Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta sēdē: 2011.gada 10.maijā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.05.2011., Nr. 73 (4471) https://vestnesis.lv/ta/id/229974

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Akreditējot Zambijas, Kipras un Jaunzēlandes vēstniekus

Vēl šajā numurā

12.05.2011., Nr. 73 (4471)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta sēdē: 2011.gada 10.maijā

AM: Par grozījumu likumā “Par piesārņojumu”

10.maijā Ministru kabinetā apstiprināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais likumprojekts “Grozījums likumā “Par piesārņojumu””.

Likumprojektā tiek precizēti esošie un noteikti jauni kritēriji licences saņemšanai komersantiem, kas vēlas veikt ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un nesprāgušu munīciju piesārņotu teritoriju izpēti, kā arī meklēt, identificēt, izcelt, savākt un uzglabāt nesprāgušo munīciju.

Šo licenci varēs saņemt, ja komersanta dalībnieki, vadītāji un darbinieki uz licences izsniegšanas brīdi nav sodīti par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, nav apsūdzētie kriminālprocesā, kā arī nav atbrīvoti no kriminālatbildības vai soda saskaņā ar Krimināllikuma 58., 58.1 vai 59.pantu, un viņiem nav piemērots aizdomās turētā statuss kriminālprocesā par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu.

Vienlaikus likumprojektā tiek precizēti arī licences anulēšanas noteikumi, nosakot, ka licenci var anulēt arī uz komersanta iesnieguma pamata.

Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departaments


EM: Par izmaiņām atbalsta programmā uzņēmējdarbības sācējiem

Ministru kabineta sēdē 10.maijā tika atbalstītas Ekonomikas ministrijas rosinātās izmaiņas atbalsta programmā uzņēmējdarbības sācējiem, kas paplašinās potenciālo atbalsta saņēmēju loku.

Turpmāk valsts atbalstu konsultāciju, apmācību, aizdevumu un grantu veidā varēs saņemt arī personas, kuras jau veic saimniecisko darbību, bet atbalstu vēlas saņemt saimnieciskās darbības sākšanai citā darbības jomā (tai skaitā jauna produkta ražošanai vai jauna pakalpojuma sniegšanai). Svarīgi atzīmēt, ka atbalsta saņemšanai minētai personai jāizveido jauns uzņēmums.

Savukārt apmācībām (teorētiskās un praktiskās zināšanas komercdarbības veikšanai un biznesa plāna sagatavošanai) varēs pieteikties gan uzņēmējdarbības sācēji, gan jau strādājoši uzņēmēji, kuri atbilst programmas nosacījumiem.

Analizējot atbalsta programmas uzņēmējdarbības sācējiem īstenošanu, Ekonomikas ministrija secinājusi, ka Latvijas tirgū pastāv pieprasījums pēc valsts atbalsta arī tiem uzņēmējiem, kuri jau veic saimniecisko darbību, taču vēlas sākt saimniecisko darbību citā darbības jomā, sākt jauna produkta ražošanu vai jauna pakalpojuma sniegšanu. Vienlaikus secināts, ka atbalsts apmācību veidā būtu lietderīgs ne tikai jauniem komersantiem, bet arī tiem, kuriem jau ir uzņēmējdarbības pieredze.

Kā zināms, atbalsta programma pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības sācējiem pieejama kopš 2009.gada 21.augusta, kad Latvijas Hipotēku un zemes banka sāka atbalsta sniegšanu ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem, kas vēlas sākt savu uzņēmējdarbību. LHZB jaunajiem komersantiem pieejams valsts atbalsts konsultāciju, apmācību, aizdevumu un grantu veidā. Atbalsta programmas mērķis ir saimnieciskās darbības aktivitātes paaugstināšana valstī un nepieciešamā finansiālā atbalsta sniegšana saimnieciskās darbības sākšanai.

Līdz 2011.gada 30.aprīlim Hipotēku banka programmas ietvaros ir atbalstījusi 366 saimnieciskās darbības sācēju biznesa plāna īstenošanu, kopā piešķirot 4,92 milj. latu aizdevumus un 1,6 milj. latu grantus.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa


FM: Par ES fondu revīzijas vadītāja pilnvaru stiprināšanu

Lai nodrošinātu Eiropas Savienības (ES) fondu revīzijas iestādes neatkarību un stiprinātu revīzijas iestādes vadītāja pilnvaras, Ministru kabinets (MK) 10.maijā apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavotus grozījumus Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā.

Grozījumi paredz pilnvaras revīzijas iestādes vadītājam tiešā veidā ziņot MK ar finanšu ministra starpniecību par revīzijas rezultātiem un citiem apstākļiem, kas var būtiski ietekmēt ES fondu ieviešanu. Tādējādi tiks nostiprināta revīzijas iestādes, kuras funkcijas pilda Finanšu ministrijas Audita un revīzijas departaments, hierarhiskā neatkarība no valsts sekretāra.

Grozījumi veikti, ņemot vērā Eiropas Komisijas audita misijas par Revīzijas iestādes darbu ieteikumu par revīzijas iestādes pilnvaru stiprināšanu.

Eiropas Komisija revīzijas iestādes ir būtisks elements dalībvalstu izveidotajā kontroles sistēmā. Paļaujoties uz ES dalībvalsts revīzijas iestādes darbu, ir iespēja mazināt kopējo kļūdas līmeni un celt paļāvību uz dalībvalsts pašas veiktajām kontrolēm, tādējādi samazinot Eiropas Komisijas kontroļu skaitu un izmaksas.

Revīzijas iestādes galvenie uzdevumi ir:

• veikt vadības un kontroles sistēmas un tās darbības efektivitātes sistēmu auditus 19 ES struktūrfondu administrēšanā iesaistītajās iestādēs, lai novērtētu to spēju nodrošināt izmaksu likumību un atbilstību;

• veikt projektu darbību revīzijas uz vietas pie atbalsta saņēmējiem, projektus atlasot pēc statistikas metodes, lai gūtu pārliecību par šo projektu izmaksu likumību un atbilstību;

• līdz katra gada 31.decembrim, apkopojot abu iepriekš minēto pārbaužu rezultātus atbilstoši starptautisko revīzijas standartu prasībām, sniegt atzinumu Eiropas Komisijai par izveidotās vadības un kontroles sistēmas darbības efektivitāti, izmaksu likumību un pareizību.
 

FM: Par apgūtajiem ES fondu līdzekļiem, plānoto apguvi un sagaidāmajiem rezultātiem

Līdz šā gada maijam sasniegtais apstiprināto Eiropas Savienības (ES) fondu projektu un noslēgto līgumu apjoms vērtējams pozitīvi, un plānots, ka līdz 2011.gada beigām noslēgto līgumu īpatsvars pret ES fondu finansējumu sasniegs ~90%.

Par apgūtajiem ES fondu līdzekļiem, plānoto apguvi un sagaidāmajiem rezultātiem Ministru kabinets (MK) 10.maijā apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotu atbildes vēstules projektu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai.

Kopumā līdz maijam ES fondu projekti apstiprināti par 2,5 miljardiem latu jeb par ~79% no kopējā perioda piešķīruma, līgumi ar finansējuma saņēmējiem noslēgti par 2,4 miljardiem latu jeb 74% un finansējuma saņēmējiem izmaksāts 1 miljards latu jeb ~30% no kopējā ES fondu finansējuma.

FM kā ES fondu vadošā iestāde uzsver, ka 2011.gads tiek plānots kā viens no aktīvākajiem ES fondu apguves gadiem šajā plānošanas periodā un budžetā ES fondiem atvēlētais 648 miljonu latu valsts budžeta finansējums ir ievērojami lielāks nekā iepriekšējos gados. Jāņem vērā, ka fiskālo ierobežojumu dēļ turpmākajos gados ES fondu projektu finansēšanai valsts budžeta izdevumi, iespējams, būs nedaudz jāsamazina, tādēļ atbildīgajām nozaru ministrijām ir svarīgi izmantot šā gada budžeta sniegtās iespējas.

Ņemot vērā iepriekš minēto, FM uzskata, ka nav pieļaujams, ka lielākā daļa ministriju nav pildījušas savus noteiktos plānus attiecībā uz maksājumiem finansējuma saņēmējiem, apgūstot tikai vidēji 60% no paredzētā maksājumu apjoma.

Atbildes vēstulē sniegta arī informācija par līdzšinējo darbu pie ES fondu vadības sistēmas vienkāršošanas, kas ir bijusi sekmīga, jo ir uzlabota gan maksājumu plūsma projektos, gan vienādota ES fondu ieviešanā iesaistīto institūciju darba prakse un to izvirzītās prasības finansējuma saņēmējam, gan arī novērstas nesamērīgas ES fondu finansējuma saņēmējam izvirzītās prasības. Līdz ar to šajā plānošanas periodā nav plānoti ievērojami vienkāršošanas pasākumi un turpmāk darbs tiks koncentrēts uz strukturālākām un konceptuālākām ES fondu vadības sistēmas izmaiņām nākamajā 2014.–2020.gada plānošanas periodā – uz ES fondu vadībā iesaistīto institūciju skaita samazināšanas, kā arī pie jautājuma par ministru tiesībām izdot ārējos normatīvos aktus.

FM līdz 2012.gada 30.decembrim ir apņēmusies sagatavot ziņojumu MK ar priekšlikumiem par ES fondu ieviešanas organizatorisko struktūru 2014.–2020.gada plānošanas periodā, savukārt līdz 2014.gada 1.janvārim optimizēt ES fondu ieviešanas sistēmu.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa


IeM: Par līdzekļu piešķiršanu Valsts robežsardzei par darbu elektroapgādes bojājumu novēršanā

10.maijā Ministru kabinets (MK) izdevis rīkojumu “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem””.

Rīkojums paredz piešķirt 21 574 latus no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, lai nodrošinātu samaksu Valsts robežsardzes (VRS) amatpersonām par dienesta pienākumu pildīšanu virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika un segtu ar transportlīdzekļu izmantošanu saistītos izdevumus sakarā ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

No 2010.gada 30.decembra līdz 2011.gada 17.janvārim pēc AS “Sadales tīkls” lūguma sniegt atbalstu elektroapgādes bojājumu novēršanā, VRS Viļakas, Ludzas, Daugavpils, Aviācijas pārvalde un VRS koledža sniedza palīdzību elektropārvades līniju bojājumu atklāšanā, nodrošinot AS “Sadales tīkls” personāla un speciālās tehnikas nogādāšanu uz elektrolīniju bojājumu novēršanas vietām.

Atbalsta sniegšanas nodrošināšanai tika iesaistīts teritoriālo pārvalžu struktūrvienību personāls, kuru amata pienākumi saistīti ar nodrošinājuma jautājumu organizēšanu un kuriem ir attiecīgā kvalifikācija, kā arī tika piesaistīti VRS sniega motocikli, automašīnas un helikopteri.
 

IeM: Par iekšlietu iestāžu vadītāju iecelšanu amatā uz pieciem gadiem

10.maijā Ministru kabinets (MK) atbalstījis likumprojektu “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā”.

Likumprojekts paredz noteikt, ka Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījumu vietu pārvaldes vadītāja iecelšana amatā notiek uz noteiktu termiņu – pieciem gadiem.

Likumprojekts arī paredz svītrot Valsts policijas vadītāja amata kandidātam prasību pēc juridiskās izglītības, vienlaikus paaugstinot prasības iestāžu vadītāju kandidātiem, lai nodrošinātu, ka iestādes vadītāja amatā tiek ieceltas amatpersonas, kurām ir dienesta pieredze un kuras pārzina dienesta specifiku.

Paredzēts noteikt atvaļināto amatpersonu–virsnieku tiesības valkāt svētku (parādes) formas tērpu valsts svētku, atceres vai atzīmējamo dienu pasākumos, iestādes vai tās struktūrvienības pasākumā, kā arī citā pasākumā Latvijas Republikā vai ārvalstīs, kurā piedalās attiecīgās iestādes amatpersonas.

Precizētas arī likuma normas saistībā ar amatpersonu atvaļināšanu un pārcelšanu citā amatā, kā arī veikti redakcionāla rakstura precizējumi.

 

Iekšlietu ministrijas Administratīvais departaments


LM: Par bezdarbnieku un darba meklētāju apmācības trešo kārtu

Lai atbalstītu jauniešus bezdarbniekus un uzlabotu Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) klientu apkalpošanas kvalitāti, Labklājības ministrija (LM) ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstu piedāvā iespēju jauniešiem bezdarbniekiem iesaistīties darba praksēs NVA.

Lai atvieglotu prasības un pēc iespējas plašākam jauniešu skaitam sniegtu iespēju iesaistīties darba praksēs, turpmāk pie NVA inspektora varēs praktizēties arī bezdarbnieki ar iegūtu augstāko izglītību humanitārajās zinātnēs un sociālajā labklājībā un iegūtu vismaz trīs mēnešu darba pieredzi.

Līdz ar to turpmāk darba praksēs pie NVA inspektoriem varēs iesaistīties jaunieši bezdarbnieki, kuri:

• ir vecumā līdz 25 gadiem;

• nesaņem pabalstu;

• ir ieguvuši augstāko izglītību kādā no šādām jomām: pedagogu izglītība un izglītības zinātnes, humanitārās zinātnes, sociālās un cilvēkrīcības zinātnes, informācijas un komunikācijas zinātnes, komerczinības un administrēšana, tiesību zinātne, sociālā labklājība;

• ir vismaz trīs mēnešus ilga darba pieredze;

• ir labas latviešu valodas zināšanas (izglītība iegūta valsts valodā vai ir valsts valodas prasmes augstākais līmenis);

• bezdarba laikā nav saņemts atbalsts jauniešu darba praksē vai atbalstītās nodarbinātības pasākumos mērķgrupu bezdarbniekiem.

Ja pretendentu skaits pārsniedz prakses vietu skaitu, priekšrocība iesaistīties pasākumā būs tiem bezdarbniekiem, kuriem:

• ir maģistra grāds iepriekšminētajās jomās;

• ir pēc bērna kopšanas atvaļinājuma;

• ir labas saskarsmes un uz klientu vērstas darbības prasmes, ko apliecina karjeras konsultanta novērtējums.

To paredz 10.maijā valdībā pieņemtie Labklājības ministrijas izstrādātie grozījumi noteikumos par darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” apakšaktivitātē “Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība” trešo kārtu.

Sākot praksi, jaunieši sākotnēji 40 stundas tiek apmācīti veicamajam darbam. Mācību laikā bezdarbniekiem kompensē arī sabiedriskā transporta izmaksas. Prakses vieta NVA filiālēs tiek nodrošināta vienu gadu, un prakses laikā bezdarbnieki katru mēnesi saņem 150 latu stipendiju.

Plānots, ka divu gadu laikā NVA papildus varēs piesaistīt 144 atbalsta darbiniekus esošajiem inspektoriem un referentiem nodarbinātības jautājumos no kvalificēto bezdarbnieku vidus. Pašlaik NVA praktizējas aptuveni 70 jaunieši.

Šāda rīcība nepieciešama, ņemot vērā straujo bezdarba un pakalpojumu saņēmēju skaita pieaugumu tieši jauniešu vidū, kā arī NVA samazināto darbinieku skaitu un palielināto noslodzi. Pēc statistikas datiem, pēdējā gada ietvaros bezdarbnieku skaits uz vienu inspektoru ir dubultojies.

Būtiskais darba apjoma pieaugums apgrūtina klientu apkalpošanu. Turklāt vienas konsultācijas garums ir samazinājies līdz piecām vai desmit minūtēm, kuras laikā ir jānodrošina individuāla pieeja katram klientam, lai noteiktu piemērotākos nodarbinātības atbalsta pasākumus.

Kopumā pasākuma īstenošanā tiks ieguldīti ESF un valsts līdzekļi – 482,3 tūkstoši latu. Pasākums tiks īstenots līdz 2012.gada 1.aprīlim.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments


LM: Par Sociālās integrācijas valsts aģentūras sniegto publisko maksas pakalpojumu cenrādi

Sociālās integrācijas valsts aģentūrā (SIVA) iedzīvotājiem būs pieejams plašāks un kvalitatīvāks rehabilitācijas, ārstniecības un citu pakalpojumu klāsts.

To paredz 10.maijā valdībā apstiprinātie noteikumi par Sociālās integrācijas valsts aģentūras sniegto publisko maksas pakalpojumu cenrādi.

