Ekonomikas ministrija: Par aktuāliem kopējās tirdzniecības politikas jautājumiem

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce 13.maijā piedalījās Eiropas Savienības Ārlietu padomes sanāksmē, lai paustu Latvijas viedokli par kopējās tirdzniecības politikas jautājumiem.

Sanāksmē notika diskusijas par regulas priekšlikumu, ar ko noteiks pārejas noteikumus attiecībā uz dalībvalstu divpusējiem investīciju nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešajām valstīm. 2009.gada nogalē līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā ārvalstu tiešo investīciju līgumu jautājumi ir nonākuši ES kompetencē, un šobrīd ES notiek darbs pie pārejas noteikumu izstrādes attiecībā uz dalībvalstu divpusējiem investīciju aizsardzības nolīgumiem ar trešajām valstīm.

J.Pūce sanāksmē uzsvēra, ka svarīgi ir nodrošināt nepārtrauktību ES Kopējās tirdzniecības politikas ietvaros, īstenojot vienotu, visaptverošu un efektīvu ES investīciju politiku.

“Latvija uzskata, ka pārejas posmā uz visaptverošu ES investīciju politiku svarīgi nodrošināt tiesisko paļāvību paredzama investīciju un uzņēmējdarbības klimata saglabāšanai ES. Jaunajam regulējumam ir jānodrošina skaidrība attiecībā uz esošajiem dalībvalstu divpusējiem investīciju līgumiem ar trešajām valstīm, kamēr tie nav aizstāti ar ES līmeņa līgumu, kas ir ļoti nozīmīgs elements mūsu trešo valstu investīciju partneriem,” dalībvalstu tirdzniecības ministru diskusijās pauda J.Pūce.

Vienlaikus ir būtiski garantēt investoriem efektīvu un nepārtrauktu veikto investīciju aizsardzību, kā arī saglabāt dalībvalstu nolīgumus ar tām valstīm, ar kurām netiek plānoti Eiropas Savienības līmeņa investīciju līgumi.

Sanāksmes turpinājumā dalībvalstu pārstāvji pārrunāja jautājumus, kas saistīti ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) Dohas daudzpusējā tirdzniecības liberalizācijas raunda (DDA) sarunām.

Kā iepriekš informēja PTO ģenerāldirektors P.Lamī, joprojām pastāv pretrunīgi viedokļi PTO dalībvalstu starpā par vairākiem DDA sarunu jautājumiem, it īpaši attiecībā uz barjeru samazināšanu nelauksaimniecības preču tirdzniecībā, kas šobrīd būtiski sarežģī iespējas noslēgt sarunas līdz gada beigām.

Ņemot vērā iepriekšminēto, dalībvalstis diskutēja par turpmāko DDA virzību un gaidāmajām augsta līmeņa diskusijām Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas un Āzijas un Klusā okeāna reģiona ekonomiskā foruma ietvaros sekmīgai sarunu raunda noslēgšanai.

Sanāksmes laikā ES tirdzniecības komisārs Karels de Guhts dalībvalstu tirdzniecības ministriem prezentēja Eiropas Komisijas priekšlikumus regulai par ES Vispārējo priekšrocību sistēmas piemērošanu, sākot ar 2014.gadu. Ar jauno, aktualizēto regulējumu paredzēts aizstāt līdzšinējos ES nosacījumus importam no jaunattīstības valstīm, kas būs spēkā līdz 2013.gada beigām.

Latvija uzskata, ka jaunajai Eiropas Savienības tirdzniecības vispārējo priekšrocību sistēmai jābūt maksimāli liberālai un vērstai uz efektīvu uzstādīto attīstības mērķu sasniegšanu.

“Tirdzniecības atvieglojumu režīma ietvaros svarīgi raudzīties ne tikai uz tradicionālajām tirdzniecības plūsmām, bet arī uz reālām iespējām stimulēt to ekonomikas sektoru attīstību, kas nākotnē dotu reālu ieguldījumu kopējās ekonomiskās situācijas uzlabošanai ES noteiktajās mērķvalstīs,” pauda J.Pūce.

Tāpat sanāksmē dalībvalstu tirdzniecības ministri pārrunāja jautājumus par ES turpmākās ekonomiskās sadarbības padziļināšanu un tirdzniecības attiecībām ar Japānu. 2010.gadā Tokijā, Japānā, notikušajā ES–Japānas samitā puses vienojās gada laikā kopīgi izvērtēt turpmākās sadarbības iespējas divpusējo ekonomisko attiecību stiprināšanai. Augstākajā līmenī pie šā jautājuma plānots atgriezties 27.–28.maijā Briselē gaidāmajā ES–Japānas samitā, kur plānots pieņemt lēmumu par turpmāko procesu savstarpējas ekonomiskas integrācijas padziļināšanai.

Sanāksmē dalībvalstis pauda izpratni, ka ES un Japānas divpusējo sarunu sākšana par ekonomiskās integrācijas nolīguma noslēgšanu varētu dot ekonomiskos ieguvumus abām pusēm, ja pušu starpā tiks panākta kopēja izpratne par dažādu standartu piemērošanu un netarifu barjeru atcelšanu.

Ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa