Izglītības un zinātnes ministrija: Par Baltijas valstu sadarbību profesionālajā izglītībā

Baltijas valstīs profesionālās izglītības jomā ir līdzīga situācija un risināmie jautājumi, tāpēc jāattīsta kopējā sadarbība, lai nedublētu dažādas iniciatīvas, bet gan organizēti virzītos un kopēju mērķu sasniegšanu. Šāda pieeja tika atbalstīta 2011.gada 13.maijā notikušajā Eiropas Sociālā fonda projekta “Sākotnējās profesionālās izglītības pievilcības veicināšana” Baltijas valstu profesionālās izglītības ekspertu diskusijā “Profesionālās izglītības pievilcība – iespējas, izaicinājumi un risinājumi”. Tajā piedalījās pārstāvji no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas izglītības ministrijām, nozaru asociācijām, sociālo un sadarbības partneru organizācijām un profesionālās izglītības iestādēm.

Diskusiju atklāja izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks, aicinot Lietuvas un Igaunijas pārstāvjus dalīties pieredzē, kā jauniešus ieinteresēt par profesionālās izglītības iespējām. Diskusijas laikā tika identificēti vairāki jautājumi, kuros jāturpina darbs, lai sasniegtu iecerētos rezultātus. Tā, piemēram, viens no ierosinājumiem bija pašvaldībām profesionālo izglītību virzīt par vienu no prioritātēm un tikai tad sagaidāma sekmīga attīstība. Līdztekus šim jautājumam Igaunijas un Lietuvas izglītības ministriju pārstāvji norādīja uz joprojām aktuālo jautājumu par iesīkstējušiem stereotipiem par profesionālo izglītību un vidusskolu un profesionālās izglītības iestāžu cīņu par skolēniem, kuras rezultātā jaunieši ne vienmēr izdara izvēli, kas balstīta daudzpusīgā informācijā par tālākās izglītības iespējām. Līdztekus šim aspektam Lietuvas pārstāvji uzsvēra, ka sabiedrībā valda priekšstats, ka augstākā izglītība ir labākā iespēja darba tirgū un tādējādi netiek novērtētas reāli iegūtās zināšanas un kompetence.

Diskusijā tika uzsvērta nozīmīgā loma uzņēmumu un profesionālo skolu sadarbības attīstībai. Eksperti atzina, ka problēmas gan ar prakšu vietām, gan ar absolventu tālākām darba gaitām bieži vien rodas nevis izglītības kvalitātes nepilnību dēļ, bet gan lielā mērā ekonomiskās situācijas rezultātā. Darba devēju pārstāvji norādīja uz to, ka viens no sadarbības aspektiem ir nepieciešamība gan topošajiem, gan jau esošajiem audzēkņiem parādīt nodarbinātības iespējas profesijā ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs. Līdzšinējā valstu pieredze liecina, ka skolai ir jākļūst atvērtākai uzņēmējdarbības videi un uzņēmēji jāiesaista izglītības programmu izstrādē, tad arī profesionālā izglītība būs jauniešiem pievilcīgāka un vērtīgāka.

Diskusijas laikā tika runāts par pilnvērtīgām profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu brīvā laika pavadīšanas iespējām, iesaistoties interešu izglītības un sporta aktivitātēs. Diskusijas dalībnieki secināja, ka šīs aktivitātes ir nozīmīgas personības izaugsmei, taču profesionālās izglītības audzēkņi ir ļoti noslogoti, jo viņiem ir jāapgūst gan vispārizglītojošie, gan profesijas priekšmeti, gan arī praktiskās nodarbības un nereti interešu izglītības un sporta aktivitātēm neatliek laika. Tika uzsvērtas arī citas nākamajam darba ņēmējam būtiskas prasmes un zināšanas, piemēram, darba drošība, darba tiesības un pienākumi, kuriem veiksmīgi jauniešu uzmanību var pievērst, īstenojot dažādus konkursus un projektus.

Ministrijas Komunikācijas nodaļa