Par jaunu stratēģiju bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai

3.maijā Komisija nāca klajā ar jaunu stratēģiju Eiropas bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai un situācijas uzlabošanai nākamajos desmit gados. Stratēģijā ir paredzēti seši uzdevumi, kuru uzmanības centrā ir galvenie bioloģiskās daudzveidības zuduma cēloņi un kuru realizācija samazinās lielākos dabas un ekosistēmu pakalpojumu apdraudējumus ES, ieaužot bioloģiskās daudzveidības mērķus svarīgākajās nozaru rīcībpolitikās. Tiek risināti arī bioloģiskās daudzveidības zuduma globālie aspekti, tādējādi panākot, ka ES piedalās cīņā pret bioloģiskās daudzveidības samazināšanos visā pasaulē. Stratēģija atbilst saistībām, ko ES pagājušajā gadā uzņēmās Japānas pilsētā Nagojā.

Eiropas Komisijas vides komisārs Janežs Potočniks uzskata:“Mēs esam daļa no bioloģiskās daudzveidības un reizē no tās atkarīgi, jo mums ir vajadzīga pārtika, dzeramais ūdens, tīrs gaiss un stabils klimats. Pārāk ātri mēs tērējam dabas kapitālu, lai gan taču zinām, kas notiek, ja tēriņi pārsniedz pieejamos līdzekļus.Jāapzinās situācijas nopietnība un agrāk pieļautās kļūdas, lai varam risināt samilzušo problēmu. Pienācis laiks rīkoties daudz apņēmīgāk. Esmu pārliecināts, ka šī jaunā starpnozaru pieeja mums ļaus virzīties uz bioloģiskās daudzveidības zuduma apturēšanu līdz 2020.gadam.”
 

Labāka aizsardzība rūpju māktā pasaulē

Bioloģiskā daudzveidība Eiropā ir nonākusi krīzē. Sugas izzūd līdz šim nepieredzētā tempā. Daudzas ekosistēmas ir degradētas tiktāl, ka vairs nespēj piedāvāt plašo pakalpojumu klāstu, no kura mēs esam atkarīgi – no tīra gaisa un ūdens līdz augu apputeksnēšanai un plūdu novēršanai. Degradācijas rezultātā ES rodas lieli sociālie un ekonomiskie zaudējumi. Ir aprēķināts, piemēram, ka ekonomiskā vērtība kukaiņu nodrošinātajai apputeksnēšanai, kas Eiropā strauji sarūk, ES ir 15 miljardi eiro gadā.Pasaules mērogā situācija ir tikpat nopietna.

3.maijā pieņemtajā stratēģijā noteikti seši prioritārie uzdevumi un ar tiem saistītās darbības, kuru rezultātā var ievērojami samazināt bioloģiskās daudzveidības apdraudējumu. Darbības ietver:

• pašreizējo dabas aizsardzības tiesību aktu un dabas rezervātu tīkla pilnīgu īstenošanu, lai panāktu ievērojamu dzīvotņu un sugu aizsardzības statusa uzlabošanu,

• kur vien iespējams, ekosistēmu un ekosistēmu pakalpojumu uzlabošanu un atjaunošanu, jo īpaši plašāk izmantojot zaļo infrastruktūru,

• lauksaimniecības un mežsaimniecības darbību ilgtspējas nodrošināšanu,

• ES zivju krājumu aizsardzību,

• invazīvu sugu kontroli – šis aspekts arvien biežāk izraisa bioloģiskās daudzveidības zudumu ES,

• aktīvāku ES līdzdalību saskaņotā globālā darbībā pret bioloģiskās daudzveidības zudumu.
 

Saistību izpilde

Stratēģija atbilst saistībām, ko ES līderi uzņēmās 2010.gada martā – pirmkārt, apturēt bioloģiskās daudzveidības zudumu ES līdz 2020.gadam un, otrkārt, aizsargāt, novērtēt un atjaunot ES bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumus līdz 2050.gadam. Ar šo stratēģiju tiek pildītas arī starptautiskās sabiedrības apņemšanās, par kurām tika nolemts 2010.gada oktobrī Nagojā saistībā ar Bioloģiskās daudzveidības konvenciju. Valstu vadītāji pieņēma pasākumu kompleksu bioloģiskās daudzveidības zuduma apturēšanai pasaulē nākamajos desmit gados.

Bioloģiskās daudzveidības stratēģija kā stratēģijas “Eiropa 2020” neatņemama daļa palīdzēs sasniegt ES resursu efektivitātes mērķus, nodrošinot, ka dabas kapitāls tiek pārvaldīts ilgtspējīgā veidā, kā arī klimata pārmaiņu seku mīkstināšanas un pielāgošanās mērķus, uzlabojot ekosistēmu un to sniegto pakalpojumu izturību.
 

Pamatinformācija

Zemes dabas resursi – sākot ar atsevišķām sugām un beidzot ar ekosistēmām (piemēram, mežiem, koraļļu rifiem, saldūdeņiem un augsnēm) – izsīkst bīstamā ātrumā. Bioloģiskās daudzveidības zudums pasaules ekonomikai katru gadu rada miljardos mērāmus zaudējumus, iedragājot tautsaimniecību, uzņēmējdarbības perspektīvas un iespējas apkarot nabadzību.

ES bioloģiskā daudzveidība samazinās galvenokārt tāpēc, ka mainās zemes izmantojums, rodas piesārņojums, resursi tiek izmantoti pārmērīgi, nekontrolējami izplatās svešzemju sugas, kā arī mainās klimats. Šo apdraudējumu intensitāte nemazinās vai pieaug. Aizsardzības statuss tikai 17% novērtēto dzīvotņu un sugu vērtējams kā labvēlīgs. Vairums ekosistēmu vairs nespēj optimālā kvalitātē un kvantitātē sniegt pakalpojumus, no kuriem mēs esam atkarīgi, piemēram, augu apputeksnēšanu, tīru gaisu un ūdeni, plūdu vai erozijas novēršanu.

Patlaban sugu izzušanas ātrums pasaulē ir 1000 reižu lielāks par dabisko ātrumu, un galvenais cēlonis ir cilvēka rīcība. ES uz izzušanas riska robežas ir 25% Eiropas dzīvnieku sugu, tostarp zīdītāji, abinieki, rāpuļi un taureņi, un 88% zivju krājumu ir pārzvejoti vai manāmi noplicināti.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa