Ārlietu ministrija: Par Latvijas ziņojumu ANO par vispārējo cilvēktiesību situāciju

Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Cilvēktiesību padomes Vispārējā periodiskā pārskata darba grupas 11.sesijā 5.maijā Ženēvā tika izskatīts Latvijas pirmais nacionālais ziņojums par vispārējo cilvēktiesību situāciju.

Delegāciju vadīja Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Teikmanis, kas ANO dalībvalstis iepazīstināja ar Latvijas sasniegumiem cilvēktiesību jomā kopš neatkarības atjaunošanas, tai skaitā sabiedrības integrācijas, valodas apmācības, naturalizācijas, dzimumu vienlīdzības, invalīdu tiesību jomā, cilvēktirdzniecības apkarošanā un ieslodzījuma vietu apstākļu uzlabošanā.

Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Labklājības ministrijas un Ārlietu ministrijas eksperti diskusijā sniedza papildinformāciju par situāciju attiecīgajās jomās un atbildēja uz ANO dalībvalstu pārstāvju jautājumiem.

Diskusijā par Latvijas ziņojumu piedalījās 43 valstis. Lielākā daļa valstu – tai skaitā Alžīrija, ASV, Austrālija, Baltkrievija, Brazīlija, Bulgārija, Čīle, Igaunija, Itālija, Gruzija, Lietuva, Meksika, Vācija – pauda atzinību par Latvijas paveikto kopš neatkarības atjaunošanas, veiksmīgo sabiedrības integrācijas, mazākumtautību tiesību nodrošināšanas un naturalizācijas politiku. Ukraina īpaši pateicās par Latvijas atbalstu Ukraiņu skolai Rīgā. Valstis augstu novērtēja Latvijas darbu dzimumu līdztiesības veicināšanā un cilvēktirdzniecības apkarošanā. Valstis atzīmēja, ka, neraugoties uz jau paveikto, daudzās jomās darbs jāturpina. Krievijas Federācija atkārtoja jau agrāk izskanējušos pārmetumus pilsonības jautājumos, ignorējot Latvijas sasniegto. Krievijas Federācija līdz ar Ekvadoru bija vienīgās, kas savās uzrunās apgalvoja, ka Latvijā pastāvot masveida bezvalstniecība.

Vairākas valstis pauda atzinību par Latvijas iniciatīvu Cilvēktiesību padomē, mudinot citas ANO dalībvalstis izsniegt t.s. pastāvīgos ielūgumus ANO speciālajiem ziņotājiem. Kopš Latvijas iniciatīvas sākuma šādu valstu skaits ir pieaudzis no 56 līdz 82.

Latvija saņēma vairākas rekomendācijas. Dažas ANO dalībvalstis mudināja atcelt nāvessodu kara apstākļos. Liela daļa rekomendāciju mudina Latviju turpināt pasākumus jebkura veida diskriminācijas izskaušanā, bērnu un invalīdu tiesību un dzimumu vienlīdzības nodrošināšanā un cilvēktirdzniecības apkarošanā. Latviju aicināja turpināt pasākumus, kas veicina Latvijas pilsonības iegūšanu, tai skaitā Latvijā dzimušajiem nepilsoņu bērniem, kā arī turpināt uzlabot apstākļus ieslodzījuma un tam pielīdzināmās vietās. Valstis mudināja Tiesībsarga biroju akreditēties starptautiskajā ombudu koordinācijas struktūrā – Starptautiskajā koordinācijas komitejā.

Līdz 2011.gada septembrim Latvijai jāiesniedz rakstisks izvērtējums par visām rekomendācijām, norādot, kuras no tām Latvija plāno ieviest, kuras ir jau ieviestas un kuras nav pieņemamas vai neatbilst Latvijas interesēm. Darba grupas ziņojumu, kurā būs iekļauts Latvijas viedoklis par rekomendācijām, septembra sesijā apstiprinās ANO Cilvēktiesību padome.

ANO Cilvēktiesību padomes Vispārējais periodiskais pārskats tika uzsākts 2008.gadā, paredzot reizi četros gados visās ANO dalībvalstīs pēc vienādas metodoloģijas izvērtēt cilvēktiesību situāciju. Vispārējā periodiskā pārskata darba grupas 11.sesijas ietvaros tiek izskatīta cilvēktiesību situācija 16 valstīs – Beļģijā, Dānijā, Palau, Somālijā, Seišelu salās, Zālamana salās, Latvijā, Sjerraleonē, Singapūrā, Surinamā, Grieķijā, Samoā, Sentvinsentā un Grenadīnās, Sudānā, Ungārijā, Papua-Jaungvinejā (valstis minētas izskatīšanas secībā).

Ministrijas Preses un informācijas nodaļa