Valsts sekretāru sanāksmē: 2011.gada 12.maijā

FM: Par grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām”

12.maijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, paredzot mainīt sliekšņus skaidrās naudas darījumiem un noteikt kārtību saimnieciskās darbības apturēšanai, lai novērstu izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Grozījumu izstrāde ir paredzēta MK apstiprinātajā ēnu ekonomikas samazināšanas un godīgas konkurences veicināšanas plānā.

Līdz ar grozījumiem tiks noteikts pienākums juridiskām personām deklarēt visus iepriekšējā mēneša laikā skaidrā naudā veiktos darījumus, kas pārsniedz 1000 latus, arī ar fiziskām personām, kurām atbilstoši nodokļu jomu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem nav jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā saimnieciskās darbības veicējiem. Savukārt šādām fiziskām personām nebūs atļauts veikt skaidrā naudā norēķinus, kuru summa vienā operācijā pārsniedz 2000 latu.

Tāpat arī paredzēts samazināt slieksni no 3000 uz 1000 latiem, kuru sasniedzot, ir jādeklarē skaidrā naudā veiktie darījumi, kā arī samazināt slieksni no 10 000 latiem uz 5000 latiem, kuru sasniedzot, nedrīkst veikt darījumus skaidrā naudā.

Grozījumi paredz noteikt arī nodokļu maksātāju saimnieciskās darbības apturēšanas un atjaunošanas kārtību (brīdināšanu, lēmuma pieņemšanu un publicēšanu, lēmumu apstrīdēšanu), definēt pārkāpumu veidus, kā arī paredzēts nodokļu maksātāju pienākums ievērot saimnieciskās darbības veikšanas aizliegumu.

Paredzēts paplašināt to gadījumu loku, kuros komersanta darbība var tikt apturēta, liedzot turpināt normatīvajiem aktiem neatbilstošu komercdarbību. Apturot saimniecisko darbību, tiks veikti papildu komersanta darbību ierobežojošie pasākumi, piemēram, speciālo atļauju (licenču) anulēšana, norēķinu operāciju apturēšana, struktūrvienību vai citu saimnieciskās darbības veikšanas vietu noplombēšana vai aizzīmogošana. Ja komersants 15 dienu laikā pēc tā darbības apturēšanas nenovērsīs pārkāpumu, VID būs tiesīgs iniciēt attiecīgā subjekta piespiedu likvidāciju.

Grozījumi tiks papildināti ar punktu, paredzot, ka par nodokļu maksātāju tiks uzskatīta persona, kurai ir piešķirtas un kura regulāri (vairāk nekā vienu reizi taksācijas periodā) izmanto pilnvaras noslēgt līgumus tās juridiskās, fiziskās vai citas personas vārdā, kura atrodas vai ir nodibināta zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās, tāpat arī valstī, ar kuru Latvijai nav noslēgti starptautiskie līgumi par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem, vai arī valstī, kurā tā neveic aktīvu komercdarbību vai saimniecisko darbību un neiesniedz nodokļu administrācijai ienākuma nodokļa deklarācijas.

Līdz ar grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām” atbilstoši grozījumi izsludināti arī Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”.

Grozījumus likumos vēl skatīs un par tiem lems Ministru kabinets un Saeima.

FM: Par grozījumiem Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā

12.maijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā, lai nodrošinātu pilnīgu, vispusīgu un objektīvu valsts civildienesta ierēdņu disciplinārpārkāpumu izdarīšanas apstākļu noskaidrošanu.

Grozījumi paredz, ka situācijā, ja lēmumu par disciplinārlietas ierosināšanu pret kādas citas ministrijas valsts sekretāru saskaņā ar Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 18.panta pirmās daļas 6.punktu un trešo daļu ir pieņēmis finanšu ministrs, tad disciplinārlietu izskata Finanšu ministrija. Disciplinārlietu ierosina un izskata Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Tāpat likums papildināts, paredzot, ka disciplinārlietu pret citas ministrijas valsts sekretāru par tiesību aktiem neatbilstošu rīcību ar budžeta līdzekļiem finanšu ministrs ierosina pēc saskaņošanas ar nozares ministru.

Grozījumus likumā vēl skatīs un par tiem lems Ministru kabinets un Saeima.

