Par Latvijas izaugsmi Eiropas Savienībā

9.maijā, kad Latvijā tika atzīmēta Eiropas diena, ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis uzrunāja starptautiskās konferences “Izglītība un kultūra – Eiropas reģionu attīstības platforma” dalībniekus Valmierā. Savā uzrunā viņš akcentēja galvenos ieguvumus, kas sasniegti septiņos gados, kopš Latvija ir kļuvusi par Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti.

“Dalība ES ir stimulējusi Latvijas izaugsmi un modernizāciju. Pirmkārt, iestāšanās ES ir sekmējusi mūsu politiskās ietekmes palielināšanos, jo esam guvuši iespēju ietekmēt ES dienaskārtību un kopējos lēmumus. Otrkārt, dalība ES ir ļāvusi Latvijai aktīvi pievērsties enerģētikas drošības jautājumu risināšanai, kas mums ir tik būtiski. Treškārt, dalība ES ir ļāvusi attīstīt mūsu integrāciju ES iekšējā tirgū, savukārt Eiropas fondu sniegtas iespējas ir sekmējušas mūsu ekonomikas attīstību un uzlabojušas dzīves līmeņa rādītājus,” norādīja ministrs.

Viņš arī piebilda, ka īpaši jānovērtē daudzās ES programmas, kas paplašinājušas ceļošanas, studēšanas un pētniecības iespējas pasaulē. “ES ir pavērusi iespējas īpaši jaunākai paaudzei, kas guvusi ļoti plašas izaugsmes iespējas,” uzsvēra ārlietu ministrs.

Ģ.V.Kristovskis arī īpaši akcentēja ES Stratēģiju Baltijas jūras reģionam – pirmo stratēģiju Eiropas makroreģionam, kuras mērķis ir veicināt pilnīgāku Eiropas Savienības, reģionālā, nacionālā, kā arī starptautisko finanšu institūciju atbalsta izmantošanu reģionam nozīmīgu projektu īstenošanai.

“Esmu gandarīts, ka 2005.gada novembrī klajā nākusī ES parlamenta iniciatīva, kuras izstrādē es piedalījos kā Eiroparlamenta deputāts, ir kļuvusi par nozīmīgu koordinējošu instrumentu plašajā un sazarotajā Baltijas jūras reģiona sadarbībā, kā arī par vērtīgu paraugu citu, piemēram, ES Donavas reģiona, stratēģiju izstrādei. Baltijas jūras reģiona stratēģija piedāvā arī plašas izglītības un pētniecības iestāžu līdzdalības iespējas, paplašinot reģiona augstskolu sadarbības tīklu, veicinot studentu un pētnieku mobilitātes iespējas, kā arī attīstot jaunatnes centrus. Ārlietu ministrijas kā Stratēģijas īstenošanas nacionālā koordinatora vārdā aicinu Latvijas augstskolas un pētniecības iestādes aktīvi un pilnvērtīgi izmantot šīs iespējas,” uzsvēra Ģ.V.Kristovskis.

Piedaloties konferences paneļdiskusijā par augstākās izglītības lomu un potenciālu reģionā, ārlietu ministrs arī atzina, ka šīs valdības galvenais uzdevums ir nonākt pie sabalansēta valsts budžeta. Lielākā problēma, ka bieži pietrūkst līdzfinansējuma daudziem svarīgiem projektiem, ko iespējams veikt ar ES atbalstu.

“Kamēr Latvija nevarēs iziet pasaulē ar konkurētspējīgiem produktiem un pakalpojumiem, tikmēr nevaram cerēt uz sabiedrības labklājību, uz kuru tiecamies. Tāpēc īpaši svarīgi ir censties atrast līdzfinansējumu visiem tiem projektiem, kuri var palīdzēt attīstīt mūsu konkurētspēju. Šodien mēs jau spējam novērtēt, cik liela nozīme ir bijusi Kohēzijas fondam, kas ir sniedzis nozīmīgas investīcijas izglītībā, zinātnē un pētniecībā, kas ir uz zināšanām balstītas ekonomikas pamats,” uzsvēra ārlietu ministrs Ģ.V.Kristovskis.

Ārlietu ministrijas Preses un informācijas nodaļa