Eiropas Cilvēktiesību tiesa: Par Kriminālprocesa likuma normu piemērošanu

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (Tiesa) ir pieņēmusi pirmo lēmumu pret Latviju izskatāmajā lietā, kurā sūdzības iesniedzējs Andrejs Dergačovs (iesniedzējs) bija sūdzējies par apcietinājuma ilgumu, tajā skaitā arī par posmu, kad spēkā bija Kriminālprocesa likums (KPL). Iesniegtā sūdzība par Konvencijas 5.panta 3.punkta (apcietinājuma ilgums) iespējamo pārkāpumu tika atzīta par nepieņemamu tālākai izskatīšanai pēc būtības, jo iesniedzējs nebija izsmēlis KPL paredzētās tiesību aizsardzības iespējas.

Sūdzības iesniedzējs Tiesā sūdzējās par viņam piemērotā apcietinājuma ilgumu, kas viņam ar Rēzeknes tiesas lēmumu tika piemērots 2004.gada 2.decembrī un pēc likumā noteiktā maksimālā apcietinājuma termiņa sasniegšanas ar Latgales apgabaltiesas 2006.gada 11.augusta lēmumu tika pagarināts līdz 2006.gada 25.novembrim.

Tiesa konstatēja, ka tā iepriekš vairākkārt ir kritizējusi tiesību aizsardzības līdzekļu pieejamību un efektivitāti līdzīgās pret Latviju izskatītajās lietās, norādot, ka Latvijas Kriminālprocesa kodekss, kas bija spēkā līdz 2005.gada 1.oktobrim, un tā piedāvātie aizsardzības līdzekļi pārmērīga apcietinājuma ilguma gadījumā bija nepietiekami. Šajās lietās tika atzīts, ka Rīgas apgabaltiesa, kura visās Tiesā iepriekš skatītajās lietās bija apelācijas instance, apcietinājuma lēmumu pārskatīšanai bija neefektīvs tiesību aizsardzības līdzeklis, jo tā tikai formāli atkārtoja zemāko instanču tiesu lēmumos minēto pamatojumu.

Vērtējot iesniedzēja sūdzību šajā lietā, Tiesa uzskatīja, ka tā ir atšķirīga no iepriekš vērtētajām sūdzībām, jo iesniedzējam pastāvēja jaunas KPL noteiktas tiesību aizsardzības iespējas, kā arī par apcietinājuma turpmāko pagarināšanu apelācijas instancē lēma Latgales apgabaltiesa.

Tiesa piekrita valdības argumentam, ka līdz ar KPL spēkā stāšanos 2005.gada 1.oktobrī, tika paredzēta regulāra apcietinājuma pārskatīšana divos tiesu līmeņos (KPL 281.panta redakcija, kas bija spēkā notikumu brīdī). Tiesa konstatēja, ka pēc KPL spēkā stāšanās Rēzeknes tiesa bija lēmusi par iesniedzējam piemērotā apcietinājuma pagarināšanu piecas reizes un nevienu no šiem lēmumiem iesniedzējs nebija pārsūdzējis Latgales apgabaltiesā. Līdz ar to Tiesa savu vērtējumu par iesniedzēja apcietinājuma pamatotību un pieejamā tiesību aizsardzības līdzekļa efektivitāti balstīja uz diviem Latgales apgabaltiesas lēmumiem, kas iesniedzēja lietā tika pieņemti pēc tam, kad ar lūgumiem par apcietinājuma pagarināšanu Latgales apgabaltiesā bija griezusies Rēzeknes tiesa. Tiesa konstatēja, ka, izskatot pirmo Rēzeknes tiesas lūgumu, Latgales apgabaltiesa pieņēma labi pamatotu lēmumu, kurā norādīja apcietinājuma pagarināšanas nepieciešamību. Savukārt izskatot otro Rēzeknes tiesas lūgumu, Latgales apgabaltiesa to noraidīja norādot, ka apcietinājuma turpmāka pagarināšana būtu pretrunā samērīguma, tiesiskuma un lietderības principiem, kas nostiprināti KPL.

Ņemot vērā iepriekšminēto, Tiesa secināja, ka Latgales apgabaltiesas veikto apcietinājuma izvērtējumu iesniedzēja lietā nevar uzskatīt par formālu vai neefektīvu. Līdz ar to Tiesa neatrada pierādījumu tam, ka Latgales apgabaltiesa līdzīgā veidā nebūtu vērtējusi arī iesniedzēja pieteiktos lūgumus apcietinājuma pārskatīšanai, ja viņš to būtu darījis. Tāpēc iesniedzēja sūdzība tika noraidīta kā nepieņemama tālākai izskatīšanai pēc būtības. Tiesas lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

Inga Reine, MK pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās