Jēkabpils pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.12

Jēkabpilī 2011.gada 14.aprīlī

Par dzīvokļa (mājokļa) pabalstu

Apstiprināti ar Jēkabpils pilsētas domes 14.04.2011. lēmumu Nr.152 (prot. Nr.10, 4.§)

Izdoti saskaņā ar likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"
25.pantu, Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 35.panta piekto daļu

1. Vispārīgie noteikumi

1. Noteikumi nosaka pabalsta ar dzīvojamās telpas (turpmāk – dzīvoklis (mājoklis)) lietošanu saistīto izdevumu segšanai (turpmāk – dzīvokļa (mājokļa) pabalsts) aprēķināšanas un piešķiršanas kārtību Jēkabpils pilsētā.

2. Tiesības saņemt dzīvokļa (mājokļa) pabalstu ir ģimenei vai atsevišķi dzīvojošai personai (turpmāk – palīdzības pieprasītājs), kura:

2.1. deklarējusi savu pamata dzīvesvietu Jēkabpils pilsētas administratīvajā teritorijā;

2.2. atbilst trūcīgas vai maznodrošinātas personas (ģimenes) statusam;

2.3. nedzīvo sociālajā mājā vai dzīvoklī, kuram piešķirts sociālā dzīvokļa statuss;

2.4. dzīvo sev, pirmās pakāpes radiniekam vai pašvaldībai piederošā dzīvoklī (mājoklī).

3. Ģimene šo noteikumu izpratnē ir laulātie un personas, kurām ir kopēji izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī.

4. Dzīvokļa (mājokļa) pabalsta saņemšanai palīdzības pieprasītājs, uzrādot personu apliecinošu dokumentu un dzīvokļa (mājokļa) apsaimniekošanas vai īres līgumu ar Jēkabpils pilsētas pašvaldību vai zemesgrāmatu apliecību, iesniedz Jēkabpils Sociālajā dienestā (turpmāk – Dienests) iesniegumu un šādus dokumentus:

4.1. ienākumus apliecinošus dokumentus;

4.2. ar dzīvokļa (mājokļa) lietošanu saistīto maksājumu kvītis.

5. Ja tiesības uz nekustamo īpašumu nav nostiprinātas Zemesgrāmatā, palīdzības pieprasītājs papildus šo noteikumu 4.punktā minētajiem dokumentiem iesniedz dokumentu, kas apliecina nekustamā īpašuma tiesisku iegūšanu (līgums, tiesas spriedums, mantojuma apliecība).

6. Dienests ir tiesīgs palīdzības pieprasītājam pieprasīt iesniegt vai uzrādīt citus šo noteikumu 4. un 5.punktā neminētus dokumentus, kas nepieciešami, lai izvērtētu pabalsta pieprasītāja tiesības saņemt dzīvokļa (mājokļa) pabalstu.

7. Dzīvokļa (mājokļa) pabalstu ir tiesības pieprasīt visā trūcīgas vai maznodrošinātas personas (ģimenes) statusa darbības periodā. Dzīvokļa (mājokļa) pabalstu kurināmā iegādei ir tiesības pieprasīt vienu reizi kalendārajā gadā, bet pabalstu citu ar dzīvokļa (mājokļa) lietošanu saistīto izdevumu segšanai – reizi trīs mēnešos.

Pieprasot pabalstu citu ar dzīvokļa (mājokļa) lietošanu saistīto izdevumu segšanai pirmo reizi, palīdzības pieprasītājs iesniedz ienākumus un ar dzīvokļa (mājokļa) lietošanu saistīto maksājumu kvītis par iepriekšējiem trīs kalendārajiem mēnešiem no dienas, ar kuru piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas personas (ģimenes) statuss. Dzīvokļa (mājokļa) pabalstu pieprasot atkārtoti, palīdzības pieprasītājs iesniedz ienākumus un ar dzīvokļa (mājokļa) lietošanu saistīto maksājumu kvītis par katriem nākošajiem trīs kalendārajiem mēnešiem.

8. Ja palīdzības pieprasītājs ir ģimene, iesniegumu un dzīvokļa (mājokļa) pabalsta aprēķinu paraksta viens no ģimenes pilngadīgajiem locekļiem.

2. Dzīvokļa (mājokļa) pabalsta aprēķināšanas un piešķiršanas kārtība

9. Dzīvokļa (mājokļa) pabalstu aprēķina, ņemot vērā palīdzības pieprasītāja ienākumus, normatīvajos aktos noteikto garantēto minimālo ienākumu līmeni (turpmāk – GMI) un faktiskos ar dzīvokļa (mājokļa) lietošanu saistītos izdevumus, nepārsniedzot šo noteikumu 1.pielikumā noteiktos normatīvos izdevumus dzīvokļa (mājokļa) pabalsta aprēķināšanai.

10. Ja palīdzības pieprasītājs saņēma pabalstu GMI līmeņa nodrošināšanai, tā apmēru pieskaita pie palīdzības pieprasītāja attiecīgā mēneša ienākumiem.

11. Dzīvokļa (mājokļa) pabalstu, izņemot šo noteikumu 12.punktā minētās iedzīvotāju grupas, aprēķina pēc formulas:

P = GMI + K – I, kur:

P – dzīvokļa (mājokļa) pabalsta apmērs mēnesī;

GMI – garantēto minimālo ienākumu summa palīdzības pieprasītājam vidēji mēnesī. Ja persona, kas noslēdza vienošanos par līdzdarbības pienākumu pildīšanu to nav pildījusi, GMI summu samazina par šīs personas GMI līmeni;

K – faktiskie ar dzīvokļa (mājokļa) lietošanu saistītie vidējie izdevumi mēnesī trīs mēnešu periodā, nepārsniedzot normatīvos izdevumus;

I – palīdzības pieprasītāja vidējie ienākumi mēnesī (ieskaitot attiecīgajos mēnešos saņemto pabalstu GMI līmeņa nodrošināšanai) trīs mēnešu periodā.

12. Dzīvokļa (mājokļa) pabalstu pēc formulas:

P = 125 % no GMI + K – I

aprēķina šādām iedzīvotāju grupām:

12.1. ģimenēm, kuras audzina trīs vai vairāk nepilngadīgus bērnus;

12.2. personām (ģimenēm), kuras audzina vienu vai vairākus bērnus invalīdus;

12.3. ģimenēm, kurās visi pilngadīgie locekļi ir pensionāri, invalīdi;

12.4. atsevišķi dzīvojošiem pensionāriem vai invalīdiem, kuriem nav palīdzētspējīgu taisnās līnijas radinieku;

12.5. atsevišķi dzīvojošām politiski represētām personām;

12.6. bāreņiem vai bez vecāku gādības palikušiem bērniem, kuriem beigusies aprūpe ilgstošas sociālās aprūpes iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, līdz 24 gadu vecumam;

12.7. personām, kuras vienas pašas audzina vienu vai vairākus nepilngadīgus bērnus un uzturlīdzekļus saņem no Uzturlīdzekļu garantijas fonda līdzekļiem.

13. Dzīvokļa (mājokļa) pabalstu palīdzības pieprasītājam piešķir ar Dienesta vadītāja lēmumu desmit dienu laikā no iesnieguma un visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas.

14. Pabalstu ar dzīvokļa (mājokļa) lietošanu saistīto izdevumu segšanai piešķir par trīs mēnešiem, nepārsniedzot trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusa darbības beigu termiņu. Dzīvokļa (mājokļa) pabalstu kurināmā iegādei piešķir vienu reizi gadā līdz kalendārā gada beigām.

15. Dzīvokļa (mājokļa) pabalsta maksimālais apmērs kalendārajā gadā ir 400 lati.

16. Dienests izmaksā dzīvokļa (mājokļa) pabalstu ar pārskaitījumu nama apsaimniekotājam, komunālo pakalpojumu sniedzējam līdz katra nākamā mēneša 10.datumam. Namu apsaimniekotāji nodrošina, lai saņemtā dzīvokļa (mājokļa) pabalsta apmērs tiktu uzrādīts īres vai apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu kvītīs.

