Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

Erlens Kalniņš. Galvojums kā akcesoriska saistība

Galvojuma jēdziens un mērķis. Kā noteikts Civillikuma 1692.pantā, galvojums ir līgumiski uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas (galvenā parādnieka) saistību, neatbrīvojot pēdējo no viņas saistības pret kreditoru. Tādējādi galvojums ir galvinieka uzņemta saistība, kas pret galveno parādnieka kreditoru nodrošina galvenās saistības izpildīšanu. Galvojums ir akcesoriska jeb papildu (blakus) saistība (arī – palīgsaistība). Šis secinājums pašmāju juridiskajā literatūrā argumentēts ar to, ka galvojums kalpo vienīgi citu tiesisko attiecību mērķiem un parasti izbeidzas vienlaikus ar šīm attiecībām (kaut arī pastāv izņēmumi no šā pamatnoteikuma), turklāt galvojuma kā personiska nodrošinājuma uzdevums ir nodrošināt citas saistības (galvenās saistības) izpildīšanu, līdz ar to galvinieka saistība nepastāv bez galvenā parādnieka saistības. No CL 1692.panta jēgas izriet, ka galvojuma mērķis ir akcesoriskas saistības uzņemšanās ceļā nodrošināt kreditora prasījumu pret galveno parādnieku, resp., nodrošināt šim galvenajam prasījumam atbilstošās galvenās saistības izpildīšanu.

Gvido Zemrībo. Kāds ir zvērināta advokāta statuss

1921.gada 19.martā Latvijas Tiesu palātas uzdevumā palātas loceklis H.Lazdiņš sasauca un atklāja zvērinātu advokātu kopsapulci, kurā bija ieradušies 63 zvērināti advokāti un kura ievēlēja pirmo Latvijas Zvērinātu advokātu padomi. Par pirmo padomes priekšsēdētāju ievēlēja vēlāko Latvijas Valsts prezidentu Gustavu Zemgalu. Kopš šīs dienas mēs ar lepnumu varam atzīt, ka Latvijai tāpat kā jebkurai demokrātiskai valstij ir sava neatkarīga advokatūra, bez kuras tiesiska valsts nav iedomājama. 1978.gadā Starptautiskā juristu komisija Ženēvā izveidoja Tiesnešu un advokātu neatkarības centru (The Centre for the Independence of Judges and Lawyers). Šā centra izdotajā 1992.gada gadagrāmatā tika uzsvērti seši tiesiskas valsts pamatprincipi. Tie ir: varas dalīšana, tiesnešu neatkarība, prasība, ka jebkura no trim varām respektē indivīda pamattiesības un brīvības, kā arī administratīvo aktu likumība, neatkarīgas tiesas kontrole pār likumdošanas un izpildu varu, nepieciešamība pēc no visām varām neatkarīgas advokatūras, kuras aicinājums ir aizstāvēt pašas tiesiskas valsts būtību.

Rada Matjušina. Tiesneša objektivitāte un neitralitāte lietas iztiesāšanā

Ir svarīgi, lai sabiedrībai būtu pārliecība, ka tiesa, taisot spriedumu, ir objektīva un neitrāla. Demokrātiskā sabiedrībā ir būtiski, lai tiesnesis un visa tiesu sistēma ir objektīva, neitrāla un arī neatkarīga no jebkāda ārējā spiediena, tādējādi dodot sabiedrībai iespēju būt pārliecinātai, ka tiesa spriež tiesu saskaņā ar likumu. Tiesas objektivitātes un neitralitātes principi ir pētāmi, ne tikai veicot zinātniski teorētisko pētījumu, bet arī to praktiskajā piemērošanā. Prakse rāda, ka bieži šaubas par tiesas objektivitāti un neitralitāti rodas ne tikai sabiedrībā, bet arī tiesā. Tiesa, veicot ikkatru savu darbību un katru reizi pieņemot nolēmumu, izvērtē objektivitātes un neitralitātes principa īstenošanu, lai to varētu saskatīt jebkurš sabiedrības loceklis. Šobrīd ir iespējams aktualizēt divas tiesu izvirzītās pastāvošās problēmsituācijas, kas rada iespējamas šaubas par tiesas objektivitāti un neitralitāti. Rakstā minētās problēmas tiks aplūkotas gan no tiesību, gan sabiedrības pieņemamības skatupunkta.

“Jurista Vārda” redakcija

www.juristavards.lv