Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Uzturoties vizītē Zviedrijas Karalistē 9.–11.maijā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.05.2011., Nr. 73 (4471) https://vestnesis.lv/ta/id/229972

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Latvijas atbalstu sankciju noteikšanai Sīrijai

Vēl šajā numurā

12.05.2011., Nr. 73 (4471)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Uzturoties vizītē Zviedrijas Karalistē 9.–11.maijā

Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa no 9.līdz 11.maijam uzturējās vizītē Zviedrijas Karalistē, kur otrdien, 10.maijā, Stokholmā tikās ar Zviedrijas parlamenta (Riksdāga) priekšsēdētāju Pēru Vesterbergu (attēlā), kā arī Zviedrijas karali Kārli XVI Gustavu Foto: Melker Dahlstrand

Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa no 9. līdz 11.maijam uzturējās vizītē Zviedrijas Karalistē.

Latvijas un Zviedrijas divpusējās attiecības pēdējo divdesmit gadu laikā bijušas ļoti aktīvas – abām valstīm raksturīga cieša sadarbība starptautiskajā politikā, izglītībā, kultūrā un ekonomikā. To Saeimas priekšsēdētāja S.Āboltiņa pauda 10.maijā Stokholmā, tiekoties ar Zviedrijas parlamenta (Riksdāga) priekšsēdētāju Pēru Vesterbergu.

“Atzīmējot 20 gadus kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, mēs šo laiku redzam kā lielisku iespēju ienest jaunu dinamismu Latvijas un Zviedrijas attiecībās,” uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja. Īpaši izceļot abu valstu draudzīgās attiecības, S.Āboltiņa uzaicināja Zviedrijas parlamenta priekšsēdētāju piedalīties Latvijas Republikas faktiskās neatkarības atjaunošanas 20.gadadienas svinībās, kas norisināsies 21.augustā Rīgā.

Latvijas Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa sarunā pateicās par Zviedrijas parlamenta (Riksdāga) priekšsēdētāja Pēra Vesterberga personīgo ieguldījumu abu valstu attiecību stiprināšanā, tostarp Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas laikā. Saeimas priekšsēdētāja akcentēja iespējas aktivizēt abu valstu parlamentu sadarbību. “Kā Latvijas parlamenta priekšsēdētāja, kuras prioritātes ir parlamenta atvērtība un politiskā procesa pārskatāmība, es šajā jomā saskatu labas sadarbības iespējas,” teica S.Āboltiņa. Vizītes laikā latviešu izcelsmes Riksdāga jaunākais deputāts Antons Ābele personīgi iepazīstināja Latvijas delegāciju ar Zviedrijas parlamenta pieredzi, uzlabojot komunikāciju ar sabiedrību un parlamenta atvērtību sadarbībai.

P.Vesterbergs sarunā ar S.Āboltiņu rosināja veidot ciešāku parlamentu sadarbību, risinot abām valstīm aktuālus ekonomiskos jautājumus, tostarp nodarbinātības, izglītības un inovāciju jomā.

Tāpat abu parlamentu priekšsēdētāju tikšanās gaitā pārrunātas iespējas pilnveidot sadarbību Baltijas un Ziemeļvalstu reģionālās sadarbības formātā NB8, kā arī tika apspriesti Austrumu partnerības aktuālie jautājumi.

Saeimas priekšsēdētāja S.Āboltiņa 10.maijā, tiekoties ar Zviedrijas karali Kārli XVI Gustavu, pārrunāja Latvijas 20 neatkarības gados sasniegto unpateicās par Zviedrijas ieguldījumu Latvijas neatkarības atjaunošanā.

“Zviedrija deviņdesmito gadu sākumā pauda spēcīgu atbalstu baltiešu neatkarības centieniem, un tai bija būtiska loma Latvijas starptautiskās atzīšanas procesā un Baltijas valstu neatkarības stiprināšanā. Skaidrs apliecinājums tam bija Jūsu majestātes un karalienes Silvijas vizīte Latvijā jau 1992.gadā. Jūs bijā viens no pirmajiem valstu vadītājiem, kas apmeklēja Latviju,” tikšanās laikā sacīja Saeimas priekšsēdētāja.

S.Āboltiņa uzsvēra, ka šajos divos gadu desmitos kopš neatkarības atjaunošanas Latvija un Zviedrija ir kļuvušas par labiem un uzticamiem sadarbības partneriem. Zviedrija ir turpinājusi mūs atbalstīt, stiprinot demokrātiju, tiesiskumu un ekonomikas attīstību Latvijā, kā arī piedāvājot studiju iespējas, sadarbību kultūras jomā, veicinot abu valstu iedzīvotāju ikdienas kontaktus.

Kā veiksmes stāstu abu valstu attiecībās S.Āboltiņa minēja 1994.gadā ar Zviedrijas valdības atbalstu atvērtās Rīgas Ekonomikas augstskolas darbu, kas kļuvusi ar augstas raudzes akadēmisku iestādi un piesaista studentus arī no trešajām valstīm, piemēram, Moldovas un Baltkrievijas.

Pārrunājot ekonomisko situāciju, S.Āboltiņa arī uzsvēra, ka Latvija patlaban var saskatīt pirmos smagās budžeta konsolidācijas augļus. Ekonomiskā situācija ir stabila un makroekonomiskie rādītāji turpina uzlaboties, atzina Āboltiņa.

Tikšanās noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja Zviedrijas valsts vadītājam pasniedza dāvanu – Lielvārdes jostu, uzsverot, ka tā ir viena no skaistākajām un nozīmīgākajām latviešu tautastērpa sastāvdaļām. “Katra šāda josta ir unikāls roku darbs, tā ir simbols latviskajai identitātei. Mēdz teikt, ka Lielvārdes jostā ir ieausts mūsu tautas liktenis,” sacīja S.Āboltiņa, norādot, ka šajā jostā simboliski ieausts arī Zviedrijas vārds, jo mūsu likteņi ir savijušies cauri gadsimtiem un patlaban abas valstis saista lieliskas attiecības.

Saeimas preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!