Eiropas Komisija: Par vienotā tirgus darba plāna 12 darbalaukiem

Vienotais tirgus ir Eiropas Savienības ekonomikas izaugsmes stūrakmens un galvenais virzītājspēks. Tas mums arī sniedz labākās iespējas novērst pastāvošo ekonomikas krīzi. Vienotā tirgus izaugsmes potenciāls vēl nav pilnībā izmantots, neraugoties uz panākumiem, kas gūti kopš tā izveides 1992.gadā. Tādēļ vienotajam tirgum ir jāsper jauns solis uz priekšu, lai liktu pamatus jaunai izaugsmei, kas labāk atbilst vides un iekļautības principiem. Aktā par vienoto tirgu, ko 13.aprīlī pieņēmusi Eiropas Komisija, paredzēti divpadsmit darba posmi, kas līdz 2012.gadam jāpaveic vienotā tirgus jomā. Šie divpadsmit pasākumu kopumi izaugsmes, konkurētspējas un sociālā progresa jomā ir saistīti ar darba ņēmēju mobilitāti, mazo un vidējo uzņēmumu finansējumu, patērētāju aizsardzību, kā arī iekšējā tirgus digitalizāciju, nodokļu sistēmu un Eiropas tīkliem. To mērķis ir atvieglināt ikdienu visiem vienotā tirgus dalībniekiem – uzņēmumiem, iedzīvotājiem, patērētājiem un darbiniekiem.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu sacīja: “Vienotais tirgus vienmēr ir bijis mūsu ekonomikas izaugsmes un labklājības virzītājspēks. Patlaban tas vairāk nekā jebkad mums sniedz lielākās priekšrocības cīņā pret krīzi. Divpadsmit darbalauki, kurus mēs šodien paveram, mums ļaus dot nozīmīgu stimulu iekšējā tirgus jomā, un tas palīdzēs uzņēmumiem, darbiniekiem un patērētājiem. Mūsu mērķis: stiprāks vienotais tirgus 2012.gadā!”

Iekšējā tirgus un pakalpojumu komisārs Mišels Barnjē piebilda: “Šodien pieņemtais priekšlikums ir saskaņota reakcija uz iekšējā tirgus nepilnībām, lai veidotu ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmes modeli. Komisija aicina visu iesaistīto aprindu pārstāvjus un, galvenais, dalībvalstis un Eiropas Parlamentu īstenot šo darba plānu, līdz 2012.gadam steidzamā kārtā pieņemot divpadsmit tiesību aktus galvenajās darbības jomās un tādējādi dodot vairāk iespēju īstenot vienotā tirgus dalībnieku iniciatīvas, lai tie varētu pilnībā izmantot vienotā tirgus sniegtās iespējas.”

Kādi būs šie 12 rīcības lauki?

Pamatojoties uz komentāriem (vairāk nekā 850), kas saņemti četrus mēnešus ilgajā sabiedriskajā apspriešanā, kā arī uz Eiropas iestāžu viedokļiem un secinājumiem, Komisija ir apzinājusi 12 pasākumus, kuri būtu īstenojami, lai veicinātu izaugsmi un stiprinātu iedzīvotāju uzticību. Katrs pasākums atbilst vienai pamatiniciatīvai, par kuru Komisija apņemas nākamajos mēnešos sagatavot priekšlikumus ar mērķi galīgo vienošanos ar Eiropas Parlamentu un Padomi panākt pirms 2012.gada beigām. Katrā pasākumā ietilpst arī citi vienlīdz svarīgi priekšlikumi, kuru pieņemšanu varētu sekmēt pamatiniciatīvas īstenošanas radītais stimuls, un dažos gadījumos tos varētu pieņemt vienlaikus ar pamatiniciatīvām, bet citos – mazliet vēlāk.

1. MVU finansējuma pieejamība

Šis pasākums ir ārkārtīgi svarīgs vairāk nekā 20 miljoniem Eiropas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU), kuriem nereti finansējuma trūkuma dēļ ir grūtības, cenšoties veidot jaunas darba vietas, laist tirgū jaunus ražojumus vai pilnveidot infrastruktūru. Tādēļ plānots sagatavot vienotus riska kapitāla fondu statūtus, kas ļautu no vienā dalībvalstī izveidotiem fondiem ieguldīt līdzekļus jebkurā citā dalībvalstī, tādējādi nodrošinot finansējumu un nepieciešamās zināšanas inovatīviem MVU par pieņemamu cenu.

2. Darba ņēmēju mobilitāte vienotajā tirgū

2009.gadā 5,8 miljoni Eiropas iedzīvotāju jeb 2,5% Savienības ekonomiski aktīvās sabiedrības daļas strādāja kādā citā dalībvalstī. Kvalificēta darbaspēka labāka mobilitāte veicinās Eiropas ekonomikas konkurētspēju. Tā ir jo īpaši svarīga tādēļ, ka daudzi amati, kuros nepieciešama augsta kvalifikācija, joprojām ir vakanti. Lai novērstu juridiskos šķēršļus, kuri eiropiešiem vēl joprojām traucē strādāt jebkurā dalībvalstī, mēs vēlamies, vienkāršojot procedūras, modernizēt profesionālās kvalifikācijas savstarpējas atzīšanas noteikumus, pārskatīt reglamentēto profesiju jomu un veicināt sadarbību starp dalībvalstīm, it īpaši izmantojot Eiropas profesionālo karti.

3. Intelektuālā īpašuma tiesības

Intelektuālais īpašums ir tikpat svarīgs, cik svarīgas ir izejvielas vai rūpnieciskā bāze: ar to ir saistīti 44–75% Eiropas uzņēmumu resursu. Tā ir spēcīga Savienības salīdzinošā priekšrocība. Tādēļ Eiropas konkurētspējai ir ļoti svarīgi izveidot vienotu sistēmu izgudrojuma aizsardzībai ar patentu, kurā piedalītos lielākā daļa dalībvalstu, lai pirmos vienotos patentu nosaukumus piešķirtu 2013.gadā. Tālab mēs nākam klajā ar šiem ierosinājumiem.

4. Patērētāji – vienotā tirgus dalībnieki

Lai vairotu patērētāju uzticēšanos vienotajam tirgum, ir jāgarantē to tiesības. Lai to panāktu, jo īpaši ir jāizveido alternatīvs strīdu izšķiršanas mehānisms un jāievieš tādi kompensējoši mehānismi, kas nebūtu saistīti ar vēršanos tiesā. Tādējādi patērētāju rīcībā būs vienkāršāki, ātrāki un arī mazāk līdzekļu prasoši risinājumi. Šis ir ārkārtīgi svarīgs aspekts tiešsaistes tirdzniecībā, kur lielāka patērētāju uzticēšanās pārrobežu elektroniskajai tirdzniecībai atbilstoši aplēsēm veidotu 2,5 miljardu eiro ekonomisko ieguvumu.

5. Pakalpojumi: pastiprināt standartizāciju

Pakalpojumi ir darbavietu radīšanas dzinējspēks Eiropā: kamēr 1998.–2008.gadā ES izaugsme vidēji bija 2,1% gadā, pakalpojumu nozare auga vidēji par 2,8% gadā. Nodarbinātības līmenis šajā nozarē pieauga par 2% gadā salīdzinājumā ar 1% visā ekonomikā kopumā. Lai šo svarīgo aspektu optimizētu, Komisija ierosina pārskatīt tiesību aktus par Eiropas standartizācijas sistēmu, lai to paplašinātu, tajā iekļaujot pakalpojumus, un lai uzlabotu standartizācijas procedūru efektivitāti, iedarbīgumu un to iekļaujošo raksturu.

6. Stiprāki Eiropas tīkli

Eiropas transporta, enerģētikas un sakaru tīkli veido vienotā tirgus mugurkaulu. Proti, efektīvi funkcionējoša infrastruktūra veicina brīvu personu, preču, dažādu veidu enerģijas un datu apriti, kas notiek raiti un par pieņemamu cenu. Komisija pieņems tiesību aktus par enerģētikas un transporta infrastruktūru, lai identificētu, kādi ir stratēģiskie, visas Eiropas mēroga nozīmes projekti.

7. Digitālais vienotais tirgus

Pastiprināt uzticēšanos elektroniskos darījumos ir obligāts priekšnosacījums vienotā digitālā tirgus izveidei, no kura varēs pilnīgu labumu gūt iedzīvotāji, uzņēmumi un pārvaldes struktūras. Eiropai ir nepieciešami tādi tiesību akti, kas nodrošina elektroniskās identifikācijas un autentifikācijas savstarpēju atzīšanu visā tās teritorijā, un šajā nolūkā ir jāpārskata e-paraksta direktīva, lai elektroniskās darbības notiktu droši un bez šķēršļiem.

8. Sociālā uzņēmējdarbība

Ir tādi uzņēmumi, kuri ir pieņēmuši lēmumu – līdztekus to pamatotai vēlmei gūt finansiālu labumu censties sasniegt tādus vispārējas intereses mērķus kā sociālā, ētiskā izaugsme vai vides pilnveidošana. Šī nozare ir ekonomiskās izaugsmes un jaunu darbavietu avots. Lai to veicinātu, būtu pilnībā jāizmanto Eiropas aktīvu pārvaldības industrija, kas ir izcils finanšu mehānisms. Mēs ierosinām Eiropas mēroga satvaru savstarpējiem ieguldījumu fondiem, lai palielinātu jau ieviesto nacionālo iniciatīvu ietekmi, nodrošinot šiem fondiem vienotā tirgus sniegtās iespējas.

9. Nodokļi

ES spēkā esošie tiesību akti nodokļu jomā vairs nav pielāgoti ne tādai vienotā tirgus realitātei, kāda tā ir 21.gadsimtā, ne arī ilgtspējīgas attīstības dzinējspēkiem. Šī politika nesekmē pietiekamā mērā visekonomiskāko praksi gan enerģijas izmantošanas, gan vides standartu ievērošanas ziņā. Tālab mēs jau tūlīt pat ierosinām pārskatīt direktīvu par enerģijas aplikšanu ar nodokļiem, lai nodrošinātu konsekventu pieeju dažādiem enerģijas avotiem un lai tādējādi sekmīgāk ņemtu vērā produktu energoietilpību, kā arī produktu radītās CO₂ emisijas.

10. Pilnīgāka sociālā kohēzija vienotajā tirgū

Lai Eiropā sekmētu sociālo kohēziju, Komisija nāks klajā ar tiesību aktu priekšlikumu, kura nolūks ir pastiprināt direktīvas par darbinieku norīkošanu darbā piemērošanu, lai izvairītos no jebkāda veida ļaunprātīgas noteikumu izmantošanas vai to apiešanas, kā arī lai piemērotu sankcijas par šādu rīcību. Saistībā ar pasākumiem ekonomisko brīvību satvarā Komisija arī ierosinās ieviest skaidrību sociālo pamattiesību piemērošanas jomā.

11. Uzņēmumu regulatīvā vide

Pārāk bieži uzņēmumi vienoto tirgu joprojām uzlūko nevis kā iespēju telpu, bet gan kā šķēršļu stafeti. Uzņēmumu ikdiena ir jāvienkāršo, mazinot regulatīvos un administratīvos šķēršļus. Lai tas izdotos, Komisija ierosina vienkāršot direktīvas par grāmatvedības standartiem, ciktāl tas attiecas uz finanšu pārskatu sniegšanas prasībām, un mazināt administratīvos šķēršļus, jo īpaši tos, kuri rada slogu MVU.

12. Publiskie iepirkumi

Valsts iestādes aptuveni 18% ES IKP tērē precēs, pakalpojumos un būvdarbos. Šie publiskā sektora izdevumi ir svarīgs ekonomiskās izaugsmes veicinātājspēks. Ar Eiropas un valstu tiesību aktiem publiskie iepirkumi ir atvērti taisnīgai konkurencei, lai piedāvātu iedzīvotajiem labāku kvalitāti par labāku cenu. Komisija ierosina šo regulatīvo satvaru modernizēt tā, lai veidotos līdzsvarota politika, kas atbalsta pieprasījumu pēc precēm un pakalpojumiem, saistībā ar ko ir ievērotas prasības attiecībā uz vidi, kas ir sociālā ziņā atbildīgi un novatoriski, lai līgumslēdzējām struktūrām nodrošinātu vienkāršākas un elastīgākas procedūras un lai atvieglinātu MVU piekļuvi šiem līgumiem.

Nākamie soļi

2012.gada beigās Komisija sagatavos pārskatu par to, kā norit šā rīcības plāna īstenošana, un iesniegs programmu turpmākajam darba posmam. Šos apsvērumus papildinās padziļināts ekonomisks pētījums, kura rezultātā izdarītie slēdzieni ļaus identificēt tās jomas, kurās ir vēl neizmantots izaugsmes potenciāls, un vajadzības gadījumā radīt jaunus stimulējošus mehānismus ekonomiskajai izaugsmei.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā
Preses un informācijas nodaļa