Finanšu ministrijas
Komunikācijas nodaļa

LM: Par Profesiju klasifikatora papildināšanu un aktualizēšanu

Lai papildinātu un aktualizētu Profesiju klasifikatoru, Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi grozījumus tajā.

Ņemot vērā saņemtos valsts un privāto uzņēmumu iesniegtos priekšlikumus, Profesiju klasifikatoru plānots papildināt ar jaunām profesijām mūzikas, tirdzniecības, ražošanas, elektronikas, tiltu un citu mākslīgo būvju uzraudzības un remonta, ostu pārvaldes un kuģu būvēšanas, loģistikas, apsardzes un psihoterapijas jomā.

Tāpat Profesiju klasifikatorā ir plānots aizstāt tirdzniecības nozares terminu “tirgzinība” ar terminu “tirgvedība”, kas ir vairāk piemērojams angļu valodas terminam “marketing”. Izmaiņās ietverta arī nulles pamatgrupa “Nacionālo bruņoto spēku profesijas”, kurā iekļautas nepieciešamās militārās profesijas.

Papildus šīm izmaiņām Profesiju klasifikatoru plānots papildināt ar deviņpadsmit profesiju standartiem – Mežsaimniecības tehniķis, Videooperators, Sekretārs, Lietvedis, Frizieris, Asistents personām ar dzirdes traucējumiem, Ieslodzījuma vietas jaunākais inspektors, Lauksaimniecības uzņēmuma vadītājs, Agronoms, Ciltslietu zootehniķis, Elektroinženieris, Ergoterapeits, Projekta vadītājs, Ekonomists, Valsts robežsardzes vecākais virsnieks, Mašīnbūves speciālists, Biomedicīnas laborants, Farmaceita asistents un Tirgvedības un tirdzniecības speciālists.

Izmaiņas “Noteikumos par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību” 12.maijā izsludinātas valsts sekretāru sanāksmē. Tās vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Profesiju klasifikatora mērķis ir uzskaitīt profesiju sarakstu, profesijai atbilstošos pamatuzdevumus un kvalifikācijas pamatprasības, lai nodrošinātu valstī starptautiskai praksei atbilstošu darbaspēka uzskaiti un salīdzināšanu.

Labklājības ministrija (LM) atgādina: ja darba devēji ir konstatējuši, ka no jaunā Profesiju klasifikatora ir izslēgtas uzņēmumam vajadzīgās profesijas vai arī tajā jāiekļauj jaunas profesijas, priekšlikumi par nepieciešamajām izmaiņām Profesiju klasifikatorā darba devējiem jāiesniedz LM. Tie jāsūta uz oficiālo mājaslapas adresi lm@lm.gov.lv.

Iesniedzot priekšlikumus par jaunu profesiju iekļaušanu klasifikatorā, ir jānorāda profesijas nosaukums, pamatojums tās nepieciešamībai (amata apraksts, profesijas standarts u.c.), profesijas paredzamā vieta klasifikācijā, kā arī profesijas profesionālās darbības pamatuzdevumu apraksts.

Labklājības ministrijas
Komunikācijas departaments

SM: Par Latvijas un Serbijas nolīgumu par pārvadājumiem ar autotransportu

Virzību ir sācis likumprojekts, kas ļaus nostiprināt un paplašināt tirdznieciskos sakarus un preču apmaiņu starp Latviju un Serbiju.

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Serbijas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu” 12.maijā tika izsludināts valsts sekretāru sanāksmē. Lai stātos spēkā, tas vēl jāatbalsta Ministru kabinetā un jāpieņem Saeimā.

Tiesību akts izstrādāts, lai izveidotu līgumtiesisko bāzi starptautisko kravu un pasažieru pārvadājumu veikšanai starp Latviju un Serbiju. Nolīguma noslēgšanas rezultātā radīsies iespēja veikt operatīvu preču transportēšanu starp abām valstīm, jo abu valstu pārvadātāji būs tiesīgi slēgt pārvadājumu līgumus ar preču piegādātājiem. Ar nolīguma spēkā stāšanos administratīvās procedūras pēc būtības netiks vienkāršotas, bet gan reglamentētas saskaņā ar Eiropā pieņemto praksi un atbilstoši katras valsts normatīvajos aktos paredzētajai kārtībai.

Nolīgums nosaka Latvijas un Serbijas autopārvadātāju tiesības, atrunā pārvadājumu veidus, kā arī definē darbības noteikumus, kādi jāievēro abu valstu autopārvadātājiem, veicot pasažieru un kravu autopārvadājumus starp Latviju un Serbiju. Tāpat tiek noteikti pasažieru un kravu pārvadājumu veikšanas vispārējie principi, atļauju režīma piemērošana pārvadājumiem, nodokļu un nodevu sistēmas piemērošana un atbrīvošana no tiem.

No abu valstu pārstāvjiem tiek paredzēts izveidot kopēju komisiju, kas risinātu ar nolīguma izpildes nodrošināšanu saistītos starptautisko autopārvadājumu organizēšanas jautājumus. Kopējā komisija noteiktu arī izsniedzamo starptautisko autopārvadājumu atļauju skaitu un veidu.

Likumprojekts attieksies uz fiziskām un juridiskām personām, kuras nodarbojas ar kravu un pasažieru pārvadājumiem. Šobrīd jau tiek veikti starptautiskie kravu autopārvadājumi starp Latviju un Serbiju uz atļauju pamata, par kuru apmaiņu ir vienojušās abu valstu kompetentās institūcijas. Tranzīta pārvadājumi ir liberalizēti, proti, tie tiek veikti bez atļaujām. Divpusējiem pārvadājumiem un pārvadājumiem uz un no trešajām valstīm nepieciešamas atļaujas.

2010.gada 18.maijā Rīgā tika saskaņots Latvijas un Serbijas valdību nolīguma par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu projekts. Nolīgums redakcionāli precizēts un sarakstes ceļā saskaņots ar Serbijas pusi 2011.gada sākumā. Līdzīgi nolīgumi par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu Latvijai ir noslēgti ar 42 valstīm.

SM: Par domēna “.lv” un elektroniskās numurēšanas sistēmas reģistra turētāju

Lai veicinātu interneta telefonijas izmantošanu un citu elektronisko sakaru pakalpojumu attīstību, Latvijā ir jāievieš elektroniskās numurēšanas sistēma (ENUM).

To paredz Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Noteikumi par augstākā līmeņa domēna “.lv” reģistra turētāja noteikšanas kārtību, prasībām un to izpildes uzraudzību”, kas 12.maijā tika izsludināti valsts sekretāru sanāksmē.

ENUM ir jānodrošina tālruņa numuru pārveidošana par interneta domēna vārdu un otrādi, kas savukārt ļaus lietotājiem sazināties savā starpā gan interneta, gan balss telefonijas pakalpojumu vidē.

“Interneta telefonijas lietotāju skaits Latvijā pastāvīgi palielinās, un ENUM tehnoloģijas ieviešana to veicinās vēl vairāk. ENUM lietotāja informācijā varēs iekļaut informāciju par fiksētā un mobilā tālruņa numuru, balss pastkastīti, faksu vai par e-pastu un mājaslapu. Tāpēc šīs sistēmas lietotāji varēs sazināties savā starpā, zinot tikai viens otra tālruņa numurus,” skaidro SM Sakaru departamenta direktors Edmunds Beļskis.

Noteikumu projekta mērķis ir noteikt regulējumu attiecībā uz ENUM, kas vajadzīgs, lai SM rīkotu konkursu ENUM turētāja noteikšanai, kā to paredz arī šobrīd Saeimā skatītie priekšlikumi grozījumiem Elektronisko sakaru likumā. Līdz ar to tiks rīkots konkurss arī domēna “.lv” reģistra turētāja noteikšanai, jo abām šīm sistēmām būs viens turētājs. Šobrīd domēna “.lv” turētājs ir aģentūra “Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts”, kas 2006.gadā ir ieguvis tiesības būt par augstākā līmeņa domēna “.lv” reģistra turētāju uz pieciem gadiem. Konkursu paredzēts izsludināt līdz 1.jūlijam.

MK noteikumu grozījumos noteikts, ka domēna “.lv” un elektroniskās numurēšanas sistēmas reģistra turētājs var būt Latvijā reģistrēta juridiska persona, kurai piešķirtas tiesības uzturēt, atjaunot un nodrošināt nepārtrauktu reģistra darbību.

Lai izstrādātie grozījumi stātos spēkā, tie vēl jāpieņem valdībā. Šobrīd Saeimā tiek skatīti arī grozījumi Elektronisko sakaru likumā, kas paredz tiesisko regulējumu attiecībā uz ENUM ieviešanu.

Satiksmes ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa

VARAM: Par aizsargājamās jūras teritorijas “Irbes šaurums” individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem

12.maijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Aizsargājamās jūras teritorijas “Irbes šaurums” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”.

Izstrādātais noteikumu projekts nosaka aizsargājamās jūras teritorijas “Irbes šaurums” individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību, kā arī aizsargājamās jūras teritorijas neitrālo zonu.

Lai nodrošinātu piekrastes apdzīvoto vietu saimniecisko darbību un tūrisma infrastruktūras attīstību, neitrālā zona ir noteikta gar piekrasti līdz 5 m dziļumam jūrā (izņemot pie Kolkas raga, kur neitrālā zona noteikta paralēli krastam, jo seklūdens josla iestiepjas jūrā tālāk nekā pārējā piekrastes daļā). Savukārt, lai nodrošinātu netraucētu kuģu satiksmi, neitrālā zona noteikta atbilstoši Satiksmes ministrijas sniegtajai informācijai par drošas kuģošanas zonu Irbes šaurumā. Neitrālā zona netiek noteikta visas aizsargājamās jūras teritorijas garumā (no austrumu līdz rietumu robežai), jo ārpus plānotās neitrālās zonas Irbes šauruma dziļums ir pietiekams drošai kuģošanai un tajā nav nepieciešams veikt darbus kuģošanas drošības nodrošināšanai.

Noteikumu projekts neparedz nekādus kuģošanas ierobežojumus visā aizsargājamā jūras teritorijā.

Zivju ieguve visā aizsargājamā jūras teritorijā, tāpat kā visos Latvijas teritoriālajos ūdeņos, notiek saskaņā ar zvejniecību regulējošiem normatīvajiem aktiem.

Aizsargājamās jūras teritorija izveidota, lai nodrošinātu īpaši aizsargājamo un migrējošo putnu sugu aizsardzību, jo īpaši tumšās pīles Melanitta fusca, melnās pīles Melanitta nigra, kākauļa Clangula hyemalis, mazā ķīra Larus minutus, brūnkakla un melnkakla gārgales Gavia stellata/arctica un melnā alka Cepphus grylle aizsardzību. Aizsargājamo jūras teritoriju paredzēts iekļaut Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju Natura 2000 sarakstā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa

VARAM: Par Jūras vides padomes nolikumu

12.maijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Jūras vides padomes nolikums”.

Noteikumu projekts izstrādāts, lai noteiktu Jūras vides padomi, kas koordinēs Jūras stratēģijas izstrādāšanu un īstenošanu. Padomes sastāvā iekļauj valsts pārvaldes institūciju, pašvaldību, kā arī biedrību un nodibinājumu pārstāvjus. Noteikumu projekts nosaka, ka padome ir konsultējoša un koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir veicināt jūras stratēģijas izstrādāšanā un īstenošanā, kā arī Eiropas Savienības integrētās jūrlietu politikas īstenošanā iesaistīto valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, biedrību un nodibinājumu, kā arī uzņēmēju un citu interešu grupu sadarbību un viedokļu saskaņošanu. Padomes sastāvu un nolikumu apstiprina Ministru kabinets, bet personālsastāvu – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.

Noteikumu projekts nosaka padomes funkcijas, uzdevumus un tiesības. Padome izvērtē ar jūras stratēģijas izstrādi un īstenošanu saistītos dokumentus un to atbilstību sabiedrības interesēm, sniedz atzinumus un ieteikumus ministrijai visos stratēģijas izstrādes posmos. Īpaši nozīmīga loma padomei ir Pasākumu programmas laba jūras vides stāvokļa panākšanai izstrādes un īstenošanas gaitā: sniedz priekšlikumus pasākumu programmā iekļaujamiem pasākumiem un atzinumu par pasākumu programmā iekļauto pasākumu īstenošanas prioritātēm finanšu un citu resursu piesaistīšanā.

Padomes darbību organizatoriski un materiāltehniski nodrošina un padomes sekretariāta pienākumus veic Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija tai piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa

ZM: Par Pārtikas nozares padomes nolikumu

12.maijā valsts sekretāru sanāksmē izsludināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Pārtikas nozares padomes nolikums”, kas paredz izveidot koordinējošu un konsultatīvu institūciju – Pārtikas nozares padomi, kuras darbības mērķis būs veicināt konkurētspējīgas pārtikas nozares attīstību.

Padomes izveides nepieciešamību aktualizēja Latvijas pārtikas ražotāji, lūdzot noteikt vienu atbildīgo iestādi pārtikas jomā, jo patlaban ar pārtikas nozari saistītie jautājumi, tostarp par atbalstu, eksporta veicināšanu, konkurenci, nodokļiem, tiek izskatīti vairākās ministrijās un to izveidotajās padomēs bez vienotas koordinācijas, tāpēc neveidojas komplekss skatījums uz pārtikas nozares attīstību.

Noteikumu projektā norādītas Pārtikas nozares padomes funkcijas, uzdevumi un tiesības, padomes sastāvs un tā apstiprināšanas kārtība, kā arī tās darba organizācija.

Paredzēts, ka Pārtikas nozares padome koordinēs ar pārtikas nozari saistītos jautājumus, nodrošinās pārtikas nozarei būtisku problēmu risināšanu, veicinās pārtikas nozares attīstību, sekmējot tās konkurētspēju vietējā un starptautiskā tirgū, kā arī pārtikas produktu eksportu.

Lai īstenotu šīs funkcijas, Pārtikas nozares padome izvērtēs ar pārtikas nozari saistītus jautājumus un par tiem izteiks viedokli, tostarp Ministru kabinetam un Saeimas komisijām, sniegs priekšlikumus par valsts politikas prioritātēm pārtikas nozarē, izvērtēs un sniegs viedokli par tiesību aktiem, to projektiem un attīstības plānošanas dokumentiem, kā arī plānotajiem pasākumiem, kas saistīti ar pārtikas nozari. Tāpat plānots, ka Pārtikas nozares padome izvērtēs citu jomu ietekmi uz Latvijas pārtikas nozari, kā arī nodrošinās informatīvo saikni un saskaņotu rīcību starp pārtikas nozares pārstāvjiem un valsts pārvaldes iestādēm pārtikas nozarei būtiskos jautājumos.

Pārtikas padomes priekšsēdētājs būs zemkopības ministrs, bet padomes priekšsēdētāja vietnieks – Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētājs. Padomē darbosies Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Veselības ministrijas, kā arī Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas pārstāvji.

Padomes sēdes notiks ne retāk kā reizi trijos mēnešos, un tās būs atklātas. Padomes sekretariāta funkcijas pildīs Zemkopības ministrija.

Pārtikas nozares padomes nolikums stāsies spēkā pēc tā apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par administratīvā sloga samazināšanu pašvaldībām Lauku attīstības programmas projektu īstenošanā

12.maijā valsts sekretāru sanāksmē izsludināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Grozījums Ministru kabineta 2008.gada 7.jūlija noteikumos Nr.525 “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā pasākumam “Pamatpakalpojumi ekonomikai un iedzīvotājiem”””, kas paredz samazināt administratīvo slogu atbalsta saņemšanas pretendentiem – pašvaldībām.

Lauku atbalsta dienests, administrējot pasākumu saskaņā ar pašlaik spēkā esošajiem MK 2008.gada 7.jūlija noteikumiem Nr.525 “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā pasākumam “Pamatpakalpojumi ekonomikai un iedzīvotājiem””, ir konstatējis vairākus sarežģījumus, kas kavē pašvaldībām apgūt finanšu līdzekļus un realizēt projektus, jo daudzām pašvaldībām pēc iepirkuma procedūras veikšanas faktiskās būvdarbu izmaksas ir palielinājušās, tālab rodas nepieciešamība pēc papildu finansējuma, kas iepriekš projektā netika paredzēts. Līdz ar to pašvaldības ir gatavas realizēt projektus, atsakoties no kāda cita projekta un tam paredzētos finanšu līdzekļus pārvirzīt citam (prioritāram) projektam, veicot tikai grozījumus projekta iesniegumā.

Lai veicinātu projektu īstenošanu pašvaldībās un samazinātu administratīvo slogu, normatīvā akta grozījumu projekts paredz noteikt, ka pašvaldībām ir tiesības pārdalīt projektu attiecināmās izmaksas vienas pašvaldības ietvaros, nepārsniedzot tai noteikto kopējo maksimālo attiecināmo izmaksu summu, ja maksājuma pieprasījums ir iesniegts pēc 2011.gada 1.jūnija. Drošu finanšu vadības principu un administratīvo procedūru nodrošinās Lauku atbalsta dienests.

Noteikumu projekts paredz atbalsta iesniegumu iesniegšanu Lauku atbalsta dienestā, lai pieteiktos uz Lauku attīstības programmas 2007.–2013.gadam pasākuma “Pamatpakalpojumi ekonomikai un iedzīvotājiem” atbalstu pašvaldību ceļu būvniecībai vai rekonstrukcijai, neietverot uzturēšanu, vietējas nozīmes saietu namu, brīvā laika pavadīšanas, sporta un kultūras objektu būvniecībai vai rekonstrukcijai, publiski pieejamas teritorijas labiekārtošanai, kas tiek veikta, lai nodrošinātu rekreācijas pamatpakalpojumus pašvaldību teritorijās, kā arī atjaunojamo energoresursu energoapgādes sistēmas būvniecībai vai rekonstrukcijai.

Normatīvā akta grozījumi stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par augļu un dārzeņu ražotāju organizāciju atzīšanu

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Noteikumi par augļu un dārzeņu ražotāju organizāciju atzīšanu, to darbības nosacījumiem un kontroli, kā arī kārtību, kādā piešķir, administrē un uzrauga Eiropas Savienības atbalstu augļu un dārzeņu ražotāju organizācijām”, ko 12.maijā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē. Noteikumu projekts izstrādāts, lai veicinātu augļu un dārzeņu ražotāju kooperāciju, kā arī Eiropas Savienības (ES) līdzekļu piesaistīšanu augļu un dārzeņu nozarei.

Normatīvā akta projektā noteikti kritēriji, kuriem jāatbilst juridiskām personām, lai tās iegūtu atzīšanu kā augļu un dārzeņu ražotāju organizācija. Noteikti arī šo organizāciju darbības nosacījumi, kas jānosaka dalībvalstij saskaņā ar atbilstošajām ES regulām.

Ņemot vērā noteikumu projektā noteiktos augļu un dārzeņu ražotāju organizāciju atzīšanas kritērijus, par ražotāju organizācijām varēs atzīt un ES atbalstu varēs saņemt augļu un dārzeņu ražotāju dibinātas kooperatīvās sabiedrības un sabiedrības ar ierobežotu atbildību. Normatīvā akta projektā ir noteikti kritēriji darbības programmu (biznesa plānu) izstrādei, īstenošanai un attiecināmo izmaksu saraksts, par kuru ražotāju organizācija varēs saņemt ES atbalstu. Tāpat dokumenta projektā iekļauti nosacījumi, kādā veidā ražotāju organizācijas un Lauku atbalsta dienests veiks darbības programmu īstenošanas uzraudzību un izvērtēšanu.

Paredzēts, ka ražotāju organizācijā ir jābūt vismaz pieciem biedriem un minimālajai realizēto produktu vērtībai, kurai ražotāju organizācija ir atzīta, jābūt 100 000 latiem. Par ražotāju organizācijas biedriem varēs būt ne tikai augļu un dārzeņu ražotāji, bet arī personas, kuras nenodarbojas ar šo ražošanu un, piemēram, nodrošina ražotāju organizācijas saražotās produkcijas fasēšanu, uzglabāšanu vai transportēšanu. Šīs personas gan nevarēs saņemt tiešu labumu no ES atbalsta.

Juridiskām personām, kas vēlēsies saņemt atzīšanu kā augļu un dārzeņu ražotāju organizācija, būs jāiesniedz iesniegums un noteikta dokumentu pakete, kas raksturo konkrētās juridiskās personas darbību. ES atbalsta saņemšanai, ražotāju organizācija izstrādās darbības programmu un nodibinās šīs programmas finansēšanai paredzētu darbības fondu. Darbības programmu un darbības fondu apstiprinās Lauku atbalsta dienests.

Par augļu un dārzeņu ražotāju organizāciju tiek atzītas augļu un dārzeņu ražotāju grupas, kas pārejas perioda laikā (ne ilgāk par pieciem gadiem) īstenojušas atzīšanas plāna paredzētās investīcijas un sasniegušas ražotāju organizācijas atzīšanas kritērijus.

Normatīvais akts stāsies spēkā pēc tā apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa