Kultūras ministre: Par radošas izglītības nozīmi

Noslēdzoties UNESCO Latvijas Nacionālās komitejas organizētajai starptautiskajai nedēļai “Izglītība visiem”, kultūras ministre Sarmīte Ēlerte 6.maijā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā pasniedza balvas par nozīmīgiem sasniegumiem starptautiskos konkursos, izstādēs un skatēs mākslu nozarēs. Šajā laikā, akcentējot izglītības jautājumus, ministre tikusies divpusējā sarunā ar izglītības un zinātnes ministru Rolandu Broku, kā arī nolasījusi publisko lekciju par Eiropas Savienības jautājumiem Zaļenieku arodvidusskolā akcijas “Atpakaļ uz skolu 2011” ietvaros.

Apbalvojumus saņēma 27 mūzikas, dejas un mākslas skolu audzēkņi vecumā no 10 līdz 20 gadiem, bet atzinības raksti pasniegti 28 skolotājiem un koncertmeistariem.

Šogad starptautiskās nedēļas “Izglītība visiem” tēma bija skolas loma pašvaldībās, analizējot un izvērtējot, kādi ir izaicinājumi un iespējas skolai pārmaiņu laikā kļūt ne tikai par ilgtspējīgas izglītības nodrošinātāju, bet arī par pašvaldības attīstības virzītājspēku. “Latvijas 145 mākslas un mūzikas skolas ir izcila vieta, kur sākt veidoties radošām personībām, kuras ietekmē vietējās kopienas ikdienu vēl ilgi pēc skolas absolvēšanas,” uzsvēra kultūras ministre. Viņa atgādināja, ka šobrīd mūzikas un mākslas skolu piedāvājums tiek pārveidots pieejamāks un uz radošu spēju attīstību vērsts, ne tikai šauri profesionālu. Ieviešot jaunās izglītības programmas, iespējamais audzēkņu skaita pieaugums profesionālās ievirzes kultūrizglītībā 2014.gadā būs palielinājies par 11,5% salīdzinājumā ar 2010.gadu.

Savukārt aprīļa beigās, tiekoties ar izglītības un zinātnes ministru Rolands Broku, ministri atzina, ka divpusēja konstruktīva sadarbība ir atbalstāma un veicināma, jo ministriju intereses un politikas jautājumi bieži saskaras. Kultūras ministre īpaši uzsvēra latviešu valodas, atmiņu politikas un vēstures, kā arī diasporas jautājumu nozīmīgumu. Sarunas laikā pārrunāta augstākās izglītības programmu izvērtēšanas process, bibliotēku tīklu attīstība, Valodu krasta projekts, ciešākas sadarbības iespējas vidējās profesionālās izglītības jautājumos.

Sarunā Kultūras ministrijas pārstāvji īpašu uzmanību pievērsa gaidāmajai augstākās izglītības programmu izvērtēšanai. “Lai izvērtēšanas process būtu pēc iespējas objektīvāks un efektīvāks, nepieciešams, lai katras nozares studiju programmas izvērtētu attiecīgās nozares eksperti,” norādīja S.Ēlerte. Lai sasniegtu šādu rezultātu, Kultūras ministrija ieteiks Izglītības un zinātnes ministrijai ekspertus, kuri varētu veikt profesionālu un kvalitatīvu augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšanu mākslas jomā.

Ministri aktualizēja jautājumu par ārzemēs dzīvojošo latviešu apmācību, kur būtu jāietver gan valodas, gan kultūras apguves jautājumi. Plānots, ka konkrēti rīcības plāni tiks pārrunāti trīspusējā tikšanās laikā ar Ārlietu ministriju, kura ir atbildīga par diasporas jautājumiem. Paralēli tam ministri apsprieda integrācijas un naturalizācijas procesus, to skaitā arī plānoto parakstu vākšanu ierosinājumam visās valsts un pašvaldību izglītības iestādēs mācību procesu veikt valsts valodā. Ministri atzina, ka šāds priekšlikums šobrīd neveicinātu integrāciju un kvalitatīvu izglītības ieguvi, tāpēc tas nav atbalstāms. Turklāt likuma grozījumu formulējums apgrūtinātu skolās pasniegt svešvalodas priekšmetus.

Pārrunāta arī iespēja efektivizēt bibliotēku tīklu. Ministri konstatēja, ka pašreizējais normatīvais regulējums apgrūtina sniegt izglītības iestādes bibliotēkas pakalpojumus pašvaldību publiskajās bibliotēkās. Tuvākajā laikā KM ar IZM pārskatīs bibliotēku tīklu, lai apzinātu, kur iespējams šo bibliotēku funkcijas apvienot.

Andris Saulītis, ministres preses sekretārs