Latvijas Republikas Satversmes tiesai

Rīgā 1999.gada 18.martā

Iesniedzējs:

7.Saeimas Tautas partijas frakcijas 20 deputāti
Rīgā, Jēkaba ielā 11

Institūcija, kas izdevusi aktu, kurš tiek apstrīdēts:

Latvijas Republikas Ministru kabinets
Rīgā, Brīvības bulvārī 36

Pieteikums par Latvijas Republikas Ministru kabineta 1997.gada 21.janvāra noteikumu Nr.46 "Noteikumi par vadības līgumiem" neatbilstību Informācijas atklātības likumam un citiem Latvijas Republikas likumiem

1998.gada 29.oktobrī Latvijas Republikas Saeima pieņēma Informācijas atklātības likumu, kura mērķis ir nodrošināt sabiedrībai pieeju informācijai, kas normatīvajos aktos noteikto funkciju veikšanai ir valsts pārvaldes iestāžu rīcībā. Šis likums nosaka vienotu kārtību, kādā fiziskās un juridiskās personas valsts pārvaldes iestādēs ir tiesīgas iegūt visu nepieciešamo informāciju un to izmantot, ja vien informācija nav noteikta par ierobežotas pieejamības informāciju.

Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 5.panta 1.daļu ierobežotas pieejamības informācija ir informācija, kura paredzēta ierobežotam personu lokam sakarā ar darba vai dienesta pienākumu veikšanu un kuras izpaušana vai nozaudēšana šīs informācijas satura un rakstura dēļ apgrūtina vai arī var apgrūtināt iestādes darbību, nodara vai var nodarīt kaitējumu personu likumiskajām interesēm. Šī paša 5.panta 2.daļa nosaka informācijas veidus, kas tiek uzskatīti par ierobežotas pieejamības informāciju, tas ir informācija:

• kurai šāds statuss noteikts ar likumu;

• kura paredzēta un noteikta iestādes iekšējai lietošanai;

• par uzņēmējdarbības noslēpumiem;

• par fiziskās personas privāto dzīvi;

• kas attiecas uz atestācijas, eksāmenu, iesniegto projektu, konkursu un citu līdzīga rakstura novērtējuma procesu.

Pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem Nr.46 "Noteikumi par vadības līgumiem" ar vairākām valsts amatpersonām ir noslēgti vadības līgumi. Šo noteikumu 11.punkts paredz, ka līguma saturs var būt konfidenciāls, ja tas nav pretrunā ar likumiem vai citiem normatīvajiem aktiem. Šī norma ir pretrunā ar Latvijas Republikas Informācijas atklātības likuma 5.pantu, kas neparedz informācijai ierobežotas pieejamības statusa noteikšanu ar Ministru kabineta noteikumiem.

1999.gada 1.februārī Tautas partijas frakcijas deputāts Arnis Razminovičs vērsās pie Latvijas Republikas ministrijām un Valsts kancelejas ar lūgumu sniegt informāciju par valsts amatpersonu, ar kurām ir noslēgti vadības līgumi, darba algu un prēmiju apmēriem 1998.gadā.

1999.gadā laikā no 12.februāra līdz 17.februārim tika saņemtas vienāda satura atbildes gan no ministrijām, gan Valsts kancelejas. Visās atbildes vēstulēs tika norādīts, ka, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumu Nr.46 "Noteikumi par vadības līgumiem" 11.punktu, vadības līgumi ir konfidenciāli.

Uzskatām, ka atsauce uz Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumu Nr.46 11.punktu ir nekorekta, jo minētā norma ir pretrunā ar Informācijas atklātības likumu, kurš neparedz Ministru kabinetam noteikt, kāda informācija atzīstama par izpaužamu, bet kāda — par konfidenciālu.

Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta 2.daļa nosaka, ka noteikumi nedrīkst būt pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi un citiem likumiem. Latvijas Republikas likuma "Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību" 8.panta 1.daļā ir noteikts: ja konstatēta pretruna starp dažāda juridiska spēka normatīvajiem aktiem, spēkā ir normatīvais akts, kuram ir augstāks juridiskais spēks. Tā kā Latvijas Republikas likumam ir augstāks juridiskais spēks nekā Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem, tad pretrunu gadījumā pēdējie atzīstami par spēkā neesošiem.

Ar Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta pirmās daļas 3.punktu Ministru kabinets pilnvarots izdot noteikumus "gadījumos, ja attiecīgais jautājums ar likumu nav noregulēts". Tātad noteikumi, kas izdoti, pamatojoties uz šo pilnvarojumu, ir spēkā līdz attiecīgo jautājumu regulējoša likuma spēkā stāšanās brīdim. Saskaņā ar vispārīgiem tiesību principiem, kā norādīts Latvijas Republikas Satversmes tiesas spriedumā (Lieta nr.04–01(97), publicēts "Latvijas Vēstnesī" 08.05.97., Nr.113), normatīvais akts zaudē spēku šādos gadījumos: 1) ja iestājies termiņš vai nosacījums, ar ko ierobežots normatīvā akta spēks laikā, 2) ja normatīvais akts tiek atcelts vai arī 3) ja stājies spēkā cits normatīvais akts ar tādu pašu vai augstāku juridisko spēku, kas regulē tos pašus jautājumus. Ministru kabinets 1997.gada 21.janvārī, pamatojoties uz Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta pirmās daļas 3.punktu, izdeva noteikumus Nr.46 "Noteikumi par vadības līgumiem". 1998.gada 29.oktobrī Saeima pieņēma Informācijas atklātības likumu, kurš aptver arī MK noteikumos regulēto jautājumu, turklāt konkrēti nosaka, kādā veidā informācija ir atzīstama par ierobežoti pieejamu. Tādējādi saskaņā ar Satversmes tiesas spriedumā minēto trešo principu Ministru kabineta 21.01.97. noteikumu Nr.46 11.punkts zaudē spēku ar brīdi, kad stājas spēkā Informācijas atklātības likums, kas regulē MK noteikumu Nr.46 11.punktā regulētos jautājumu, jo likumam ir augstāks juridiskais spēks par Ministru kabineta noteikumiem.

Neievērojot šo vispārējo tiesību principu, tiek grauta uzticība un paļāvība tiesībām, kuras pasludinājis likums.

Ņemot vērā iepriekšminēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 16.panta 4.punktu, 17.panta 2.daļu, Latvijas Republikas likuma "Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību" 8.panta 1.daļu, Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta 1.daļas 3.punktu un 2.daļu, lūdzam:

Atzīt Latvijas Republikas Ministru kabineta 1997.gada 21.janvāra noteikumu "Noteikumi par vadības līgumiem" 11.punktu par neatbilstošu Informācijas atklātības likumam un spēkā neesošu no Informācijas atklātības likuma spēkā stāšanās brīža, t.i., no 1998.gada 20.novembra.

7.Saeimas Tautas partijas frakcijas deputāti:

A.Razminovičs, M.Segliņš, G.Bērziņš, K.Greiškalns, J.Lagzdiņš, M.Vītols, H.Demakova, Dz.Ābiķis, A.Kalvītis, J.Dalbiņš, J.Sproģis, A.Tiesnesis, J.Šņepsts, S.Golde, A.Šķēle, A.Rugāte, J.Škapars, J.Esta, A.Slakteris, A.Kiršteins

Satversmes tiesā — 19.03.1999., reģ.Nr.86