Valsts prezidents Guntis Ulmanis:

Turpinājums

no 1.lpp.

Par šībrīža ārpolitiku un iekšpolitiku

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Valsts prezidents Guntis Ulmanis Latvijas Radio vakar, 22. martā, pl.12.30

Ļoti aktīvs atbalsts bija daudzos kultūras jautājumos, vienojāmies par to, ka pēc zināma laika varētu notikt kultūras delegāciju apmaiņa. Daudz runājām par to, ka vajadzētu abu valstu cilvēkiem no dažādiem līmeņiem, ar dažādām zināšanām vairāk vienam otru apciemot un iegūt, mācīties un arī savā pieredzē dalīties. Interesantas bija tikšanās ar Atēnu un Soloniku pilsētu mērijām un mēriju pārstāvjiem, cilvēku pārstāvjiem. Ir panākta iepriekšēja vienošanās par Atēnu un Rīgas pilsētas sadarbības plānu, un Atēnas un Soloniki tomēr ir Eiropas galvaspilsētu līmenī. Daudz tika runāts par kuģniecības un par zivsaimniecības iespējām, par to, ka kokrūpniecībā, kokapstrādē varētu būt daudz ciešāki sakari un daudz kas cits. Tas palīdzēja, es domāju, vēlreiz un daudz dziļāk apgūt šo reģionu, jo Grieķija ir spēcīgākā valsts savā reģionā ar lielu ietekmi gan Eiropas Savienībā, gan arī NATO struktūrās. Kopumā es domāju, ka visi, kas bija — un mēs bijām vairāk nekā 60 cilvēki — šajā braucienā, palika apmierināti.

— Tieši runājot par šo politisko slodzi vizītē, protams, ar interesi tika gaidīts jau iepriekš, kā izvērtīsies sarunas par Grieķijas atbalstu vai jebkādu citu reakciju attiecībā uz Latvijas iestāju Eiropas Savienībā un turpmāk arī NATO. It kā tika sagaidīts šāds pozitīvs lēmums, bet tai pašā laikā tika runāts par to, ka lūk, Rumānija, Bulgārija — tās ir mūsu, tā teikt, akcentētās valstis.

G.Ulmanis: — Redziet, divpusējās sarunas vienmēr notiek kontekstā ar visiem pārējiem jautājumiem. Mēs runājām par Baltijas valstu iestāšanos un par atbalstu Baltijas valstīm, un tas bija viennozīmīgi. Tai pašā laikā katrai valstij ir arī savas reģionālās intereses, gan Rumānija, gan Bulgārija arī pretendē uz Eiropas Savienību, bet sarunas gaitā dominēja doma, ka nedrīkst nevienu valsti, kura ir labāk sagatavota, bremzēt tikai tāpēc, ka kādas ir sagatavotas sliktāk. Un arī Grieķijas nostāja bija — ja Latvija ar saviem rādītājiem ekonomikā, politikā apliecina, ka ir labāk sagatavota, tad tai ir jādod iespējas uzsākt sarunas, tai pašā laikā maksimāli piepalīdzot pārējām valstīm, kuras vēl nav spējušas sagatavoties. Tā ka tie nav pretrunīgi jēdzieni, bet gan savstarpēji saistoši.

— Tātad tomēr jūs varat apgalvot, ka Grieķijas reģionālās intereses varbūt nav pāri šīm vispārpieņemtajām...

G.Ulmanis: — Es to negribētu apgalvot tieši tādā traktējumā, reģionālās intereses vienmēr ir ļoti svarīgas, bet arī Eiropas attīstības intereses ir tikpat svarīgas, un tās ir jāskata kopumā, tai pašā laikā nevis pretstatos, bet mēģinot atrast to, kas visus vieno.

— Paldies par šo izklāstu par vizīti Grieķijā. Turpināsim par to, kas ir noticis, kamēr jūs šeit nebijāt, Latvijā. Un nevar nerunāt par Satversmes Aizsardzības biroja direktora Laiņa Kamaldiņa pagājušās nedēļas nogalē publiski paustajām versijām, viena no tām ir par sinagogas pagājušā gada spridzināšanas organizētājiem, ka to, iespējams, viņaprāt, inspirējuši ebreju kopienas pārstāvji. Jau daudzkārt presē un politiķu reakcijās ir dzirdēti dažādi viedokļi, protams, visbiežāk nosodījums un neizpratne par šādu SAB vadītāja apgalvojumu, par ko viņš vēlāk ir atvainojies. Kāds ir jūsu viedoklis, zinot to, ka šonedēļ būs Nacionālās drošības padomes sēde?

G.Ulmanis: — Jā, sākumā mēs to arī diezgan dramatiski uztvērām, bet, ja tagad es varētu ar tādu laika skatījumu salīdzināt — Kamaldiņš ir jauns cilvēks, un pavasaris ne tikai uz jauniem cilvēkiem atstāj iespaidu, acīmredzot kaut kur viņa emocijas gāja pāri visam tam, ko var pieļaut nopietna amatpersona, un šie nepārdomātie izteicieni tika palaisti publicitātei. Trešdien notiks Nacionālās drošības padomes sēde, mēs rūpīgi uzklausīsim Kamaldiņu, viņa viedokli, viņa argumentus. Es gaidu no Ārlietu ministrijas vēl pietiekami nopietnu analīzi, cik liela ir skāde mūsu valsts prestižam un mūsu valsts ārpolitikai sakarā ar tiem izteicieniem. Ir ļoti svarīgi, vai Kamaldiņa kungs spēs savus nepārdomātos izteicienus nosegt ar ļoti pārdomātiem atvainošanās jeb argumentācijas procesiem. Ja viņš to spēs izdarīt, tad droši vien tas viss paliks par sevi. Taču ir ļoti svarīgi, kāda ir Kamaldiņa kunga profesionālā attieksme pret šiem jautājumiem. Tieši profesionālā attieksme, tā ir pretizlūkošana, tā ir tāda pozīcija, kurā bieži vien desmit reizes ir jānoklusē un vienpadsmitajā reizē tu drīksti tikai pateikt. Šinī gadījumā Kamaldiņa kungs ir šos principus pārkāpis. Un mēs izvērtēsim trešdien šo profesionālo attieksmi, pieņem arī attiecīgos lēmumus Nacionālās drošības padome. Bet es gribētu teikt, ka Nacionālajā drošības padomē ir astoņi cilvēki, astoņas amatpersonas, jautājumi tiek pieņemti balsošanas kārtībā, un katram no astoņiem Nacionālās drošības padomes locekļiem ir viena balss.

— Zinot to, ka premjers Krištopans patlaban ir bezalgas atvaļinājumā un arī ir šīs padomes loceklis...

G.Ulmanis: — Es ļoti ceru, ka trešdien šajā nopietnajā jautājumā visas augstākās amatpersonas atradīs iespēju piedalīties šai sēdē. Ja viens (es par vairākiem vispār nepielaižu domu) kaut kāda ļoti nopietna iemesla dēļ nepiedalīsies, tad es lūgšu no viņa argumentētu vēstuli, viņa viedokli šajā procesā.

— Dīvaini, bet presē ir izskanējis arī gluži pretējs un varbūt paradoksāls viedoklis, proti, ja Kamaldiņa kungs tiek atstādināts no amata, tad šis tēls varbūt tiek vairāk aiztikts, mūsu valsts tēls cieš vairāk, zinot to, ka šādi tiek reaģēts, tieši viņu atstādinot. Vai, jūsuprāt, prātīgāk būtu, ka Kamaldiņa kungs turpinātu darbu?

G.Ulmanis: — Pagaidīsim līdz trešdienai.

— Skaidrs, gaidīsim līdz trešdienai. Saeimā otrajā lasījumā ir pieņemts projekts, kas atbalsta Tautas partijas priekšlikumu, ka partiju var dibināt ne mazāk kā 1000 cilvēku līdzšinējo 200 vietā. Pret to viskrasāk iebilst "Latvijas ceļš", argumentējot ar to, ka ne jau kvantitāte ir rādītājs. Kā ir, jūsuprāt, un kāds šis likums tiks pieņemts?

G.Ulmanis: — Vēl trešais lasījums nav bijis, tātad trešajā lasījumā šeit daudz kas var mainīties, tāpēc es negribētu šeit runāt par likumu. Kamēr likums nav trešo lasījumu izgājis, mēs to apspriest diez vai varam. Bet, ja runājam pēc būtības par šo jautājumu, es gribētu šai jautājumā dzirdēt daudz dziļāku analītiskāku un paplašinātāku pieeju. Ja mēs runājam tikai par matemātiku, tad tas nav sevišķi nopietni, uzskatīsim, ka tas ir tikai sarunas sākums kādai lielai tēmai par partiju vietu, lomu, par to, kādiem jābūt politiskajiem spēkiem valstī. Ja runājam pēc būtības, es gribētu dzirdēt argumentāciju — ar ko tad šie skaitļi, cik ir partijas biedru, tik ļoti iepriecina vai nobaida vienu vai otru partiju. Un šādus argumentus es neesmu dzirdējis sevišķi daudz, ir arī citi jautājumi, ir jautājums par partiju finansēšanu. Tad kāpēc mēs uzskatām, ka vienu būtisku jautājumu mēs atstāsim malā un otru, varbūt ne tik būtisku, sāksim pacelt likuma līmenī. Es gribētu, lai turpmāk partijas, diskutējot par politisko spēku vai nevalstisko organizāciju lomu valstī, izskatītu visus aspektus visā kopumā, tai skaitā arī to, kā partijas tiek finansētas, jo šīs vēlēšanas mums parādīja, ka pašreizējā sistēma — atbalsts, sponsorēšana, ziedošana — nav sevišķi labi sakārtota. Vadoties no tā, arī pēc trešā lasījuma es izteikšu savu pozīciju, savu viedokli, bet es gribētu uzreiz teikt, ja gadījumā tiks pieņemts likums, kurā lielākais arguments būs matemātika — 1000, 500 vai 1500, tad man būs ļoti grūti parakstīt šādu likumu.

— Kur jūs redzat šīs atšķirības tīri kvalitatīvā rezultātā starp diviem simtiem un tūkstoti?

G.Ulmanis: — Es neredzu, es esmu teicis, ka politiskos spēkus raksturo nevis matemātika, skaitliskais sastāvs, bet politiskā procesa jeb politisko jautājumu nostādnes būtība, par ko šie politiskie spēki iestājas un kādus mērķus viņi sev izvirza, cik lielā mērā viņi spēj runāt ar tautas masām un valstiskā līmenī. Tas ir galvenais arguments. Bet, vai to dara politiskais koris ar 1000 balsīm vai politiskai koris ar 200 balsīm, man šinī gadījumā tas neliekas tik svarīgi.

— Par šo sponsorēšanu vai, jūsuprāt, tūkstoš cilvēku dibināta partija var būt bagātāka?

G.Ulmanis: — Nē. Mēs arī Grieķijā runājām par šiem partijas sponsorēšanas jautājumiem. Arī Grieķijā kā civilizētā valstī partijas, kuras iekļūst parlamentā, tiek atbalstītas no budžeta un atbilstoši tam, cik vietas viņi pārstāv parlamentā, arī saņem savu materiālo atbalstu no budžeta. Bet tie ir ļoti sarežģīti procesi, un nekādā gadījumā to nevar kopēt no kādas citas valsts. Mums pašiem arī jāizmanto sava septiņu gadu pieredze un jāliek iekšā savi argumenti.

— Joprojām par iekšpolitiku, kamēr jūs bijāt prom. Jaunās partijas līderis Raimonds Pauls pagājušā nedēļā paziņoja, ka Jaunā partija apsver iespēju pamest valdošo koalīciju, jo partneri no "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK ir rīkojušies nekorekti — par parlamenta komisijas vadītāju izvirzot savu pārstāvi. Vai, jūsuprāt, pēc Raimonda Paula paziņojuma var spriest par koalīcijas nestabilitātes simptomiem?

G.Ulmanis: — Ziniet, nav atklātībā nekādas informācijas, kāda tad ir bijusi iekšējā vienošanās par budžeta komisiju, nav. Un to nevar šobrīd nedz prezidents, nedz kāds cits apspriest, atskaitot pašas partijas, par ko tad īsti tās ir vienojušās, runājot par vienas komisijas darbu. Es domāju, ka komisija sastāv no zināma locekļu skaita, katram komisijas loceklim ir savs viedoklis un savas tiesības izteikties par vai pret. Tas ir viens arguments, un es domāju, ka man nav iemesla apspriest arī šīs balsošanas motīvus un rezultātus, runājot par budžeta komisiju, vēl jo vairāk — cik lieli motīvi ir vienam vai otram koalīcijas partnerim turpināt darbu vai izstāties no koalīcijas. Es šo minikonfliktu neuztveru tik nopietnā līmenī, lai es par to domātu kā par bīstamu signālu koalīcijas nestiprībai.

— Tātad nekas nemainīsies tuvākajā laikā?

G.Ulmanis: — Es ceru.

— Ar šo pārliecību mēs šodien arī beigsim mazliet agrāk nekā citkārt. Studijā bija Valsts prezidents Guntis Ulmanis, paldies.

Latvijas radio žurnālistam

Andrim Siksnim

Pēc radioieraksta