Turpinājums

no 1.lpp.

— Jūs minējāt šīs tematiskās revīzijas, kurām Valsts kontrole pievērsusi īpašu uzmanību. Kā jūs raksturotu šo pēdējā laikā veikto revīziju rezultātus?

— Pašlaik notiek divas tematiska rakstura revīzijas. Viena ir valsts pārvaldes struktūrās — galvenokārt par ierēdņu materiāli tehnisko nodrošinājumu, kas skar dienesta automašīnu, telefonu, datoru izmantošanu, arī atalgojumu, šos vadības līgumus. Jāteic, ka šajā jomā ir lielas atšķirības, bet par rezultātiem varēs runāt pēc revīzijas nobeiguma. Nupat parakstīju mūsu VK revidentu grupas un starptautiskās auditorfirmas "Arturs un Andersons" kopīgo ziņojumu par Latvijas Bankas darbības pārskata pārbaudi. Tā, kā secina eksperti, atbilst Likumam par valsts banku, tā veic visus tos uzdevumus, kuri paredzēti likumā. Līdzīgas kopīgas revīzijas ar starptautiskiem ekspertiem par Latvijas Bankas darbības pārskatu jau notiek ceturto gadu, un mūsu valstī nav problēmu, kā tas dažkārt vērojams citur, kur notiek strīdi un diskusijas par to, vai augstākās kontrolējošās institūcijas drīkst pārbaudīt valsts banku.

— "Latvijas Vēstnesis" regulāri publicē Valsts kontroles departamentu kolēģiju lēmumus par revīziju rezultātiem, to skaitā arī par pašvaldībās notikušajām. Kādi ir raksturīgākie pārkāpumi pēdējā laikā veiktajās revīzijās?

— Šai sakarā gribētu vispirms minēt situāciju Salaspils pilsētas domē. Tur mūsu revīzijā atklājās, tā sakot, dažādu pārkāpumu pilns komplekss. Sākot jau ar nepamatoti noteiktajām priekšsēdētāja un vietnieka algām un beidzot ar transporta iegādi un izmantošanu, pašvaldībai piederošu ēku un zemes pārdošanu. Par dažām epizodēm nodevām lietu prokuratūrai.

Daudz nebūšanu un trūkumu revīzija atklāja arī Rīgas domes Satiksmes departamenta darbā. Īpaši tas skar Rīgas ielu nesakārtotību, ko sevišķi izjutām ziemā un arī tagad pavasarī.

Kolēģijas lēmums ir visai bargs, taču, domāju, taisnīgs. Zinu, kā Igaunijas galvaspilsētā Tallinā dažādas firmas cīnās par to, lai iegūtu tiesības uzturēt kārtībā, labiekārtot ielas. Tallinā tāpēc ielas ir daudz labākā kārtībā nekā Rīgā.

Nākamais VK uzmanības loks ir dažādu fondu, to skaitā Vides investīciju fonda, līdzekļu pareiza izmantošana, Centrālās privatizācijas komisijas, arī Privatizācijas aģentūras darbība. Īsi sakot, gribam revidēt arī tādas struktūras, kuras gan nav budžeta iestādes, tomēr rīkojas ar valsts mantu. Mūsu likumdošana ir visai liberāla, tur nav noteikti kritēriji par amatu atalgojumu, tāpēc dzīvē nereti ar to manipulē. Ir gadījumi, ka dažādi fondi apmaksā arī ministriju centrālo aparātu izdevumus. Par šīm un vēl citām problēmām būs jāgatavo VK ziņojums Saeimai.

— Cik zināms, ik gadu Valsts kontrole nosūta dažās revīzijās iegūtos materiālus Ģenerālprokuratūrai. Vai ir zināmi pēdējo gadu rezultāti šajā ziņā? Cik krimināllietu ierosinātas?

— Pašlaik apkopojam ziņas par pēdējos divos gados nosūtītajiem materiāliem prokuratūrai. Ir šī problēma ar ekonomiskajiem noziegumiem, jo grūti pierādīt vainas pakāpi konkrētai personai. Kā zināms, prokuratūra pārtraukusi krimināllietu kuģniecībā par kuģu pārdošanu, jo nevar savākt pietiekami daudz materiālu, lai lietu nosūtītu uz tiesu. Mani satrauc situācija, ka, no vienas puses, mēs gan redzam šo reālo nodarījumu, bet, no otras puses, nevar atrast konkrēto vainīgo personu. Varbūt te kaut kas jāmaina likumdošanā vai jāpalielina prokuratūras tiesības, jāpalīdz tai citādi.

Nupat "svaigs" piemērs ir revīzija sakarā ar Dobeles pienotavas Bērzes krejotavu. Šis ir unikāls gadījums, kas liecina par prettiesisku rīcību ar valsts īpašumu. Būtība ir tāda: valsts īpašumu — Bērzes krejotavu — privātpersonu grupa bez tiesiska pamata izmantoja sešus gadus, par to neveicot maksājumus. Pēc Dobeles prokuratūras iejaukšanās šo objektu nodeva valstij, taču izkomplektētu, darboties nespējīgu, ar 12 000 latu zaudējumu. Varbūt kāds teiks — tāds sīkums vien ir valsts mērogā, taču, ja vajadzētu atjaunot šo krejotavu, nāktos iztērēt jau divreiz lielāku summu... Šī gada februārī VK Privatizācijas procesa revīzijas departamenta kolēģijā nolēma revīzijas atzinumu nosūtīt Ģenerālprokuratūrai vainīgo personu saukšanai pie likumā noteiktās atbildības un zaudējumu piedziņai no tām.

— Kādas aktivitātes pēdējā laikā uzrāda Valsts kontroles konsultatīvā padome?

— Uz to liekam lielas cerības. Nesen notika kārtējā padomes sēde. Izveidota neliela darba grupa, kas izstrādā padomes nolikumu un darbības reglamentu. Vēlamies panākt, lai šīs padomes locekļi, kuri sabiedrībā ir pazīstami autoritatīvi cilvēki, lietpratēji savā jomā, paustu gan savas, gan sabiedrības domas par aktuālām problēmām, piemēram, privatizāciju, "Lattelekom", Nacionālās bibliotēkas celtniecību u.c. Gribam par šiem jautājumiem diskutēt no lietderības viedokļa. Lai šajos un citos svarīgos objektos ieguldītie līdzekļi sasniegtu mērķus, kalpotu valsts un tautas interesēm.

Rita Belousova,

"LV" nozares redaktore

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"