Raits Černajs, Latvijas Republikas valsts kontrolieris, — "Latvijas Vēstnesim"

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

— Kopš mūsu iepriekšējās sarunas pērnā gada decembrī aizritējis zināms laiks. Kā jūs vērtējat padarīto šajā laikposmā? Kādas aktivitātes iezīmējušās Valsts kontroles darbībā?

— Jāsāk, manuprāt, ar globālākiem jautājumiem. Valsts kontrole (VK) jau vairākus gadus sadarbojas ar Eiropas Savienības PHARE programmas apakšgrupu SIGMA, veidojot VK iekšējās revīzijas kvalitātes sistēmas modeli. Kopš pagājušā gada oktobra šīs programmas ietvaros strādājam kopīgi ar Eiropas Savienības kooperācijas un attīstības organizāciju (OCED), īpašu uzmanību pievēršot vadības un pārvaldīšanas problēmām, sabiedriskajai administrēšanai. Kopā strādā mūsu izveidotā darba grupa un SIGMA eksperti no Lielbritānijas, Dānijas un Zviedrijas. Šis ir jauns projekts; nedaudz mainījušies agrāk noteiktie uzdevumi. Pēc manas iniciatīvas bija lūgums neatkarīgajiem ekspertiem izvērtēt Valsts kontroles stāvokli valstī un tās atbilstību ES prasībām un likumdošanai, kā arī izanalizēt mūsu darbību kopumā. Praktiski pirmais posms ir pabeigts. Sagatavots ziņojuma projekts — ar vērtējumu, ieteikumiem, un tas galvenokārt domāts mums, Valsts kontrolei, lai strādātu vēl kvalitatīvāk, mērķtiecīgāk. Pilnīgi gatavs ziņojums vēl nav, šis tas pieslīpējams, un tad ar ziņojumu varēs iepazīties visi, kurus tas interesēs, jo nekādu noslēpumu tur nav.

— Kas ir galvenais šāda projekta kopīgas sadarbības mērķis?

— Svarīgākais ir VK līdzšinējās darbības novērtējums un priekšlikumi, kā mūsu darbu pilnveidot, lai Latvija varētu sekmīgi iestāties Eiropas Savienībā. Kopīgi tika pārlūkota juridiskā bāze — par revīziju veidiem, apjomiem, plānošanu, kvalitātes garantijām, personāla mācībām, materiāli tehnisko nodrošinājumu un citiem ar Valsts kontroles darbību saistītiem jautājumiem. Uzslavu saņēmām par Revīzijas rokasgrāmatu, par ko jau sīkāk pastāstīju mūsu iepriekšējā sarunā. Viens no pozitīvākajiem secinājumiem bija aptuveni šāds: "Valsts kontrolei ir pārdomāta stratēģija, laba sadarbība ar masu medijiem, sekmīgi tiek veicināta informācijas izplatība visām ieinteresētām pusēm. Iespējams, ka Valsts kontrole Latvijā ir viena no labākajām institūcijām Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs..."

— Un kādi bija ieteikumi vēl raženākai darbībai, varbūt arī kritiskas piezīmes?

— Protams, arī ieteikumi bija. Piemēram, mūsu valsts likumdošana attiecībā uz Valsts kontroli principā gan atbilst ES likumu normām, bet ir pārāk vispārīga, tāpēc prasa precizējumus, striktākus revīzijas standartus, kādi ir starptautiski noteikti u.tml. Mērķis — panākt, lai arī VK būtu tādas pašas tiesības kā ES Revidentu tiesai jeb Audittiesai. Lai arī mums būtu strikti noteiktas tiesības, teiksim, kontrolēt ES fondu piešķirto līdzekļu izlietošanu, sākot no valsts augstākajām institūcijām un beidzot pat ar zemnieku saimniecībām, ja tām šādi līdzekļi piešķirti. Jāievēro arī ANO dalībvalstu augstāko kontrolējošo institūciju starptautiskās organizācijas (INTOSAI) rekomendācijas, veicot valsts budžeta atestācijas revīziju. Tas nozīmē: VK jāsniedz atzinums par valsts budžeta izpildes pārskatu, apstiprinot, ka tajā skaitļi, fakti tik tiešām atspoguļo patieso stāvokli. Tā ir šī atestācija. Līdz šim mēs gatavojām atzinumu — ziņojumu — par valsts budžeta izpildi, veicām atsevišķas pārbaudes, bet tas notika brīvā formā.

Runājot vēl par ieteikumiem, jāmin personāla mācību pilnveidošana, datorizācijas paplašināšana, arī finansu neatkarība. Latvijas konstitūcija jeb Satversme gan nosaka, ka VK ir neatkarīga koleģiāla institūcija, bet finansu ziņā tomēr esam atkarīgi no Finansu ministrijas, valdības, kura spriež par Valsts kontrolei iedalāmajiem līdzekļiem. Saeimā pēc tam notiek diskusijas par valdības iesniegtā budžeta lielumu. Valsts kontrole tādējādi atrodas zināmā interešu konfliktā, jo mēs pārbaudām arī valdības institūciju saimniecisko un finansiālo darbību...

— Vai īstenojies nodoms Valsts kontrolē izveidot Metodoloģijas, plānošanas un attīstības departamentu, un kādi ir tā darbības pirmie soļi?

— Jā, tāds faktiski ir izveidots, lai gan mūsu kopējais darbinieku skaits nav palielinājies. Pagaidām tajā ir četri cilvēki, un departamentu vada VK padomes locekle Dzidra Ceihnere. Un pirmie departamenta darbības virzieni jau iezīmēti — revidentu un citu VK darbinieku kvalifikācijas paaugstināšana, perspektīvā plānošana, pieredzes apmaiņa, revīziju standartu unificēšana un sadarbība ar Eiropas Savienības Revidentu tiesu un citām ES struktūrām. Jaunais departaments apkopos arī svarīgāko tematisko revīziju rezultātus un sagatavos iesniegšanai Saeimai.