticību. Šie vārdi ir skanējuši no daudzu mūsu parlamenta amatpersonu mutes, un sabiedrība tos ir dzirdējusi. Tas tad arī ir tas, ko mēs vēlamies, – celt sabiedrības uzticēšanos parlamentam.

Jautājums ir tikai tāds: vai sabiedrība uzticas tādam parlamentam, kurš uzskata, ka Ministru kabineta rīcības plāna punktiem ir augstāks spēks nekā Saeimas pieņemtajiem lēmumiem. Es domāju, ka sabiedrība neuzticēsies šādam parlamentam, un tāpēc vienkārši aicinu koalīciju, īpaši „Vienotību”, padomāt par tiem vārdiem, ko jūs runājāt pirms vēlēšanām – par valdēm un par padomēm kapitālsabiedrībās. Un padomāt arī par to, kāpēc līdz 31.decembrim ir jālemj šie jautājumi. Arī, protams, par finansēm.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Zemgales.

A.Bērziņš (ZZS frakcija, Zemgales v/a).

(No zāles dep. J.Urbanovičs: „Atzīsties, kā tad tur īsti ir!”)

Jā. Kolēģi, es gribu sadalīt šo jautājumu divās daļās.

Par tiem „baļķiem”. Būtu jau ļoti labi, ja šeit klātesošie ekspremjeri savulaik būtu bijuši tik čakli jeb tik darbīgi un nākuši uz pieprasījumiem... Klātesošie ļoti labi zina, ko nozīmē, teiksim, pieprasījumā aicināt uz šejieni. Nu, tā tas sanāk, ka šodien, kad mēs esam pozīcijā, mēs dziedam vienu dziesmu, bet, kad mēs esam opozīcijā, tad mēs dziedam otru dziesmu. Tas ir, mēs runājam par to, kādā veidā tam ir jānotiek un kā tam ir jābūt. Es tiešām būtu ļoti priecīgs un... Es neesmu tik īsu laiku šeit, bet es neesmu kaut vai reizi redzējis kādu premjeru, kurš būtu atnācis šeit, teiksim, uz pieprasījumu un kurš būtu bijis šeit klāt un varbūt arī tā dziļāk izstāstījis.

Tas ir par tiem „baļķiem”.

Par lietas būtību. Es piekrītu. Šīs attiecības, kādām ir jābūt starp Ministru kabinetu un Saeimu, nu, paldies Dievam, drusku mainās uz pozitīvo pusi. Drusku! Nu, jūs labi atceraties, kā tas viss notiek... Tad, kad ievēlē Ministru kabinetu, Ministru kabinets kļūst svarīgāks nekā Saeima un ir ļoti grūti, teiksim, kādu dabūt šeit, lai kaut ko mainītu.

Šis lēmums, kas bija šeit pieņemts par kapitālsabiedrībām... Man gribētos, neskatoties uz to, ka es esmu pozīcijā... un tas būtu godīgi... un mēs esam skatījuši arī Publisko izdevumu un revīzijas komisijā... Tie atsūtītie dokumenti un atbildes par šo lēmumu pildīšanu – tas viss bija tik pavirši uzrakstīts un bija tik... es nezinu, kurš to bija lasījis, pirms šis dokuments vispār bija nonācis komisijā, lai to, teiksim, skatītu, kad ir nopietnas rezerves... Un nopietni, man liekas, būtu nepieciešams paskatīties uz to, kas notiek Ministru kabinetā, pirms šie dokumenti tiek sagatavoti un nosūtīti uz Saeimu.

