Īrijas parlamenta Ārlietu komisijas delegācija

Turpinājums no 1.lpp.

Īrijas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs J.D.O’Mallijs apliecināja, ka Īrija ar lielu interesi seko Latvijas centieniem integrēties ES. J.D.O’Mallijs pauda domu, ka pievienošanās ES nostiprinās ne tikai mazo valstu, bet arī ES pozīcijas. Mazajām valstīm vienlīdz nozīmīga ir gan politiskā, gan ekonomiskā neatkarība, īpaši ja tām ir lielas kaimiņvalstis, sacīja J.D.O’Mallijs. G.Krasts uzsvēra, ka Latvijai ir ļoti svarīgi tikt iesaistītai iestāšanās sarunās ES, jo tas ir ne tikai tehnisks process, bet arī politisks signāls. Tikai dalība ES un NATO var nodrošināt Latvijas politisko un ekonomisko stabilitāti, teica G.Krasts. Latvijas puse pauda bažas, vai Eiropas Komisijas demisija un pārmaiņas ES institūcijās nebremzēs iestāšanās sarunu uzsākšanu ar otrās grupas kandidātvalstīm. Īrijas parlamenta pārstāvji uzsvēra, ka šīs problēmas drīzumā atrisināsies, jo tuvāko divu nedēļu laikā tiks iecelts jauns ES prezidents un izvirzīti jauni komisāri. Mazajām valstīm būtu jāseko, lai nākotnē saglabātos līdzšinējais komisāru nozīmēšanas modelis — pa vienam komisāram no katras dalībvalsts.

Tikšanās dalībnieki pārrunāja arī lauksaimniecības subsidēšanas jautājumus un Īrijas pieredzi veiksmīgā investīciju piesaistīšanā. Īrijas parlamentārieši paskaidroja, ka panākumus ārvalstu investīciju piesaistē viņu valsts guvusi, īstenojot investoriem pievilcīgu nodokļu politiku. Lauksaimniecības subsidēšanā gan Eiropas Savienībā, gan citās Eiropas valstīs vērojama tendence sniegt sociālo atbalstu pašiem fermeriem, nevis subsidēt lauksaimniecības produkcijas ražošanu.

Pārrunājot Latvijas un Krievijas attiecības, Latvijas puse norādīja, ka svarīga loma attiecību veidošanā ar Krieviju būtu noteiktiem politiskiem signāliem no ES un NATO. Patlaban Latvijas un Krievijas sadarbība ekonomikā veiksmīgāk norisinās reģionu līmenī, tomēr eksportam uz Krieviju ir tendences samazināties, īpaši pēc pagājušā gada aprīļa neoficiālajām Krievijas ekonomiskajām sankcijām pret Latviju un augusta ekonomiskās krīzes lielajā kaimiņvalstī.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti tikās ar Īrijas parlamenta Ārlietu komisijas delegāciju.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Antons Seiksts iepazīstināja viesus ar komisijas un Latvijas parlamenta darbu. Savukārt Īrijas parlamenta Ārlietu komisijas delegācijas pārstāvis informēja, ka Īrijā cilvēktiesību jautājums ir stingri formulēts valsts konstitūcijā. Ar šīm problēmām nodarbojas Īrijas parlamenta Ārlietu komisijas apakškomisija.

A.Seiksts norādīja, ka Latvijā nav etnisku problēmu, jo lielu daļu Latvijas pilsoņu veido nelatvieši. Taču svarīgs ir šī jautājuma politiskais aspekts. Vēl no okupācijas laikiem saglabājies liels nepilsoņu skaits, bet padomju ekonomiskais un ideoloģiskais totalitārisms atradinājis cilvēkus no demokrātiskās prakses, un tā psiholoģiskās sekas jūtamas vēl tagad.

Deputāts Boriss Cilevičs viesus informēja par naturalizācijas gaitu valstī, norādot, ka nacionāli radikālās partijas nav ieinteresētas veicināt naturalizācijas procesu, jo tādā gadījumā pilsoņu skaitu ievērojami papildinātu nelatvieši. Savukārt liberāli orientētās partijas uzskata, ka naturalizācijas procesa kavēšana var kaitēt Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā. Deputāts uzsvēra, ka Latvijā ir liela atšķirība starp politisko eliti un sabiedrību kopumā. Viesus interesēja, cik liels ir to deputātu skaits Latvijas parlamentā, kuru dzimtā valoda ir krievu valoda.

Īrijas parlamenta Ārlietu komisijas delegācija izrādīja interesi arī par Latviešu karavīru atceres dienas notikumiem. "Latviešu tautas lielākajai daļai leģions asociējas nevis ar kalpošanu nacistiem, bet gan cīņu pret boļševismu, jo abas sistēmas nodarījušas lielu ļaunumu ne tikai latviešiem, bet arī citām tautām," tikšanās noslēgumā teica deputāts Juris Vidiņš.

Īrijas parlamenta Ārlietu komisijas delegācija tikās arī ar Saeimas Eiropas lietu komisijas pārstāvjiem.

Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar Eiropas Savienības paplašināšanās procesu un lauksaimniecības politiku Latvijā un Īrijā.

Viesi atzina, ka kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas mūsu valsts guvusi lielus panākumus gan politiskajā, gan ekonomiskajā jomā. Runājot par Latvijas iespējām iestāties Eiropas Savienībā, Īrijas delegācijas vadītājs Jozefs Desmonts O’Mallijs uzsvēra savas valsts atbalstu Latvijas centieniem iekļauties šajā organizācijā. Viņš arī izteica cerību, ka Eiropas Komisijas demisija neietekmēs ES paplašināšanās procesa gaitu un intensitāti.

Abu valstu pārstāvji pārrunāja arī lauksaimniecības politikas jautājumus. Viesi iepazīstināja ar Īrijas pieredzi lauksaimnieciskās subsidēšanas jomā, kurā uzsvars likts uz atbalstu fermeriem, nevis konkrētas produkcijas ražošanu.

Saeimas preses dienests