Par Austrumu partnerību starptautiskā konferencē Igaunijā

15.maijā ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, piedaloties starptautiskajā Lennarta Meri konferencē Tallinā, uzstājās paneļdiskusijā par Austrumu partnerību. Ģ.V.Kristovskis uzsvēra Austrumu partnerības nozīmīgumu, norādot, ka tās politikas veidošanā nepieciešami mērķtiecīgāki risinājumi, lai šajās valstīs veicinātu patiesas reformas, ne tikai turpinātu tām “sadalīt dāvanas”.

“Austrumu partnerība ir nozīmīgs Eiropas kopējās identitātes stiprināšanas process, svarīgs tās ilgtermiņa nākotnei, stabilitātei un drošībai. Jauni risinājumi Austrumu partnerībā patiesi var dot svaigu elpu visai ES kaimiņattiecību politikai,” uzsvēra ārlietu ministrs.

“Pēdējo mēnešu dramatiskie politiskie procesi Ziemeļāfrikā, Tuvajos austrumos, arābu pasaulē, kas vistiešāk skar Eiropas dienvidu valstis, dažviet raisījuši vēlmi pārskatīt līdzšinējo domāšanu un pieeju Eiropas kaimiņattiecību politikai. Tam nevar piekrist. Gluži pretēji – vairāk nekā jebkad iepriekš ir jāturpina veicināt reformas atbilstoši nosacījumu principam, kas nozīmē lielāku atbalstu tām Austrumu partnerības valstīm, kuras vissekmīgāk veic šīs reformas, ieviešot kopējo vērtību, demokrātijas, tiesiskuma un brīvās ekonomiskās zonas kritērijus. Neatkarīgi no tā, ka pārmaiņas Ziemeļāfrikā izvirza papildu ES spēku koncentrāciju situācijas stabilizēšanai šajā reģionā, ES nedrīkst pakļauties vēlmei pārsviest līdzekļus no Austrumu partnerības problēmu risināšanas uz Eiropas dienvidiem,” paneļdiskusijā norādīja Ģ.V.Kristovskis.

“Visiem mūsu ES kaimiņiem – austrumos un dienvidos – būtu jāsaņem vienāda attieksme, tas attiecas arī uz ES finansiālo atbalstu reformām. Taču finansiālam atbalstam jābūt stimulējošam. Ir jāturpina atbalstīt īpaši tās valstis, kas savu identitāti nepārprotami saredz, integrējoties Eiropas kopējā telpā. Tas rada jaunus izaicinājumus, un mums jāmeklē jauni risinājumi, lai varētu runāt par būtiskām reformām, nevis kārtējo “dāvanu sadalīšanu,”” uzskata Latvijas ārlietu ministrs.

Ministrs atzinīgi novērtēja to, kas jau paveikts divos gados, kopš sākta Austrumu partnerība: ir sāktas sarunas par Asociācijas līgumiem ar četriem jauniem Austrumu partneriem un paātrinātas sarunas ar Ukrainu, ir sākta Rīcības plāna sagatavošana Ukrainai un Moldovas Republikai par brīva vīzu režīma ieviešanu īsiem ceļojumiem, ir noslēgts vīzu režīma liberalizācijas līgums ar Gruziju un plānoti līdzīgi līgumi ar pārējām Dienvidkaukāza valstīm.

“Eiropas identitāte, kā arī uzticība eiropeiskām vērtībām ir pietiekams pamats, lai mēs šīm valstīm dotu cerību kādu dienu iegūt to Eiropas perspektīvu, kādu tās ir iecerējušas. Tomēr katra no Austrumu partnerības valstīm būtu jāvērtē atsevišķi. Ja Gruzija un Moldovas Republika, šo valstu vadība un cilvēki parāda vēlmi nodrošināt reformas integrācijai ES, tad šādi centieni ir jāatbalsta pirmkārt. Latvijas valdība noteikti turpinās dalīties savā integrācijas pieredzē ES ar šīm valstīm, jo īpaši tāpēc, ka Latvija, kas pati pievienojusies ES salīdzinoši nesen, labi redz un saprot šādus mērķus,” uzsvēra Ģ.V.Kristovskis.

“ES ir jāliek lietā viss tās šarms un jāprot prasmīgi izmantot savs soft power jeb tā sauktā maigā vara, lai patiesi spētu iekļūt partnervalstu iedzīvotāju prātos un sirdīs un lai nepieviltu viņu cerības. Relatīvi neliels finansiālais ieguldījums var paveikt brīnumus mazās valstīs, kas ir mūsu tiešie kaimiņi tepat blakus,” norādīja Ģ.V.Kristovskis.

14. un 15.maijā ārlietu ministrs pēc Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa ielūguma piedalījās starptautiskajā Lennarta Meri konferencē Tallinā. Konferences darba kārtībā bija iekļauti aktuāli drošības, enerģētikas un ekonomiskie jautājumi.

Ārlietu ministrijas
Preses un informācijas nodaļa