Kartahenas Protokols par bioloģisko drošību,

kas pievienots Konvencijai par bioloģisko daudzveidību

Šā protokola Puses,

būdamas Konvencijas par bioloģisko daudzveidību (turpmāk “Konvencija”) dalībnieces,

atsaucoties uz Konvencijas 19.panta trešo un ceturto daļu, 8.panta (g) punktu un 17.pantu,

atsaucoties arī uz lēmumu II/5, kas 1995.gada 17.novembrī pieņemts Konvencijas Pušu konferencē un ar ko nolēma izstrādāt protokolu par bioloģisko drošību, īpašu uzmanību pievēršot jebkādu tādu dzīvo modificēto organismu pārrobežu apritei, kuri iegūti, izmantojot mūsdienu biotehnoloģiju, un kuri varētu nevēlami ietekmēt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilglaicīgu izmantošanu, ierosinot izstrādāt atbilstošu iepriekšējas informēšanas kārtību

atkārtoti apstiprinot piesardzības principu, kas noteikts Riodežaneiro Deklarācijas par vidi un attīstību 15. principā,

apzinoties mūsdienīgās biotehnoloģijas straujo izplatību un sabiedrības pieaugošās bažas par tās iespējamo nevēlamo ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, ņemot vērā arī risku cilvēku veselībai,

atzīstot, ka mūsdienu biotehnoloģija sniedz plašas iespējas cilvēku labklājības uzlabošanai, ja tā tiek attīstīta un izmantota, ievērojot atbilstošus drošības pasākumus attiecībā uz vidi un cilvēku veselību,

atzīstot arī izcelsmes un ģenētiskās daudzveidības centru īpašo nozīmi cilvēcei,

ņemot vērā daudzu valstu, jo īpaši jaunattīstības valstu, ierobežotās iespējas reaģēt uz tādu zināmo un potenciālo risku, kas saistīti ar dzīvajiem modificētajiem organismiem, pazīmēm un mērogu,

atzīstot, ka, lai panāktu ilgspējīgu attīstību, līgumiem par tirdzniecību un vides aizsardzību savstarpēji jāpapildina vienam otru,

uzsverot, ka šis protokols nav interpretējams tādējādi, ka tas paredz mainīt Puses tiesības un pienākumus, kuri izriet no tās saistībām jau esošajos starptautiskajos līgumos,

apzinoties, ka iepriekšējā pamatojuma mērķis nav šo Protokolu pakārtot citiem starptautiskiem līgumiem,

IR VIENOJUŠĀS PAR SEKOJOŠO:

1. pants

MĒRĶIS

Saskaņā ar piesardzības principu, kas atspoguļots Rio Deklarācijas par vidi un attīstību 15.principā, šā Protokola mērķis ir pusēm līdzdarboties, lai nodrošinātu atbilstoša līmeņa aizsardzību attiecībā uz tādu mūsdienu biotehnoloģijas radīto dzīvo modificēto organismu, kuri varētu radīt nevēlamu ietekmi uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilglaicīgu izmantošanu, drošu pārvietošanu, apstrādi un izmantošanu, ņemot vērā arī risku cilvēku veselībai, un īpašu uzmanību pievēršot pārrobežu apritei.

2. pants

VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI

1. Puses veic atbilstošus juridiskos, administratīvos un citus pasākumus, kas nepieciešami, lai izpildītu šajā Protokolā paredzētos pienākumus.

2. Puses nodrošina, ka dzīvo modificēto organismu iegūšana, apstrāde, transportēšana, izmantošana, nodošana un izplatīšana tiek veikta, nepieļaujot vai samazinot risku bioloģiskajai daudzveidībai, ņemot vērā arī risku cilvēku veselībai.

3. Šis protokols neietekmē valstu suverenitāti pār to teritoriālajām jūrām, kas noteiktas saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, un suverēnās tiesības un jurisdikciju, kāda piemīt šīm valstīm to ekskluzīvajās ekonomiskajās zonās un kontinentālajos šelfos saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, kā arī visu valstu kuģu un gaisakuģu navigācijas tiesības un brīvības, kas noteiktas starptautiskajās tiesībās un nostiprinātas attiecīgos starptautiskos dokumentos.

4. Šis Protokols neierobežo Pušu tiesības veikt pasākumus, kas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ilglaicīgai izmantošanai nodrošina augstāku aizsardzības pakāpi nekā paredzēts šajā Protokolā, ar nosacījumu, ka šādi pasākumi atbilst šī Protokola mērķim un noteikumiem, kā arī citām starptautiskajās tiesībās paredzētajām attiecīgās Puses saistībām.

5. Pusēm tiek rekomendēts gadījumos, kad tas ir atbilstoši, ņemt vērā ekspertu slēdzienus, dokumentus un darba aprakstus no starptautiskiem forumiem ar kompetenci cilvēku veselības risku jomās.

3. pants

LIETOTIE TERMINI

Protokola tekstā:

(a) “Pušu konference” ir Konvencijas Pušu konference;

(b) “ierobežotā izmantošana” ir ikviena darbība, ko veic iekārtā, būvē vai citā fiziskā struktūrā saistībā ar dzīvajiem modificētajiem organismiem, kurus kontrolē, izmantojot īpašus pasākumus, kas efektīvi ierobežo to saskarsmi ar vidi un ietekmi uz to;

(c) “eksports” ir ar nodomu veikta pārrobežu pārvietošana no vienas Puses uz otru Pusi;

(d) “eksportētājs” ir eksporta Puses jurisdikcijai pakļauta juridiska vai fiziska persona, kas organizē dzīvo modificēto organismu eksportu;

(e) “imports” ir ar nodomu veikta pārrobežu ievešana vienā Pusē no otras Puses;

(f) “importētājs” ir importa Puses jurisdikcijai pakļauta juridiska vai fiziska persona, kas organizē dzīvo modificēto organismu importu;

(g) “dzīvais modificētais organisms” ir jebkurš dzīvs organisms ar ģenētiskā materiāla jaunu kombināciju, kura iegūta, izmantojot mūsdienu biotehnoloģiju;

(h) “dzīvs organisms” ir jebkurš bioloģisks veidojums, kam piemīt spēja nodot vai reproducēt ģenētisko materiālu, to starp sterili organismi, vīrusi un viroīdi;

(i) “mūsdienu biotehnoloģija” ir:

a. in vitro nukleīnskābju tehnoloģijas, to starp rekombinantās dezoksiribonukleīnskābes (DNS) un nukleīnskābju tieša injicēšana šūnās vai organellās, vai

b. tādu metožu izmantošana, kas balstās uz atšķirīgas taksonomiskās piederības organismu šūnu saplūdināšanu, kuras ļauj pārvarēt dabiskās fizioloģiskās reproduktīvās vai rekombinācijas barjeras un kuras nav pavairošanas un selekcijas tradicionālās metodes;

(j) “reģionāla ekonomikas integrācijas organizācija” ir organizācija, ko izveidojušas attiecīgā reģiona suverēnās valstis, kurai tās dalībvalstis ir nodevušas pilnvaras jautājumos, ko regulē šis Protokols, un kura, ievērojot šīs organizācijas iekšējās procedūras, ir pilnvarota parakstīt, ratificēt, akceptēt un apstiprināt šo protokolu, kā arī pievienoties tam;

(k) “pārrobežu pārvietošana” ir dzīvā modificētā organisma pārvietošana no vienas Puses uz otru Pusi, ar nosacījumu, ka, ievērojot 17. un 24.pantus, pārrobežu pārvietošana ir arī pārvietošana starp Pusēm un valstīm, kas nav Puses.

4. pants

PROTOKOLA PIEMĒROŠANAS JOMA

Šis Protokols attiecas uz visu tādu dzīvo modificēto organismu , kuri varētu radīt nevēlamu ietekmi uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilglaicīgu izmantošanu, pārrobežu pārvietošanu, tranzītu, apstrādi un izmantošanu, ņemot vērā arī risku cilvēku veselībai.

5. pants

FARMACEITISKIE PREPARĀTI

Neietekmējot 4.panta noteikumus un neskarot Pušu tiesības veikt riska novērtēšanu attiecībā uz dzīvajiem modificētajiem organismiem līdz laikam, kamēr tiek pieņemti lēmumi par importu, šis Protokols neattiecas uz tādu dzīvo modificēto organismu — cilvēkiem paredzētu farmaceitisko preparātu — pārrobežu pārvietošanu, ko regulē citi atbilstoši starptautiskie nolīgumi vai organizācijas.

6. pants

TRANZĪTS UN IEROBEŽOTĀ

IZMANTOŠANA

1. Neietekmējot 4.panta noteikumus, kā arī neskarot tranzīta Puses tiesības regulēt dzīvo modificēto organismu transportēšanu caur tās teritoriju un 2.panta trešajā daļā paredzētās tiesības iesniegt Bioloģiskās drošības starpniecības centram ikvienu Puses lēmumu par kāda konkrēta dzīvā modificētā organisma tranzītu caur tās teritoriju, šī Protokola noteikumi par iepriekšējas informēšanas procedūru neattiecas uz dzīvajiem modificētajiem organismiem tranzītā.

2. Neietekmējot 4.panta noteikumus un neskarot Pušu tiesības pirms lēmuma par importu pieņemšanas veikt riska novērtēšanu attiecībā uz dzīvajiem modificētajiem organismiem un atbilstoši tās jurisdikcijai noteikt standartus to ierobežotai izmantošanai, šī Protokola noteikumi, ievērojot iepriekšējas informēšanas procedūru, neattiecas uz dzīvo modificēto organismu, kuri paredzēti ierobežotai izmantošanai, pārrobežu pārvietošanu, kas tiek veikta saskaņā ar importa Puses noteiktajiem standartiem.

7. pants

IEPRIEKŠĒJAS INFORMĒŠANAS procedŪrAS piemĒroŠana

1. Atbilstoši 5. un 6. pantam iepriekšējas informēšanas procedūru, ko regulē šī Protokola 8. līdz 10. un 12. panti, piemēro pirms pirmās dzīvo modificēto organismu, kas paredzēti apzinātai ieviešanai importa Puses vidē, apzinātās pārrobežu pārvietošanas.

2. Šī panta pirmajā daļā minētā “apzinātā ieviešana vidē” neattiecas uz tiem dzīvajiem modificētajiem organismiem, kurus paredzēts tieši izmantot uzturā, lopbarībai vai pārstrādei.

3. Šī Protokola 11.pantu piemēro pirms tādu dzīvo modificēto organismu pirmās ar nodomu veiktās pārrobežu pārvietošanas, kurus paredzēts tieši izmantot uzturā, lopbarībai vai pārstrādei.

4. Iepriekšējas informēšanas procedūra neattiecas uz tādu dzīvo modificēto organismu ar nodomu veiktu pārrobežu pārvietošanu, kas Pušu konferences (kas pilda šā Protokola Pušu sanāksmes funkcijas) lēmumā norādīti kā tādi, kam nevarētu būt nevēlama ietekme uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilglaicīgu izmantošanu, ņemot vērā arī risku cilvēku veselībai.

8. pants

PAZIŅOŠANA

1. Eksporta Puse paziņo pati vai arī pieprasa eksportētājam nodrošināt, ka kompetentai importa Puses valsts mēroga iestādei tiek iepriekš rakstiski paziņots par tāda dzīvā modificētā organisma tīšu pārrobežu pārvietošanu, uz kuru attiecas 7.panta pirmā daļa. Paziņojumā kā minimums norādāma šī Protokola I pielikumā minētā informācija.

2. Eksporta Puse nodrošina atbilstošu tiesisko regulējumu tam, ka eksportētājs ir atbildīgs par sniegtās informācijas pareizību.

9. pants

PAZIŅOJUMA SAŅEMŠANAS

APLIECINĀJUMS

1. Deviņdesmit dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas importa Puse apliecina tā saņemšanas faktu, nosūtot rakstveida apliecinājumu paziņojuma nosūtītājam.

2. Apliecinājumā norāda:

(a) paziņojuma saņemšanas datumu;

(b) vai paziņojums prima facie satur 8.pantā minēto informāciju;

(c) vai jārīkojas atbilstoši importa Puses nacionālo normatīvo tiesību aktu prasībām vai arī saskaņā ar 10.pantā paredzēto procedūru.

3. Šī panta otrās daļas (c) punktā minētajām nacionālās likumdošanas prasībām ir jāatbilst šim Protokolam.

4. Fakts, ka importa Puse nav sniegusi apliecinājumu par paziņojuma saņemšanu, nenozīmē tās piekrišanu ar nodomu veiktai pārrobežu pārvietošanai.

10. pants

LĒMUMU PIEŅEMŠANAS PROCEDŪRA

1. Lēmumiem, ko pieņem importa Puse, ir jāatbilst 15.panta prasībām.

2. Importa Puse 9.pantā noteiktajā termiņā rakstiski informē paziņojuma iesniedzēju, vai apzinātā pārrobežu pārvietošana var norisēt:

(a) vienīgi pēc tam, kad importa Puse devusi rakstisku piekrišanu; vai

(b) pēc ne mazāk kā deviņdesmit dienām, ja nav sniegta rakstiska piekrišana.

3. Divsimt septiņdesmit dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas importa Puse rakstiski informē paziņojuma iesniedzēju un Bioloģiskās drošības starpniecības centru par šī panta otrās daļas (a) punktā minēto lēmumu:

(a) apstiprinot importu — ar vai bez nosacījumiem — tostarp norādot, kā lēmums attieksies uz turpmāku tā paša dzīvā modificētā organisma importu;

(b) aizliedzot importu;

(c) pieprasot būtisku papildus informāciju saskaņā ar tās nacionālo normatīvo tiesību aktu vai I pielikuma prasībām; aprēķinot laiku, kurā importa Pusei ir jāsniedz atbilde, netiek ieskaitītas dienas, kuru laikā tā gaida attiecīgo papildus informāciju; vai

(d) informējot paziņojuma iesniedzēju par to, ka šajā daļā paredzētais termiņš tiek pagarināts, norādot šādu termiņu.

4. Šī panta trešajā daļā minētajā lēmumā tiek norādīti apsvērumi, uz kuriem tas pamatojas, izņemot gadījumus, kad piekrišana importam ir bez nosacījumiem.

5. Fakts, ka importa Puse divsimt septiņdesmit dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas nav informējusi par savu lēmumu, nenozīmē tās piekrišanu ar nodomu veiktai pārrobežu pārvietošanai.

6. Zinātniskās noteiktības trūkums, ko rada nepietiekama attiecīga zinātniskā informācija un zināšanas par kāda dzīvā modificētā organisma potenciālās nevēlamās ietekmes pakāpi uz importa Puses bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilglaicīgu izmantošanu, ņemot vērā arī risku cilvēku veselībai, nekavē minēto Pusi attiecīgos gadījumos atbilstoši šī panta trešajai daļai pieņemt lēmumu par konkrētā dzīvā modificētā organisma importu, lai novērstu vai samazinātu šādu potenciālo nevēlamo ietekmi.

7. Pušu konference, kas pilda šī Protokola Pušu sanāksmes funkcijas, savā pirmajā sēdē nosaka attiecīgas procedūras un mehānismu, kas importa Pusei atvieglotu lēmuma pieņemšanu.

11. pants

PROCEDŪRA, KAS ATTIECAS UZ

DZĪVAJIEM MODIFICĒTAJIEM ORGANISMIEM, KO PAREDZĒTS TIEŠI IZMANTOT UZTURĀ,

LOPBARĪBAI VAI PĀRSTRĀDEI

1. Puse, kas pieņem lēmumu par tāda dzīvā modificētā organisma iekšēju izmantošanu, tostarp izvietošanu tirgū, kas var būt subjekts pārrobežu pārvietošanai ar mērķi to tieši izmantot uzturā, lopbarībai vai pārstrādei, piecpadsmit dienu laikā pēc šāda lēmuma pieņemšanas informē par to pārējās Puses, izmantojot Bioloģiskās drošības starpniecības centru. Šī informācija kā minimums ietver Protokola II Pielikumā norādīto informāciju. Šīs informācijas rakstisku kopiju Puse iesniedz katras Puses valsts koordinācijas centram, kurš savlaicīgi informē Sekretariātu, ja tam nav piekļuves Bioloģiskās drošības starpniecības centram. Šis noteikums neattiecas uz lēmumiem par lauka izmēģinājumiem.

2. Puse, kas pieņem lēmumu saskaņā ar šī panta pirmo daļu, nodrošina tiesisko regulējumu tam, ka pieteikuma iesniedzējs ir atbildīgs par sniegtās informācijas pareizību.

3. Ikviena Puse var pieprasīt papildus informāciju no II pielikuma (b) punktā norādītās iestādes.

4. Lēmumu par tādu dzīvo modificēto organismu importu, ko paredzēts tieši izmantot uzturā, lopbarībai vai pārstrādei, Puse var pieņemt saskaņā ar tās nacionālo normatīvo tiesību aktu prasībām, kuri atbilst šī Protokola mērķim.

5. Ikviena Puse Bioloģiskās drošības starpniecības centram dara pieejamas visu to attiecīgās valsts normatīvo aktu un vadlīniju kopijas, kas attiecas uz tādu dzīvo modificēto organismu importu, kurus paredzēts tieši izmantot uzturā, lopbarībai vai pārstrādei.

6. Gadījumā, ja nav pieņemti šī panta ceturtajā daļā minētie nacionālie normatīvie tiesību akti, Puse, kas ir jaunattīstības vai pārejas posma ekonomikas valsts, īstenojot savu iekšzemes jurisdikciju, var ar Bioloģiskās drošības starpniecības centra palīdzību paziņot, ka tās lēmums, kas pieņemams pirms tāda dzīvā modificētā organisma pirmā importa, kuru paredzēts tieši izmantot uzturā, lopbarībai vai pārstrādei un par ko informācija ir sniegta atbilstoši šī panta pirmajai daļai, tiks pieņemts šādi:

(a) riska novērtēšana saskaņā ar šī Protokola III pielikumu; un

(b) lēmums tiks pieņemts iepriekš paredzamā laikā, kas nepārsniedz divsimt septiņdesmit dienas.

7. Fakts, ka Puse atbilstoši šī panta sestajai daļai nav paziņojusi par savu lēmumu, nenozīmē tās piekrišanu vai atteikumu tāda dzīvā modificētā organisma importam, ko paredzēts tieši izmantot uzturam, lopbarībai vai pārstrādei, ja vien šī Puse nav noteikusi citādāk.

8. Zinātniskās ticamības trūkums, ko izraisa nepietiekama attiecīga zinātniskā informācija un zināšanas par kāda dzīvā modificētā organisma potenciālās nevēlamās ietekmes pakāpi uz importa Puses bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilglaicīgu izmantošanu, ņemot vērā arī risku cilvēku veselībai, nekavē minēto Pusi nolūkā novērst vai samazināt šādu potenciālo nevēlamo ietekmi attiecīgos gadījumos pieņemt lēmumu par konkrētā dzīvā modificētā organisma importu, ko paredzēts tieši izmantot uzturā, lopbarībai vai pārstrādei.

9. Puse var norādīt savu nepieciešamību pēc finansiālas vai tehniskas palīdzības un potenciāla veidošanas saistībā ar dzīvajiem modificētajiem organismiem, ko paredzēts tieši izmantot uzturā, lopbarībai vai pārstrādei. Lai apmierinātu šīs vajadzības, Puses sadarbojas saskaņā ar šī Protokola 22. un 28.pantu noteikumiem.

12. pants

LĒMUMU PĀRSKATĪŠANA

1. Importa Puse ir tiesīga pārskatīt un grozīt lēmumu par ar nodomu veiktu pārrobežu pārvietošanu, pamatojoties uz jaunu zinātnisko informāciju par potenciālo nevēlamo ietekmi uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilglaicīgu izmantošanu, ņemot vērā arī risku cilvēku veselībai. Šādā gadījumā attiecīgā Puse trīsdesmit dienu laikā par savu lēmumu informē visus paziņojumu iesniedzējus, kas iepriekš paziņojuši par attiecīgajos lēmumos minēto dzīvo modificēto organismu pārvietošanu, kā arī Bioloģiskās drošības starpniecības centru, norādot šāda lēmuma pamatojumu.

2. Eksporta Puse un paziņojuma iesniedzējs katrs ir tiesīgs lūgt importa Pusi pārskatīt lēmumu, ko šī Puse pieņēmusi attiecībā uz to saskaņā ar 10.panta noteikumiem, ja eksporta Puse vai paziņojuma iesniedzējs uzskata, ka:

(a) apstākļos ir radušās tādas izmaiņas, kas var ietekmēt riska novērtēšanas iznākumu, uz kuru pamatojas attiecīgais lēmums; vai

(b) ir kļuvusi pieejama būtiska papildu zinātniskā vai tehniskā informācija.

3. Importa puse deviņdesmit dienu laikā rakstiski atbild uz šādu lūgumu un norāda sava lēmuma pamatojumu.

4. Importa Puse pēc saviem ieskatiem ir tiesīga prasīt, lai turpmākam importam tiktu veikta riska novērtēšana.

13. pants

VIENKĀRŠOTĀ PROCEDŪRA

1. Ja tiek veikti piemēroti pasākumi, lai saskaņā ar šo Protokolu nodrošinātu dzīvo modificēto organismu drošu ar nodomu veiktu pārrobežu pārvietošanu, importa Puse ir tiesīga Bioloģiskās drošības starpniecības centram iepriekš norādīt:

(a) gadījumus, kad ar nodomu veiktu pārrobežu pārvietošanu uz šo Pusi var veikt vienlaikus ar paziņošanu importa Pusei par šādu pārvietošanu; un

(b) dzīvo modificēto organismu importu, kas atbrīvots no iepriekšējas informēšanas procedūras.

Šīs daļas (a) punktā minētie paziņojumi var attiekties uz turpmākām līdzīgām pārvietošanām uz to pašu Pusi.

2. Informācija par ar nodomu veiktu pārrobežu pārvietošanu, kas sniedzama šī panta pirmās daļas (a) punktā minētajos paziņojumos, ir šī Protokola I pielikumā minētā informācija.

14. pants

DIVPUSĒJIE, REĢIONĀLIE

UN DAUDZPUSĒJIE

LĪGUMI UN PASĀKUMI

1. Puses var slēgt divpusējus, reģionālus un daudzpusējus līgumus un pasākumus dzīvo modificēto organismu ar nodomu veiktai pārrobežu pārvietošanai, ja šie nolīgumi un pasākumi atbilst šī Protokola mērķim un neveido zemāku aizsardzības līmeni par šajā Protokolā paredzēto.

2. Ar Bioloģiskās drošības starpniecības centra starpniecību Puses informē viena otru par šādu divpusēju, reģionālu un daudzpusēju līgumu noslēgšanu un pasākumu veikšanu, kas notikusi pirms vai pēc tam, kad stājies spēkā šis Protokols.

3. Šis Protokols neietekmē tādu ar nodomu veiktu pārrobežu pārvietošanu, kas notiek starp līgumu un pasākumu pusēm saskaņā ar to nosacījumiem.

4. Ikviena Puse ir tiesīga noteikt, ka uz noteiktu importu attiecas tās nacionālo normatīvo tiesību aktu noteikumi, un šādu savu lēmumu tā paziņo Bioloģiskās drošības starpniecības centram.

15. pants

RISKA NOVĒRTĒŠANA

1. Riska novērtēšanu, ko veic saskaņā ar šo Protokolu, īsteno zinātniski pamatoti saskaņā ar III pielikuma noteikumiem, un, ņemot vērā atzītas riska novērtēšanas metodes. Riska novērtēšana kā minimums pamatojas uz informāciju, ko sniedz saskaņā ar 8.pantu, kā arī uz citiem pieejamiem zinātniskajiem pierādījumiem, lai noteiktu un novērtētu dzīvo modificēto organismu iespējamo nevēlamo ietekmi uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilglaicīgu izmantošanu, ņemot vērā arī risku cilvēku veselībai.

2. Importa Puse nodrošina, ka riska novērtēšana tiek veikta, lai pieņemtu 10.pantā minētos lēmumus. Tā var prasīt, lai riska novērtēšanu veic eksportētājs.

3. Ja importa Puse pieprasa, riska novērtēšanas izmaksas sedz paziņojuma iesniedzējs.

16. pants

RISKA PĀRVALDĪBA

1. Ievērojot Konvencijas 8.panta (g) punktu, Puses izveido un nodrošina atbilstošus mehānismus, pasākumus un stratēģijas, lai regulētu, pārvaldītu un kontrolētu riskus, kas noteikti šā Protokola noteikumos par riska novērtēšanu un saistīti ar dzīvo modificēto organismu izmantošanu, apstrādi un pārrobežu pārvietošanu.

2. Uz riska novērtēšanu balstītus pasākumus veic tādā apjomā, lai importa Pusē novērstu dzīvo modificēto organismu nevēlamu ietekmi uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilglaicīgu izmantošanu, ņemot vērā arī risku cilvēku veselībai.

3. Ikviena Puse veic nepieciešamos pasākumus, lai novērstu dzīvo modificēto organismu bez nodoma veiktu pārrobežu pārvietošanu, tostarp tādus pasākumus, kas pieprasa riska novērtēšanu veikt pirms dzīvā modificētā organisma pirmās izplatīšanas.

4. Neietekmējot šī panta otrās daļas noteikumus, Puses cenšas nodrošināt, ka ikvienam dzīvajam modificētajam organismam — importētam vai iegūtam uz vietas — pirms tā tīšas izmantošanas uzsākšanas ir bijis ievērots attiecīgs novērošanas periods, kura ilgums atbilst šī organisma dzīves ciklam vai paaudzes dzīves laikam.

5. Puses sadarbojas, lai:

(a) noteiktu tos dzīvos modificētos organismus vai tādas šo organismu īpašas iezīmes, kurām varētu būt nevēlama ietekme uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilglaicīgu izmantošanu, ņemot vērā arī risku cilvēku veselībai; un

(b) veiktu atbilstošus pasākumus attiecībā uz rīcību ar šādiem dzīvajiem modificētajiem organismiem vai to īpašām iezīmēm.

17. pants

BEZ NODOMA VEIKTA PĀRROBEŽU PĀRVIETOŠANA UN ĀRKĀRTAS PASĀKUMI

1. Ikviena Puse veic atbilstošus pasākumus, lai brīdinātu valstis, kas ir cietušas vai var ciest, Bioloģiskās drošības starpniecības centru un, nepieciešamības gadījumā arī attiecīgas starptautiskās organizācijas, ja šai Pusei ir zināms par gadījumu tās jurisdikcijā, kā rezultātā notikusi vai var notikt tāda dzīvā modificētā organisma bez nodoma veikta pārrobežu pārvietošana, kam varētu būt būtiska nevēlama ietekme uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilglaicīgu izmantošanu šajās valstīs, ņemot vērā arī risku cilvēku veselībai. Paziņojums sniedzams, tiklīdz attiecīgajai Pusei šāda situācija kļūst zināma.

2. Ikviena Puse ne vēlāk kā dienā, kad šis Protokols stājas spēkā attiecībā uz konkrēto Pusi, Bioloģiskās drošības starpniecības centram dara pieejamas būtiskās ziņas par kontaktkoordinātēm, kur nododami šajā pantā paredzētie paziņojumi.

3. Visos paziņojumos, ko sniedz saskaņā ar šī panta pirmo daļu, ir jāiekļauj:

(a) būtiskā informācija par dzīvā modificētā organisma iespējamo daudzumu un atbilstošajām pazīmēm un / vai dzīvā modificētā organisma īpašajām iezīmēm;

(b) informācija par izplatīšanas apstākļiem un tās iespējamo datumu, kā arī par dzīvā modificētā organisma izmantojumu tā izcelsmes Pusē;

(c) jebkāda pieejamā informācija par iespējamo nevēlamo ietekmi uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilglaicīgu izmantošanu, ņemot vērā arī risku cilvēku veselībai, kā arī pieejamā informācija par iespējamiem riska pārvaldības pasākumiem;

(d) jebkāda cita būtiska informācija; un

(e) kontaktkoordinātes, kur var iegūt papildus informāciju.

4. Lai mazinātu jebkādu būtisku nevēlamo ietekmi uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilglaicīgu izmantošanu, ņemot vērā arī risku cilvēku veselībai, ikviena Puse, kuras jurisdikcijā notiek kāda dzīvā modificētā organisma izplatīšana saskaņā ar šī panta pirmo daļu, nekavējoties konsultējas ar valstīm, kas ir cietušas vai var ciest, lai ļautu tām apzināt atbilstošus atbildes pasākumus un uzsākt nepieciešamās darbības, tostarp ārkārtas pasākumus.

18. pants

APSTRĀDE, TRANSPORTĒŠANA, IEPAKOŠANA UN IDENTIFIKĀCIJA

1. Lai novērstu nevēlamo ietekmi uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilglaicīgu izmantošanu, ņemot vērā arī risku cilvēku veselībai, ikviena Puse veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka dzīvie modificētie organismi, uz kuriem saskaņā ar šo Protokolu attiecas ar nodomu veikta pārrobežu pārvietošana, tiktu apstrādāti, iepakoti un transportēti saskaņā ar drošības nosacījumiem, ņemot vērā attiecīgos starptautiskos noteikumus un standartus.

2. Ikviena Puse veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka dokumentācijā, kas pievienota:

(a) dzīvajiem modificētajiem organismiem, ko paredzēts tieši izmantot uzturā, lopbarībai vai pārstrādei, ir skaidri norādīts, ka tie “var saturēt” dzīvos modificētos organismus un ka tie nav paredzēti ar nodomu veiktai ieviešanai vidē, kā arī kontaktkoordinātes, kur var iegūt papildus informāciju. Pušu konference, kas pilda šī Protokola Pušu sanāksmes funkcijas, ne vēlāk kā divus gadus pēc Protokola stāšanās spēkā šādam mērķim apstiprina detalizētas prasības, tostarp dzīvo modificēto organismu identitātes un jebkādas oriģinālas identifikācijas specifikāciju;

(b) dzīvajiem modificētajiem organismiem, kas paredzēti ierobežotai izmantošanai, ir skaidri norādīts, ka tie ir dzīvie modificētie organismi, kā arī skaidri norādītas prasības, kas attiecas uz to drošu apstrādi, glabāšanu, transportēšanu un izmantošanu, kontaktkoordinātes, kur var iegūt papildus informāciju, tostarp tās personas vārds un uzvārds/ institūcijas nosaukums un adrese, kam dzīvie modificētie organismi tiek piegādāti; un

(c) dzīvajiem modificētajiem organismiem, kas paredzēti ar nodomu veiktai ieviešanai importa Puses vidē, un jebkādiem citiem dzīvajiem modificētajiem organismiem, uz ko attiecas šis Protokols, ir skaidri norādīts, ka tie ir dzīvie modificētie organismi, norādīti to identifikācijas dati un būtiskās iezīmes un / vai raksturojums, kā arī visas prasības, kas attiecas uz to drošu apstrādi, glabāšanu, transportēšanu un izmantošanu, kontaktkoordinātes, kur var iegūt papildus informāciju, un attiecīgos gadījumos importētāja un eksportētāja nosaukums un adrese; dokumentācija satur arī paziņojumu, ka pārvietošana atbilst šā Protokola prasībām, kuras piemērojamas eksportētājam.

3. Pušu konference, kas pilda šā Protokola Pušu sanāksmes funkcijas, konsultējoties ar citām būtiskām starptautiskajām organizācijām, izskata nepieciešamību izstrādāt identifikācijas, apstrādes, iepakošanas un transportēšanas standartus, kā arī šādu standartu izstrādes iezīmes.

19. pants

VALSTU KOMPETENTĀS IESTĀDES UN VALSTU KOORDINĀCIJAS CENTRI

1. Katra Puse pilnvaro vienu valsts koordinācijas centru, kas tās vārdā sadarbojas ar Sekretariātu. Katra Puse norāda arī vienu vai vairākas attiecīgās valsts kompetentas iestādes, kas atbild par šajā Protokolā paredzēto administratīvo funkciju īstenošanu un kuras, īstenojot minētās funkcijas, ir tiesīgas rīkoties attiecīgās valsts vārdā. Puse var norādīt vienu institūciju, kas pildītu gan koordinācijas centra, gan attiecīgās valsts kompetentās iestādes funkcijas.

2. Katra Puse ne vēlāk kā dienā, kad šis Protokols stājas spēkā attiecībā uz šo Pusi, paziņo Sekretariātam koordinācijas centra un attiecīgās valsts kompetentās iestādes vai iestāžu nosaukumu un adresi. Ja kāda Puse norāda vairāk kā vienu attiecīgās valsts kompetento iestādi, tā kopā ar paziņojumu par to nosaukumiem un adresēm nodod visu informāciju, kas saistīta ar šo iestāžu atbildības sfērām. Ja iespējams, šāda informācija kā minimums nosaka, kura kompetentā iestāde ir atbildīga par katru no dzīvo modificēto organismu veidiem. Katra Puse nekavējoties informē Sekretariātu par jebkādām izmaiņām attiecībā uz valsts koordinācijas centru vai arī attiecīgās valsts kompetentās iestādes vai iestāžu nosaukumu un adresi vai atbildības sfēru.

3. Sekretariāts nekavējoties informē Puses par paziņojumiem, ko tas saņem atbilstoši šī panta otrajai daļai, kā arī dara šādu informāciju publiski pieejamu ar Bioloģiskās drošības starpniecības centra palīdzību.

20. pants

INFORMĀCIJAS APMAIŅA UN

Bioloģiskās drošības starpniecības centrs

1. Ar šo Protokolu tiek izveidots Bioloģiskās drošības starpniecības centrs, kas ir daļa no Konvencijas 18.panta trešajā daļā paredzētā starpniecības mehānisma un kura uzdevums ir:

(a) atvieglot zinātniskās, tehniskās, apkārtējās vides un juridiskās informācijas un pieredzes apmaiņu, kas saistīta ar dzīvajiem modificētajiem organismiem; un

(b) palīdzēt Pusēm īstenot Protokolu, ņemot vērā Pušu — jaunattīstības valstu — īpašās vajadzības, jo īpaši to Pušu, kas ir vismazāk attīstītas, un mazo salu valstu vajadzības, kā arī valstu ar pārejas posma ekonomiku un valstu, kas ir izcelsmes un ģenētiskās daudzveidības centri, īpašās vajadzības.

2. Bioloģiskās drošības starpniecības centrs ir līdzeklis, ar kura palīdzību tiek dota pieeja informācijai šī panta pirmajā daļā paredzētajiem mērķiem. Centrs nodrošina pieeju informācijai, ko Puses darījušas pieejamu un kas ir būtiska Protokola īstenošanai.