17. Dzīvokļa (mājokļa) pabalstu cietā kurināmā veidā Dienests piegādā uz palīdzības pieprasītāja deklarēto pamata dzīvesvietu. Ja dzīvokļa (mājokļa) pabalsts kalendārajam gadam nepārsniedz 75 latus, pēc Dienesta sociālās palīdzības organizatora atzinuma to var izmaksāt naudā vai pārskaitīt uz palīdzības pieprasītāja norādīto kontu.

18. Dzīvokļa (mājokļa) pabalstu nepiešķir, ja:

18.1. atsevišķi dzīvojošs palīdzības pieprasītājs ir noslēdzis uztura līgumu;

18.2. palīdzības pieprasītājam pieder īpašums, kuru var izmantot ienākumu gūšanai;

18.3. palīdzības pieprasītājs izīrē vai nodot lietošanā dzīvokli (mājokli) citai personai, izņemot pirmās pakāpes radinieku, kuram nav cita dzīvokļa (mājokļa);

18.4. palīdzības pieprasītājs īrē vai lieto citai fiziskai vai juridiskai personai piederošu dzīvokli (mājokli), izņemot gadījumu, ja dzīvoklis (mājoklis) pieder pirmās pakāpes radiniekam vai pašvaldībai.

3. Noslēguma jautājumi

19. Dzīvokļa (mājokļa) pabalstu piešķir Jēkabpils pilsētas pašvaldības budžetā paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros.

20. Noteikumu 15.punkts stājas spēkā ar 2011.gada 1.jūniju.

21. Atzīt par spēku zaudējušiem Jēkabpils pilsētas domes 2009.gada 5.marta saistošos noteikumus Nr.11 (sēdes protokols Nr.6, 11.§) "Kārtība, kādā Jēkabpils pilsētā aprēķina un piešķir dzīvokļa (mājokļa) pabalstu".

Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs L.Salcevičs

1.pielikums
Jēkabpils pilsētas domes
2011.gada 14.aprīļa
saistošajiem noteikumiem Nr.12

Dzīvokļa (mājokļa) pabalsta aprēķināšanas normatīvie izdevumi

Aprēķinot dzīvokļa (mājokļa) pabalstu, izmanto šādus normatīvos izdevumus:

1. Gāzei:

1.1. dzīvoklim (mājoklim) ar centralizēto gāzes padevi – gāzes abonentmaksa un izmaksas atbilstoši skaitītāja rādījumiem, bet ne vairāk kā 6 m³ izmaksas mēnesī vienai personai un 3 m³ izmaksas mēnesī katram nākamajam ģimenes loceklim,

1.2. dzīvoklim (mājoklim) ar gāzes balonu – gāzes 9 litru izmaksas mēnesī vienai personai un 6 litru izmaksas katram nākamajam ģimenes loceklim, bet ne vairāk kā 30 litru ģimenei mēnesī.

2. Elektroenerģijai – izmaksas atbilstoši skaitītāja rādījumiem, bet ne vairāk kā:

2.1. 60 kWh izmaksas mēnesī vienai personai un 30 kWh izmaksas mēnesī katram nākamajam ģimenes loceklim, bet ne vairāk kā 150 kWh izmaksas ģimenei mēnesī.

2.2. 80 kWh izmaksas mēnesī vienai personai un 40 kWh izmaksas mēnesī katram nākamajam ģimenes loceklim, bet ne vairāk kā 180 kWh izmaksas ģimenei mēnesī, ja dzīvoklī (mājoklī) uzstādīta tikai stacionārā elektriskā plīts.

3. Dzīvokļa (mājokļa) īres vai apsaimniekošanas izdevumiem (nepārsniedzot Jēkabpils pilsētas domes apstiprinātos tarifus) un apkurei, kas nodrošināta visam namam:

3.1. par visu platību, ja:

3.1.1. tas ir vienistabas dzīvoklis vai istaba kopējā dzīvoklī,

3.1.2. tas ir divistabu dzīvoklis, kurā dzīvo viena vai divas personas, kuras vecākas par 65 gadiem vai kuras ir I grupas invalīdi un kurām nav palīdzētspējīgu taisnās līnijas radinieku.

3.2. 20 m² no kopējās platības izmaksas vienai personai un katram nākamajam ģimenes loceklim 15 m² no kopējās platības izmaksas.

3.3. papildus 3.2.apakšpunktā noteiktajam normatīvam, dzīvokļa (mājokļa) pabalsta aprēķinā var iekļaut izmaksas par 15 m² no dzīvokļa (mājokļa) kopējās platības par pagaidu prombūtnē (atrodas militārajā dienestā, ieslodzījuma vietā, ārstniecības iestādē, mācās vai studē citā apdzīvotā vietā utml.), ne ilgāku par pieciem gadiem, esošu personu, kura dzīvoklī (mājoklī) deklarējusi pamata dzīvesvietu un visā prombūtnes laikā negūst ienākumus (izņemot stipendiju).

3.4. 30 m² no kopējās platības izmaksas katram I grupas invalīdam, kurš nav minēts 3.1.2.apakšpunktā, un katram II grupas invalīdam, kuram nav palīdzētspējīgu taisnās līnijas radinieku.

3.5. 45 m² no kopējās platības izmaksas trīsistabu dzīvoklī atsevišķi dzīvojošai personai, kas vecāka par 65 gadiem un kurai nav palīdzētspējīgu taisnās līnijas radinieku.

4. Atkritumu izvešanas izmaksām no privātā mājokļa:

4.1. sadzīves atkritumiem – 0,05 m³ izmaksas mēnesī vienai personai;

4.2. šķidrajiem atkritumiem mājoklim bez ūdensvada (sausā tualete) – 0,5 m³ izmaksas vienai personai gadā, aprēķinā iekļaujot kopējo sadalījumu par gada divpadsmit mēnešiem;

4.3. šķidrajiem atkritumiem mājoklim ar ūdensvadu – 1 m³ izmaksas vienai personai gadā, aprēķinā iekļaujot kopējo sadalījumu par gada divpadsmit mēnešiem.

5. Aukstajam un karstajam ūdenim – izmaksas atbilstoši īres un komunālo maksājumu kvītī (rēķinā) norādītajai summai vai atbilstoši ūdens skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā 4 m³ izmaksas mēnesī vienai personai, no kurām ne vairāk kā 2 m³ karstā ūdens izmaksas mēnesī vienai personai, ja dzīvoklī (mājoklī) ūdens patēriņš tiek noteikts ar ūdens skaitītāju.

6. Individuālās apkures nodrošināšanai dzīvoklī (mājoklī):

6.1. ar cieto kurināmo:

6.1.1. malka – 5 m³ izmaksas gadā vienai krāsnij, katrai nākamajai krāsnij 2 m³ izmaksas gadā, bet ne vairāk kā 10 m³ malkas izmaksas gadam. Ja dzīvoklī (mājoklī) ēdiena pagatavošanai izmanto tikai malkas plīti, papildus var piešķirt 1 m³ malkas izmaksas gadā, aprēķinā iekļaujot kopējo sadalījumu par gada divpadsmit mēnešiem;

6.1.2. ogles – 2 tonnu izmaksas gadā vienistabas vai divistabu dzīvoklim (mājoklim), bet ne vairāk kā 4 tonnu izmaksas gadā lielākiem dzīvokļiem (mājokļiem);

6.1.3. cits cietais kurināmais – nepārsniedzot 6.1.2.apakšpunktā norādītās izmaksas gadam.

6.2. ar gāzi - izmaksas atbilstoši skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā 0,50 latus par dzīvokļa (mājokļa) 1 m² sešus mēnešus gadā papildus šī pielikuma 1.punktā noteiktajam.

6.3. ar elektroenerģiju – izmaksas atbilstoši skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā 0,50 latus par dzīvokļa (mājokļa) 1 m² sešus mēnešus gadā papildus šī pielikuma 2.punktā noteiktajam.

7. Normatīvajos izdevumos par dzīvokli (mājokli) netiek ieskaitīta maksa par kabeļtelevīziju, kā arī izdevumi par nama remontdarbiem.

Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs L.Salcevičs

Saistošo noteikumu "Par dzīvokļa (mājokļa) pabalstu"
paskaidrojuma raksts

Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs L.Salcevičs