Saistībā ar to, ka SIVA ir pabeigti telpu renovācijas un vides pielāgošanas darbi sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanai, kā arī veikta infrastruktūras pilnveidošana, plānots pārskatīt iepriekš apstiprinātās cenas un daļai publisko maksas pakalpojumu noteikt zemākas cenas:

• modulārās apmācības, profesionālās pilnveides un tālākizglītības kursu programmu īstenošana, piemēram, ja 480 stundu programma vienam cilvēkam šobrīd maksā 300 Ls, saskaņā ar grozījumiem to plānots samazināt līdz 200 Ls;

• profesionālās izglītības programmu īstenošana pilna laika un nepilna laika studijām Jūrmalas profesionālajā vidusskolā un koledžā (cenas nemainās);

• rehabilitācijas pakalpojumi, piemēram, ja šobrīd viena diena vienvietīgā istabā maksā 40 Ls, saskaņā ar grozījumiem – 30 Ls;

• ārstniecības pakalpojumi (nav būtisku izmaiņu cenās);

• viesu izmitināšana, piemēram, ja šobrīd cena vienai personai vienvietīgā numurā ir 46,10 Ls, projektā paredzēts to samazināt līdz 31,43 Ls;

• pārējiem maksas pakalpojumiem praktiski visās pozīcijās cenas ir paredzēts samazināt.

SIVA pakalpojumi ir pieejami gan Latvijas iedzīvotājiem, gan arī ārvalstu pilsoņiem.

SIVA piedāvātos veselības veicināšanas pakalpojumus personām ar funkcionālajiem traucējumiem vidēji gadā saņem 500 klienti, ārstniecības pakalpojumus – 320 klienti. Savukārt Jūrmalas profesionālajā vidusskolā un koledžā mācās vidēji 400 izglītojamie gadā.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments


SM: Par transportlīdzekļu vadītāju tiesību iegūšanas un atjaunošanas kārtību

Lai pārņemtu Direktīvu par vadītāju apliecībām, veikti vairāki grozījumi noteikumos par transportlīdzekļu vadītāja tiesību iegūšanas un atjaunošanas kārtību un par vadītāja apliecībām.

Noteikumi papildināti ar divām jaunām transportlīdzekļu vadītāju apliecību kategorijām – AM un A2. Vienotā ES kategorija AM aizvietos Latvijas nacionālo kategoriju M, kas apzīmē mopēdus, bet A2 kategorijā ietilps motocikli, kuru jauda nepārsniedz 35 kilovatus, jaudas attiecība pret svaru nepārsniedz 0,2 kilovatus uz kilogramu un kuri nav atvasināti no transportlīdzekļiem, kuru jauda ir vairāk nekā divas reizes lielāka.

Precizēts arī vecums, no kāda var iegūt attiecīgas transportlīdzekļa kategorijas vadītāja apliecības: A2 kategorijas vadītāja apliecība no 18 gadu vecuma, bet A kategorijas (ja nav iepriekš iegūta A2 kategorijas vadītāja apliecība) un D kategorijas vadītāja apliecību – no 24 gadu vecuma. Pārējās kategorijās vecuma cenzs nav mainīts, savukārt, ieviešot jaunās kategorijas, līdz šim izdotās vadītāja apliecības nevajadzēs mainīt un tās būs spēkā līdz to derīguma termiņa beigām.

Paredzēts, ka grozījumi attiecībā uz jaunajām kategorijām un to iegūšanas vecumiem stāsies spēkā 2013.gada 1.janvārī.

Kārtojot teorētisko eksāmenu A2 kategorijas transportlīdzekļu vadītāja tiesību iegūšanai, pretendentam būs jāatbild uz 20 pamatjautājumiem par ceļu satiksmes noteikumiem un 10 papildjautājumiem, kas paredzēti tieši motociklu vadītājiem.

Tiesību aktā precizēta vadīšanas eksāmena pieņemšana, tāpat arī noteikumu teksts papildināts ar prasībām, ko eksāmenā pārbauda inspektors, proti, vai pretendents kontrolē transportlīdzekli, vada to atbilstoši ceļu satiksmes noteikumiem, brauc ekonomiski un videi draudzīgā veidā utt.

Ar grozījumiem noteikumos tiek precizēts arī vadītāja apliecības un mācību atļaujas paraugs un apraksts, kā arī prasības transportlīdzekļiem, ar kuriem tiek pieņemti vadīšanas eksāmeni.

