Finanšu ministrija: Par priekšlikumiem ēnu ekonomikas samazināšanai

Sabiedrības uzskatu maiņa, padarot darbību nelegālajā ekonomikā un nodokļu nemaksāšanu par kaunpilnu nodarbi, skaidra, saprotama un efektīva valsts budžeta līdzekļu izlietošana, kā arī burkāns un pātaga uzņēmējiem nodokļu maksāšanā – šie trīs darbības virzieni Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK), Finanšu ministrijas (FM) un Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) rīkotajā konferencē “Ēnu ekonomika Latvijā: Kā iedegt gaismu?” prezentācijās un diskusijās tika minēti kā galvenie cīņai ar ēnu ekonomiku. Konferenci atklājot, finanšu ministrs Andris Vilks norādīja, ka Latvijā pērn valdība apstiprināja plašu plānu ēnu ekonomikas samazināšanai un godīgas konkurences veicināšanai, kurā bija iekļauti 60 dažādi pasākumi, no kuriem teju puse – 28 pasākumi – ir izpildīti, un vēl 7 dokumenti, kas nepieciešami pasākumu ieviešanai, ir nodoti sabiedrības apspriešanai.

“Daudziem ēnu ekonomikas samazināšanas pasākumiem ir nepieciešama sabiedrības izpratne un atbalsts. Un mēs nedrīkstam apstāties un nobīties no tā, ko esam uzsākuši,” tā, uzsverot nelegālās uzņēmējdarbības apkarošanas prioritāro statusu, teica finanšu ministrs Andris Vilks.

Pašlaik aktuālie FM darbi ir nodokļu atbalsta pasākums, dzēšot soda naudas un nokavējuma naudas, ja tiek samaksāts nodokļu pamatparāds, nulles deklarācijas un ienākumu legalizācijas priekšlikums. Tāpat Finanšu ministrija par nozīmīgu pasākumu uzskata tā saukto uzņēmēju balto sarakstu, kas veicinātu labprātīgu nodokļu nomaksu, kā arī skaidras naudas aprites ierobežošanu, informēja FM valsts sekretāra vietnieks Juris Stinka. Viņš uzsvēra, ka ēnu ekonomikas samazināšanā ir nozīmīgs ne tikai represīvais aspekts, bet arī motivējošais, lai mainītu sabiedrības pašlaik kopumā toleranto attieksmi pret nodokļu nemaksāšanu.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Nelija Jezdakova stāstīja par VID īstenotajiem pasākumiem ēnu ekonomikas apkarošanā.

REA pasniedzējs Arnis Sauka prezentēja pētījuma “Baltijas valstu Pelēkās uzņēmējdarbības indekss 2009 un 2010” rezultātus – uzņēmēju aptaujas visās trīs Baltijas valstīs liecina, ka 2010.gadā ēnu ekonomikas indekss Latvijā ir bijis 38,1%, Igaunijā – 19,4% un Lietuvā – 18,8%. Uzņēmēju nosauktie pamata iemesli nodokļu nemaksāšanai esot pārāk augsti nodokļi, pārliecības trūkums, ka valdība naudu izmanto godīgi, atbilstoši un efektīvi, kā arī vispārēja neuzticēšanās valdībai.

LTRK Nodokļu darba grupas vadītāja, CBB konsultāciju biroja valdes locekle Lienīte Caune piedāvāja LTRK skatījumu uz iespējām palielināt nodokļu ieņēmumus, nepalielinot nodokļus, piemēram, veicināt reversā PVN ieviešanu.

LIKTA izpilddirektors Andris Melnūdris informēja par IKT nozari, tās piedāvātajām iespējām ēnu ekonomikas samazināšanā, vairāk izmantojot elektroniskos pakalpojumus, piemēram, elektroniskos publiskos iepirkumus, kas izslēgtu negodīgu iepirkumu iespēju.

Ar kardināliem piedāvājumiem izejai no ēnu ekonomikas konferencē klajā nāca “IBS Prudentia” investīciju baņķieris Ģirts Rungainis – viņš piedāvāja nodokļu reformu, būtiski samazinot darbaspēka nodokļus un palielinot patēriņa nodokļus, pilnīgu jaunu valsts pārvaldes filozofiju un sabiedriskās domas maiņas pasākumus, piemēram, mediju kampaņu. “Sabiedrības apziņā nodokļu nemaksātāji ir jāpadara no glamūrīgiem shēmotājiem par zagļiem un sabiedrības padibenēm,” tā sacīja Ģ.Rungainis.

Arī SIA “Fidea” valdes loceklis Gundars Kuļikovskis analizēja ēnu ekonomikas un nodokļu nemaksāšanas iemeslus, norādot, ka pašlaik tas ir kā noslēgts loks ar valsts un uzņēmēju attiecībām un sabiedrības attieksmi, kas būtu jāmaina.

Konferences noslēgumā izvērtās plaša un aktīva diskusija par izteiktajiem priekšlikumiem un to ieviešanas iespējām. Arī turpmāk visus priekšlikumus ēnu ekonomikas samazināšanai iespējams nosūtīt Finanšu ministrijai uz e-pastu enuekonomika@fm.gov.lv.

Ministrijas Komunikācijas nodaļa