Saeimas 2011.gada 12.maija sēdes stenogramma (sākums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas, lai mēs varam sākt Saeimas 12.maija sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, informēšu jūs, ka ir saņemti vairāki priekšlikumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Kursītes kundze, lūdzu, ieņemiet vietu! Urbanoviča kungs, būtu priecīga, ja redzētu jūsu seju! Paldies.

Tātad Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 12.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Sociālo un darba lietu komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 12.maija sēdes darba kārtībā un svītrot no tās likumprojektu „Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību un Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupu darbinieku informēšanas un konsultēšanās likums”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt 12.maija sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt 12.maija sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība ir grozīta.

Sākam izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību.

Pirmā sadaļa – „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dombravas, Cilinska, Dzintara, Rasnača un Bērziņa iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Kārlis Šadurskis pieteicies runāt „pret”.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Man nav šaubu, ka nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakciju vadīja viscēlākās jūtas, iesniedzot šo likumprojektu. Nav šaubu, ka lielum lielais vairākums latviešu leģionāru savā sirdī cīnījās par brīvu Latviju. Nav šaubu, ka leģionā iesauktie puiši savās sirdīs pretojās boļševiku totalitārajam režīmam, kas reiz jau – 1941.gadā – bija izvedis viņu brāļus, māsas, vecākus, vecvecākus uz Sibīrijas sniegiem, lemjot nāvei. Šā jēdziena patriotiskajā izpratnē, nenoliedzami, latviešu leģiona vīri ir nacionālās pretošanās kustības dalībnieki. Es dziļā cieņā noliecu galvu gan karā kritušo, gan dzīvo leģionāru priekšā.

Vienlaikus šajā gadījumā mūsu uzdevums ir spriest juridiski. „Nacionālās pretošanās kustības dalībnieks” – tas ir juridisks statuss, kas ir saistīts ar starptautiskajām tiesībām. Lai arī daudzi latviešu leģiona vīri skaidri apzinājās, ka cīnās par Latviju, vienlaikus tiem mugurā bija vērmahta formas, lai arī ar sarkanbaltsarkano vairodziņu. Leģionāri, kā zināms, formāli un juridiski bija Lielvācijas vērmahta regulārās armijas daļa. Taču regulārā armija nevar būt pretošanās kustība. Starptautiskajās tiesībās ir jēdziens „kombatants” (jeb sarunvalodā – karavīrs) – persona, kura tieši iesaistās karadarbībā, ietilpdama karojošo pušu oficiālajos bruņotajos formējumos. Pretošanās kustības dalībnieki var būt vienīgi civiliedzīvotāji okupētās teritorijās, nevis kombatanti regulārās armijās. Lai arī leģionāru pielīdzināšana kombatantiem bija starptautisko tiesību pārkāpums – proti, Hāgas 1907.gada 18.oktobra konvencijas 45.paragrāfs aizliedza iesaukt armijā okupētās zemes civiliedzīvotājus –, tomēr leģions, nenoliedzami, bija regulārās armijas sastāvdaļa. Piemēram, ASV ir norādījušas, ka leģionāri pēc sava mērķa, ideoloģijas, darbības un kvalifikācijas faktiski nav bijuši SS, bet gan regulārā vērmahta sastāvdaļa. Tas liecina, ka leģions bija daļa no ierastās vācu reiha armijas.

Kopš 1864.gada Ženēvas konvencijas pieņemšanas pretošanās kustības dalībnieka definīcija un kombatanta statuss ir nogājis garu ceļu – no uzskatīšanas par pilnīgi prettiesisku līdz atzīšanai par tiesisku okupētajās teritorijās.

Vienlaikus – atbilstoši trešajai, Ženēvas 1929.gada konvencijai – kombatantu vidū īpaši izšķir nacionālās pretošanās kustības dalībniekus, kuri nav un nevar piederēt pie regulārajiem bruņotajiem spēkiem.

Saskaņā ar minētajiem starptautiskajiem tiesību aktiem pretošanās kustības dalībnieks ir persona, kura nav mobilizēta okupētājvalsts regulārajā armijā. Līdz ar to, paužot vislielāko cieņu un atzinību latviešu leģionāriem, jānorāda, ka atbilstoši starptautiskajām tiesībām ārvalsts okupācijas armijas dalībnieks nevar būt pretošanās kustības dalībnieks vienlaikus. Šāda statusa vienādošana Latvijas normatīvajos aktos starptautiski var radīt vienīgi diplomātiskas problēmas.

Līdz ar to labi gribētais, bet šoreiz neprofesionālais priekšlikums ir noraidāms, un man ir jāteic, ka pirms 12 gadiem pieņemtā Saeimas deklarācija „Par latviešu leģionāriem Otrajā pasaules karā”, uz kuru sava likumprojekta anotācijā norāda iesniedzēji, ir juridiski daudz precīzāks un izsmeļošāks dokuments. Šo priekšlikumu pieņemšana varētu radīt Latvijai vienīgi starptautiskas problēmas un neskaidrības ar pretošanās kustības dalībnieka statusa definīciju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāts Jānis Dombrava pieteicies runāt „par”.

J.Dombrava (VL–TB/LNNK frakcija).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Deputāti! Kārlis Šadurskis savas uzrunas noslēgumā pieminēja šo 1998.gada deklarāciju, ko Saeima ir pieņēmusi. Šajā deklarācijā ir teikts, ka, lai atjaunotu vēsturisko patiesību un sargātu latviešu karavīru labo piemiņu, deklarācijā konstatēts, ka principā tikai politiskie demagogi traktē atrašanos latviešu leģiona rindās kā Vācijas fašistiskā režīma atbalstīšanu. Precīzs citāts: „Leģionā iesaukto un brīvprātīgi iestājušos karavīru mērķis bija nosargāt Latviju no staļiniskā režīma. Viņi nekad nav piedalījušies hitleriešu soda akcijās pret miermīlīgiem iedzīvotājiem. Latviešu leģions, līdzīgi Somijas armijai, karoja nevis pret antihitlerisko koalīciju, bet gan tikai pret vienu tās dalībvalsti – PSRS, kas attiecībā pret Somiju un Latviju bija agresors.”

ASV, Lielbritānija un Francija jau 1946.gadā noskaidroja latviešu un igauņu leģionu jautājumu un piešķīra leģionāriem politiskā bēgļa statusu. Kā atzīts deklarācijas nobeigumā, tad Latvijas valdības pienākums (uzsveru – pienākums!) ir rūpēties par latviešu karavīru goda un cieņas aizskāruma novēršanu, kas līdz šim ir darīts, varētu teikt, nepietiekamā mērā.

Atgādinu, ka Igaunijā jautājums par leģionāriem ir atrisināts citādāk: viņiem ir principā piešķirts brīvības cīnītāja statuss. Un es arī saprotu, ka šie jautājumi varbūt ir otršķirīgi budžeta konsolidācijas laikā. Tad ir jautājums: uz cik daudziem cilvēkiem attiektos šie grozījumi?

Ja mēs apskatām Centrālās statistikas pārvaldes datus, tad 2010.gadā vecuma grupā no 84 gadiem līdz 100+ gadiem (tas tagad ir potenciālais vecums personām, kuras varētu būt bijušas iesaistījušās leģionā; tas nozīmē, ka 1945.gadā šīm personām bija vismaz 18 gadi) vīriešu visā Latvijā ir 7906. Pieņemot, ka trešā daļa no viņiem ir PSRS laika imigranti, kuri nevarēja būt bijuši latviešu leģionā, tad atliek tikai 5500 potenciālie pabalsta saņēmēji.

Ņemot vērā to, ka ne tuvu ne visi no šīs vecuma kategorijas cilvēkiem karoja leģiona rindās, mēs varam pieņemt, ka leģionāri, lai gan ir gājuši cauri ellei... pieņemsim, ka puse no šīs vecuma kategorijas cilvēkiem ir leģionāri, un tad šis skaitlis samazinās jau līdz 2760 personām. Ņemot vērā arī to, ka daudzi no leģionāriem turpināja cīņu pret padomju režīmu dažādās partizānu vienībās un ka uz viņiem attiecas šā likuma 2.panta pašreizējā redakcija, kas nosaka, ka uz šo pretošanās kustības dalībnieka statusu var pretendēt arī partizāni, tad potenciālais pabalsta saņēmēju skaits sarūk aptuveni jau līdz 1500 cilvēkiem.

Ņemot vērā arī to, ka ne visi spēs pierādīt savu līdzdalību, ka ne visi aizies nokārtot formalitātes, tad vidēji uz šo pabalstu varētu pretendēt tikai no 500 līdz 600 cilvēkiem. Tie, kuri dažādu apstākļu dēļ neiesaistījās partizānu akcijās un kurus, teiksim, deportēja uz Sibīriju uzreiz pēc kara, šobrīd ir diskriminētā stāvoklī, jo viņi nevar saņemt šo Nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu, kas paredz 50 latu pabalsta piemaksu pie pensijas. 50 latu piemaksu!

Un tad man ir jautājums: vai tiešām mūsu valsts nevar atļauties šādu salīdzinoši niecīgu pabalstu tiem Nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, kuri riskēja ar savu dzīvību savas tautas dēļ? Vai tiešām mēs nevaram atļauties pārsimt vīriem nodrošināt vismaz nedaudz labākas vecumdienas?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens – „pret”. Tātad lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu”” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 35, atturas – 29. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Būvniecības likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Klāvs Olšteins pieteicies runāt „par”.

K.Olšteins (frakcija „Vienotība”).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Būvniecības nozare ir viena no tām nozarēm, kuras iepriekšējos gados ir piedzīvojušas ļoti strauju pieaugumu un tikpat strauju kritumu arī. Būvniecības likuma projekts, kas tiek piedāvāts atbalstīšanai Saeimas šīsdienas sēdē, ir izstrādāts uz jaunu principu pamata iepretim tam Būvniecības likumam, kurš pastāvējis jeb darbojies, ja nemaldos, jau kopš 1995.gada līdz pat šai dienai.

Daudz runāts par to, kādā veidā uzlabot Latvijas rādītājus „Doing Business” ailītēs, skatoties, kādā veidā mūsu valsts var virzīties uz priekšu savā attīstībā, lai šeit ieplūstu ārvalstu investīcijas, lai šeit varētu tikt būvēti jauni projekti un attīstītas jaunas idejas. Šis Būvniecības likuma projekts paredz to, ka no 210 saskaņošanas dienām mēs nonākam līdz 70 dienām, no 25 procedūrām – līdz 6; tas ir būtisks solis uz to, lai „Doing Business” rādītājos mūsu valsts pakāptos daudzus pakāpienus augstāk. Līdzīgi kā, piemēram, Dānijā... Šajā likumprojektā esam izvēlējušies iestrādāt virkni principu, kuri novērsīs korupcijas riskus, pēc iespējas samazinot liekās procedūras. Papildus tam mums jāsaprot, ka ārvalstu tiešo investīciju ieplūšanai – noteikti Būvniecības likuma sasaistē ar Teritorijas plānošanas likumu, kas jau tagad arī tiek apspriests parlamentā! – ir ļoti būtiskas atslēglietas, lai mēs varētu runāt gan par cūku fermām, gan arī par ražotnēm konkrētās pašvaldībās un par objektīviem lēmumiem, kurus mēs varētu ar pārliecību pieņemt attiecībā uz ārvalstu investoriem, kuri grib šeit ieguldīt savu naudu un kuri tic Latvijas ekonomikai – tic, ka tā nākotnē attīstīsies un būs plaukstoša.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu „Būvniecības likums” un, protams, arī strādāt pie šā likumprojekta komisijās, iesniedzot savus priekšlikumus un izsakot savas domas.

Paldies jums!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Neviens nav pieteicies runāt „pret”.

Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts „Būvniecības likums” tiek nodots Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai? Nav iebildumu. Tātad likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa – „Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Alekseja Loskutova iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 5.maijā. Saeimas Prezidijs šo atvaļinājumu piešķīra, un par to jūs tiekat informēti.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Andra Šķēles iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 5.maijā. Arī šis atvaļinājums ir piešķirts, un par to jūs tiekat informēti.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Ilzes Verginas iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 12.maijā. Arī šis atvaļinājums ir piešķirts, un par to jūs tiekat informēti.

Nākamā darba kārtības sadaļa – „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts „Par Laumas Šteinertes apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Juridiskā komisija ir saņēmusi tieslietu ministra Aigara Štokenberga lūgumu apstiprināt Laumu Šteinerti par apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas rajona tiesas tiesneša amata. Juridiskā komisija ir uzklausījusi Laumu Šteinerti un aizklātā balsojumā nolēmusi atbalstīt minēto lēmuma projektu.

Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt lēmuma projektu par Laumas Šteinertes apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas rajona tiesas tiesneša amata.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Laumas Šteinertes apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – 1, atturas – 3. Lēmums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par Intas Šteines apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK frakcija).

Paldies.

Juridiskā komisija ir saņēmusi tieslietu ministra Aigara Štokenberga lūgumu apstiprināt Daugavpils tiesas tiesnesi Intu Šteini rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Juridiskā komisija ir uzklausījusi Intu Šteini un aizklātā balsojumā nolēmusi atbalstīt minēto lēmuma projektu.

Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt lēmuma projektu „Pa Intas Šteines apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Intas Šteines apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par Goda tiesneša nosaukuma piešķiršanu Pāvelam Gruziņam”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK frakcija).

Paldies.

Juridiskā komisija ir saņēmusi Tieslietu padomes ierosinājumu piešķirt Goda tiesneša nosaukumu bijušajam Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājam, Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietniekam Pāvelam Gruziņam.

Juridiskā komisija ir uzklausījusi Tieslietu padomes priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča viedokli un aicinājumu. Juridiskā komisija ir iepazinusies ar Pāvela Gruziņa dzīves un darba aprakstu. Vēršu uzmanību uz to, ka Gruziņa kungs aptuveni trīsdesmit gadus ir veltījis darbam tiesu varā.

Juridiskā komisija aizklātā balsojumā ir pieņēmusi lēmumu atbalstīt lēmuma projektu „Par Goda tiesneša nosaukuma piešķiršanu Pāvelam Gruziņam”. Līdz ar to Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt minēto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Goda tiesneša nosaukuma piešķiršanu Pāvelam Gruziņam”! Šis balsojums ir atklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret – 1, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa – „Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Maksājumu pakalpojumu likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Aivars Dronka.

A.Dronka (ZZS frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu Nr.891 – likumprojektu „Grozījumi Maksājumu pakalpojumu likumā” (reģ. Nr.234/Lp10), ko Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja un atbalstīja trešajam lasījumam.

Likumprojekta trešajam lasījumam ir iesniegti 16 priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums, kurā tiek mainīts likuma nosaukums. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Dronka. 2. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Dronka. 3. – finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Dronka. 4. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Dronka. 5. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Dronka. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Dronka. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Dronka. 8. – finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Dronka. 9. – finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Dronka. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Dronka. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Dronka. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Dronka. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā – 15.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Dronka. 14. – finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Arī tas daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā – 15.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Dronka. Un 15. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums par likuma spēkā stāšanās kārtību. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Dronka. 16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Dronka. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Maksājumu pakalpojumu likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 94, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Aivars Dronka.

A.Dronka (ZZS frakcija).

Kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.892 – ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (likumprojekta reģistrācijas numurs 235/Lp10). Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija likumprojektu izskatīja un atbalstīja tā virzīšanu Saeimā trešajam lasījumam.

Likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” trešajam lasījumam iesniegti četri priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums – paredz svītrot 2.pantu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Dronka. 2. – finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā – 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Dronka. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā – 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Dronka. 4. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums par likuma spēkā stāšanās kārtību. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Dronka. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu””, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Aivars Dronka.

A.Dronka (ZZS frakcija).

Strādāsim ar dokumentu Nr.893 – ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” (likumprojekta reģistrācijas numurs 236/Lp10), ko Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi izskatīšanai trešajā lasījumā.

Likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” trešajam lasījumam ir iesniegti pieci priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Dronka. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Dronka. 3. – finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Dronka. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā – 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Dronka. 5. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Dronka. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 93, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Autopārvadājumu likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Artūrs Rubiks.

A.Rubiks (SC frakcija).

Labrīt, kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.895 – ar likumprojektu „Grozījumi Autopārvadājumu likumā”.

Atbildīgā komisija uz trešo lasījumu ir saņēmusi astoņus priekšlikumus.

1. – Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Reiznieces kundzes priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei.

D.Reizniece (ZZS frakcija).

Labrīt, kolēģi! Es teikšu tā: „Man ir motociklista tiesības, es gribu vadīt lidmašīnu! Un, ja jūs man to lidmašīnu aizliegsiet vadīt, tad jūs būsiet pārkāpuši kuģošanas noteikumus.” Skan labi, vai ne?

Mēs, visi deputāti, es domāju, saņēmām vēstuli no komersanta „S Motors”, kas ir viens no autopārvadātājiem, kurš veic komercpārvadājumus Liepājas–Rīgas virzienā. Tas ir viens no, jāsaka, veiksmīgākajiem šīs nozares komercpārvadātājiem. Veiksmīgākajiem arī tāpēc, ka tam gada bilancē viss ir kārtībā: vidējais atalgojums ir, nu, gandrīz precīzi minimālais atalgojums valstī, peļņa ir 1000 latu, bet izdevumu pozīcija (viss, kas neietver atalgojumu, ir ražošanas izdevumi) – viena apaļa summa, tā, lai mēs nevarētu redzēt, cik tad ir iegādāta degviela un cik ir tērēts pārējiem izdevumiem.

Kolēģi! Mēs šobrīd ar smagu sirdi runājam par pensiju samazināšanu, par ģimenes valsts pabalsta samazināšanu, kur mums pietrūkst 11 miljonu latu, bet ar tikpat vieglu roku mēs laižam garām līdz pat 9 miljoniem latu, ko mēs varētu papildus iekasēt, ja mēs šo jomu sakārtotu.

Finanšu ministrijas speciālisti, kas atbild par ēnu ekonomikas apkarošanas plānu, saka, ka viņiem šobrīd autopārvadājumu joma – šis konkrētais jautājums, kuru Satiksmes ministrija cenšas sakārtot, – ir otra prioritāte aiz nelegālās nodarbinātības. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā deputāti nobalsoja pret Satiksmes ministrijas priekšlikumiem. Bet kā mēs risinām problēmu? Mēs jeb Finanšu ministrija izņemam ārā no ēnu ekonomikas apkarošanas plāna pasākumiem Autopārvadājumu likuma sakārtošanu – risinām problēmu ar strausa politiku: aizveram acis, un problēmas nav!

Saka: „Tiklīdz iekasēs nodokļus šajā jomā, tā nozare sakārtosies. Neaiztieciet Autopārvadājumu likumu! Kontrolējiet vairāk!” Un tieši tas ir tas, ko mēs ar saviem priekšlikumiem gribam panākt. Mēs gribam izveidot normatīvo ietvaru, lai varētu pastiprināt šo kontroli un gūt šos neiegūtos ieņēmumus. VID darbinieks Marijans Burijs ir teicis, ka daudzi cilvēki Latvijā nav nomiruši badā tikai tāpēc, ka pārvadā kontrabandu.

Par cilvēku pārvadāšanu ar autopārvadājumiem varētu teikt to pašu: „Vai jūs nepārcenšaties? Cilvēki badā nomirs! Jo jūs atņemat maizes kumosu komersantiem!” Bet es teikšu, ka tikai to kumosu, kas iegūts uz nodokļu maksātāju un to iedzīvotāju rēķina, kuriem var zust iespēja izmantot sabiedrisko transportu.

Es lūdzu atbalstīt pašvaldību, reģionu un Satiksmes ministrijas priekšlikumu un beidzot sakārtot šo jomu! (No zāles dep. A.Bērziņš: „Pareizi! Lai balso „par”!”)

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Aijai Barčai.

A.Barča (ZZS frakcija).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Prezidija locekļi! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Šodien ir tāda gandrīz vai demokrātijas paraugstunda, jo mums ar kolēģi Danu Reiznieci šoreiz ir atšķirīgi viedokļi: viena no mums runā no Ventspils, bet otra – no Liepājas. (Zālē starpsaucieni. „Ooo!”)

Skaidroju situāciju šajā jautājumā: Ventspilī gan mikroautobusi, gan arī pārējie, kuri skrien pa Ventspili un no Ventspils līdz Rīgai, ir pašvaldības transports. Liepājā diemžēl tā nav.

Paklausieties, kolēģi, ciparus! Liepājas autobusu parks ir piektais lielākais parks Latvijā. Gada apgrozījums liels – 7 miljoni latu, no tiem 3,5 miljoni valsts dotācijas. Liepājas autobusu parks maksā pievienotās vērtības nodokli 12 procentu apmērā. Es, būdama liepājniece, izmantoju šo mazo autopārvadātāju, „mikrobusiņu” firmu, pakalpojumus un pilnīgi skaidri un gaiši varu apgalvot, ka biļetītes tiek pasniegtas vienmēr, ka atlaides tiek dotas invalīdiem un studentiem viena lata apmērā gan, bet invalīdus bez maksas tur nepārvadā. Tā ir taisnība.

Pievienotās vērtības nodokļa maksātāji ir arī šīs mazās firmas, bet tām PVN likme ir 22 procenti. Diemžēl. Blakus lielajiem 12... Un valsts dotācijas šīs mazās firmas nesaņem.

Godātie kolēģi! Es šeit runāju ne tāpēc, ka es vēlētos ar Danu Reiznieci strīdēties. Es esmu izrunājusies arī ar Satiksmes ministrijas atbildīgajiem ierēdņiem, tieši ar tiem, kuri gatavo priekšlikumus. Viņi man saka: „Bet diemžēl mūs te tā pamāca. Pamāca arī no lielajām pilsētām, ieskaitot Liepāju.” Saku, kā ir. Mani šajā konkrētajā gadījumā visvairāk interesē sociālais jautājums, jo... No vienas puses, mēs sakām, ka visiem spēkiem atbalstīsim mazo biznesu. Kas ir šie mazie autopārvadātāji? Tikai mazais bizness! Turklāt ne tikai Liepājā, bet arī Rīgā... Vakardien runāju ar Jelgavu. Viņi saka: „Mums te viss būs kārtībā. Droši var atbalstīt Danas Reiznieces priekšlikumu, jo šie mikrobusiņi ir mūsējie. Tie nav nekādi atsevišķi mazie uzņēmumi, kādi mazi formējumi, tas nav mazais bizness. Tas viss mums ir Jelgavā kopā. Mums būs viss kārtībā.”

Mani satrauc, ka šajā gadījumā, atbalstot Danas Reiznieces kundzes priekšlikumu, mēs radīsim bankrotu šajās mazajās firmās, bezdarbniekus, kas galu galā tērēs sociālo budžetu. Lai arī no minimālās algas – lai arī no minimālās! –, bet tomēr bezdarbnieku pabalsts būs jāmaksā. Un nākamais solis – viņi būs pašvaldībās... Un tādā gadījumā, ja viņiem nebūs vairs iespējas apkalpot pasažierus ne Liepājā, ne Rīgā... Gribētu redzēt, ko teiks iedzīvotāji, kuri brauks tikai ar lielajiem autobusiem. Iespējams, ka būs kādi konkursi, būs kādas lotes... Arī viņi tur varēs piedalīties.

Tādēļ, kolēģi, es aicinu atbalstīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lēmumu šajā konkrētajā jautājumā, bet, dziļi cienot Danu Reiznieci, diemžēl neatbalstīt viņas priekšlikumu.

Tāds ir mans viedoklis, un man uz to ir tiesības.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SC frakcija).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Nemitīgie mēģinājumi izdarīt Autopārvadājumu likumā grozījumus no Satiksmes ministrijas puses – pretēji pasažieru un Saeimas deputātu vairākuma gribai! – pierāda atsevišķu personu vēlmi likvidēt vai ierobežot neregulāros pasažieru pārvadājumus (jeb vienkārši „mikriņus”, kuri kursē starp Latvijas pilsētām). Es uzskatu un esmu pārliecināts, ka nedrīkst izmantot Latvijas likumdevējus un Latvijas likumdošanu, lai veicinātu ekonomisko diskrimināciju, domājot nevis par iedzīvotājiem un viņu ērtībām, bet gan par kādas šauras grupas interesēm. Šie priekšlikumi ir mazo uzņēmēju diskriminācija un monopoltiesību nodrošināšana lielajiem autobusu parkiem!

Es ceru, ka Saeimas deputātu vairākums sadzirdēs šo viedokli un nepalīdzēs iznīcināt nelielo nozari, kuras pārstāvji maksā nodokļus un neprasa nekādas dotācijas no valsts.

Es vēlos pievērst jūsu uzmanību tam faktam, ka vēl 2009.gadā bija mērķis radīt tādus Autopārvadājumu likuma grozījumus, kas faktiski liegtu iespēju neregulāru pasažieru pārvadājumu veicējiem šos pakalpojumus sniegt pasažieriem. Par laimi, toreiz Saeimas vairākums šādus grozījumus noraidīja.

Prieks arī par to, ka 2011.gada martā otrajā lasījumā Saeima noraidīja kārtējos grozījumus likumā, kuriem bija tāds pats mērķis kā iepriekš – ar likumu nostiprināt monopoltiesības dažām lielām pārvadātāju kompānijām pasažieru pārvadājumu tirgū.

Neskatoties uz visiem šiem faktiem, Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāre diemžēl atkārtoti uz trešo lasījumu virza pēc būtības līdzīgus priekšlikumus ar mērķi izstumt no tirgus neregulāro pārvadājumu veicējus.

Šis priekšlikums samazina un sašaurina pasažieru izvēles brīvību. Tas ir absurds, jo nekādi starptautiskie akti to neprasa un neparedz. Turklāt šis priekšlikums ir pretrunā ar spēkā esošo redakciju un jēdzienu „neregulārie pārvadātāji”.

Līdz ar to es aicinu atbalstīt komisijas atzinumu un balsot „pret” 1.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpināsim debates.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A.Šlesers (PLL frakcija).

Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Protams, mēs varam šodien redzēt to, ka valdošajā koalīcijā viedokļi atšķiras. Bet man šķiet, ka šis jautājums nav saistīts ar to, kam ir kāds viedoklis, tāpēc tomēr mums ir jāiedziļinās būtībā.

Protams, pirmajā mirklī izklausās ļoti, ļoti pārliecinoši tas, ka, redziet, mazie uzņēmēji brauc un ka viņi var piedāvāt pakalpojumus bez dotācijām, turpretī citi – it kā lielie – saņem dotācijas.

Bet es vēlos ieviest nelielu skaidrību. Man kā bijušajam satiksmes ministram šī bilde noteikti ir daudz skaidrāka nekā daudziem citiem klātesošajiem. Jo problēma jau ir tāda, ka šie mazie uzņēmumi, par kuriem mēs šodien runājam, apkalpo atsevišķus – tā sauktos rentablos maršrutus. Jautājums ir tāds: kāpēc ir tāds teiciens un pat tādi apzīmējumi, ka ir rentablie un ir nerentablie maršruti? Mēs apzināmies to, ka Latvija šodien ir mazapdzīvota valsts. Mazapdzīvota! Un ir arī mazapdzīvoti novadi. Un, ja mēs šodien teiktu tā: lūdzu, lai darbojas brīvais tirgus un lai pārvadātāji brauc, kur viņi grib... Godājamie kolēģi, es aicinu: ja jūs šodien pasakāt, ka mēs atbalstām mazos un ka nevajag dotācijas... pasakām „nē” lielajiem, tad visi pieņemsim lēmumu lielā vienprātībā, ka mēs atceļam dotācijas un ka visu lai regulē brīvais tirgus. Situācija būs tāda, ka starp tām lielajām pilsētām – Ventspili, Liepāju, Daugavpili un Rēzekni – pasažieru pārvadāšana notiks noteikti arī bez dotācijām, bet kas notiks ar pārējām pilsētām un novadiem, kur ir maz pasažieru? Diemžēl tur pasažieru pārvadājumu vairs nebūs.

Jo kāda tad iepriekš ir bijusi sistēma? Tie, kuri nodarbojās ar pārvadājumiem, bija ieinteresēti iegūt tā sauktos rentablos maršrutus, jo tie nerentablie viņiem bija ļoti neizdevīgi. Un tajā brīdī, kad radās problēma un kad viņiem pietrūka kaut kādu līdzekļu vai degviela kļuva dārgāka, viņi teica: „Mēs vairs nepārvadāsim pasažierus šajos nerentablajos maršrutos! Mēs atsakāmies!” Un tad uzreiz nāk cilvēki ielās un saka: „Piedodiet! Nodrošiniet, lūdzu, mums iespēju pārvietoties, jo šie mazie komersanti vairs nebrauc!” Barčas kundze, viņi nebrauc pa šiem nerentablajiem maršrutiem! Jūs varat te nākt un visu ko teikt, bet tā ir realitāte, kādā mēs šodien dzīvojam.

Un tieši tāpēc man šķiet, ka ir ārkārtīgi svarīgi sakārtot visu šo lietu, lai cilvēkiem neatkarīgi no tā, vai viņi dzīvo lielajās pilsētās vai mazapdzīvotos novados, būtu garantija, ka viņi tiks pārvadāti vismaz minimālā apjomā. Un tieši tāpēc Danas Reiznieces priekšlikums, kas nāk no Satiksmes ministrijas, ir atbalstāms. Jo, redziet, šodien no rīta arī „Latvijas Televīzijā” bija diskusija par būvniecību, par kuru mēs šodien lemsim, lai sakārtotu situāciju. Tad jau šīs situācijas ir ārkārtīgi vienkāršas, jo mēs varam teikt: nu, labi, lai tie mazie būvnieki darbojas, atbalstīsim viņus, bet vienlaikus mēs redzam, ka viņi strādā ar minimālo atalgojumu, visu laiku notiek dempings, visu laiku mēs redzam to, ka uzvar tie, kuri beigās pakalpojumus iepērk no kompānijām, kuras praktiski nemaksā nodokļus, un tad mēs brīnāmies, kāpēc ēnu ekonomika ir 38 procenti, kā tas tagad parādās statistikā, un tā turpina palielināties... Turpretī Igaunijā un Lietuvā... Statistika rāda, ka viņiem ir 18 vai 19 procenti – uz pusi mazāk. Nu, tad šajā gadījumā, ja mēs sakām, ka, jā, mēs atbalstām šo mazo biznesu, nu tad skaidri arī pasakām: nu tad liberalizējam šo tirgu tā, ka vispār nav vairs nekādu, tā teikt, reģionu, nav vairs lielo un mazo pārvadātāju! Bet tad... Mēs zinām, ar ko tas beigsies. Tas beigsies ar to, ka virknē novadu cilvēki nevarēs vairs pārvietoties. Jā, tie, kam būs privātmašīnas, pārvietosies, bet lielākā daļa diemžēl teiks: „Kāpēc valdība mums to vairs nenodrošina?” Joprojām daudzi cilvēki uzskata, ka tas ir valdības uzdevums. Un tieši tāpēc šodien rentablie maršruti ir salikti kopā ar nerentablajiem. Un, ja vienā vietā tiek gūta kaut kāda peļņa, tad otrā maršrutā vai maršrutu tīklā tiek, tā teikt, strādāts ar zaudējumiem.

Tā ka, godājamie kolēģi, ja mēs šo lietu nesakārtosim, tad... Es piedāvāju: ja šodien tiks pieņemts lēmums atstāt visu pa vecam, tad atsakāmies vispār no kaut kādām lotēm, atsakāmies no konkrētiem novadiem, no tā, kādā veidā pārvadājumi tiek sakārtoti, un sakām: „Lai visu regulē tirgus!” Bet tad tie, kas balsos šādi, uzņemsies atbildību par to, ka liela daļa mazo novadu vispār netiks nodrošināti ar pasažieru pārvadājumiem, jo uz turieni braukt nebūs vairs rentabli.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Stenogrammas nobeigums – Saeimas materiālu nākamajā, 34.laidienā