Šie un citi grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Transportlīdzekļu vadītāja tiesību iegūšanas un atjaunošanas kārtība un vadītāja apliecības izsniegšanas, apmaiņas un atjaunošanas kārtība” 10.maijā atbalstīti valdības sēdē.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa


VARAM: Par
gaistošo organisko savienojumu emisijas ierobežošanu no noteiktiem produktiem

10.maijā Ministru kabinets akceptēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 3.aprīļa noteikumos Nr.231 “Noteikumi par gaistošo organisko savienojumu emisijas ierobežošanu no noteiktiem produktiem””.

Noteikumu projektā precizētas metodes, kuras drīkst izmantot, lai noteiktu gaistošo organisko savienojumu saturu krāsās, lakās un transportlīdzekļu galīgās apdares materiālos.

Pēc to stāšanās spēkā noteikumi būs saistoši komersantiem, kas ražo laišanai tirgū šo noteikumu 1.pielikumā minētos produktus – krāsas, lakas un transportlīdzekļu galīgās apdares materiālus, kā arī kontroles institūcijām (Veselības inspekcija, Valsts vides dienests), kuras kontrolē šos komersantus.

VARAM: Par finansējuma piešķiršanu
Līvānu novada pašvaldībai ugunsgrēkā cietušās ēkas atjaunošanai

10.maijā Ministru kabinets akceptēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādāto rīkojuma projektu “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem””, kas paredz Līvānu novada pašvaldībai piešķirt 20 424 latus ugunsgrēkā cietušās ēkas atjaunošanai.

Lai novērstu 2010.gada 15.februārī ugunsgrēka laikā radītos zaudējumus un pilnībā atjaunotu Līvānu novada pašvaldības administratīvo ēku Stacijas ielā 2, kopumā ir nepieciešami 29 177 lati, no tiem 30% jeb 8753 lati ir Līvānu novada pašvaldības līdzfinansējums.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa


ZM: Par finansējumu salmonelozes apkarošanas pasākumiem atsevišķos dējējvistu ganāmpulkos

10.maijā valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto informatīvo ziņojumu “Par nepieciešamo valsts finansiālo atbalstu, lai veiktu salmonelozes apkarošanas pasākumus atsevišķos dējējvistu ganāmpulkos”.

Informatīvais ziņojums paredz pasākumus, kas samazina salmonelozes ierosinātāju izplatību dējējvistu ganāmpulkos un to izcelsmes produktos, nesamazinot produkcijas ražošanas apjomu. Līdz ar to tiek panākts, ka realizējamā produkcija ir droša un cilvēka veselībai nekaitīga un ražotājam nerodas zaudējumi ražošanas samazināšanas dēļ vai zaudējumi, ja dējējvistas ir jāizkauj, lai mazinātu infekcijas slimības izplatību.

Ņemot vērā četru uzņēmumu, kas nodarbojas ar olu un to produktu ražošanu, iesniegtos datus, 2011.gadā kopumā plānots vakcinēt 1 464 240 putnus. Saskaņā ar vakcinācijas shēmu salmonelozes vakcinācijai šogad būs nepieciešamas 4 392 720 vakcīnas devas. Vakcīnu iegādei no valsts budžeta nepieciešami 316 276,00 lati, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN) 22% apmērā.

Plānots, ka vakcinācijas kampaņā pret salmonelozi piedalīsies četri komersanti – akciju sabiedrībā “Balticovo” plānots vakcinēt 1 374 240 putnus, zemnieku saimniecībā “Rasas” – 14 000 putnus, sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Vistako” – 24 000 putnus un AS “Madona” – 52 000 putnus. Vakcinācijas kampaņu pret salmonelozi plānots veikt no 2011.gada septembra līdz decembrim.

Vakcinācija pret salmonelozi jāveic trīs reizes – pirmo reizi vakcināciju veic cāļiem vienas dienas vecumā ar revakcināciju 49 dienu vecumā un 15 nedēļu vecumā. Vakcinācija pret salmonelozi ir vienreizējs ieguldījums dējējvistu dzīves laikā, kas neprasa atkārtotu vakcināciju katru gadu. Tāpat vakcinācija jāveic jaunām dējējvistām, kas tiek pievienotas ganāmpulkam.
 

ZM: Par grozījumiem Veterinārmedicīnas likumā

10.maijā valdība izskatīja un apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”, kurš Veterinārmedicīnas likumā paredz vairākas būtiskas izmaiņas.

Izstrādātie grozījumi paredz likumā noteikt, ka dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, aprite notiek saskaņā ar atbilstošajām regulām – Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 21.oktobra Regulu (EK) Nr.1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr.1774/2002, un Eiropas Komisijas 2011.gada 25.februāra Regulu (EK) Nr.142/2011, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr.1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai.

Plānots noteikt, ka mājputnu un trušu gaļas ražošanas uzņēmumos veterinārārstu palīgu funkcijas varēs pildīt šo kautuvju darbinieki, kuri apmācīti saskaņā ar attiecīgajā regulā noteiktajām prasībām. Iepriekš veterinārārstu palīgu funkcijas varēja veikt tikai speciālists ar atbilstošu izglītību. Tāpat plānots, ka medījamo dzīvnieku vai to gaļas ieguvei mazos daudzumos veterinārās ekspertīzes darbības varēs veikt persona, kura apmācīta saskaņā ar noteiktajām prasībām. Līdz ar to arī noteiks, ka Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pilnvarotie veterinārārsti un veterinārārsta palīgi tiks apmācīti saskaņā ar atbilstošajā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā noteiktajām prasībām.

Dzīvnieku īpašniekam/turētājam testēšanas pārskatus par ziņojamo, reģistrējamo un valsts uzraudzībā esošo dzīvnieku infekcijas slimību laboratoriskajiem izmeklējumiem būs jāglabā trīs gadus. Iepriekš nebija noteikts glabāt testēšanas pārskatus.

Grozījumi likumprojektā arī paredz noteikt, ka laboratoriskos izmeklējumus par ziņojamām, reģistrējamām un valsts uzraudzībā esošām dzīvnieku infekcijas slimībām būs jāveic Latvijas vai arī citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu nacionālajās akreditācijas institūcijās akreditētajās laboratorijās un references laboratorijās. Pārtikas un veterinārais dienests, izvērtējot laboratorisko izmeklējumu rezultātus, piešķirs novietnēm statusu attiecībā uz dzīvnieku veselības stāvokli. Savukārt dzīvnieku īpašniekam/turētājam būs pienākums nodrošināt novietnē esošo dzīvnieku kustību uz citām novietnēm atbilstoši piešķirtajam veselības statusam.

Saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma grozījumiem Ministru kabinetam būs jānosaka dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, apritē iesaistītās personas, uzņēmumu vai iekārtu reģistrācijas kārtība, uzņēmumu vai iekārtu atzīšanas kārtība, reģistrēto personu uzņēmumu vai iekārtu reģistrācijas vai atzīšanas anulēšanas kārtība, reģistrēto personu, reģistrēto vai atzīto uzņēmumu, iekārtu darbības apturēšanas, pārtraukšanas vai aizliegšanas kārtība, kā arī noteiktu darbību ar blakusproduktiem atļaušanas un aizliegšanas kārtība. Tāpat būs jānosaka veselības aizsardzības un veterinārās prasības blakusproduktu, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, apritei, kā arī veterināro zāļu recepšu veidlapu izgatavošanas un uzglabāšanas, kā arī recepšu noformēšanas, izrakstīšanas, uzskaites un uzglabāšanas kārtība.

Paredzēts, ka turpmāk netiks maksāta kompensācija dzīvnieku īpašniekiem par govju enzootiskās leikozes apkarošanas pasākumos radītajiem zaudējumiem, jo valstij netiks atmaksāti naudas līdzekļi no attiecīgā Eiropas Savienības fonda.

Likuma grozījumu projekts paredz, ka turpmāk personu bagāžu un privātus sūtījumus, kas saturēs dzīvnieku izcelsmes produktus, kā arī mājas (istabas) dzīvniekus valsts robežas muitas kontroles punktos kontrolēs Valsts ieņēmumu dienests saskaņā ar Komisijas 2009.gada 5.marta Regulu (EK) Nr.206/2009 par dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumu ievešanu Kopienā personīgam patēriņam un Regulas (EK) Nr.136/2004 grozīšanu, kas atceļ Komisijas 2004.gada 16.aprīļa Regulu Nr.745/2004, ar ko nosaka pasākumus attiecībā uz pašu patēriņam paredzēto dzīvnieku izcelsmes produktu ievedumiem.

Veterinārmedicīnas likuma grozījumi stāsies spēkā pēc to izskatīšanas Saeimā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!