Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par IKP ātro novērtējumu šā gada 1.ceturksnī. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.05.2011., Nr. 73 (4471) https://vestnesis.lv/ta/id/229976

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta sēdē: 2011.gada 10.maijā

Vēl šajā numurā

12.05.2011., Nr. 73 (4471)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par IKP ātro novērtējumu šā gada 1.ceturksnī

Finanšu ministrija:

10.maijā publicētais Centrālās statistikas pārvaldes iekšzemes kopprodukta ātrais novērtējums uzrāda, ka šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni ekonomika ir pieaugusi par 3,4 procentiem. Lai gan gada griezumā pieauguma temps ir nedaudz samazinājies, tomēr IKP joprojām uzrāda pozitīvu pieauguma tempu un salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni sezonāli izlīdzinātais IKP ir pieaudzis par 0,2%.

Kā ierasts, ātrajā novērtējumā netiek sniegts detalizēts IKP sadalījums un no publiski pieejamās informācijas šobrīd zināms, ka IKP apjoma kāpumu nodrošināja pieaugums rūpniecībā un tirdzniecībā, bet kritums bija būvniecībā un iekasēto produktu nodokļu jomā. Var secināt, ka rūpniecība un eksports joprojām ir būtiskākie izaugsmes pieauguma faktori. Pieauguma tempa mazināšanos daļēji izskaidro nelabvēlīgie laika apstākļiem, kas negatīvi ietekmēja ieguves rūpniecību un atsevišķas rūpniecības apakšnozares, piemēram, kuģubūvi. Īpaši aukstā ziema negatīvi ietekmējusi arī būvniecības izlaides apjomu šajā periodā. Tāpat straujais pasaules naftas produktu un pārtikas cenu pieaugums šajā ceturksnī ierobežoja iedzīvotāju pirktspēju un mazināja mazumtirdzniecības pieauguma tempu. Vismaz daļēji šie nelabvēlīgie faktori ir īslaicīgi un pārejoši. Šobrīd būtiskākais jautājums ir – vai pirmajā ceturksnī beidzot ir atsācies investīciju pieaugums? Tikai pēc mēneša, saņemot pilno informāciju par IKP izaugsmi pirmajā ceturksnī un atbildot uz šo jautājumu, varēs dot viennozīmīgi vērtējumu par pirmā ceturkšņa rezultātiem.

Šobrīd pozitīvi vērtējami februāra un marta rūpniecības, kā arī mazumtirdzniecības rādītāji, kas pēc nelielas pauzes pērnā gada nogalē un šā gada janvārī atsākuši izaugsmi. Pozitīvas tendences vērojamas arī nodarbinātībā, bezdarbam aprīlī vien samazinoties par 0,5 procentpunktiem. Sagaidāms, ka šīs tendences turpināsies otrajā ceturksnī un ekonomika kopumā turpinās attīstīties.

10.maija IKP dati uzskatāmi parāda, ka ekonomikas izaugsmē joprojām saglabājas vairāki būtiski riski. Tādējādi attaisnojas Finanšu ministrijas konservatīvo prognožu lietošana budžeta sagatavošanas procesā.

Ministrijas Komunikācijas nodaļa

Ekonomikas ministrija:

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes ātro novērtējumu iekšzemes kopprodukts (IKP) Latvijā 2011.gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, ir palielinājies par 0,2% (pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem). Tas nozīmē, ka jau sešus ceturkšņus pēc kārtas IKP apjoms Latvijā pakāpeniski palielinās. Kopš ekonomikas zemākā punkta 2009.gada nogalē IKP ir pieaudzis par 3,8%. Salīdzinājumā ar 2010.gada 1.ceturksni IKP ir palielinājies par 3,4%.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars norāda, ka “ministrijas ekspertu veiktā analīze rāda, ka ekonomiskās situācijas uzlabošanos galvenokārt nosaka eksporta apjoma pieaugums un ar eksportu saistīto nozaru izaugsme. Eksportam ir ļoti liela loma Latvijas tautsaimniecības atveseļošanās procesā, tāpēc valsts mērķtiecīgi sniegusi atbalstu komersantu eksportspējas stiprināšanai, gan atbalstot to dalību ārvalstu izstādēs, gan sniedzot eksporta kredītu garantijas, gan atbalstot ražošanas paplašināšanos un modernizāciju. Ar gandarījumu var secināt, ka eksporta pieaugumu nosaka ne tikai situācijas uzlabošanās ārvalstu tirgos un pieprasījuma pieaugums, bet arī Latvijas ražotāju preču konkurētspējas palielināšanās”.

Kā rāda pēdējie dati par Latvijas eksportu, tad šā gada 1.ceturksnī preču eksporta apjoms par vairāk nekā 40% pārsniedz iepriekšējā gada atbilstošā perioda līmeni (faktiskajās cenās). Apjoma palielinājums ir vērojams visās preču eksporta grupās. Gandrīz trešo daļu no visa eksporta pieauguma nodrošināja koksne un tās izstrādājumu eksports. Lielu ieguldījumu eksportā deva arī metālu un to izstrādājumu, kā arī lauksaimniecības un pārtikas produkcijas eksporta pieaugums.

Eksporta iespēju paplašināšanās ir pamats apstrādes rūpniecības ražošanas apjoma pieaugumam, kas 2011.gada 1.ceturksnī par 14,8% pārsniedza 2010.gada 1.ceturkšņa līmeni.

Veiktā analīze rāda, ka izaugsme pakāpeniski atjaunojas gandrīz visās preču un pakalpojumu nozarēs, vienīgi būvniecības apjoms atpaliek no iepriekšējā gada rādītāja.

Pakāpeniski sāk stabilizēties arī privātais patēriņš, par ko liecina mazumtirdzniecības apgrozījuma palielinājums. Mazumtirdzniecības apgrozījums 2011.gada 1.ceturksnī bija par 1,8% lielāks nekā 2010.gada 1.ceturksnī. Privātā patēriņa pakāpenisko pieaugumu galvenokārt veicina situācijas uzlabošanās darba tirgū – sāk pieaugt nodarbinātība un vairs nesamazinās darba samaksa.

Ekonomikas ministrija prognozē, ka 2011.gada kopējā izaugsme būs pozitīva, un IKP apjoms par 3,5% var pārsniegt 2010.gada līmeni. Tāpat kā 2010.gadā arī šogad galvenais ekonomikas dzinulis būs eksports.

Ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!