Un pēc būtības tomēr tie ir jāanalizē un jāskatās, jo mēs visi esam runājuši... mēs esam atgriežamies pie kapitālsabiedrībām... Un kapitālsabiedrību tā dziļākā būtība ir... nenosaukšu, kura... Ne jau tagad tā ir radusies; kapitālsabiedrību problēma ir radusies stipri, stipri agrāk. Ir runa par to, kādas tās ir izveidotas un kādas tās ir, un kas tur strādā, un kāda ir atdeve, un tā tālāk un tālāk. Un mēs tomēr visi nolēmām kopīgi uztaisīt revīziju un sakārtot to, kas attiecas uz kapitālsabiedrībām. Tāpēc tā ir otra puse. Mums būs jādarbojas kopīgiem spēkiem. Bet to, ka opozīcija izmanto savas iespējas, kas tai ir dotas, savas tiesības... (No zāles dep. A.Bērziņš (PLL): „Pienākumu!”) Bērziņa kungs, pienākumi un tiesības ir. (No zāles: „Nesarunājieties ar zāli!”) Es... paldies, paldies, paldies, ka jūs man atgādinājāt... Es nevaru sarunāties ar zāli, es pienākšu pēc tam pie jums un paskaidrošu to.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A.Šlesers (PLL frakcija).

Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Šis jautājums... Kā tikko teica Andris Bērziņš no Zemgales, citējot Andri Bērziņu no Rīgas, situācija nav tik viennozīmīga. Es kā Pieprasījumu komisijas loceklis varu skaidri pateikt, ka tiešām mums ir bijusi sēde, kur ar „Vienotības” konkrētu iniciatīvu tika pieņemts lēmums: ja tiek aicināta atbildīgā amatpersona, tad šī amatpersona ierodas neatkarīgi no tā, vai tas ir premjers, ministrs vai kāds cits, jo tajā brīdī... Kleckina kungs, kuram bija attaisnojoši iemesli... (No zāles: „Nebija! Nebija!”) nebija iemeslu... Jebkurā gadījumā... Tad, kad viņš neieradās, tika pieņemts, ka obligāti tai amatpersonai, kura tiek aicināta, ir jāierodas. Vienkārši, ja šajā gadījumā tas nav spēkā, tad pieņemsim vēl vienu lēmumu, ka nav jēgas tad aicināt ne premjeru, ne kādu ministru, jo jebkurā gadījumā tas nav saistoši. Vienmēr atnāks kāds ierēdnis. Tā ka vienkārši ir priekšlikums Pieprasījumu komisijai nākotnē pieturēties pie tā lēmuma, kas ir bijis, un man šķiet, ka tas ir ārkārtīgi svarīgi. Lai cik aizņemts ir kāds ministrs, man šķiet, ka šis jautājums viennozīmīgi ir gana svarīgs, lai par to arī deputāti no opozīcijas varētu aprunāties ar pašu premjeru.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Klāvam Olšteinam.

K.Olšteins (frakcija „Vienotība”).

Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Šodien jautājums pēc būtības, kas tika skatīts arī Pieprasījumu komisijā, gan nebija par to, kā, ko, kāpēc un kad kura amatpersona ierodas uz Pieprasījumu komisijas sēdi, bet gan par to, kādā veidā uzlabot mūsu valstij piederošo uzņēmumu pārvaldību, lai kapitāla atdeve no tiem būtu daudz lielāka. Proti, lai katrs no mums, Latvijas iedzīvotājiem, iegūtu maksimāli lielāku labumu no tiem uzņēmumiem, to uzņēmumu daļām, kuri pieder valstij. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Jānodibina padomes, vai ne?”)

Diemžēl šeit, Saeimā, mēs nonākam nevis pie priekšlikumiem no jums, cienījamie kolēģi, par to, kā to labāk izdarīt, bet gan pie „blusu meklēšanas” tajā procesā, kuru tad kā, ko un kāpēc mēs minam šeit un runājam par to... Daudz labāk, protams, būtu, ja mēs šeit varētu runāt par to, kādā veidā uzlabot šo (No zāles dep. E.Zalāna starpsaucieni.) uzņēmumu pārvaldību.

Ja mēs runājam par uzņēmumu pārvaldību, tad cienījamais Bērziņa kungs (No zāles: „Kurš Bērziņš? Precizējiet!”), kurš ievēlēts no Rīgas, pats labi atceras savu valdību, kurā, kad tika ieviests Jaunzēlandes modelis Latvijā aģentūru un valsts uzņēmumu pārvaldībā, Jaunzēlandē šis modelis jau bija bankrotējis. Saprotiet! Te jāsaprot šā jautājuma nozīmība, un arī jums, Bērziņa kungs, ir jāpaskatās tajā procesā... tiešām reāli jāpaskatās no tā aspekta, kas ir izdarīts šajā valstī tieši saistībā ar šo jautājumu.

Ja mēs runājam par tām lietām, kas būtu jāizdara, tad ir skaidri saprotams tas, ka vispirmām kārtām būtu jāizvērtē to uzņēmumu gan lietderība, gan arī funkcijas, gan arī viss pārējais, kuru uzņēmējdarbība noris mūsu valstī, lai saprastu, vai slimnīcas vai teātri, vai kāda cita kapitālsabiedrība mūsu valstī ir paredzēta peļņas nešanai vai sociālu vai kādu citu labumu gūšanai.

Tāpēc šie jautājumi noteikti vispirmām kārtām ir jāsadala, jāsaprot, kas notiek mūsu saimniecībā, kurus uzņēmumus mēs varam atsavināt un pārdot, savukārt no kuriem uzņēmumiem mēs varam iegūt daudz lielāku kapitāla atdevi, lai nākotnē varētu runāt par tādiem modeļiem, kādi ir izveidoti Somijā, Centrāleiropā vai Skandināvijas valstīs, kur nepārprotami ir redzams, ka valsts uzņēmumu pārvaldība ir centralizēta. Proti, tas nozīmē to, ka valsts uzņēmumi mums jānodod vienās rokās, lai tie nebūtu sadrumstaloti pa daudzām ministrijām, lai mēs tos varētu skaidri, saprotami pārvaldīt un lai pārvaldītāji būtu eksperti ar atbilstošu izglītību un darba pieredzi.

Tas ir diezgan vienkārši saprotams, bet grūti izdarāms.

Paldies jums!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Rīgas, otro reizi. (No zāles dep. U.Rotbergs: „Par Jaunzēlandi!”)

A.Bērziņš (PLL frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godājamie kolēģi! Mani nedaudz aizskāra mana kolēģa deputāta Olšteina salīdzinājums par blusu meklēšanu. Ja Saeimas uzdevums valdībai un šā uzdevuma nepildīšana – klaja nepildīšana! –, pagarinājuma termiņa nelūgšana un vispār formāla atrakstīšanās, runājot par Saeimas uzdevumu, ir blusu meklēšana, tad man, Olšteina kungs, jums būtu jautājums: kur tad tie ziloņi ir palikuši? Kādi tad tie ziloņi izskatīsies? Kādi viņi izskatīsies? (No zāles dep. E.Zalāns: „Pareizi!”)

Es, protams, saprotu, ka Olšteina kungs kā Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs varbūt jutās nedaudz aizskarts tad, kad es pieminēju, ka arī mūsu ekonomikas galvenais stūrmanis, ekonomikas ministrs Artis Kampars, nevīžoja atnākt uz Pieprasījumu komisijas sēdi. Taču es gribu piekrist tam, ko teica Olšteina kungs, – tam, ka Saeima ar šo savu uzdevumu valdībai tiešām ir gribējusi panākt, lai valdība beidzot, jau šajā gadā, izstrādā „lineālu”, kā izmērīt valsts un pašvaldību uzņēmumus, kuros valstij un pašvaldībām ir noteicošā loma, un kā panākt, lai to kapitāls strādātu efektīvāk, un ko izdarīt, lai no šā kapitāla budžetā nonāktu vairāk resursu un lai mazāk būtu „jāgriež” pensijas, lai mazāk būtu „jāgriež” māmiņu algas, lai mazāk būtu „jāgriež” pabalsti un lai mazāk būtu jārunā par tādām lietām, kuras sabiedrībai nav pieņemamas.

Godājamie kolēģi! Es palieku pie tā, ka... Atcerieties, lūdzu, savu balsojumu pirms trim mēnešiem, tad, kad jūs devāt uzdevumu valdībai, un izdariet katrs savu personīgo vērtējumu! Es godīgi saku, ka paņemšu arī šā balsojuma rezultātu izdruku, salikšu tās abas divas blakus un paanalizēšu, un, iespējams, kādā citā reizē jums atkal pastāstīšu, ko es par to domāju.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Stenogrammas nobeigums – Saeimas materiālu nākamajā, 32.laidienā