Centrs pēc iespējas nodrošina pieeju arī citiem starptautiskajiem informācijas apmaiņas mehānismiem bioloģiskās drošības jomā.

3. Neietekmējot konfidenciālās informācijas aizsardzības noteikumus, katra Puse Bioloģiskās drošības starpniecības centram dara pieejamu informāciju, ko saskaņā ar šo Protokolu nepieciešams darīt pieejamu Bioloģiskās drošības starpniecības centram, kā arī:

(a) visus spēkā esošos normatīvos tiesību aktus un vadlīnijas, kas attiecas uz Protokola īstenošanu, kā arī informāciju, kas Pusēm jāsniedz saskaņā ar iepriekšējas informēšanas procedūru;

(b) visus divpusējos, reģionālos un daudzpusējos līgumus un pasākumus regulējošos dokumentus;

(c) riska novērtēšanas apkopojumus vai tādus pārskatus par dzīvo modificēto organismu ietekmi uz vidi, ko veido atbilstoši attiecīgās Puses normatīvo tiesību aktu prasībām un ko īsteno saskaņā ar 15.pantu, tostarp — noteiktos gadījumos — informāciju, kas saistīta ar pārveidotu dzīvo organismu produktiem, proti, pārveidotu dzīvo organismu izcelsmes pārstrādes produktiem, kuros ir modernās biotehnoloģijas izmantošanas rezultātā iegūtas nosakāma daudzuma jaunas reproducējamas ģenētiskā materiāla kombinācijas;

(d) attiecīgās Puses galīgos lēmumus par dzīvo modificēto organismu importu vai atbrīvošanu; un

(e) atbilstoši 33.pantam iesniegtos ziņojumus, tostarp ziņojumus, kas attiecas uz iepriekšējas informēšanas procedūras īstenošanu.

4. Jautājumus, kas saistīti ar Bioloģiskās drošības starpniecības centra darbības nosacījumiem, tostarp ziņojumiem par tā darbību, savā pirmajā sēdē un turpmāk izskata un lemj Pušu konference, kas pilda šā Protokola Pušu sanāksmes funkcijas.

21. pants

KONFIDENCIĀLA INFORMĀCIJA

1. Importa Puse atļauj paziņojuma iesniedzējam norādīt, kura informācija, kas iesniegta atbilstoši šajā Protokolā paredzētajām procedūrām vai ko prasa importa Puse, īstenojot šajā Protokolā paredzēto iepriekšējas informēšanas procedūru, ir uzskatāma par konfidenciālu. Šādos gadījumos paziņojuma iesniedzējs pēc attiecīga importa Puses pieprasījuma iesniedz pamatojumu.

2. Ja importa Puse uzskata, ka informācija, ko paziņojuma iesniedzējs norādījis kā konfidenciālu, neatbilst šādai kvalifikācijai, tā apspriežas ar paziņojuma iesniedzēju, un pirms informācijas izpaušanas informē paziņojuma iesniedzēju par savu lēmumu, pēc attiecīga lūguma sniedzot pamatojumu, kā arī dod iespēju apspriesties un pārskatīt lēmumu.

3. Puses aizsargā atbilstoši šim Protokolam saņemto konfidenciālo informāciju, tostarp jebkādu konfidenciālo informāciju, kas saņemta saskaņā ar šajā Protokolā paredzēto iepriekšējas informēšanas procedūru. Ikviena Puse nodrošina procedūras šādas informācijas aizsardzībai un aizsargā šādas informācijas konfidencialitāti vismaz tikpat droši, kā tā aizsargā konfidenciālo informāciju, kura saistīta ar attiecīgajā Pusē iegūtajiem dzīvajiem modificētajiem organismiem.

4. Importa Puse neizmanto šādu informāciju komerciāliem mērķiem, izņemot gadījumus, kad paziņojuma iesniedzējs tam rakstiski piekritis.

5. Ja paziņojums iesniedzējs atsauc vai ir atsaucis savu paziņojumu, importa Puse respektē komerciālās un rūpnieciskās informācijas konfidencialitāti, tostarp pētniecības un izstrādes informācijas konfidencialitāti, kā arī tās informācijas konfidencialitāti, par kuru attiecīgajai Pusei un paziņojuma iesniedzējam pastāv domstarpības.

6. Neietekmējot šī panta piektās daļas noteikumus, par konfidenciālu neuzskata šādu informāciju:

(a) paziņojuma iesniedzēja vārdu un uzvārdu vai nosaukumu un adresi;

(b) dzīvā modificētā organisma vai organismu aprakstu;

(c) riska novērtēšanas kopsavilkumu par ietekmi uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilglaicīgu izmantošanu, ņemot vērā arī risku cilvēku veselībai; un

(d) jebkādas metodes un plānus, kas attiecas uz reakciju ārkārtas gadījumos.

22. pants

POTENCIĀLA VEIDOŠANA

1. Puses sadarbojas, tostarp izmantojot esošās vispasaules, reģionālās, subreģionālās un attiecīgo valstu institūcijas un organizācijas un — attiecīgos gadījumos — veicinot privātā sektora iesaistīšanu, lai Pusēs, kas ir jaunattīstības valstis, jo īpaši tajās, kuras ir vismazāk attīstītas, mazo salu valstīs, kā arī Pusēs, kas ir pārejas posma ekonomikas valstis, attīstītu un / vai stiprinātu cilvēku resursus un institucionālo potenciālu bioloģiskās drošības jomā, tostarp biotehnoloģiju tādā apjomā, kas vajadzīgs bioloģiskās drošības nolūkā, lai efektīvi īstenotu šo Protokolu.

2. Īstenojot šī panta pirmo daļu, attiecībā uz sadarbību bioloģiskās drošības potenciāla veidošanai atbilstoši attiecīgajiem Konvencijas noteikumiem ir pilnībā jāņem vērā to Pušu, kas ir jaunattīstības valstis, jo īpaši to, kuras ir vismazāk attīstītas, un mazo salu valstu nepieciešamība pēc finanšu resursiem un pieejas tehnoloģijām un zinātības (know-how), kā arī to nodošanai šīm valstīm. Ņemot vērā Pušu atšķirīgās situācijas, iespējas un prasības, sadarbības potenciāla veidošanas joma ietver arī zinātnisko un tehnisko apmācību attiecībā uz biotehnoloģijas pareizu un drošu pārvaldību attiecībā uz riska novērtēšanu un riska pārvaldīšanu bioloģiskās drošības nolūkā, kā arī tehnoloģiskā un institucionālā potenciāla palielināšanu bioloģiskās drošības jomā. Veidojot potenciālu bioloģiskās drošības jomā, ir pilnībā jāņem vērā arī vajadzības, kādas ir Pusēm, kas ir valstis ar pārejas posma ekonomiku.

23. pants

SABIEDRĪBAS INFORMĒŠANA

UN DALĪBA

1. Puses:

(a) attīsta un sekmē sabiedrības informētību, izglītošanu un dalību dzīvo modificēto organismu drošā pārvietošanā, apstrādē un izmantošanā saistībā ar bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilglaicīgu izmantošanu, ņemot vērā arī risku cilvēku veselībai. To darot, Puses sadarbojas ar citām valstīm un starptautiskām organizācijām;

(b) cenšas nodrošināt, lai sabiedrības informēšana un izglītošana aptvertu jautājumus, saistītus ar pieeju informācijai par dzīvajiem modificētajiem organismiem, kas identificēti atbilstoši šim Protokolam un var tikt importēti.

2. Puses, ievērojot savu attiecīgo normatīvo tiesību aktu prasības, apspriežas ar sabiedrību, pieņemot lēmumus par dzīvajiem modificētajiem organismiem, un šādus lēmumus dara pieejamus sabiedrībai, respektējot konfidenciālo informāciju atbilstoši šī Protokola 21.pantam.

3. Puses cenšas informēt sabiedrību par tās iespējām piekļūt Bioloģiskās drošības starpniecības centram.

24. pants

VALSTIS, KAS NAV

PROTOKOLA PUSES

1. Dzīvo modificēto organismu pārobežu pārvietošanai starp Pusēm un valstīm, kas nav šī Protokola Puses, jāatbilst šā Protokola mērķim. Par šādu pārrobežu pārvietošanu Puses ar valstīm, kas nav šī Protokola Puses, var slēgt divpusējus, reģionālus un daudzpusējus līgumus un vienošanās.

2. Puses sekmē valstu, kas nav Protokola Puses, pievienošanos šim Protokolam, kā arī sniedz Bioloģiskās drošības starpniecības centram informāciju par dzīvajiem modificētajiem organismiem, kas attiecīgās Puses jurisdikcijā ir izplatīti, vai pārvietoti uz to vai no tās.

25. pants

NELIKUMĪGAS PĀRROBEŽU PĀRVIETOŠANAS

1. Katra Puse pieņem attiecīgus iekšzemes pasākumus, kuru mērķis ir novērst dzīvo modificēto organismu pārrobežu pārvietošanu un — attiecīgos gadījumos — sodīt, ja šāda pārvietošana tiek veikta pretrunā ar attiecīgās Puses iekšzemes pasākumiem, ar kuriem tiek īstenots šis Protokols. Šāda pārvietošana uzskatāma par nelikumīgu pārrobežu pārvietošanu.

2. Ja notiek nelikumīga pārrobežu pārvietošana, Puse, kuru šāda pārvietošana ietekmējusi, var prasīt, lai izcelsmes Puse par saviem līdzekļiem konkrēto dzīvo modificēto organismu padara nekaitīgu, to attiecīgi vai nu atgriežot izcelsmes Pusē vai iznīcinot.

3. Puses Bioloģiskās drošības starpniecības centram dara pieejamu informāciju par visiem nelikumīgas pārrobežu pārvietošanas gadījumiem, kuri attiecas uz konkrēto Pusi.

26. pants

SOCIĀLI EKONOMISKIE APSVĒRUMI

1. Atbilstoši šim Protokolam vai iekšzemes pasākumiem, ar kuriem īsteno šo Protokolu, Puses, pieņemot lēmumu par importu, var ņemt vērā sociāli ekonomiskos apsvērumus, kas izriet no dzīvo modificēto organismu nevēlamās ietekmes uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilglaicīgu izmantošanu, jo īpaši saistībā ar bioloģiskās daudzveidības vērtību pamatiedzīvotājiem un vietējām kopienām. Pusēm jāievēro savas starptautiskās saistības.

2. Puses tiek aicinātas sadarboties pētniecības un informācijas apmaiņas jomā attiecībā uz jautājumiem par jebkādu sociāli ekonomisku ietekmi, kāda varētu būt dzīvajiem modificētajiem organismiem, jo īpaši attiecībā uz pamatiedzīvotājiem un vietējām kopienām.

27. pants

ATBILDĪBA UN ATLĪDZINĀŠANA

Savā pirmajā sēdē Pušu konference, kas pilda šī Protokola Pušu sanāksmes funkcijas, analizējot un pienācīgi ņemot vērā aktuālos procesus starptautiskajās tiesībās šajā sfērā, apstiprina procesu, kas saistīts ar starptautisku noteikumu un procedūru izstrādi par atbildību un kaitējuma atlīdzināšanu, kurus radījusi dzīvo modificēto organismu pārrobežu pārvietošana. Puses cenšas šo procesu pabeigt četros gados.

28. pants

FINANSĒŠANAS MEHĀNISMS UN FINANŠU RESURSI

1. Lemjot par finanšu resursiem šā Protokola īstenošanai, Puses ņem vērā Konvencijas 20.panta noteikumus.

2. Finansēšanas mehānisms, kas noteikts Konvencijas 21.pantā, ir arī šī Protokola finansēšanas mehānisms, izmantojot institucionālo struktūru, kam uzdota minētā mehānisma pārvaldība.

3. Attiecībā uz potenciāla veidošanu saskaņā ar šī Protokola 22.pantu, Pušu konference, kas pilda šā Protokola Pušu sanāksmes funkcijas, izstrādājot vadlīnijas saistībā ar šī panta otrajā daļā minēto finansēšanas mehānismu, ņem vērā to Pušu nepieciešamību pēc finanšu resursiem, kas ir jaunattīstības valstis, un jo īpaši to, kuras ir vismazāk attīstītas, un mazo salu valstu nepieciešamību.

4. Kontekstā ar šī panta pirmajā daļā izklāstīto Puses ņem vērā arī to, kādas vajadzības saistībā ar centieniem apzināt potenciāla veidošanas prasības šā Protokola īstenošanai ir Pusēm, kas ir jaunattīstības valstis, jo īpaši tām, kuras ir vismazāk attīstītas, un mazo salu valstīm, kā arī Pusēm, kas ir pārejas posma ekonomikas valstis.

5. Vadlīnijas, kas attiecībā uz Konvencijas finansēšanas mehānismu ir ietvertas attiecīgos Pušu konferences lēmumos, tostarp tās vadlīnijas, par ko vienošanās panākta pirms šā Protokola pieņemšanas, mutatis mutandis attiecas uz šā panta noteikumiem.

6. Izmantojot divpusējus, reģionālus un daudzpusējus līdzekļus, Puses, kas ir attīstītas valstis, var sniegt, un Puses, kas ir jaunattīstības valstis, un Puses ar pārejas posma ekonomiku var izmantot finansiālos un tehnoloģiskos resursus, lai īstenotu šā Protokola noteikumus.

29. pants

PUŠU KONFERENCE, KAS PILDA ŠĀ PROTOKOLA

PUŠU SANĀKSMES FUNKCIJAS

1. Pušu konference pilda šā Protokola Pušu sanāksmes funkcijas.

2. Konvencijas Puses, kas nav šā Protokola Puses, var ar novērotāju tiesībām piedalīties visās Pušu konferences, kas pilda šā Protokola Pušu sanāksmes funkcijas, sēdēs. Gadījumos, kad Pušu konference pilda šā Protokola Pušu sanāksmes funkcijas, šajā Protokolā paredzētos lēmumus pieņem vienīgi šā Protokola Puses.

3. Gadījumos, kad Pušu konference pilda šā Protokola Pušu sanāksmes funkcijas, katru Pušu konferences biroja locekli, kas pārstāv kādu Konvencijas Pusi, kas nav šā Protokola Puse, aizstāj ar locekli, ko ievēl no šā Protokola Pušu vidus.

4. Pušu konference, kas pilda šā Protokola Pušu sanāksmes funkcijas, regulāri uzrauga šā Protokola īstenošanu un atbilstoši savai kompetencei pieņem lēmumus, kas nepieciešami, lai veicinātu tā efektīvu īstenošanu. Tā veic Protokolā noteiktās funkcijas un:

(a) sniedz ieteikumus par jebkādiem jautājumiem, kas nepieciešami šā Protokola īstenošanai;

(b) izveido tādas apakšstruktūras, ko uzskata par vajadzīgām šā Protokola īstenošanai;

(c) nepieciešamības gadījumā lūdz un izmanto kompetentu starptautisko, starpvalstu un nevalstisko organizāciju pakalpojumus un sadarbību, kā arī to sniegto informāciju;

(d) nosaka tās informācijas formu un nodošanas intervālus, kuru iesniedz saskaņā ar šā Protokola 33.pantu, un izskata šādu informāciju, kā arī apakšstruktūru iesniegtos ziņojumus;

(e) izskata un atbilstoši prasībām pieņem šā Protokola grozījumus un tā pielikumus, kā arī jebkādus papildu pielikumus pie šā Protokola, ko uzskata par nepieciešamiem šā Protokola īstenošanai; un

(f) pilda citas funkcijas, kas varētu būt nepieciešamas šā Protokola īstenošanai.

5. Pušu konferences reglamentu un Konvencijas finanšu noteikumus mutatis mutandis piemēro attiecībā uz šo Protokolu, ja vien Pušu konference, kas pilda šā Protokola Pušu sanāksmes funkcijas vienojoties nelemj savādāk.

6. Pušu konferences, kas pilda šā Protokola Pušu sanāksmes funkcijas, pirmo sēdi sasauc Sekretariāts vienlaikus ar Pušu konferenci, ko plāno pēc šā Protokola spēkā stāšanās dienas. Turpmākās parastās Pušu konferences, kas pilda šā Protokola Pušu sanāksmes funkcijas, sēdes notur vienlaikus ar Pušu konferences parastajās sēdēm, ja vien Pušu konference, kas pilda šā Protokola Pušu sanāksmes funkcijas, nelemj savādāk.

7. Pušu konferences, kas pilda šā Protokola Pušu sanāksmes funkcijas, ārkārtas sēdes notur tādā laikā, ko uzskata par nepieciešamu Pušu konference, kas pilda šā Protokola Pušu sanāksmes funkcijas, vai arī pēc jebkuras Puses rakstiska lūguma ar nosacījumu, ka sešos mēnešos pēc tam, kad Sekretariāts Pusēm paziņojis par šādu lūgumu, to ir atbalstījusi vismaz viena trešdaļa Pušu.

8. Apvienoto Nāciju Organizācija, tās specializētās aģentūras un Starptautiskā atomenerģijas aģentūra, kā arī ikviena valsts, kas ir minēto organizāciju locekle vai novērotāja un nav Konvencijas puse, var ar novērotāja tiesībām piedalīties Pušu konferences, kas pilda šā Protokola Pušu sanāksmes funkcijas, sēdēs. Ikvienai organizācijai vai aģentūrai — valsts līmeņa vai starptautiskai, valstiskai vai nevalstiskai — kas ir kompetenta jautājumos, uz ko attiecas šis Protokols un kas ir informējusi Sekretariātu par savu vēlmi kā novērotājam piedalīties kādā Pušu konferences, kas pilda šā Protokola Pušu sanāksmes funkcijas, sēdē, var to atļaut, ja vien pret to neiebilst vismaz viena trešdaļa Pušu. Izņemot gadījumus, kad šis pants paredz ko citu, uz novērotāju dalības atļaušanu un dalību attiecas reglaments, kā tas noteikts šī panta piektajā daļā.

30. pants

APAKŠSTRUKTŪRAS

1. Atbilstoši Pušu konferences, kas pilda šā Protokola Pušu sanāksmes funkcijas, lēmumam visas apakšstruktūras, kas izveidotas, pamatojoties uz Konvenciju vai saskaņā ar to, — var pildīt arī šā Protokola apakšstruktūras funkcijas, un šādā gadījumā Pušu sanāksme nosaka funkcijas, ko pilda attiecīgā struktūra.

2. Konvencijas Puses, kas nav šā Protokola Puses, var ar novērotāja tiesībām piedalīties šādu apakšstruktūru sēdēs. Ja kāda Konvencijas apakšstruktūra pilda arī šā Protokola apakšstruktūras funkcijas, lēmumus attiecībā uz Protokolu pieņem vienīgi Protokola Puses.

3. Gadījumos, kad kāda Konvencijas apakšstruktūra pilda tās funkcijas attiecībā uz lietām, kas saistītas ar Protokolu, katru šīs apakšstruktūras biroja locekli, kas pārstāv kādu Konvencijas Pusi, kura nav šā Protokola Puse, aizstāj ar locekli, ko ievēl no šā Protokola Pušu vidus.

31.pants

SEKRETARIĀTS

1. Sekretariāts, kas izveidots saskaņā ar Konvencijas 24.pantu, pilda arī šā Protokola Sekretariāta funkcijas.

2. Konvencijas 24. panta pirmā daļa par Sekretariāta funkcijām mutatis mutandis attiecas arī uz šo Protokolu.

3. Izmaksas, kas saistītas ar Sekretariāta pakalpojumiem attiecībā uz šo Protokolu, sedz Protokola Puses, ciktāl šādas izmaksas ir nošķiramas no citām izmaksām. Pušu konference, kas pilda šā Protokola Pušu sanāksmes funkcijas, savā pirmajā sēdē lemj par šim nolūkam nepieciešamajiem budžeta pasākumiem.

32. pants

SAISTĪBA AR KONVENCIJU

Ja vien šis Protokols neparedz ko citu, uz šo protokolu attiecas Konvencijas noteikumi par tās protokoliem.

33. pants

UZRAUDZĪBA UN ZIŅOJUMI

Katra Puse uzrauga tai šajā Protokolā paredzēto saistību izpildi un ar intervāliem, ko nosaka Pušu konference, kas pilda šā Protokola Pušu sanāksmes funkcijas, ziņo Pušu konferencei, kas pilda šā Protokola Pušu sanāksmes funkcijas, par pasākumiem, kas veikti šā Protokola īstenošanai.

34. pants

ATBILSTĪBA

Pušu konference, kas pilda šā Protokola Pušu sanāksmes funkcijas, savā pirmajā sēdē izskata un apstiprina sadarbības procedūras un institucionālos mehānismus, lai veicinātu atbilstību šā Protokola noteikumiem un neatbilstības gadījumu izskatīšanu. Šīs procedūras un mehānismi ietver noteikumus par konsultāciju vai palīdzības piedāvāšanu. Tie ir nošķirti no strīdu izšķiršanas procedūrām un mehānismiem, kas izveidoti saskaņā ar Konvencijas 27.pantu, un neietekmē minētos mehānismus.

35. pants

NOVĒRTĒŠANA UN PĀRSKATĪŠANA

Pušu konference, kas pilda šā Protokola Pušu sanāksmes funkcijas, piecus gadus pēc šā Protokola stāšanās spēkā un turpmāk vismaz reizi ik pa pieciem gadiem veic šā Protokola efektivitātes novērtēšanu, tostarp tā procedūru un pielikumu novērtēšanu.

36. pants

PARAKSTĪŠANA

Valstis un reģionālās ekonomikas integrācijas organizācijas šo Protokolu var parakstīt Apvienoto Nāciju Organizācijas birojā Nairobi no 2000.gada 15.līdz 26.maijam un Apvienoto Nāciju Organizācijas galvenajā mītnē Ņujorkā no 2000.gada 5.jūnija līdz 2001.gada 4.jūnijam.

37. pants

STĀŠANĀS SPĒKĀ

1. Šis Protokols stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc dienas, kad ir deponēts piecdesmitais valstu vai reģionālo ekonomikas integrācijas organizāciju, kas ir Konvencijas Puses, ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokuments.

2. Attiecībā uz valsti vai reģionālo ekonomikas integrācijas organizāciju, kas pēc šā Protokola stāšanās spēkā atbilstoši šī panta pirmajai daļai ratificējusi, pieņēmusi, apstiprinājusi šo Protokolu vai pievienojusies tam, šis Protokols stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc dienas, kad šī valsts vai reģionālā ekonomikas integrācijas organizācija deponējusi savu ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu, vai arī dienā, kad attiecībā uz šo valsti vai reģionālo ekonomikas integrācijas organizāciju stājas spēkā Konvencija, atkarībā no tā, kurš termiņš iestājas vēlāk.

3. Šā panta pirmās un otrās daļas izpratnē dokumenti, ko deponē kāda reģionāla ekonomikas integrācijas organizācija, nav uzskatāmi par dokumentiem, kas papildina šās organizācijas dalībvalstu iesniegtos dokumentus.

38. pants

ATRUNAS

Attiecībā uz šo Protokolu atrunas netiek pieļautas.

39. pants

DENONSĒŠANA

1. Divus gadus pēc tam, kad šis Protokols stājies spēkā attiecībā uz kādu Pusi, šī Puse jebkurā laikā var denonsēt Protokolu, par to rakstiski paziņojot depozitārijam.

2. Šāda denonsēšana stājas spēkā, kad no tās saņemšanas depozitārijā ir pagājis viens gads, vai arī vēlāk datumā, kas norādīts paziņojumā par denonsēšanu.

40. pants

AUTENTISKI TEKSTI

Šā Protokola oriģināli, no kuriem autentiski ir teksti arābu, ķīniešu, angļu, franču, krievu un spāņu valodā, tiek deponēti Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram.

TO APLIECINOT, tam attiecīgi pilnvarotie ir parakstījuši šo Protokolu.

Monreālā, divi tūkstošā gada divdesmit devītajā janvārī.

I pielikums

INFORMĀCIJA, KAS NEPIECIEŠAMA 8., 10. UN 13. PANTĀ

PAREDZĒTAJOS PAZIŅOJUMOS

(a) Eksportētāja vārds un uzvārds vai nosaukums un kontaktkoordinātes.

(b) Importētāja vārds un uzvārds vai nosaukums un kontaktkoordinātes.

(c) Dzīvā modificētā organisma nosaukums un identifikācijas dati, kā arī attiecīgā dzīvā modificētā organisma bioloģiskās drošības līmeņa iekšzemes klasifikācija eksporta valstī, ja tāda pastāv.

(d) Pārrobežu pārvietošanas paredzētais datums vai datumi, ja tie ir zināmi.

(e) Saņēmējorganisma vai vecāku organismu taksonomiskā piederība, vispārpieņemtais nosaukums, ievākšanas vai iegādes vieta, kā arī iezīmes, kas attiecas uz bioloģisko drošību.

(f) Saņēmējorganisma un / vai vecāku organismu izcelsmes centri un ģenētiskās daudzveidības centri, ja ir zināmi, un to biotopu apraksts, kur organismi var izdzīvot vai izplatīties.

(g) Donororganisma vai organismu taksonomiskā piederība , vispārpieņemtais nosaukums, ievākšanas vai iegādes vieta, kā arī iezīmes, kas attiecas uz bioloģisko drošību.

(h) Nukleīnskābes vai ieviestās modifikācijas apraksts, izmantotā metode un rezultātā iegūtās dzīvā modificētā organisma pazīmes.

(i) Dzīvā modificētā organisma vai tā produktu paredzētais izmantojums, proti, dzīvo modificēto organismu izcelsmes pārstrādes produkti, kuros nosakāmā daudzumā ir modernās biotehnoloģijas izmantošanas rezultātā iegūtas jaunas reproducējamas ģenētiskā materiāla kombinācijas.

(j) Pārvietojamā dzīvā modificētā organisma daudzums vai apjoms .

(k) Iepriekšējais un pastāvošais riska novērtēšanas ziņojums atbilstošs III pielikumam.

(l) Ieteiktās metodes drošai apstrādei, glabāšanai, transportēšanai un izmantošanai, tostarp procedūras iesaiņošanai, marķēšanai, dokumentēšanai un reaģēšanai neparedzētos gadījumos, kuros tas ir lietderīgi.

(m) Dzīvā modificētā organisma reglamentācijas statuss eksporta valstī (piemēram, vai eksporta valstī tas ir aizliegts, vai pastāv citi ierobežojumi, vai arī tas ir apstiprināts vispārējai izplatīšanai) un — ja dzīvais modificētais organisms ir aizliegts eksporta valstī — šāda aizlieguma iemesli.

(n) Eksportētāja pārējo paziņojumu iznākums un mērķis citās valstīs par pārvietojamo dzīvo modificēto organismu.

(o) Deklarāciju, ka augstāk minētā informācija atbilst īstenībai.

II pielikums

INFORMĀCIJA, KO ATBILSTOŠI PROTOKOLA 11.PANTAM

NEPIECIEŠAMS SNIEGT PAR DZĪVAJIEM MODIFICĒTAJIEM ORGANISMIEM, KURUS PAREDZĒTS TIEŠI IZMANTOT UZTURAM VAI LOPBARĪBAI,

VAI PĀRSTRĀDEI

(a) Vārds un uzvārds vai nosaukums un kontaktkoordinātes personai, kas lūdz pieņemt lēmumu par iekšzemes izmantošanu.

(b) Nosaukums un kontaktkoordinātes iestādei, kas ir atbildīga par lēmuma pieņemšanu.

(c) Dzīvā modificētā organisma nosaukums un identifikācijas dati.

(d) Gēnu modifikācijas apraksts, izmantotā metode un rezultātā iegūtās dzīvā modificētā organisma pazīmes..

(e) Jebkādi unikāli dzīvā modificētā organisma identifikācijas dati.

(f) Saņēmējorganisma vai vecāku organismu taksonomiskā piederība, vispārpieņemtais nosaukums, ievākšanas vai iegādes vieta, kā arī iezīmes, kas attiecas uz bioloģisko drošību.

(g) Saņēmējorganisma un / vai vecāku organismu izcelsmes centri un ģenētiskās daudzveidības centri, ja ir zināmi, un to biotopu apraksts, kur organismi var izdzīvot vai izplatīties.

(h) Donororganisma vai organismu taksonomiskā piederība, vispārpieņemtais nosaukums, ievākšanas vai iegādes vieta, kā arī iezīmes, kas attiecas uz bioloģisko drošību.

(i) Dzīvā modificētā organisma atļautie pielietojuma viedi.

(j) Pastāvošais riska novērtēšanas ziņojums atbilstošs III pielikumam.

(k) Ieteiktās metodes drošai apstrādei, glabāšanai, transportēšanai un izmantošanai, tostarp procedūras iesaiņošanai, marķēšanai, dokumentēšanai un reaģēšanai neparedzētos gadījumos, kuros tas ir lietderīgi.

III pielikums

RISKA NOVĒRTĒŠANA

Mērķis

1. Atbilstīgi šim Protokolam riska novērtēšanas mērķis ir noteikt un novērtēt dzīvā modificētā organisma iespējamo nevēlamo ietekmi uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilglaicīgu izmantošanu vidē, kurā tas varētu tikt izlatīts, ņemot vērā arī risku cilvēku veselībai.

Riska novērtēšanas izmantojums

2. Riska novērtēšanu, inter alia, izmanto kompetentās iestādes, lai pieņemtu pamatotus lēmumus par dzīvajiem modificētajiem organismiem.

Vispārējie principi

3. Riska novērtēšana jāveic zinātniski pamatoti un caurskatāmi, un tajā var ņemt vērā attiecīgu starptautisku organizāciju ekspertu ieteikumus un šo organizāciju izstrādātās vadlīnijas.

4. Zinātniskās informācijas vai zinātniskas vienprātības trūkumu nevajadzētu katrā ziņā interpretēt kā norādi uz konkrētu riska līmeni, uz riska neesamību vai uz pieņemamu risku.

5. Riskus, kas saistīti ar pārveidotiem dzīvajiem organismiem vai to produktiem, proti, dzīvo modificēto organismu izcelsmes pārstrādes produktiem, kuros ir modernās biotehnoloģijas izmantošanas rezultātā iegūtas nosakāma daudzuma jaunas reproducējamas ģenētiskā materiāla kombinācijas , vajadzētu ņemt vērā kontekstā ar risku, ko rada nepārveidoti saņēmējorganismi vai vecāku organismi potenciālajā izplatīšanas vidē.

6. Riska novērtēšana katrā gadījumā ir jāveic individuāli. Prasītā informācija dažādos gadījumos var atšķirties pēc būtības un pēc tā, cik detalizēta tā ir, atkarībā no attiecīgā dzīvā modificētā organisma, tā paredzētā izmantojuma un potenciālās izplatīšanas vides.

Metodoloģija

7. Riska novērtēšanas process, no vienas puses, var radīt nepieciešamību pēc papildus informācijas par konkrētiem jautājumiem, kuru var identificēt un pieprasīt riska novērtēšanas procesa gaitā, kamēr, no otras puses, informācija par citiem jautājumiem dažos gadījumos var neattiekties uz tēmu .

8. Lai pildītu savus mērķus, riska novērtēšana, kur tas ir nepieciešams, ietver sekojošus soļus:

(a) identificēt visas jaunas genotipa un fenotipa pazīmes, kas saistītas ar dzīvo modificēto organismu, un kurām varētu būt nevēlama ietekme uz bioloģisko daudzveidību potenciālajā izplatīšanas vidē, ņemot vērā arī risku cilvēku veselībai;

(b) šādu nevēlamo ietekmju īstenošanās iespējamības novērtēšana, ņemot vērā pakļaušanas iedarbībai līmeni un veidu, ko dzīvais modificētais organisms radītu potenciālajai izplatīšanas videi;

(c) seku novērtēšana gadījumos, ja šāda nevēlama ietekme tiktu konstatēta;

(d) dzīvā modificētā organisma radītā kopējā riska novērtēšana, pamatojoties uz identificētās nevēlamās ietekmes konstatēšanas iespējamības un šās ietekmes seku novērtēšanu;

(e) ieteikumu sniegšana par to, vai riski ir pieņemami vai pārvaldāmi, tostarp — nepieciešamības gadījumā — attiecībā uz šo risku pārvaldīšanas stratēģijām; un

(f) gadījumos, kad pastāv neskaidrības par riska pakāpi, situāciju var atrisināt, prasot papildu informāciju par neskaidrajiem zinātniskajiem jautājumiem vai īstenojot atbilstīgas riska pārvaldības stratēģijas un / vai dzīvā modificētā organisma uzraudzību izplatīšanas vidē.

Apsveramie jautājumi

9. Atkarībā no katra konkrētā gadījumā, veicot riska novērtēšanu, tiek ņemti vērā attiecīgi tehniskie un zinātniskie dati, kas attiecas uz šādām pazīmēm:

(a) Saņēmējorganismi vai vecāku organismi. Saņēmējorganismu vai vecāku organismu bioloģiskās pazīmes, tostarp informācija par taksonomisko piederību, vispārpieņemto nosaukumu, izcelsmi, izcelsmes centriem un ģenētiskās daudzveidības centriem, ja tādi ir zināmi, kā arī to dzīvotņu apraksts, kur organismi var izdzīvot vai strauji vairoties;

(b) Donororganisms vai organismi. Donororganismu taksonomiskā piederība un vispārpieņemtais nosaukums, avots, kā arī tā attiecīgās bioloģiskās pazīmes;

(c) Vektors . Vektora pazīmes, tostarp tā identifikācijas dati, ja tādi ir, kā arī tā avots vai izcelsme un tā saimnieku loks;

(d) Insercija vai insercijas un / vai ģenētisko modifikāciju raksturojums. Ievadītās nukleīnskābes ģenētiskās pazīmes un funkcijas, ko tā nosaka, un / vai ieviestās modifikācijas pazīmes;

(e) Dzīvais modificētais organisms. Dzīvā modificētā organisma identifikācijas dati un bioloģisko pazīmju atšķirības starp dzīvo modificēto organismu un saņēmējorganismu vai vecāku organismu;

(f) Dzīvo modificēto organismu noteikšana un identifikācija. Ieteiktās noteikšanas un identifikācijas metodes un to precizitāte, jutīgums un atbilstība;

(g) Informācija, kas attiecas uz paredzēto izmantojumu. Informācija, kas attiecas dzīvā modificētā organisma paredzēto izmantojumu, tostarp jaunais vai mainītais izmantojums salīdzinājumā ar saņēmējorganismu vai vecāku organismiem; un

(h) Izplatīšanas vide. Informācija par atrašanās vietu, ģeogrāfiskās, klimatiskās un ekoloģiskās pazīmes, tostarp informācija, kas attiecas uz bioloģisko daudzveidību un izcelsmes centriem iespējamajā izplatīšanas vidē.