Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”

Izdarīt likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 11.nr.; 2003, 12.nr.; 2006, 2., 20.nr.; 2007, 14.nr.; 2008, 24.nr.; 2009, 10., 24.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 94., 162.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdus “Nacionālās radio un televīzijas padomes” ar vārdiem “Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes”.

2. Papildināt 1.panta 9.punktu ar teikumu šādā redakcijā:

“Saeima, Saeimas Prezidijs vai Saeimas priekšsēdētājs attiecībā uz Saeimas deputātu nav institūcijas vadītājs, augstāka amatpersona, iestāde vai koleģiāla institūcija.”

3. 6.pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja likumā nav noteikti stingrāki ierobežojumi, valsts amatpersonai, ievērojot šā likuma 7.panta otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā, 5.¹, sestajā, septītajā, astotajā un trīspadsmitajā daļā noteiktos speciālos amatu savienošanas ierobežojumus, ir atļauts savienot savu valsts amatpersonas amatu ne vairāk kā ar diviem citiem algotiem vai citādi atlīdzinātiem amatiem citās valsts vai pašvaldības institūcijās, kapitālsabiedrībās, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus, vai kapitālsabiedrībās, kurās valsts vai pašvaldība vai valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība ir dalībnieks. Par šajā daļā minētajiem amatiem nav uzskatāms pedagoga, zinātnieka, ārsta, profesionāla sportista un radošais darbs. Šajā daļā minētā amatu savienošana pieļaujama, ja tā nerada interešu konfliktu, nav pretrunā ar valsts amatpersonai saistošām ētikas normām un nekaitē valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai.”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

4. 7.pantā:

izteikt desmito un 10.¹ daļu šādā redakcijā:

“(10) Valsts amatpersonai, kurai šā panta otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā, 5.¹, sestajā, septītajā vai astotajā daļā noteikti speciālie amatu savienošanas ierobežojumi, ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu ar saimniecisko darbību individuālā komersanta statusā vai reģistrējoties kā saimnieciskās darbības veicējam saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, ja šīs darbības ietvaros tiek gūti ienākumi tikai no lauksaimnieciskās ražošanas, mežizstrādes, zvejniecības, lauku tūrisma vai prakses ārsta profesionālās darbības, un šā panta sestajā un astotajā daļā minētajos gadījumos attiecīgo amatu savienošanai nav nepieciešams saņemt rakstveida atļauju.

(10¹) Valsts amatpersonai, kurai šā panta otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā, 5.¹, sestajā, septītajā vai astotajā daļā noteikti speciālie amatu savienošanas ierobežojumi un kura ir reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, ir atļauts savienot savu amatu ar tādu saimniecisko darbību, kura tiek veikta, pārvaldot šai valsts amatpersonai piederošo nekustamo īpašumu, un šā panta sestajā un astotajā daļā minētajos gadījumos attiecīgo amatu savienošanai nav nepieciešams saņemt rakstveida atļauju.”;

papildināt pantu ar 10.² daļu šādā redakcijā:

“(10²) Šajā pantā minētajos gadījumos, kad amatu atļauts savienot ar pedagoga, zinātnieka, ārsta, profesionāla sportista vai radošo darbu, attiecīgo amatu savienošana ir pieļaujama, arī reģistrējoties kā saimnieciskās darbības veicējam saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, un šā panta sestajā un astotajā daļā minētajos gadījumos attiecīgo amatu savienošanai nav nepieciešams saņemt rakstveida atļauju.”;

aizstāt vienpadsmitajā daļā vārdus “Valsts amatpersonai atļauts” ar vārdiem un skaitli “Valsts amatpersonai, kurai šā panta otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā, 5.¹, sestajā, septītajā vai astotajā daļā noteikti speciālie amatu savienošanas ierobežojumi, atļauts”;

izslēgt divpadsmito daļu;

izteikt trīspadsmito daļu šādā redakcijā:

“(13) Valsts amatpersonai, kurai šā panta otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā, 5.¹, sestajā, septītajā vai astotajā daļā noteikti speciālie amatu savienošanas ierobežojumi, ir atļauts savienot savu amatu ar dienestu Zemessardzē, ja likumā nav noteikts citādi, un šā panta sestajā un astotajā daļā minētajos gadījumos attiecīgo amatu savienošanai nav nepieciešams saņemt rakstveida atļauju.”

5. Izteikt 8.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja persona, kura pēc stāšanās valsts amatpersonas amatā vienlaikus veic saimniecisko darbību, pilda uzņēmuma līgumu vai pilnvarojumu, kuru savienošana ar valsts amatpersonas amatu ir aizliegta, tā triju mēnešu laikā no amatā stāšanās dienas izbeidz saimniecisko darbību, uzņēmuma līgumu vai uzsaka pilnvarojumu.”

6. 8.¹ pantā:

izslēgt panta nosaukumā vārdus “darba, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildei”;

izslēgt pirmajā un otrajā daļā vārdus “(pilda uzņēmuma līgumu vai pilnvarojumu)” un vārdus “(uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi)”;

papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Par amatu šajā pantā uzskatāma arī saimnieciskās darbības veikšana, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpilde.”;

izslēgt trešajā daļā vārdus “(uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma pildīšanu)” un vārdus “(uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi)”;

papildināt pantu ar 4.¹ daļu šādā redakcijā:

“(4¹) Ja amatpersona (institūcija), kas ieceļ, ievēlē vai apstiprina personu valsts amatpersonas amatā, ir tā pati, kura saskaņā ar šā likuma 7.panta attiecīgās daļas noteikumiem lemj par atļauju savienot valsts amatpersonas amatu ar citiem amatiem, pamatojoties uz personas sniegto informāciju, jautājumu par atļauju savienot amatus izlemj, arī ieceļot, ievēlot vai apstiprinot personu attiecīgajā amatā. Šādā gadījumā nav nepieciešamas citas atļaujas attiecīgo amatu savstarpējai savienošanai. Šā panta piektajā daļā minētos jautājumus izvērtē un atspoguļo lēmumā par iecelšanu, ievēlēšanu vai apstiprināšanu amatā. Amatu savienošanas atļauju var atcelt saskaņā ar šā panta sesto daļu.”;

izslēgt piektajā daļā vārdus “(uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi)” (attiecīgā locījumā);

izslēgt astotajā daļā vārdus “(uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildes)”;

izteikt desmito daļu šādā redakcijā:

“(10) Ja valsts amatpersonai ir atteikts izsniegt atļauju amata savienošanai ar saimnieciskās darbības veikšanu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi un uzņēmuma līgums jau ir stājies spēkā, šī amatpersona ir uzsākusi pilnvarojuma izpildi vai sākusi veikt saimniecisko darbību, kā arī gadījumā, ja atcelts lēmums par atļaujas izsniegšanu minēto saistību izpildei saskaņā ar šā panta sesto daļu, attiecīgā amatpersona, ja tā turpina pildīt valsts amatpersonas amatu, saistībā ar kuru atteikta amatu savienošana ar šajā daļā minēto uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi, triju mēnešu laikā izbeidz saimniecisko darbību, uzņēmuma līgumu vai uzsaka pilnvarojumu.”

7. Izteikt III nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“III nodaļa. Valsts vai pašvaldības institūcijas vadītāja un valsts amatpersonas pienākumi un tiesības interešu konflikta novēršanā”.

8. 20.pantā:

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājam vai viņa pilnvarotai personai ir pienākums šajā likumā un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošināt, lai tiktu sastādīti un 15 dienu laikā elektroniskā veidā Valsts ieņēmumu dienestam iesniegti valsts amatpersonu saraksti un to grozījumi, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu.”;

papildināt 5.¹ daļu ar jaunu pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Attiecībā uz šā likuma 4.panta pirmās daļas 2.punktā minētajām valsts amatpersonām šo amatpersonu sarakstu un tajos izdarīto grozījumu iesniegšanu nodrošina Saeimas Kancelejas direktors.”;

uzskatīt līdzšinējo 5.¹ daļas tekstu par otro teikumu;

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājam, personai, kurai institūcijas vadītājs uzdevis pildīt interešu konflikta un korupcijas novēršanas pienākumus attiecīgajā institūcijā, vai koleģiālai institūcijai aizliegts izpaust informāciju, kas tai kļuvusi zināma, par to, kura attiecīgās valsts vai pašvaldības institūcijas amatpersona vai darbinieks informējis par interešu konfliktiem, un bez objektīva iemesla radīt šādai personai tiešas vai netiešas nelabvēlīgas sekas. Aizliegums izpaust informāciju neattiecas uz informācijas sniegšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Valsts policijai, Satversmes aizsardzības birojam, tiesai un prokuratūrai.”

9. Papildināt likumu ar 21.¹ pantu šādā redakcijā:

“21.¹ pants. Informēšana par citu amatpersonu interešu konfliktiem

Par amatpersonai zināmiem interešu konfliktiem, kuros iesaistītas citas attiecīgās institūcijas valsts amatpersonas, tā sniedz informāciju šīs institūcijas vadītājam vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, bet valsts drošības iestādēs strādājošās valsts amatpersonas minēto informāciju sniedz Satversmes aizsardzības biroja direktoram.”

10. Papildināt 26.pantu ar 5.¹ daļu šādā redakcijā:

“(5¹) Valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājam ir tiesības pieprasīt no valsts amatpersonas informāciju, kas norādāma deklarācijas publiski nepieejamā daļā, ja tas konkrētajā gadījumā ir nepieciešams, lai nepieļautu attiecīgās valsts amatpersonas nonākšanu interešu konflikta situācijā.”

11. 30.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Par šā likuma pārkāpumiem personu sauc pie likumos noteiktās atbildības. Valsts amatpersonai saskaņā ar šā panta noteikumiem ir pienākums atlīdzināt nodarītos zaudējumus.”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Zaudējumu atlīdzību pieprasa saskaņā ar Administratīvā procesa likumu, izdodot administratīvo aktu par nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu un veicot normatīvajos aktos paredzētās darbības administratīvā akta izpildei. Izpildi nodrošina ar tiesu izpildītāja starpniecību.”

12. Papildināt pārejas noteikumus ar 17.punktu šādā redakcijā:

“17. Šā likuma 30.panta pirmās daļas otrā teikuma un ceturtās daļas jaunā redakcija par zaudējumu atlīdzināšanu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā neattiecas uz gadījumiem, kad šā likuma pārkāpumi konstatēti vai zaudējumu piedziņa uzsākta līdz attiecīgo normu spēkā stāšanās dienai.”

Likums Saeimā pieņemts 2011.gada 28.aprīlī.

Valsts prezidents V.Zatlers

Rīgā 2011.gada 18.maijā