Par kopīgu politiku patvēruma un migrācijas jomā

4.maijā Komisija iesniedza iniciatīvas strukturētākai, visaptverošākai un ātras reakcijas pieejai, kāda ES būtu jāīsteno attiecībā uz problēmjautājumiem un iespējām migrācijas jomā, jo īpaši ņemot vērā pašreizējos notikumus Vidusjūras reģionā. Iniciatīvas aptver dažādus migrācijas aspektus, tostarp robežkontroles un Šengenas pārvaldības stiprināšanu, Kopējas Eiropas patvēruma sistēmas izveides pabeigšanu, mērķtiecīgāku legālo migrāciju, labākās prakses apmaiņu migrantu sekmīgas integrācijas jomā, un stratēģisku pieeju attiecībām ar trešām valstīm migrācijas jautājumos. Šīs iniciatīvas papildina steidzamos īstermiņa pasākumus, kurus Komisija jau veic, lai risinātu situāciju migrācijas jomā Vidusjūras reģionā un migrantu lielo pieplūdumu šim reģionam tuvākajās ES dalībvalstīs.

“Skaidrs, ka ES ir nepieciešama spēcīga, kopīga politika patvēruma un migrācijas jomā. Tas kļuva jo acīmredzamāks pēdējo mēnešu laikā, ņemot vērā vēsturiskos notikumus, kas norisinās Ziemeļāfrikā. ES ir jāīsteno savs aicinājums sniegt patvērumu tiem, kam nepieciešama aizsardzība, un vienlaikus jāizrāda solidaritāte gan ar Ziemeļāfrikas valstīm, kas pašlaik dod patvērumu lielākajai daļai migrantu no Lībijas, gan arī tām mūsu dalībvalstīm, kurām jāsaskaras ar lielāko migrantu pieplūdumu, kuri tajās ierodas pa jūru. Skaidrs ir arī tas, ka ES gūtu labumu no mērķtiecīgas darbaspēka imigrācijas noteiktā apmērā, kas palīdzētu risināt gaidāmo darbaspēka trūkumu daudzās nozarēs un novērst Eiropas darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaita paredzamo sarukumu turpmākajos gados” sacīja par iekšlietām atbildīgā komisāre Sesīlja Malmstrēma.

Tāpat par iekšlietām atbildīgā komisāre Sesīlja Malmstrēma norāda: “Tomēr vienlaikus migrācija ir pienācīgi jāpārvalda – tas nozīmē, ka ir jānodrošina efektīva robežkontrole un nelegālo imigrantu atgriešana. Tas nozīmē arī to, ka mēs nedrīkstētu ārkārtas migrācijas situāciju risināšanu atstāt vienīgi to dalībvalstu ziņā, kuru robežas ir mūsu ārējās robežas. Un tas nozīmē, ka ir jāveido migrācijas un mobilitātes partnerības ar valstīm, kas nav ES dalībvalstis, lai mēs varētu strādāt kopā. Šie ilgtermiņa mērķi mums jāpatur prātā, arī risinot steidzamākas vajadzības, kas izriet no nemierīgās situācijas Ziemeļāfrikā.”

Notikumi Vidusjūras reģiona dienvidos nes cerību uz labāku dzīvi miljoniem cilvēku, tomēr to rezultātā, bēgot no vardarbības Lībijā, ir pārvietojušies vairāk nekā 650 tūkstoši cilvēku. Līdz šim Eiropā ieradies ļoti maz patvēruma meklētāju. Taču vairāk nekā 25 tūkstoši ir nolēmuši ES meklēt labāku dzīvi. Dažas ES dalībvalstis migrantu masveida pieplūdumam ir pakļautas vairāk nekā citas, taču šo situāciju nav iespējams atrisināt vienīgi valsts līmenī. Tai nepieciešama visu dalībvalstu iesaiste ES līmenī.

“Nesenie notikumi ir arī izraisījusi bažas par Šengenas sistēmas darbību. Cilvēku brīva pārvietošanās pāri Eiropas valstu robežām ir liels sasniegums, ko nedrīkst zaudēt – tā ir jāstiprina. Tādēļ Komisija jau ir ierosinājusi labāku vērtēšanas mehānismu, lai panāktu, ka ārējās robežas tiek kontrolētas efektīvi. Lai garantētu stabilitāti Šengenas zonā, var būt nepieciešams arī paredzēt ierobežotas iekšējās robežkontroles atjaunošanu uz laiku, ja radušies ļoti ārkārtēji apstākļi, piemēram, ja kāds ārējās robežas posms tiek pakļauts lielam, neparedzētam spiedienam,” piebilda komisāre S.Malmstrēma.

ES ir ātri reaģējusi uz šiem pārbaudījumiem, izmantojot tās rīcībā esošos darbības un finanšu instrumentus. Ir mobilizēti līdzekļi, lai risinātu humāno ārkārtas situāciju, kādu radījis pēkšņais bēgļu un pārvietoto personu pieplūdums Lībijas kaimiņvalstīs. Kopā ar līdzekļiem, kas tika atvēlēti uz divpusēja pamata, šis atbalsts ir ļāvis sniegt pagaidu patvērumu bēgļiem un pārvietotajām personām, apmierināt to pamatvajadzības un palīdzēt daudziem no tiem atgriezties savās izcelsmes valstīs. FRONTEX sāka kopīgu operāciju (EPN Hermes Extension 2011), lai palīdzētu Itālijai risināt migrantu un bēgļu situāciju, kuri ierodas pie Itālijas krastiem. Eiropols ir nosūtījis uz Itāliju ekspertu vienību, kuras uzdevums ir palīdzēt Itālijas tiesībaizsardzības iestādēm identificēt iespējamos cilvēku nelegālos pārvadātājus starp Itālijas teritoriju sasniegušajiem nelegālajiem migrantiem. Tās dalībvalstis, kas ir visvairāk pakļautas arvien augošām bēgļu un nelegālo migrantu plūsmām, ir saņēmušas arī finansiālu palīdzību.

Kaut arī ES reakcija uz ārkārtas situāciju ir bijusi visaptveroša, pašreizējā krīze ir atklājusi, ka ir veidi, kā ES šādas situācijas un migrācijas pārvaldību kopumā varētu risināt labāk. Tādēļ Komisija ierosina vairākas iniciatīvas, kas aptver šādus aspektus.

• Kopējās Eiropas patvēruma sistēmas izveides pabeigšana līdz 2012.gadam saskaņā ar pamatvērtībām un Eiropas Savienības starptautiskajām saistībām.

• Robežkontroles un Šengenas pārvaldības stiprināšana, lai risinātu nelegālās migrācijas jautājumus, nodrošinātu, ka katra dalībvalsts efektīvi kontrolē savu ES ārējās robežas daļu saskaņā ar ES tiesību aktu noteikumiem un likuma garu, un panāktu uzticību ES migrācijas pārvaldības sistēmas efektivitātei.

• Mērķtiecīgāka legālā migrācija ES, lai veicinātu tādu personu ieceļošanu ES, kurām piemīt vajadzīgās prasmes, lai palīdzētu ES risināt gaidāmo darbaspēka un prasmju trūkumu un dotu ieguldījumu darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaita paredzamā sarukuma novēršanā.

• Labākās prakses apmaiņa attiecībā uz dalībvalstu pieeju legālo imigrantu integrācijai ES tā, lai imigrācija sniegtu maksimālo ekonomisko ieguvumu un tiktu panākta sociālā saskaņa Savienībā.

• Stratēģiska pieeja attiecībām ar trešām valstīm ar migrāciju saistītos jautājumos, lai veicinātu personu pārvietošanos, stiprinot legālās migrācijas iespējas, vienlaikus paredzot pasākumus nelegālās migrācijas novēršanai.

Turpmākie pasākumi

Komisijas paziņojums kalpos par pamatu debatēm Tieslietu un iekšlietu padomes ārkārtas sanāksmē, kas notiks 12.maijā un kurai sekos uz migrācijas jautājumiem vērsta diskusija Eiropadomes sanāksmē 24.jūnijā. Turpmākajās nedēļās un mēnešos tam sekos atbalsta iniciatīvas, konkrēti, migrācijas tiesību aktu kopums, kuru iesniegs pieņemšanai Kolēģijā 24.maijā.

Pamatinformācija

Kopš gada sākuma ir norisinājusies iedzīvotāju masveida pārvietošanās no vairākām Ziemeļāfrikas valstīm un jo īpaši Lībijas. Spriežot pēc jaunākajām aplēsēm, Lībijas teritoriju, bēgot no vardarbības, ir pametuši vairāk nekā 650 tūkstoši cilvēku. Šie cilvēki tika uzņemti kaimiņvalstīs, galvenokārt Tunisijā un Ēģiptē, un kopš tā laika daudziem ir izdevies atgriezties pašiem vai arī viņiem ir palīdzēts atgriezties savās valstīs.

Vairāk nekā 25 tūkstoši migrantu, galvenokārt no Tunisijas un mazākā mērā arī no citām Āfrikas valstīm, ir devušies uz ES, sasniedzot Itālijas krastus (lielākoties Itālijai piederošo Lampedūzas salu) un Maltu, kuras tagad saskaras ar lielu migrācijas spiedienu. Papildus pārvietotajām personām un migrantiem Lībiju atstājis un Itāliju un Maltu sasniedzis arī ievērojams skaits bēgļu, kam ir dažādu valstu pilsonība, tostarp Somālijas, Eritrejas un Sudānas. Šie notikumi rada arvien lielāku slogu personu aizsardzības un uzņemšanas sistēmām dažās ES dalībvalstīs.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa