Saeimas 2011.gada 12.maija sēdes stenogramma (nobeigums)

Stenogrammas nobeigums. Sākums – Saeimas materiālu 33.laidienā („LV”, Nr.75, 17.05.2011.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

[Turpinās debates par likumprojekta „Grozījumi Autopārvadājumu likumā” trešo lasījumu. – Red.]

Sēdes vadītāja.

Vārds deputātam Uģim Rotbergam.

U.Rotbergs (frakcija „Vienotība”).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es pilnībā gribu piekrist iepriekšējam runātājam, ka šī nozare būtu jāsakārto. Diemžēl man nākas kāpt tribīnē otro reizi. Iepriekšējā lasījuma laikā es minēju to pašu piemēru. Mums šī nozare jāsakārto viena iemesla dēļ. Tā iemesla dēļ, ka ir nepareiza sistēma izveidota iepriekš.

Es jau iepriekšējā uzstāšanās reizē teicu un tagad atkārtošu to pašu: padomju laikā viens ģenerālsekretārs uzrakstīja ļoti nerentablu grāmatiņu, un tad tā tika tirgota kopā ar ļoti rentablu melno balzamiņu. Līdzīga sistēma Latvijā ir izveidota attiecībā uz pārvadājumiem. Mums ir rentabli maršruti, kuros, protams, mazie pārvadātāji grib iespiesties iekšā, jo tur var iedarbināt konkurenci, un mums ir arī nerentabli maršruti, kuros... Tiešām valstij vajadzētu rūpēties par iedzīvotāju iespēju pārvietoties, lai viņi varētu veikt, teiksim, savus pilsoņa pienākumus vai īstenot savas vajadzības... Tagad šīs divas lietas ir „sapakotas” kopā. Proti, piedāvātais risinājums ir tāds pats, kā tas – tirgot to grāmatiņu kopā ar balzamiņu, lai tā grāmatiņa tiktu nopirkta. Nevajag teikt, ka jāatsakās no lotēm vai tamlīdzīgi jārīkojas! Vajag iedarbināt konkurenci tur, kur tā darbojas, – tur, kur tirgus spēku ir pietiekami, kur konkurence var darboties! Tie ir konkurējošie maršruti. Un nevajag spiest no tirgus ārā dalībniekus tur, kur var iedarbināt konkurenci! Un, ja vajag veidot kādas lotes, tad vajag veidot arī šos subsidējošos mehānismus nerentablajos maršrutos!

Mūsu diskusijās pēc otrā lasījuma bija Satiksmes ministrijas pārstāvji ieradušies mūsu frakcijā un, protams, mums teica, ka mums ir juridiskās sekas jāizvērtē un tamlīdzīgi. Tieši tas jau ir tas, ko mēs gaidām, – juridiskus risinājumus! Valstī iepriekš ir radīta šķērssubsidēšanas sistēma, lai uz kaut kādas rentabilitātes rēķina segtu neefektivitāti kaut kur citur.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Šlesera kungam vienā ziņā noteikti ir taisnība – tajā ziņā, ka viņš, kā jau bijušais satiksmes ministrs, ir labi informēts par šo situāciju.

Otrā ziņā gan Šlesera kungs nedaudz pārspīlēja: viņš teica, ka centīšoties ieviest skaidrību šajā jautājumā. Necentās, manuprāt.

Bērnībā mums skolā mācīja par skaistu utopiju, ko sauca par komunismu (No zāles dep. E.Zalāns: „Tomass Mors!”) un kur bija viens tāds burvīgs princips – no katra pēc spējām, katram pēc vajadzībām. (No zāles: „Nesanāca!”)

Šlesera kunga laikā, kad tika slēgti līgumi par šīm lotēm, šis jaukais princips tika iedzīvināts ja ne visā sabiedrībā, tad vismaz šo lotu uzvarētājiem, jo līgumi paredzēja, ka neatkarīgi no viņu saimnieciskās darbības viņiem tiks garantēts noteikts peļņas procents. Tātad – jo lielāki ir izdevumi, jo nesaimnieciskāka darbība un lielāks absolūtajos skaitļos ir šis peļņas rādītājs.

Nu, ir jau skaisti! Bet vienīgā nelaime ir tā, ka, ja kādam tiek nodrošināta šī „oāze”, tad kādam citam par to ir jāmaksā. Un par to maksājam mēs visi, nodokļu maksātāji. Tāpēc es uzskatu, ka šis priekšlikums ir noraidāms.

Piekrītu Rotberga kungam, kurš teica, ka šī joma ir sakārtojama. Diemžēl šis likuma atvērums šo jomu nesakārtos, bet, ja mēs noraidīsim šo un vēl dažus citus priekšlikumus, tad katrā ziņā situāciju šajā jomā vismaz nepasliktināsim.

Tas, kas varētu tiešām sakārtot šo jomu un lielā mērā mazināt ēnu ekonomiku Latvijā, es domāju, būtu tāda prakse: pēc tam, kad atbildīga valsts amatpersona savu pilnvaru robežās ir noslēgusi valstij un sabiedrībai klaji neizdevīgus līgumus, zaudējumi par šiem līgumiem beigu beigās regresa kārtībā tiek piedzīti no atbildīgajām amatpersonām. Tad, kad mums būs bijuši daži šādi precedenti mūsu valstī, es domāju, mēs varēsim runāt gan par valsts kapitālsabiedrību efektīvu pārvaldību, gan par civildienesta efektīvu darbu, gan par efektīvu politisko vadību ministru līmenī.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Aijai Barčai, otro reizi.

(No zāles: „Arī vajadzīgi aplausi!”)

A.Barča (ZZS frakcija).

Godātie kolēģi! Atvainojiet, bet otro reizi mani šeit nākt izaicināja Šlesera kungs, jo viņš teica tā: „Lielie autopārvadātāji it kā saņem dotācijas.” Viņi patiešām saņem dotācijas, nevis „it kā”!

Un otrkārt. Jūs, godātais Šlesera kungs, apgalvojāt, ka mazie pārvadātāji apkalpo rentablos maršrutus, bet tad man ir jautājums, jo, piemēram, mana Liepāja... Maršruts „Liepāja–Rīga” tak ir rentabls maršruts! Autopārvadātājs – Liepājas autobusu parks. Diez kāpēc tad šajā rentablajā maršrutā viņiem maksā dotācijas?

Un vēl viens piemērs no Liepājas: bija valsts dotācijas, brauca lidmašīnas gan uz Ventspili, gan uz Liepāju. Dotāciju nav – nekā nav! Gluži tas pats ir ar dzelzceļu. Brauca ļoti regulāri vilcieni pa maršrutu „Liepāja–Rīga”. Tagad reizēm jau ir... Bet kā ir ar dotācijām? Ja nebūs vispār nekā, tad arī to nebūs.

Un treškārt. Varbūt, kolēģi, mēs beidzot varam saspringt un pieņemt lēmumu – es to noteikti atbalstīšu un aicināšu arī pārējos – dotēt maršrutus, nevis autopārvadātājus.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vitautam Staņam.

V.Staņa (ZZS frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamās kolēģes! Godājamie kolēģi! Šā jautājuma būtību es izstāstīju jau otrā lasījuma laikā... es to pārzinu, un tāpēc man būtu vienkārši tāds aicinājums: nerunāt tiem, kuri nepārzina realitāti. Es tiešām reāli biju valdes loceklis autotransporta uzņēmumā „VTU Valmiera”, kas, es domāju, visiem ir pazīstams. Tas Rīgā ir veicis arī starptautiskus pārvadājumus, kad notika pasākumi Rīgā. Es gari nerunāšu, es tikai vienkārši aicināšu visus paskatīties uz dzīves realitāti. Tiešām paskatieties arī uz tālākajiem apvidiem, nevis tikai uz Rīgu vai Pierīgu! Padomājiet par tiem cilvēkiem, par ļaudīm – par veciem ļaudīm, par slimiem ļaudīm, kam arī tur ir jāpārvietojas! Taču, sagraujot esošo sistēmu, mēs tiešām nonāksim pie tā, ka viņi visi dabūs pārvietoties vai nu ar ratiņiem, vai arī bērni viņus vilks ar ragaviņām.

Tāpēc aicinu atbalstīt Danas Reiznieces priekšlikumu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Danai Reizniecei, otro reizi.

D.Reizniece (ZZS frakcija).

Kolēģi! Es labprāt palabotu manu cienījamo kolēģu – gan Barčas kundzes, gan Šlesera kunga – kļūdas.

Dotācijas saņem lielie autopārvadātāji, bet ne tikai lielie. Saņem arī mazie. Es saprotu, ka daudziem deputātiem ir bažas, ka mēs tādā veidā gribam atbalstīt Liepājas autobusu parku un „Nordeku”. (No zāles dep. A.Klementjevs: „Sponsora nosaukums parādījās!”) Bet bez Liepājas autobusu parka un „Nordekas” strādā ļoti daudzi pašvaldību uzņēmumi – Aizkraukles, Ogres, Ventspils, Daugavpils, Jēkabpils, Dobeles, Valmieras, Cēsu un citi –, kurus nevar saukt par lielajiem.

Par maršrutu dotēšanu vai par uzņēmumu dotēšanu. Patiesībā mēs nedotējam uzņēmumus, bet dotējam maršrutus. Jo Liepājas autobusu parkam un visiem šiem pārējiem, kurus es uzskaitīju, ir jāveic pārvadājumi ne tikai rentablajos, bet arī nerentablajos maršrutos. Tas pats Liepājas autobusu parks... Dienvidrietumu lotē tas bez šā viena rentablā virziena veic pārvadājumus citos 17 virzienos un veic 46 maršrutus, kuros tas strādā ar mīnusiem. Un tie ir tie, kurus mēs dotējam no valsts! Mēs dotējam tikai tos zaudējumus, kuri rodas šajos nerentablajos maršrutos, atņemot to peļņu, kas rodas rentablajos maršrutos. (No zāles dep. K.Šadurskis: „Jo lielāki zaudējumi – jo lielāka peļņa!”) Šāda ir šī sistēma. Tā ka tās ir spekulācijas, ka mēs maksājam komersantiem par veiksmīgo maršrutu nodrošināšanu. Tā nav! Es esmu iedziļinājusies šajā jautājumā, es strādāju šajā jautājumā un ar pilnu atbildību arī apgalvoju to.

(Aplausi. No zāles dep. A.Klementjevs un dep. K.Šadurskis: „Iznāk kaut kāda paplašinātā ZZS sēde!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie pārējie kolēģi! Man ir šoreiz liela iespēja parādīt, kā visas tās lietas notiek dzīvē. Te pa lielākai daļai jūs visi teorētiski runājāt.

Kad es nolēmu kļūt par deputātu 9.Saeimā, es atbraucu pie partiju vadītājiem Emša kunga un Brigmaņa kunga, un mēs izrunājām, kā jau tas vienmēr ir, arī visas pārējās lietas. Un es līdzi paņēmu mazu tādu karti... Un svarīgais – es domāju, ka Brigmanis atcerēsies, – ir nevis tā vieta... nu, par to vietu arī runā – kurā tad apgabalā un kāda vieta jums būs, bet... Es parādīju to karti... Es dzīvoju 25 kilometrus no Madonas un 25 kilometrus no Ērgļiem. Vidū. Tuvākās autobusu pieturas? Es viņiem pateicu, ka līdz pieturai jāiet 6 kilometri pa lielceļu. Seši kilometri! Tur iet autobuss tikai dažas reizes dienā. Reti iet uz Ērgļiem autobuss, turklāt tas nav saskaņots ar vilcienu, jo Šlesera kungs jau tur atstāja tikai vienu vilcienu dienā. Viņš teica, ka kursēšot autobuss „Ērgļi–Rīga” un tā tālāk un ka varēšot aizbraukt uz Ērgļiem, ka tur visu dienu iešot tie autobusi un nekādu problēmu nebūšot. Diemžēl tur tikai vienu reizi dienā iet tagad! Un tas autobusa reiss nav saskaņots ar to 6 kilometru attālumā esošo... Pa šo lielceļu es 6 kilometrus, no savas mājas izgājis, esmu spiests, glīti apģērbies un ar portfeli rokā (Zālē smiekli un starpsaucieni.), jebkuros laika apstākļos – vienalga, vai dubļi vai sniegs, vai putekļi. Jā, jā, tāda ir reālā dzīve! Un uz Madonu – tas pats. Trīs ar pusi kilometru attālumā ir pietura, no kuras iet viens mazais autobusiņš. Mazais! Tas mani ieved Madonā, un man nākas tur divas stundas sēdēt aukstā autostacijā, sevišķi ziemā, – aukstā autostacijā! – un gaidīt, kad pēc divām stundām no Madonas ies uz Rīgu autobuss, lai deputāts Lācis pēc kopumā apmēram sešu stundu ilga brauciena varētu nokļūt Rīgā. Redziet, kāda ir īstenība!

Brigmanis... nu, es uzvārdus lietošu bez vārda „kungs”... un Emsis mani saprata un teica: „Jūs neuztraucieties! Tā kā jūs dzīvojat tādā vietā, mēs jūs vadāsim.” Un pirmo gadu vadāja. (Zālē smiekli un starpsaucieni.) Nekādu problēmu! Jā, vadāja. Vadāja. Nu kā? Jā, jā, viņu frakcijai bija automobiļi, mēs visi to zinām. Nav ko izlikties, un lai dzird arī tauta! Tas bija ļoti pareizi, jo tauta ievēlējusi tādu deputātu, kurš nevar kājām atnākt uz Rīgu vai iet 25 kilometrus uz Madonu vai uz Ērgļiem katru dienu. Bet, kad nākamajā gadā es kļuvu – tāpat kā šogad, tāds mans liktenis! – bezpartejiskais deputāts, man tūlīt piemēroja citu... (No zāles: „Citu kārtību.” Smiekli un starpsaucieni.) Jā, citu kārtību – 1500 kilometri mēnesī. Viss! „Kā jūs tiekat šurp, tā ir jūsu darīšana.”

Nu, kolēģis Orlovs te ļoti rūpējas par sportu. Viņš mani uzlaida uz laukuma spēlēt futbolu pret Lietuvas Seima un Vācijas parlamenta komandu. Kā tad es to futbolu tā uzspēlējos? Nu gluži vienkārši! Piecreiz nedēļā... piecreiz mēnesī es varēju lietot no Saeimas frakciju... bezfrakciju autobusu – vai nu braukt no Rīgas, vai no turienes uz Rīgu –, un vairāk man arī neiznāca. Un tā deputāts Lācis izgāja no mājas, kur viena šoseja ir 18 kilometru attālumā, bet otra ir 13 kilometrus tālu. Tur autobusi iet diezgan regulāri un nepārtraukti. Un es uztrenējos tā, ka Orlovs mani paņēma un laida spēlēt tajā komandā. Jā... (Smiekli zālē.) Viņš sākumā neticēja, ka varu noskriet par pussargu, bet, ziniet, bija trīs gadus nepārtraukts treniņš... Nu, darbā jābūt, nekas! Tu vari vai nu iet prom no Saeimas, vai esi jau no rīta tajā Saeimā. Nu, es soļoju neatkarīgi no tā, vai bija putenis, vai lietus vai kas... zābaki, aizputināts... Līdz lielceļam divi kilometri, sieva atnāk līdzi ar garajiem zābakiem. Es atsēžos uz celma un uzvelku kurpes. Dzīves īstenība!... Būs, būs... par autiņiem arī būs tūlīt! Precīzi būs... Tagad deputāti mani vienīgi vairs neņem uz Sočiem, jo es vienmēr iebilstu, ka tur spēlē nevis Saeima, bet tur spēlē „sbornaja Orlova un jevo druzei”. Viņš vairs neņem mani tur līdzi... Neņem, neņem, jo viņš zina, ka es tur arī to pateikšu... (Izsaucieni no zāles.)

Nu, jā... Bet tagad pie lietas! (Smiekli, aplausi un izsaucieni.) Tagad pie lietas. Nu, ko tad es darīju tos trīs gadus, tās trīs reizes... Nu ir tie maršrutiņi, kur nav cilvēku Madonas rajonā. Taču tantiņai tik un tā ir jāiet... mana vecuma tantiņai... Viņa nav tāda kā es, viņa diemžēl nevar nostaigāt... viņa futbolu nespēlē un basketbolu arī ne. Viņai jātiek uz Madonu pie daktera. Viņai jātiek uz lauku atbalsta dienestu, viņai jātiek pie māsas Madonā. Kad tie mazie autobusi braukāja, arī es tos izmantoju, lai tos trīsarpus vai sešus kilometrus... ja man nebija jābūt darbā...

Sēdes vadītāja. Lāča kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies...

V.Lācis. Jā, jā, jā... (No zāles: „Lai runā!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti atļauj jums runāt.

V.Lācis. Un tajos sēž vienmēr trīs vai četri vieni un tie paši cilvēki. Pazīstami cilvēki. Vairāk viņu nav. Nav kur ņemt viņus! Un tāpēc es piekrītu deputātei Barčai. Jā, vajag subsidēt tās līnijas, nevis tos... tās auto sabiedrības, kas brauc, kur tie cilvēki ir, kuriem ir jābrauc un kuri citādi nevar tikt ne uz Madonu, ne uz Ērgļiem. Jums ir pilnīga taisnība! Un nevar pamest šos cilvēkus, jo lielākajai daļai no viņiem nav ne veselības, ne naudas! Un par viņiem tās lielās kompānijas neliksies ne zinis. Tas ir simtprocentīgi droši!

Tie mazie autobusiņi vēl skrien gan sešu kilometru attālumā no manis, gan trīsarpus kilometru attālumā no manis. Arī es tos izmantoju, lai tiktu uz Madonu vai uz Ērgļiem. Ja es te drīz nebūšu vairs komisijas priekšsēdētājs... tas atkal ir pilnīgi iespējams, kā es te pateicu... Nē, nu to ir grūti pateikt, būsim godīgi... tad es atkal sākšu staigāt, trenēties futbolam un maratonam... Jā, jā, Orlovs tik un tā neņems līdzi... Un mani var izglābt tikai tad... un ne tikai mani vien, bet arī lielu daļu Madonas rajona iedzīvotāju var izglābt tikai tad, ja mēs atbalstīsim deputātes Barčas priekšlikumu – subsidēt maršrutus, lai Latvijā vispār vēl kāds laukos dzīvotu... (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Pareizi!”)

(Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies... paldies.

Turpināsim debates!

Vārds deputātei Ivetai Grigulei.

I.Grigule (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Nu pēc šādas uzstāšanās, protams, visas pārējās runas nobālēs. Bet arī es tomēr gribu pateikt pāris vārdu.

Es neatbilstu tiem nosauktajiem profesionāļiem, kurus Staņas kungs aicināja kāpt tribīnē. Es esmu no tiem, kuriem it kā nevajadzētu kāpt tribīnē...

Es runāšu par situāciju Rīgā. Nereti, varētu pat teikt, diezgan bieži, es izmantoju mikroautobusu pakalpojumus Rīgā. Realitāte: mikroautobusi ir veci, grab, knapi turas kopā. Noliktas kādas četras biļetītes, neviens nepapūlas iedot biļeti. Tu samaksā naudiņu un apsēdies. Apsēdies un brauc, cik tev tālu vajag... Respektīvi, neatbalstot Danas Reiznieces priekšlikumu, mēs nonākam situācijā, kad valsts zaudē dubultīgi: pirmkārt, mums ir jāpalielina dotācijas tiem, kuri piespiedu kārtā veic gan rentablos, gan nerentablos reisus; otrkārt, mēs zaudējam nodokļus, kuri aiziet garām valsts kasei sakarā ar šiem neregulārajiem pārvadājumiem.

Protams, varētu piekrist, ka vajadzētu dotēt tikai nerentablos. Bet ja mēs saliekam vienā katlā... Ja šķidrumu salejam divos traukos un savienojam ar caurulīti šos divus traukus, tad redzam sakarību: tur, kur gūst peļņu, tā peļņa samazinās uz tā rēķina, ka šos nerentablos dotē. Ja mēs dotēsim tikai nerentablos, peļņas daļa no rentablajiem netiks pieskaitīta, mēs maksāsim vairāk dotācijās.

Nu, es gribētu salīdzināt situāciju Rīgā un citās lielajās pilsētās, teiksim, Liepājā. Liepājā... Nē, labāk salīdzināt ar situāciju kaimiņos. Kad mans kaimiņš vāra kāpostu zupu, es pasmaržoju, paskatos: „Nē, tas ir par pliekanu!” Tur es ciemos tad neeju, bet tad, kad mans kaimiņš cep cūkas cepeti, es aizeju un viņam no šķīvja nolasu gaļu – un lai tad viņš to pārējo lieto pats! Tāpat tas ir ar neregulārajiem pārvadājumiem. To „krējumu” nosmeļ, bet tur, kur ir tas pliekanais, neviens negrib iet.

Šeit bija runa arī par to, ka mums vajadzētu aizstāvēt patērētāju tiesības izvēlēties. Lieliski! Bet tad nu būsim konsekventi un aizstāvēsim patērētāju tiesības izvēlēties visās jomās: cigaretes – lētākas, šņabi – lētāku, degvielu – lētāku. Aizstāvēsim patērētāju tiesības izvēlēties!

Aicinu atbalstīt Danas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Mārim Dzelzskalnam. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Dzelzskalnam.

M.Dzelzskalns (ZZS frakcija).

Jūs runājat par to – pārvadā, nepārvadā. Man nav sanācis starppilsētu maršrutos braukt ne ar lielajiem pārvadātājiem, ne ar mazajiem, jo nevaru iekļūt ne vienā, ne otrā. Esmu dzirdējis, ka tad, ja mazo pārvadātāju šoferiem paprasa biļeti, viņi iedod kaut vai desmit vai divdesmit – aiz niknuma par to, ka viņiem kāds paprasa biļeti. Bet, neraugoties uz to, es gribu, lai mazie pārvadātāji turpina braukt, jo es zinu, ka tā viņi paņems slodzi nost no lielajiem pārvadātājiem un ka tad es vismaz varēšu varbūt iekļūt tajā lielajā... tajā lielo pārvadātāju autobusā. Jo bieži vien ir tā: ja mazais „mikriņš” cilvēkus neaizved, tad arī lielais pārvadātājs... Kad tas lielais autobuss piebrauc, tas ir pārpildīts, un es tik un tā palieku uz ielas sēžot un gaidot. Tā situācija ir tāda!

Nu, lūk! Un par dotācijām mans viedoklis ir tāds: dotēt vajag tos pārvadātājus, kuru autobusi ir pielāgoti tam, lai tajos var iekļūt arī cilvēki, kas pārvietojas ratiņkrēslos (No zāles: „Pareizi!”), jo tā ir diezgan liela problēma.

Es šajā balsojumā atturēšos. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aināram Šleseram, otro reizi.

A.Šlesers (PLL frakcija).

Godājamie kolēģi! Protams, mēs šo jautājumu varam novest līdz absurdam, bet ir jāapzinās viena lieta – ka, nodrošinot pasažieru pārvadājumus, jārunā arī par zināmu kvalitāti. To tikko teica arī kolēģis.

Nebija noslēpums, ka vēl pirms kāda laika pasažieri tika pārvadāti tādos autobusos, kuriem nebija iespējams iziet nekādu tehnisko apskati, tie bija ļoti veci, nolietoti. Un tieši tāpēc tad, kad notika diskusijas ar profesionāļiem, ar pašvaldību pārstāvjiem, bija skaidri nodefinēts viens viedoklis: ir jābūt nodrošinātai arī kvalitātei. Protams, mēs nekādā gadījumā nevaram nodrošināt tādu kvalitāti, kāda ir attīstītajās Eiropas valstīs, kur ir pavisam cita apdzīvotības intensitāte. Kā mēs zinām, Holandē, lai gan tās platība ir divas trešdaļas no Latvijas teritorijas, dzīvo vairāk nekā 15 miljoni iedzīvotāju, un, protams, tur pasažieru ir daudz vairāk un pārvadājumus var veikt daudz vienkāršāk, jo pasažieru skaits ir krietni lielāks. Diemžēl – es vēlreiz gribu pasvītrot! – mēs esam mazapdzīvota valsts.

Savulaik, kad mēs virzījām šos priekšlikumus, bija tiešām panākta vienošanās gan ar pašvaldībām, gan arī ar nozaru pārstāvjiem, un tad, gan lielajiem, gan mazajiem pārvadātājiem apvienojoties, veidojās grupas, kuras nodrošināja konkrētus pārvadājumus konkrētos reģionos.

Tas, ko teica Šadurska kungs... godājamais Šadurska kungs... Cenu noteica sava veida konkursā vai izsolē, kur bija jāpiedāvā zemākā cena, un visi spēlētāji, kas piedalījās, nāca ar konkrētu cenu. Jā, bet ar vienu piebildi: bija jānodrošina konkrētie nosacījumi, tātad kvalitāte un apjoma garantējums.

Ja mēs uzskatām, ka esošā sistēma ir slikta, tad veidosim labāku! Bet nekādā gadījumā tā nevar būt tāda, ka vienkārši ļausim ēnu ekonomikai zelt un plaukt, jo mēs uzskatām, ka ēnu ekonomika... tā, kas palīdz... Tad es piekritīšu arī Grigules kundzei...

Sēdes vadītāja. Šlesera kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.

A.Šlesers. Atbalstīsim kontrabandas cigaretes, alkoholu, visu pārējo...

Sēdes vadītāja. Šlesera kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

A.Šlesers. ...jo tas mums ir krietni izdevīgāk, skatoties no patērētāju viedokļa.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pirmām kārtām jau tika pieminēts, ka Satiksmes ministrija grib ierobežot pasažieru izvēles brīvību. Nu tad ir jāteic tā, ka ir jau vismaz trīs kategoriju pasažieri: vieni ir tādi, kas var izvēlēties, nu, teiksim, liepājnieki; otri ir tādi, kas nevar izvēlēties, nu, pieņemsim, Vecumnieki, jo tur ir viens pārvadātājs, citu iespēju nav; un ir arī vēl trešie, teiksim, Cūkkrogā, vai ne, kuriem nav ko izvēlēties, jo tur autobuss vienkārši nekursē. Un es ļoti baidos, ka tad, ja mēs neatbalstīsim Satiksmes ministriju, šo te... šīs trešās kategorijas pasažieru, kuriem nav vairs ko izvēlēties, kļūs vēl vairāk. (No zāles: „Jā! Jā!”) Katram ir savs... Katram ir savs, un to jau būtība izsaka...

Neregulārie pārvadātāji. Lai neregulārie pārvadātāji nodarbojas ar savu biznesu – ar neregulāriem pārvadājumiem! Lai viņi brauc, lai veic pārvadājumus pēc pasūtījuma – tas viņiem nav liegts. Šī biznesa niša viņiem netiek nekādā veidā apdraudēta. Tā arī ir viņu būtība, un viņi to lai veic! Lai ved, teiksim, cilvēkus uz teātri, lai ved bērnus uz zoodārzu galu galā... Tas viņiem nav liegts! Katram ir savs.

Nelegālie pārvadātāji tāpēc jau arī saucas „nelegālie”... Es atvainojos, neregulārie pārvadātāji! Arī viņi ir neregulārie pārvadātāji. Bet dotāciju saņem... subsīdijas saņem regulārie pārvadātāji par to, ka viņi patiešām veic regulārus pārvadājumus, ar viņiem var rēķināties, un šis autoparks, ja arī tas viens autobuss ir salūzis, tāpēc jau nekļūst par neregulāro pārvadātāju, kurš šo reisu... nu, šajā dienā nav apkalpojis. Tātad šis autobuss tiks atrasts un tur arī brauks.

Es uzskatu, ka nevar pastāvēt divas paralēlas sistēmas: viena – dažviet tirgus sistēma... brīvā tirgus sistēma, otra – valsts atbalstīta sistēma. Tad vienkārši iestāsies bardaks.

Un visbeidzot. Manuprāt, ja jau mēs esam iecēluši satiksmes ministru un viņam uzdevuši nodrošināt transporta pieejamību visā Latvijā, tad kāpēc mēs traucējam to darīt? Es domāju, ka šinī gadījumā Satiksmes ministrija pilda savu uzdevumu – cenšas nodrošināt transporta pieejamību Latvijā.

Paldies.

Atbalstīsim Satiksmes ministrijas priekšlikumu! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam, otro reizi.

V.Agešins (SC frakcija).

Godātie kolēģi! Man šķiet, ka mēs mazliet novirzāmies no priekšlikuma būtības, jo otrajā lasījumā ir jārunā par konkrēto priekšlikumu.

Ko tad piedāvā parlamentārā sekretāre?

Redziet, papildinot... Ja mēs uzmanīgi izlasīsim, tad redzēsim, ka, papildinot 1.pantu ar 23.¹ punktu, tiek aizskartas ne tikai uzņēmēju likumīgās intereses, bet galvenokārt pasažieru tiesības un intereses. Man absolūti nav saprotama priekšlikuma autoru motivācija, kāpēc pasažierim, kurš izmanto komerciālo transportu, proti, „mikriņu”, ir kādam jāziņo par sava brauciena mērķi – nokļūt kādā konkrētā vietā Latvijā. Tas ir galīgs absurds, jo katram cilvēkam ir tiesības brīvi pārvietoties savā valstī, neizpaužot pārvietošanās mērķi!

Līdz ar to es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vitālijam Orlovam.

(No zāles dep. A.Bērziņš (Zemgales v/a): „Pastāsti tikai to, kāpēc Visvaldis Lācis nevar spēlēt futbolu!”)

V.Orlovs (SC frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Es te tiku pieminēts, tāpēc turpmāk es lūdzu Visvaldi Lāci nepārkāpt Ētikas kodeksu un pārtulkot teikumu, jo tas bija izteikts svešvalodā. Es mēģināšu pārtulkot: viņš nosauca Saeimas futbola komandu par Vitālija Orlova un viņa draugu komandu, kas, protams, neatbilst patiesībai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 59, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Rubiks. 2. – deputātu Valērija Agešina un Jāņa Tutina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SC frakcija).

Paldies visiem kolēģiem par izpratni un par kvalitatīvo balsojumu 1.priekšlikuma sakarā!

Es vēlos pateikt dažus vārdus par 2.priekšlikumu, par kuru es aicināšu balsot „par”.

Redziet, priekšlikums papildināt Autopārvadājumu likuma pirmo nodaļu ar 5.⁴ pantu „Atsevišķu apstrīdētu vai pārsūdzētu administratīvo aktu darbība” ir ļoti strīdīgs. Tomēr tas pirmajā lasījumā vēl tika atbalstīts, neņemot vērā, kādas negatīvas sekas var iestāties, ja apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur administratīvo aktu izpildi.

Pirmkārt, tādā veidā var tikt pilnībā paralizēta uzņēmuma saimnieciskā darbība, un tas var novest uzņēmumu pat līdz maksātnespējai un bankrotam.

Un, otrkārt, ja tiesas nolēmums administratīvajā lietā būs pozitīvs pieteicējam, tad rodas jautājums: kas segs nodarītos zaudējumus pārvadātājam un kā uzņēmējs varēs atjaunot savu saimniecisko darbību?

Es uzskatu, ka šādu normu vajadzētu no likumprojekta izslēgt, un tāpēc aicinu par 2.priekšlikumu balsot „par”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputātu Agešina un Tutina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 54, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Rubiks. 3. – Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. Un pēc savas būtības šis priekšlikums nav balsojams.

A.Rubiks. 4. – deputāta Radionova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Rubiks. 5. – deputāta Šlesera priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Rubiks. 6. – deputātu Tutina un Radionova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Rubiks. 7. – Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Rubiks. 8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Rubiks. Paldies.

Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Autopārvadājumu likumā” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – nav, atturas – 3. Likums pieņemts.

Paldies.

A.Rubiks. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu””, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Inese Laizāne.

I.Laizāne (VL–TB/LNNK frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija strādāja ar likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr.304/Lp10).

Likumprojekta būtība ir nodrošināt, lai valsts pārvaldes iestādes varētu veikt nodarītā zaudējuma atlīdzināšanu.

Tātad Finanšu ministrija, kas nav darba devēja, bet veic zaudējuma atlīdzības izmaksas, varētu veikt sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Sociālo un darba lietu komisija likumprojektu izskatīja un konceptuāli atbalstīja, un lūdz Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Laizāne. 20.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 20.maijs.

Paldies.

I.Laizāne. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.785.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi un izskatījusi likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””, un šis likumprojekts paredz likuma 11.panta otrās daļas 67.punktu papildināt ar nosacījumu, ka nodevu maksā par šķirnes iekļaušanu sarakstā, kā arī 11.panta 2.punktu papildināt ar valsts nodevu par atļaujas izsniegšanu šķirnes pārbaudes veikšanai.

Likuma pārejas noteikumi ir papildināti ar diviem punktiem, kas nosaka termiņus, kad valsts nodevas stājas spēkā.

Šā likumprojekta apspriešana un saskaņošana notika ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi un ar Zemnieku saeimu, kā arī likumprojekts tika ievietots Zemkopības ministrijas interneta mājaslapā.

Komisija izskatīja šo likumprojektu, uzklausīja speciālistus un nolēma atbalstīt to pirmajā lasījumā. Tā lūdz arī Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Reirs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 17.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 17.maijs.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nacionālās sporta bāzes statusu””, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Fjodorovs.

S.Fjodorovs (SC frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Jūsu uzmanībai tiek piedāvāts likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nacionālās sporta bāzes statusu””.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti konceptuāli atbalstīja virzībai Saeimā grozījumus likumā „Par nacionālās sporta bāzes statusu”, precizējot nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanas nosacījumus.

Viens no nosacījumiem nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanai ir starptautisko sporta federāciju iesniegts apliecinājums par sporta bāzes piemērotību pasaules vai Eiropas čempionātu, to posmu, kausu izcīņas un kvalifikācijas sacensību rīkošanai. Ar likumprojektā paredzētajām normām tiek noteikts, ka sporta bāzes atbilstību varēs apliecināt arī Latvijā atzītas sporta federācijas.

Izvērtējusi likumprojektu, komisija lūdz atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad vispirms mums ir jābalso par likumprojekta atzīšanu par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim, lai likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nacionālās sporta bāzes statusu”” atzītu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

S.Fjodorovs. Paldies, godātie kolēģi!

Komisijas vārdā arī lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nacionālās sporta bāzes statusu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts otrajā lasījumā.

S.Fjodorovs. Komisija ir nolēmusi, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam būs 16.maijs.

Sēdes vadītāja. Un izskatīšana galīgajā lasījumā?

S.Fjodorovs. Un izskatīt otrajā, galīgajā, lasījumā 2.jūnijā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 16.maijs, izskatīšana galīgajā lasījumā – 2.jūnijā.

Paldies.

S.Fjodorovs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Meža likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Jūsu uzmanībai tiek nodots likumprojekts „Grozījumi Meža likumā”. Sen gaidīti, ilgi pa Ministru kabineta gaiteņiem klejojuši, tie beidzot ir nonākuši pie mums. Šie grozījumi ir visai apjomīgi, un tāpēc dažos teikumos pastāstīšu par to būtību, par galvenajiem punktiem.

Nopietnas izmaiņas paredzētas likumā lietoto terminu skaidrojumos. Precizēts likuma objekts, un turpmāk par mežu tiks uzskatītas arī ar kokaugiem aizaugušās lauksaimniecības zemju platības virs 0,5 hektāriem.

Likuma izmaiņas paredz samazināt apses ciršanas vecumu galvenajā cirtē līdz 31 gadam. Paredzēta arī ciršanas apliecinājuma saņemšanas kārtības pārskatīšana. Likuma grozījumi paredz arī vairāku Ministru kabineta noteikumu izstrādi, tostarp arī par meža atjaunošanu. Mainītas prasības pēc regulāras meža inventarizācijas. Būtiskas izmaiņas paredzētas meža zemju transformācijas kārtībā, un turpmāk šis process sauksies par atmežošanu.

Nu, tas dažos vārdos.

Protams, paredzam, ka diskusijas par Meža likumu būs vēl visai plašas, un tāpēc atbildīgā komisija, atbalstot likumprojektu „Grozījumi Meža likumā” pirmajam lasījumam, noteiks visai pieklājīgu termiņu priekšlikumu iesniegšanai, lai mežu speciālisti, vides speciālisti un citi interesenti varētu paspēt iesniegt savus viedokļus, savus grozījumus šajā likumprojektā.

Tātad atbildīgā komisija lūdz pieņemt pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi Meža likumā”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Meža likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Līdaka. 31.maijs.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 31.maijs.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Einārs Cilinskis.

E.Cilinskis (VL–TB/LNNK frakcija).

Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Likumprojekts „Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” ir saistīts ar nupat izskatīto un atbalstīto likumprojektu „Grozījumi Meža likumā”, un šis likumprojekts nosaka kompetento institūciju, kas izsniedz atļauju lauksaimniecībā izmantojamo zemju ierīkošanai mežā, kā arī deleģē Ministru kabinetam pienākumu noteikt šīs atļaujas izsniegšanas kārtību.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

E.Cilinskis. Priekšlikumu termiņš otrajam lasījumam, tāpat kā visai paketei, – 31.maijs.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 31.maijs.

Es saprotu, ka Dombravas kungs lūdz ieslēgt viņam mikrofonu, lai informētu par procedūru.

Lūdzu!

J.Dombrava (VL–TB/LNNK frakcija).

Man būtu aicinājums „Vienotības” deputātiem ne vien pārtraukt runāt pa mobilo telefonu, bet arī nebalsot citu kolēģu vietā. (No zāles: „Kauns! Kauns!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Circenes kundze, lūdzu, pārtrauciet runāt pa mobilo telefonu!

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Arī likumprojekts „Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā” ir saistīts ar mūsu jau apstiprinātajām izmaiņām Meža likumā, un līdz ar to Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz atbalstīt arī šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Līdaka. 31.maijs.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 31.maijs.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pirmajam lasījumam komisija ir izskatījusi likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””.

Pašreiz situācija ir tāda, ka, nododot kādu objektu privatizācijai, sludinājums tiek ievietots vietējā laikrakstā vai pašvaldības bezmaksas izdevumā. Grozījumi paredz šos vārdus visā likumā aizstāt ar vārdiem, ka sludinājums tiek publicēts mājaslapā internetā, vietējā laikrakstā vai bezmaksas izdevumā.

Tie tad arī ir visi piedāvātie grozījumi, tāpēc komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Tutins. Komisija piedāvā par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 14.maiju.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 14.maijs. Paldies.

J.Tutins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Tā kā ir pienācis laiks... Jā, priekšlikumu iesniegšanas termiņam ir jābūt vismaz 5 dienas garam. Lūdzu, precizējiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu – vai tas ir 14.maijs vai tas ir kāds 19.maijs! Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 19.maijs.

Paldies.

Pirms mēs ejam pārtraukumā, uzklausīsim paziņojumus.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Zemgales.

A.Bērziņš (ZZS frakcija, Zemgales v/a).

Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde būs pēc 5 minūtēm Publisko izdevumu un revīzijas komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC frakcija).

Izmeklēšanas komisijas locekļu uzmanībai! Cienījamie komisijas locekļi! Mūsu komisijas sēde notiks uzreiz pēc Saeimas sēdes 221.telpā Jēkaba ielā 16. Vēlreiz atgādinu: sēdes sākums uzreiz pēc Saeimas sēdes.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Čaklajam.

I.Čaklais (frakcija „Vienotība”).

Cienījamie kolēģi! Deputātu grupas sadarbībai ar Brazīlijas parlamentu sanāksme notiks tūlīt Dzeltenajā zālē. Pavisam īsa – trīs minūšu garumā –, bet ļoti svarīga sanāksme.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Godātie Juridiskās komisijas locekļi! Aicinu jūs uz Juridiskās komisijas sēdi Juridiskās komisijas telpās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Reiram... (No zāles dep. K.Šadurskis: „Nu jau gan ziņos! Aptrakuši!”) Deputāta Jāņa Reira nav zālē.

Vārdu paziņojumam trīs minūšu garumā ir lūdzis deputāts Visvaldis Lācis.

Lūdzu, deputāt!

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienītie kolēģi! Orlova kungs, es sevi apvainot nekad neļauju! Tātad pret Lietuvu mēs izejam sastāvā... mums uz muguras ir uzraksts „Latvijas Saeima”. Deputāts Eigims, tagadējais deputāts, arī izskrien laukumā. Es griežos pie Orlova: „Pagaidiet, nu kamdēļ tad Eigims spēlē Latvijas Saeimā?” – „Viņš būs nākamajā Saeimā!” (No zāles dep. A.Klementjevs: „Nu redzi!”) – „Kad būs, tad var spēlēt,” es viņam atbildu. „Pašreiz nevar!”

Nākamajā reizē komandā notiek atkal tas pats. Spēlē – ļoti labi spēlē, protams! – Rīgas domes deputāts Pulks. Es atkal griežos pie Orlova kunga: „Kā tad tā? Nu Pulks taču nav Saeimā!” Šoreiz viņš neteica, ka Pulks būs nākamajā Saeimā. (Iespējams, ka būs. Visu cieņu viņam! Viņš ir vadījis Latvijas Radio un Latvijas Televīziju, un tāds cilvēks var būt Saeimā.) Ko viņš šinī gadījumā man atbild? „Tā ir Latvijas politiķu un Saeimas kopīgā komanda.” Es viņam saku: „Tad uzliec uz muguras nevis uzrakstu „Latvijas Saeima”, bet „Latvijas Saeima un Latvijas politiķi”.” Viņš klusē. Pēc tam nākamajā reizē, kad par Pulku ir runa, es viņam vēlreiz atgādinu to, ka Latvijā ir 110 novadi un ka bez Pulka mums vēl ir 7 tūkstoši politiķu; ka es varu to komandu pastiprināt; ka Madonas rajonā arī ir ļoti spēcīgi politiķi – vietējo padomju deputāti. Tad viņš neatbild. Jūs vispār... Nākt šeit un teikt, ka es runājot nepatiesību, – tā ir... nu kā lai pasaka? Vārdu sakot, liela nekaunība. Es runāju patiesību!

Un vēl citus piemērus es varētu minēt, tikai nav laika. Viņš pastiprina komandu ar tādiem cilvēkiem – un arī ar saviem draugiem –, kuriem nekāda sakara nav ar politiķiem. (No zāles: „Orlov, ārprāts! Kauns!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Paldies.

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (10.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies pieci deputāti: Ints Dālderis, Ivans Klementjevs, Visvaldis Lācis (Visvaldis Lācis ir zālē), Ilze Vergina un Dzintars Zaķis.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja

Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, ir pulksten 11.00. Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim 12.maija sēdi.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par aviāciju””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos... Kurš, lūdzu, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos par likumprojektu „Grozījumi likumā Par aviāciju”” pirmajā lasījumā?

Deputāts Klāvs Olšteins.

K.Olšteins (frakcija „Vienotība”).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par aviāciju”” sagatavots, lai nodalītu aeronavigācijas pakalpojumu maksas un valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauku sniegto pakalpojumu maksas noteikšanu un ieviestu direktīvu prasības lidlauku maksas noteikšanā, paredzot attiecīgus deleģējumus Ministru kabinetam. Vienlaikus ir paredzēts likumā „Par aviāciju” noteikt iestādi, kas būs atbildīga par lidlaukā sniegto pakalpojumu maksas noteikšanas un mainīšanas uzraudzību, kā arī par to strīdu izšķiršanu, kuri saistīti ar lidlaukā sniegto pakalpojumu maksu... ar šo maksu saistīto lidostu un lidlauku lietotāju strīdu izšķiršanu.

Lūgums atbalstīt šā likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par aviāciju”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 3, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

K.Olšteins. Tad vēl lūgums atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par aviāciju”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts otrajā lasījumā.

K.Olšteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 26.maijs, izskatīšana otrajā lasījumā – 2.jūnijā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 26.maijs, izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā – 2.jūnijā.

Paldies.

K.Olšteins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījums Civilprocesa likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījums Civilprocesa likumā”.

Minētais likumprojekts paredz atbrīvot no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos personas, kas ir prasītāji prasībās, kas izriet no vienošanās par darba veikšanu, ja prasītājs ir persona, kas izcieš sodu ieslodzījuma vietā.

Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Civilprocesa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šā gada 20.maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 20.maijs.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Aizsargjoslu likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Einārs Cilinskis.

E.Cilinskis (VL–TB/LNNK frakcija).

Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Likumprojekts „Grozījumi Aizsargjoslu likumā” arī ir saistīts ar šodien jau akceptētajiem grozījumiem Meža likumā.

Un likumprojekta būtība ir tāda, ka jāmaina Aizsargjoslu likums, atsakoties Meža likumā no termina par meža zemes transformāciju. Tātad likumprojekts paredz, ka turpmāk Ministru kabineta rīkojums atsevišķos gadījumos nebūs nepieciešams par meža zemes transformāciju, bet būs nepieciešams tajos gadījumos, kad ir plānota atļauja būvniecībai un lauksaimniecībā izmantojamo zemju ierīkošanai krasta kāpu aizsargjoslās.

Tāpat likumprojekts paredz, ka Ministru kabinets noteiks kārtību koku ciršanai, lai Baltijas jūras un Rīgas līča krasta kāpu aizsargjoslā nodrošinātu ekoloģisko un sociālo vērtību saglabāšanu šajā aizsargjoslā.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Šodien mēs izskatām ārkārtīgi svarīgus likumprojektus, proti, Būvniecības likumprojektu, Meža likumprojektu... jaunus grozījumus. Nu mēs izskatām arī Aizsargjoslu likumu. Un es domāju, ka jūs neviens nenoliegsiet, ka, tāpat kā meži, arī Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjosla, īpaši runājot par krasta kāpu aizsargjoslu, ir viena no Latvijas nacionālajām bagātībām.

Kā jau referents šeit teica, Aizsargjoslu likuma 36.panta ceturtās daļas 2.punktā tiek piedāvāti grozījumi. Ko tad nosaka pašreizējā redakcija? Pašreizējā redakcija paredz, ka šajā krasta kāpu aizsargjoslā, kas ir vai nu 300 metru, vai 150 metru plata, atkarībā no šīs joslas atrašanās vietas – vai tā ir pilsētās, ciemos vai ārpus šīm pilsētām un ciemiem, par meža zemes transformāciju ir jālemj Ministru kabinetam ar rīkojuma palīdzību.

Šeit ir bijušas dažādas kaislības, un dažkārt arī valdība tiek vainota pie tā, ka šo rīkojumu pieņem atkarībā no politiskajām simpātijām. Es no tā atturēšos, es runāšu tikai par juridiskiem argumentiem, tiem īpaši pievēršot komisijas uzmanību, jo komisijas pārziņā būs arī jaunā Būvniecības likuma projekts.

Un kas tad ir noteikts pašreizējā redakcijā? Es tiešām jūs aicinu paskatīties, bet iespējams, ka visiem pašlaik šis likumprojekts nav priekšā. Piedāvātajā redakcijā, piedodiet, ir teikts, ka aizliegts šajā krasta kāpu aizsargjoslā... aizliegts „meža teritorijā (mežā un plaucēs) bez Ministru kabineta ikreizēja rīkojuma veikt būvju, tajā skaitā parku, būvniecību un lauksaimniecībā izmantojamo zemju ierīkošanu. Koku ciršanas kārtību mežā krasta kāpu aizsargjoslā šajā punktā minēto darbību īstenošanai nosaka Ministru kabinets.”

Kā jau referents teica, mēs tātad atsakāmies no šīs meža zemju transformācijas. Meža zemju transformācijas vietā tagad Ministru kabinetam būs jālemj par šīm būvēm.

Es norobežošos no pašreiz spēkā esošā Būvniecības likuma. Tagad paskatīsimies to Būvniecības likumu, ko te slavē kolēģis Olšteina kungs. Proti, likumprojekta 9.pantā ir dots gandrīz izsmeļošs būvju grupu jēdziena skaidrojums. Pirmā ir grupa, kurai nevajag tās būvatļaujas (bet šeit nekas par to runāts nav). Nu, tātad tur ir „dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras elementi”. Otrajā grupā, piemēram, ir „publisko teritoriju labiekārtojums ([..] objekti, tiltiņi, laipas, kāpnes)”. Tur visur vajag būvprojektus. „Žogi pilsētu un ciemu teritorijās”... un tā tālāk. Es visu nenosaukšu. Tātad rodas jautājums: vai mēs, runājot par birokrātisko šķēršļu novēršanu, neradīsim vēl lielākus birokrātiskos šķēršļus šajā gadījumā? Nu padomājiet! Es nezinu, vai komisijā vispār tam ir pievērsta uzmanība.

Es ļoti labi pārzinu šo zemju... meža zemes transformācijas tiesisko regulējumu. Tie ir ļoti sarežģīti Ministru kabineta noteikumi. Var piekrist, ka dažkārt patiešām bija vairāki paralēli procesi. Vispirms – teritorijas plānošana, pēc tam – transformācija, un pēc tam – būvniecība. Un atsevišķos gadījumos, pat nesaistot kopā, bija vēl arī ietekmes uz vidi novērtējums. Patiešām šī birokrātiskā kārtība ir jāsamazina, taču – vai šādā ceļā mums tas jādara?

Es nekur nevarēju atrast – Meža likumā es nevarēju atrast, tāpat arī šeit es nevaru atrast –, vai būs īpaši noteikumi par to atmežošanu. Paskatieties ļoti uzmanīgi, ko nozīmē atmežošana! Nebūs laikam atmežošanas noteikumu. Turklāt, ja ir runa par to, ka tiek samazināts cērtamo koku vecums, mums ir jābūt ārkārtīgi uzmanīgiem ar visu to atmežošanu Baltijas jūras un Rīgas līča krasta kāpu aizsargjoslā.

Tas ir viens aspekts.

Nākamais. Ja mēs skatām šo piedāvāto redakciju, tad redzam, ka parki arī ir būves. Parki, par kuru būvniecību tātad lems Ministru kabinets! Jaunajā Meža likumā patiešām ir jauna nodaļa, kur ir parādīts, kādā veidā tie parki varētu tikt iekārtoti. Protams, es domāju, ka to gan sadarbībā ar valsti un pašvaldību... Un arī tiem privāto zemju īpašniekiem ir tiesības saņemt atlīdzību un tā tālāk. Bet ne par to ir stāsts!

Tagad mums jāskata vēl viena norma šajā pašā 36.pantā, kur ir norādīti īpašuma tiesību aprobežojumi. Un ko tad tas nosaka?

Proti, 36.panta trešās daļas 1.punktā ir noteikts, ka „aizliegts atsavināt valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemi, izņemot likumos noteiktos gadījumus, kad personai ir tiesības iegūt īpašumā zemi zem ēkas (būves), ievērojot nosacījumu, ka īpašuma tiesības uz ēku (būvi) attiecīgajai personai ir nostiprinātas zemesgrāmatā”. Arī šeit vajadzētu būtu uzmanīgiem, jo 300 vai 150 metru... Krasta kāpu aizsargjoslā ir ierīkoti dažādi parki, acīmredzot tur ir bijušas arī būvatļaujas. Šeit būtu noteikti jānorāda, ka zeme zem šiem parkiem nebūtu privatizējama. Viens no iemesliem dīvainā kārtā ir tas... es nezinu, kādēļ jūs to visu ņemat par pilnu komisijā. Ir norādīts, ka, lai atteiktos no meža zemes transformācijas... anotācijā tiek minēts, ka Valsts meža dienestam neesot iespējams nodrošināt transformācijas atļauju tiesiskumu, jo pašvaldības rīkojoties nelikumīgi, bet Valsts meža dienestam esot jāatbild, un tāpēc pret Valsts meža dienestu tiekot vērstas prasības par zaudējumu atlīdzināšanu. Tas ir norādīts tātad Meža likuma grozījumu anotācijā un arī Aizsargjoslu likuma grozījumu anotācijā. Tur ir minēts arī šis Rīgas administratīvās apgabaltiesas spriedums.

Es gribu pateikt, ka tur simtprocentīgi vainīgs ir Valsts meža dienests, jo tiesa, ieskaitot Senātu pēc tam, – acīmredzot tas pirms tam tika skatīts Senātā, – šajā lietā ir norādījusi, ka Valsts meža dienestam nebija jāvērtē – es nesaukšu to pašvaldību – novada domes lēmuma... tātad administratīvā akta... tiesiskums, kuru tā adresējusi zemes īpašniekam transformācijas gadījumā, bet bija jānoskaidro, vai zemes transformācija atbilst pašvaldības teritorijas plānojumam, jo tieši Valsts meža dienesta Virsmežniecības kompetencē ir lemt par atļauju transformēt meža zemi. To Valsts meža dienests nebija izdarījis. Un nevajag šeit maldināt deputātus, ka līdz ar to tagad mums ir jāatsakās no meža zemes transformācijas.

Vēl jau varētu piebilst, ka, ja jau mēs reiz esam atteikušies no lauksaimniecības zemes transformācijas, tad mums šeit ir jāatsakās arī no meža zemes transformācijas.

Šajā spriedumā nekādas lielas zaudējumu atlīdzības nav. Tiesa pasaka, ka Valsts meža dienestam būtu jāsamaksā tikai 10 lati par pieteikuma iesniegšanu tiesā. Es arī nezinu, vai vispārējās jurisdikcijas tiesā šī nevalstiskā organizācija vai arī persona, kurai šis labvēlīgais administratīvais akts no pašvaldības puses ir bijis adresēts, ir prasījusi zaudējumu piedziņu. Es to nezinu.

Turklāt šis likumprojekts ārkārtīgi rūpīgi vēl arī jāpēta kontekstā ar jauno Teritorijas plānošanas likumprojektu, kurš ir pavisam citā komisijā.

Es nerunāšu gari par Būvniecības likumprojektu, bet, tā kā man ir laiks, tad es gribu pievērst uzmanību vēl vienai lietai. (No zāles dep. A.Klementjevs: „Dari tā! Nekautrējies!”) Proti, jaunā Būvniecības likumprojekta 16.panta trešajā daļā ir paredzēti gadījumi, kad būvvaldei, ne vairs pašvaldībai, ir piešķirtas ļoti lielas tiesības, un tās varētu tikt attiecinātas arī uz šo krasta kāpu aizsargjoslu.

Kādu tad rīcību paredz likumdevējs un ko plāno Ekonomikas ministrija tajos gadījumos, kad ir konstatēta patvaļīga būvniecība, proti, patvaļīgi ir veikti būvdarbi bez būvatļaujas un neievērojot tajā ietvertos nosacījumus? Būvvalde ir tiesīga pieņemt vienu no šādiem lēmumiem.

Tātad pirmais attiecas uz iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu, ja šajā teritorijā ir aizliegts būvēties. Bet otrs attiecas uz iespēju turpināt būvniecību atbilstoši būvniecību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām pēc izvirzīto nosacījumu izpildes un videi nodarītā kaitējuma novēršanas vides un dabas aizsardzību reglamentējošajos normatīvos aktos noteiktajā kārtībā.

Vai tiešām, Olšteina kungs, jūs domājat, ka tā vajadzētu rīkoties nelikumīgas būvniecības gadījumā – jau radīt iespēju, ka bagāti cilvēki bez būvatļaujas un bez jebkāda projekta sāk būvniecību, bet pēc tam ar atpakaļejošu spēku kaut ko saskaņo, samaksā videi nodarīto kaitējumu, un viņiem māja ir uzbūvēta?! Tātad faktiski šajā 300 metru joslā mums ir jābūt ārkārtīgi uzmanīgiem, lai mēs novērstu šādas situācijas.

Es to visu stāstu vienīgi tāpēc, ka nevar skatīties tikai uz vienu likumu, bet ir jāskatās sistēmiski uz daudziem likumiem, kas ir saistīti ar šo procedūru.

Paldies.

Es aicinu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā, bet ļoti uzmanīgi vērtēt šo projektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Cilinska kungs vēlas vēl ko piebilst?

E.Cilinskis. Jā, paldies!

Neapšaubāmi, Aizsargjoslu likuma grozījumi Saeimai vienmēr ir bijuši grūts uzdevums, kas saistīts ar ļoti daudziem priekšlikumiem un dažādām interesēm, kuras nāksies saskaņot. Un šis darbs acīmredzot komisijai būs noteikti jādara.

Vienīgi, protams, jautājumā par Būvniecības likumu nav tās pārliecības, ka šis jaunais Būvniecības likums tiks pieņemts ātrāk vai vienlaikus ar šo Meža likuma paketi (No zāles: „Vajadzētu!”), kas, protams, varētu radīt problēmas.

Bet, neapšaubāmi, paldies Čepānes kundzei par visiem šiem priekšlikumiem, kurus arī komisijā rūpīgi izvērtēsim. Tāpēc komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Aizsargjoslu likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret – nav, atturas – 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

E.Cilinskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 31.maijs.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 31.maijs. Paldies.

E.Cilinskis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Arvils Ašeradens.

A.Ašeradens (frakcija „Vienotība”).

Labdien, cienījamie kolēģi! Izskatīsim otrajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā”.

Komisija kopumā ir saņēmusi astoņus priekšlikumus un tos visus ir atbalstījusi.

1. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Vējoņa priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 2. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Vējoņa kunga priekšlikums, kas ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Ašeradens. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 5. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Vējoņa kunga priekšlikums. Tas ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 6. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Vējoņa kunga priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Ašeradens. 7. – atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. Un 8.priekšlikums arī ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. Komisija kopumā likumprojektu ir atbalstījusi. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 94, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Ašeradens. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – šā gada 19.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 19.maijs. Paldies.

A.Ašeradens. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Satversmes tiesa nolēma atzīt Likuma par budžetu un finanšu vadību 90.panta piekto daļu, Valsts kontroles likuma 44.panta otro daļu un Tiesībsarga likuma 19.panta otro daļu kopsakarā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 20.pantu, ciktāl tajā nav noteiktas Valsts prezidenta kancelejas, Augstākās tiesas, Satversmes tiesas, Valsts kancelejas un Tiesībsarga biroja tiesības tikt uzklausītiem Ministru kabinetā jautājumos, kas skar to budžeta pieprasījumus, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 1., 83. un 87.pantam un par spēkā neesošu no 2011.gada 1.jūnija.

Šobrīd likuma 20.panta normas neuzliek pienākumu Ministru kabinetam uzklausīt Valsts prezidenta kanceleju, Augstāko tiesu, Satversmes tiesu, Valsts kontroli un Tiesībsarga biroju pēc tam, kad finanšu ministrs iesniedzis Ministru kabinetā Valsts budžeta likuma projektu. Šobrīd nav noteikts pienākums Ministru kabinetam pamatot lēmumu, ar kuru tas grozīs minēto iestāžu budžeta pieprasījumus. Ministru kabinetam nav arī pienākuma nodrošināt šo iestāžu iebildumu, kurus tās iesniegušas Ministru kabinetā, iesniegšanu Saeimā. Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību noteic, ka Ministru kabinets, veicot vidējā termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru izstrādāšanu, uzklausa Valsts prezidenta kancelejas, Augstākās tiesas, Satversmes tiesas, Tieslietu padomes, Valsts kontroles, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Tiesībsarga biroja un Ģenerālprokuratūras viedokli par attiecīgās iestādes finansējumu Valsts budžeta likuma projektā, kā arī Ministru kabinetam ir pienākums šīs iestādes uzklausīt Ministru kabineta sēdē, kad tiek izskatīts Budžeta likumprojekts, vienlaikus nodrošinot minēto iestāžu viedokļa un Ministru kabineta lēmuma pamatojuma iekļaušanu Ministru kabineta sēdes protokolā.

Vienlaikus likumprojektā tiek noteikts, ka, iesniedzot Saeimā gadskārtējā valsts budžeta likumprojektu, kopā ar valsts budžeta paskaidrojumiem tiek iesniegts arī Ministru kabineta protokola lēmums par Valsts prezidenta Kancelejas, Augstākās tiesas, Satversmes tiesas, Tieslietu padomes, Valsts kontroles, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Tiesībsarga biroja un Ģenerālprokuratūras budžeta pieprasījumiem, šo iestāžu paustajiem viedokļiem par Valsts budžeta likuma projektā attiecīgajai iestādei paredzēto finansējumu un Ministru kabineta argumentēts viedoklis, pieņemot lēmumus par attiecīgās iestādes budžetu.

Komisija izskatīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Komisija pieaicināja arī visas iepriekšminētās tā sauktās neatkarīgās iestādes. Mums sēdē piedalījās pārstāvji... mums komisijas sēdē bija valsts kontroliere, tiesībsargs un pārējo iestāžu pārstāvji, kuri uzskatīja, ka šie konkrētie grozījumi pilnībā neatspoguļo Satversmes tiesas lēmumu. Mēs arī esam saņēmuši no Valsts kontroles priekšlikumus par šā likuma 16.panta 2.¹ daļas un 19.panta grozījumiem.

Tātad komisija nolēma atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Komisija nolēma tālāk rūpīgi izvērtēt Valsts kontroles iesniegtos priekšlikumus un sagatavot tos otrajam lasījumam.

Komisija arī nolēma lūgt Saeimu atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai Pimenova kungs vēlas debatēt par steidzamību? Nē...

Tad vispirms mums ir jābalso par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 36, atturas – 3. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

J.Reirs. Komisija lūdz atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC frakcija).

Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Kā jau jūs informēja ziņotājs, likumprojekts bija izstrādāts sakarā ar Satversmes tiesas spriedumu lietā par tiesībām konstitucionālajām institūcijām un Tiesībsarga birojam tikt uzklausītiem Ministru kabineta sēdēs jautājumos, kas skar budžeta pieprasījumus.

Ziņojumā bija pieminēta arī Valsts kontroles vēstule, kuru komisija saņēma, skatīja un arī uzklausīja Valsts kontroles vadītāju Sudrabas kundzi, tāpat arī citus konstitucionālo institūciju pārstāvjus un tiesībsargu. Viedoklis, kuru viņi pauda, pārliecināja mani un arī dažus citus komisijas locekļus par to, ka likumprojekts nav sagatavots labi. Tas šādā redakcijā netiek pieņemts par pamatu un līdz ar to ir noraidāms.

Mēs neatbalstījām šā likumprojekta nodošanu skatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā, jo uzskatām, ka šis likumprojekts ir jāpārstrādā jau pašā savā saknē.

Es gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, ka likumprojektā tikai daļēji tiek izpildīts Satversmes tiesas spriedums un ka pēc būtības tiek ierobežotas konstitucionālo institūciju un Tiesībsarga biroja tiesības uz budžeta pieprasījuma izskatīšanu atšķirīgā kārtībā nekā tām institūcijām, kuru budžeta pieprasījumu ir tiesīgs grozīt finanšu ministrs.

Faktiski minētās institūcijas budžeta pieprasījumu izskatīšanas procesā tiek pilnībā pielīdzinātas valsts tiešās pārvaldības iestādēm, kas ir pretrunā ar Satversmes tiesas spriedumā norādīto. Manuprāt, šis likumprojekts ir skatāms arī Juridiskajā komisijā un tikai nopietna tā izskatīšana varēs mums nodrošināt tādu likumu, tādas normas, kas pēc tam mūs vienkārši neiesaistīs garās juridiskās diskusijās un varbūt arī novērsīs atkārtotu šo normu skatīšanu Satversmes tiesā.

Līdz ar to es aicinu likumprojektu neatbalstīt un nodot šo tekstu pārstrādei likumprojekta autoriem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL–TB/LNNK frakcija).

Labdien, godātie kolēģi! Es vēlos norādīt uz kādu, manuprāt, sistēmisku problēmu. Ar zināmu regularitāti Saeimā tiek iesniegti likumprojekti, kas pēkšņi kļuvuši steidzami. Arī šis likumprojekts nav izņēmums. Tas ir viens no tādiem.

Pievēršu jūsu uzmanību tam, ka Satversmes tiesa savu spriedumu taisījusi 2010.gada 25.novembrī. Tikai aprīļa beigās Ministru kabinetā tika spriests par to, ka nu kaut kas ir jādara, jo termiņš spiež. Ir 1.jūnijs noteikts kā datums, kad ir likumdevējam kaut kas jādara, lai šīs normas atbilstu augstākstāvošiem tiesību aktiem.

Pēc tam viss notika triecientempā. Jautājums 3.maijā tika skatīts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, turklāt tas notika vienā dienā. Tika izsūtīta informācija, un mēs uzreiz izskatījām. Prezidijs pieņēma lēmumu 5.maijā iekļaut to darba kārtībā. Labi. Nobalsojām. Kas notika tālāk?

10.maijā bija kārtējā komisijas sēde, kur komisijas priekšsēdētājs pateica, ka beidzot ir uzaicināti attiecīgo iestāžu vadītāji. Un tiešām tās bija plaši pārstāvētas. Gan Sudrabas kundze bija, gan arī pats tiesībsargs bija atnācis, lai izteiktu savu viedokli. Pirms tam bija uzrakstījuši arī vēstuli ar savu vērtējumu. Mūsu komisijas sēdē, starp citu, piedalījās arī Satversmes tiesas priekšsēdētāja padomniece Laila Jurcēna, kura komisijas locekļiem skaidri pateica (es citēju): „Likumprojekts pēc savas būtības neizpilda Satversmes tiesas spriedumu. Tas drīzāk ir solis atpakaļ.” Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka konceptuāli šis likumprojekts, kura mērķis bija izpildīt Satversmes tiesas spriedumu – uzlikt par pienākumu Ministru kabinetam uzklausīt neatkarīgās institūcijas pēc budžeta iesniegšanas, pamatot lēmumu, ja Ministru kabinets groza šo iestāžu budžeta pieprasījumus, un nodrošināt iespēju domstarpību risināšanai Saeimā... Tas nav izpildīts. Labi. Notika tā, kā notika. Kļūdījāmies. Tas arī vēl nebūtu nekas. Bet tagad, kad tā kļūda ir konstatēta un kad to atzīst arī komisijas locekļi, tiek noraidīts arī priekšlikums, ka mēs, komisija, varētu virzīt jaunu likumprojektu, to, ko piedāvā Valsts kontroliere, – pieņemt to Saeimā šodienas sēdē – sākotnēji nodot izskatīšanai komisijā un, kā jau tas ir bijis arī citreiz, pieņemt pirmajā lasījumā bez papildu izskatīšanas komisijas sēdē.

Tas, ko mēs šobrīd darām, – mēs skatām likuma brāķi un turklāt gribam pieņemt to ārkārtas steidzamībā! Tā nav laba prakse. Tas liecina par sistemātisku problēmu un principiāli greizu pieeju. Es to nevaru atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Parādnieka kungam ir daļēji taisnība... Noteikti ir taisnība tajā runas daļā, kur viņš runāja par to, ka ir nepieņemami, ka tik ilgu laiku pēc Satversmes tiesas sprieduma spēkā stāšanās šie grozījumi pie mums, likumdevējiem, nonāk tik vēlu, ka mums praktiski vairs nav laika kvalitatīvi ar tiem strādāt. Tajā ziņā es pilnīgi piekrītu Parādnieka kungam.

Par pārējo. Ja mēs līdz 1.jūnijam likumu nepieņemsim, tad Satversmes tiesā apstrīdētās normas zaudēs spēku, bet cita regulējuma nav nekāda. Un patiesībā tas gan ir liels solis atpakaļ, jo tad regulējums attiecībā uz šo neatkarīgo institūciju budžeta skatīšanu kļūst vēl nelabvēlīgāks. Protams, no vienas puses, varētu teikt, ka vasarā tam nav būtiskas nozīmes, jo mēs darbu pie nākamā gada budžeta sāksim vēlāk... nu, vismaz nobeiguma fāze būs vēlāk, un, ja arī kādu laiku šīs normas nav mūsu normatīvajā bāzē, tā būtu pusnelaime. Bet, godātie kolēģi, mūsu rīcībā ir Valsts kontroles iesniegtie priekšlikumi, par kuriem, patiesību sakot, arī Satversmes tiesas pārstāves viedoklis nebija viennozīmīgi pozitīvs. Tā ka mūsu komisijai un Saeimai kopumā tas vienkārši ir ļoti rūpīgi jāizvērtē, un būtu ļoti vēlams, lai līdz 1.jūnijam šī norma stātos spēkā. Diemžēl tas ceļš, ko piedāvā Parādnieka kungs vai Pimenova kungs, to negarantē. Tieši otrādi – tas garantē pretējo.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Zemgales.

A.Bērziņš (ZZS frakcija, Zemgales v/a).

Kolēģi! Šis jautājums patiešām ir ļoti vecs, tas sešus gadus kaut kur ir bijis. Ja mēs šodien runājam par šo jautājumu, ka pēkšņi Satversmes tiesa to ir izskatījusi un tas ir nonācis šeit pie mums, Saeimā, tad es gribu atgādināt tiem deputātiem, kas ir jauni – kolēģim Andrim Bērziņam it sevišķi –, ka šis likumprojekts ir skatīts jau pirms sešiem gadiem, bet regulāri tas tika noraidīts. Tāpēc es gribētu, lai, teiksim, tas priekšlikums, ko ir iesniegusi pašlaik arī Valsts kontrole un ko mēs tagad izskatījām arī Publisko izdevumu un revīzijas komisijā... mēs to akceptējām un nodevām Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, tā ka tas būs arī priekšlikums no mūsu komisijas... Mēs aicinām to izskatīt pēc būtības un arī vienreiz pielikt punktu visām šīm diskusijām un strīdiem, jo, kamēr tas nenonāca līdz Satversmes tiesai, nekādu risinājumu nevarēja atrast. Un domas dalījās arī šeit, Saeimā, – tās procentuāli bija apmēram 50 pret 50. Vai tiešām piecām institūcijām ir tiesības apiet Finanšu ministriju un iesniegt, teiksim, savus priekšlikumus „pa tiešo” Saeimā, ja tās uzskata, ka šis sastādītais budžets nav tik labs, lai tās varētu veikt savas funkcijas? Es tā vienkāršotā veidā par šo jautājumu runāju.

Tāpēc Parādnieka kungam ir taisnība daudzos jautājumos, tā to teica arī Šadurska kungs. Un arī es uzskatu, ka mums ir pilnas iespējas to pašlaik apstiprināt pirmajā lasījumā. Priekšlikumi ir iesniegti, un mēs tos varētu detalizēti izanalizēt un atrast labāko variantu. Tas jau nav noliegts! Par kādu no šiem variantiem mēs varam diskutēt komisijā, atrast labāko variantu. Es personīgi balsošu par to, kuru ir iesniegusi Valsts kontrole. Mēs varam diskutēt katrā no komisijām un pieņemt to labāko variantu. Ja mēs likumprojektu tagad noraidīsim, tad es nedomāju, ka mēs nonāksim pie kaut kāda konsensusa.

Tāpēc aicinu atbalstīt šodien likumprojektu un virzīties uz priekšu. (No zāles dep. K.Šadurskis: „Pareizi, Bērziņ, viedi vārdi!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam, otro reizi.

I.Parādnieks (VL–TB/LNNK frakcija).

Es ceru, ka esmu saprasts pareizi. Es piekrītu tam, ka šis likumprojekts ir jāpieņem, bet es esmu pret greizu pieeju lietām. Un tad, kad visiem komisijas locekļiem bija skaidrs – un to apliecina arī Satversmes tiesas pārstāvis –, ka tas nesasniedz to mērķi, ar kādu šis likumprojekts bija tapis... mums bija – tanī dienā bija! – iespēja labot šo kļūdu, bet tas netika izdarīts. Vienkārši netika izdarīts!

Tagad mums mēģina pateikt, ka mēs esam tie sliktie, jo mēs, redz, neatbalstām. Protams, ka principā tas ir jāpieņem, jo mums nav daudz laika. Tas datums, kas tiks noteikts, visdrīzāk laikam būs 13. vai 16.maijs, lai paspētu stāties spēkā. Tā ka daudz laika spriest par to, kāds būs labākais... kāda būs labākā redakcija, mums nebūs. Es saku, ka tas nav pareizi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

(No zāles dep. K.Šadurskis: „Ilma pateiks!”)

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Es pievienojos viedoklim, ka tā patiešām nav laba prakse. Tā ir nosodāma, ka tik ilgi netiek pildīts Satversmes tiesas spriedums. Taču visiem tiem, kuri ir opozīcijā, bija divas iespējas. Tikpat naski kā visus tos politiskos likumprojektus, ko jūs iesniedzāt, jūs varējāt iesniegt arī šo slavēto Sudrabas kundzes priekšlikumu un izraisīt debates šeit, Saeimā.

Otra iespēja jums bija arī iesniegt pieprasījumu, Pieprasījumu komisija sāktu to skatīt, un tad, protams, ministrija un arī pozīcijas deputāti sāktu kustēties. (Starpsaucieni. No zāles dep. J.Urbanovičs: „Jūs jau visu noraidāt!”)

Tā ka nevajag vainot tikai citus, vajag arī paskatīties pašiem uz sevi! Tas attiecas arī uz kreisajā pusē sēdošajiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Man izklausījās, ka iepriekšējie runātāji tā kā savstarpēji kašķējās. (No zāles dep. K.Šadurskis: „Tā ir!”)

Es gribu vairāk par būtību runāt un izteikt savu viedokli, kas varbūt ir diezgan atšķirīgs... atšķiras no daudzu iepriekšējo runātāju viedokļa. Es domāju, ka komisijas priekšsēdētājs diezgan precīzi aprakstīja situāciju – to, kādā veidā līdz komisijai ir nonācis šis skatāmais jautājums un kādā veidā komisija ir organizējusi savu darbu.

Par būtību runājot, pateikšu, kāds ir mans viedoklis par šā jautājuma izskatīšanu. Es esmu vienmēr bijis un būšu par to, ka budžeta jautājumos Ministru kabinetam un it sevišķi Ministru prezidentam ir jābūt vislielākajai teikšanai. Budžets – tas ir valdības galvenais politiskais dokuments. Un jebkuri centieni atņemt politisko varu – faktiski atņemt politisko varu! – Ministru prezidentam un valdībai, manā skatījumā, ir nosodāmi. Es saprotu, ka ir nepieciešams, lai tā sauktās neatkarīgās institūcijas, tiesu varai piederīgās institūcijas varētu skaidri un nepārprotami izteikt savu vēlmi un savu redzējumu attiecībā uz budžetu, aizstāvēt savu viedokli, bet nekādā veidā es neatbalstīšu – personīgi nekad! – tādu redakciju, kas ierobežo Ministru prezidenta un valdības tiesības realizēt politisko varu ātri, efektīvi un visatbilstošāk tautas interesēm. Neatkarīgi no tā, vai valdību vada Valdis Dombrovskis vai Ivars Godmanis, vai kāds cits Ministru prezidents, mums ir jānostiprina izpildvara, mums jādod vislielākās tiesības Ministru kabinetam, vienlaikus nodrošinot to, ka publiski un saprotamā veidā ir iespējams uzklausīt argumentus no tām institūcijām, kas nav pakļautas izpildvarai.

Es esmu skeptisks, protams, jautājumā par sagatavoto redakciju. Es piekrītu, ka, ja tiks atbalstīts šodien pirmajā lasījumā piedāvātais likumprojekts, tas ir būtiski jāuzlabo, bet uzlabojumu veidam un ceļam, kas ir ejams, ir jābūt tādam, lai Ministru kabinets būtu pats efektīvākais valsts institūts mūsu valstī.

Un līdz ar to es šeit neredzu pamatu milzīgam satraukumam par to, ka varbūt līdz konkrētajam Satversmes tiesas noteiktajam datumam mēs nebūsim paguvuši likumprojektu izskatīt un tas likums varbūt nebūs stājies spēkā. Jo, kā pareizi norādīja deputāts Šadurska kungs, faktiski ir vajadzīgs, lai šis likums būtu spēkā tajā brīdī, kad parādās Ministru kabinetā jau apspriešanai finanšu ministra priekšā celtais 2012.gada budžeta projekts. Tajā brīdī, protams, šīm neatkarīgajām institūcijām, tādām kā Tiesībsarga birojs, tādām kā Tieslietu padome un citām, ir jābūt spējīgām jau aizstāvēt savas pozīcijas 2012.gada budžeta sakarā.

Es tādēļ balsoju pret steidzamību – pareizāk sakot, atturējos balsojumā par steidzamību –, un es neatbalstīšu tās normas, kas sašaurina Ministru kabineta galvenā politiskā dokumenta iespējas tikt virzītam ātri, efektīvi, tautas interesēm atbilstošā veidā.

Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētājas biedrs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātei Solvitai Āboltiņai.

S.Āboltiņa (frakcija „Vienotība”).

Cienījamie kolēģi! Šķēles kungs jau pateica ļoti daudz no tā, ko gribu teikt es. Viņa teiktajam es piekrītu. (No zāles dep. A.Bērziņš (PLL): „Ieklausieties Šķēles kungā!”) Man ir tikai divas nelielas piebildes.

Es savukārt uzskatu, ka mēs tomēr dzīvojam parlamentārā valstī un ļoti svarīgi ir atcerēties, ka galīgo lēmumu par budžetu pieņem parlaments. Taču es pilnīgi piekrītu, Šķēles kungs, ka tam ir jābūt izstrādātam Ministru kabinetā, tur ir jānotiek debatēm un katrai institūcijai ir jābūt tiesībām savu budžetu aizstāvēt.

Tas, kas šobrīd ir un kas ir šī tendence šajā spriedumā, un tas, kas notiek... tas, ar ko mēģina aizstāvēt, noraidot komisijas izstrādāto priekšlikumu, kā es saprotu, ir neatkarīgo iestāžu tendence jaukt jēdzienu „neatkarīga iestāde” ar visatļautību jeb panākt šādu izolētību, jo ir skaidrs, ka jau gadiem gan Valsts kontrole, gan arī dažas citas institūcijas ar neatkarību saprot tikai to, ka tās varētu iesniegt budžetu un pieprasīt to saglabāt neierobežotu – tādu, kurā būtu apmierinātas absolūti visas to vēlmes, lai nevienam, to skaitā arī parlamentam, nebūtu tiesību to kaut kādā veidā koriģēt (No zāles dep. A.Šķēle un dep. A.Bērziņš (PLL): „Jā! Jā!”), domāt par to, kas tad ir prioritātes, – kas tiešām ir politiskās prioritātes. Un tas ir tas mērķis, kuru mēģina šobrīd ar tādiem priekšlikumiem, kādi ir iesniegti no Valsts kontroles puses, arī panākt.

Vēl trešā piebilde. Protams, ir ļoti labi, ja atnāk Satversmes tiesas pārstāve, nevis tiesneši un saka, ka tas gan neatbildīs... it sevišķi, ja tas attiecas tieši uz Satversmes tiesu. Tā ir tā pati dīvainā situācija ar Satversmes tiesu, kura pati lēma par savām algām, atšķirībā no citiem, ar šo lēmumu.

Tā ka es tiešām aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, ļoti rūpīgi pie tā strādāt un atcerēties, ka mēs dzīvojam parlamentārā valstī, ka politiķi ir tie, kuriem ir jāpieņem lēmums, kas būtu līdzsvarots, ņemot vērā gan to, ka ir iespēja runāt un aizstāvēt, gan arī ir jābūt iespējai lemt un pieņemt gala lēmumus. (No zāles dep. A.Bērziņš (PLL): „Pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL–TB/LNNK frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es reizes piecas dzirdēju vārdu „parlamentāra valsts” un priecājos, cik jauki, ka mūsu uzskati par parlamentāru valsti sakrīt vismaz vārdos.

Taču pagājušajā sēdē, kad runājām par deputātu pieprasījumu, izrādījās, ka parlamentārā valstī Ministru kabineta rīcības plāna punktam ir augstāks spēks nekā Saeimas lēmumam.

Godātie „Vienotības” kolēģi! Būsim tomēr savā attieksmē un principos konsekventi! Un, ja mēs reiz sludinām šos demokrātijas principus, tad tos arī aizstāvēsim!

Paldies Čepānes kundzei par ieteikumiem saistībā ar pieprasījumu un ar likumprojektiem. Mēs to darām, cik ir mūsu spēkos, un mēs to arī turpmāk darīsim. Mēs esam saņēmuši arī atbalstu Juridiskajā komisijā vismaz divos ļoti nozīmīgos jautājumos. Paldies par to! Un mēs arī turpmāk to darīsim.

Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja

Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

J.Reirs. Gribētu divas lietas pateikt. (No zāles dep. A.Šķēle: „Nesteidzies ar termiņu!”)

Pirmkārt, par sasteigtību un ātrumu. Komisijai bija tiesības jau pagājušajā nedēļā izskatīt likumprojektu bez atkārtotas izskatīšanas komisijā, jo šo likumprojektu izskatīšanai iesniedza komisija. Līdz ar to mēs nesasteidzām. Mēs uzaicinājām visas neatkarīgās institūcijas, par kurām šeit bija runa, un ļoti nopietni tās uzklausījām.

Otrkārt, par to, ka projekts, ko sagatavoja Ministru kabinets, it kā ir brāķis un ka mums tika piedāvāts projekts, ko sagatavoja Valsts kontrole un kas esot labs (No zāles: „Nav labs!”) un virzāms.

Kolēģi! Es arī šajā gadījumā gribu pateikt to, ka Valsts kontrole, sagatavojot šīs izmaiņas likumprojektā par tiem pantiem, kurus es jau minēju savā uzrunā, teica, ka šīs izmaiņas ir komplementāras tām izmaiņām, ko ir sagatavojusi Finanšu ministrija un iesniegusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, jo šajā likumprojektā, kas saņemts no Valsts kontroles, vēl nav izmaiņu 21.pantā. Līdz ar to Valsts kontroles priekšlikumi papildina tikai tos priekšlikumus, kurus ir izstrādājusi Finanšu ministrija un iesniegusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Tādējādi lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 1, atturas – 42. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts galīgajā lasījumā.

J.Reirs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 16.maijs. Un pie reizes gribu atgādināt, ka Valsts kontrole un Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija jau ir iesniegušas savus priekšlikumus.

Un otrais lasījums ir 19.maijā.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 16.maijs. Likumprojekta izskatīšana galīgajā lasījumā – 19.maijā.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (frakcija „Vienotība”).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Strādāsim ar Tieslietu ministrijas sagatavotajiem grozījumiem Publisko iepirkumu likumā.

Likumprojekta mērķis ir papildināt Publisko iepirkumu likumu ar jaunu izņēmumu iepirkuma procedūru piemērošanai atbilstoši Ministru kabinetā izstrādātajai ar brīvības atņemšanu notiesāto personu nodarbinātības koncepcijai, kas nosaka jaunu nodarbinātības organizācijas modeli, tādējādi nosakot atbalsta veidu un apjomu komersantiem, kas iesaistījušies notiesāto nodarbināšanā resocializācijas ietvaros.

Tāpat likumprojekts paredz skaidri nošķirt izņēmuma gadījumus, kad pieteikums iesniedzams administratīvajā tiesā. Un ir arī vairāki redakcionāli precizējumi atsevišķos pantos.

Komisijā likumprojekts ir izskatīts un atbalstīts, un lūdzu Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret – nav, atturas – 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

E.Smiltēns. Priekšlikumus komisijā gaidīsim līdz šā gada 26.maijam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 26.maijs.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Klāvs Olšteins.

K.Olšteins (frakcija „Vienotība”).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Likumprojekta „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” mērķis ir nacionālajā tiesību sistēmā pārņemt Eiropas Savienības direktīvu, kas uzdod visās Eiropas Savienības dalībvalstīs veikt tālāku elektroenerģijas tirgus liberalizāciju, kā arī nacionālajā tiesību sistēmā izveidot tiesisko regulējumu, kāds ir nepieciešams, lai līdz 2011.gada beigām Latvijas teritorijā sāktu darboties elektroenerģijas birža. Papildus tam likumprojektā iekļautas arī normas, kas mazinātu administratīvos šķēršļus elektroenerģijas ražotājiem un tirgotājiem atvērtajā elektroenerģijas tirgū. Likumprojekts paredz arī mainīt komersantu līdzšinējo licencēšanas sistēmu, to aizstājot ar reģistrēšanās procedūru.

Likumprojekts atbalstīts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Lūdzu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K.Olšteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šā gada 26.maijs.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 26.maijs.

Paldies.

K.Olšteins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Līdz ar to visi šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Pirms mēs reģistrējamies, vēlos jūs informēt, ka šodien bija paredzēta atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem. Bija paredzēts sniegt atbildi uz deputātu Šlesera, Zalāna, Bekeša, Strodes, Šķēles un Kučinska jautājumu izglītības un zinātnes ministram Rolandam Brokam „Par nekvalitatīvu mācību literatūru”. Uz jautājumu ir saņemta rakstiska atbilde, kas iesniedzējus neapmierina, bet, tā kā ministrs ir informējis, ka viņš neatrodas Rīgā, atbilžu sniegšanas sēde šodien nenotiks un tiek pārcelta uz nākamo nedēļu.

Es vēlos jūs arī informēt un jums atgādināt, ka pirmdien ir nevalstisko organizāciju lielais forums, kurā ir laipni aicināti piedalīties visi deputāti, nevis tikai tie, kuri runās, jo tas tiešām ir ļoti svarīgi, lai būtu iespēja diskutēt par valstij svarīgiem attīstības jautājumiem ne tikai nevalstiskajām organizācijām un ekspertiem, bet arī politiķiem, jo lēmumi ir jāpieņem mums.

Tāpat arī vēlos jūs informēt, ka šajā sestdienā būs Muzeju nakts, kurā būs atvērti ne tikai muzeji, bet arī parlaments būs atvērts un pieejams apmeklētājiem. Turklāt apmeklētājiem būs iespējams nobalsot par labāko logo 21.augustam, kad ir mūsu faktiskās neatkarības atjaunošanas 20.gadadiena. Un, ja kādam ir interese nobalsot par šiem logo, tad arī jūs esat laipni gaidīti sestdien visu nakti parlamentā.

Bet tagad uzklausīsim paziņojumus.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC frakcija).

Cienījamie Parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļi! Lūdzu uzreiz pēc sēdes beigām sapulcēties 221.telpā uz īsu sēdi. Mums jāvienojas par dokumentu turpmāko skatīšanu. Zinu, ka jums ir darbs arī citās komisijās, kur pasākumi tūlīt sāksies, bet tomēr ļoti īsi parunāsim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (frakcija „Vienotība”).

Cienītie Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas locekļi! Atgādinu, ka mums raitā solī jādodas uz komisijas telpām, kur mūs gaida darbs pie Augstskolu likuma. Sāksim pulksten 12.00.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Zemgales.

A.Bērziņš (ZZS frakcija, Zemgales v/a).

Sociālo un darba lietu komisija darbu sāks pulksten 12.15 Sociālo un darba lietu komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL–TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Bez mūsu Saeimas vēl ir arī Zemnieku saeima, kura, jāsaka tā, ir metusi mums izaicinājuma cimdu un aicina mūs uz hokeja maču. Tātad hokeja mačs notiks 21.maijā pulksten 17.30 Jelgavas hallē. Es visiem deputātiem, arī dāmām, esmu izsūtījis uzaicinājumus. Es aicinu vīrus pieteikties (No zāles: „Orlov! Visvaldi Lāci paņemiet!” Smiekli.), bet dāmām varbūt ir spēlējoši vīri, brāļi vai dēli... Savukārt tie, kuri paši nespēlē, varbūt tomēr varētu braukt un mūs atbalstīt, jo ir paredzēta arī plaša programma skatītājiem. Būs arī Latvijas izlases spēlētāji. Un es ceru, ka Latvijas Republikas Saeima uzvarēs Zemnieku saeimu.

Paldies.

Lūdzu, piesakieties!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

Dz.Rasnačs (10.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies četri deputāti: Ints Dālderis, Ivans Klementjevs, Ilze Vergina un Dzintars Zaķis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 12.maija sēdi pasludinu par slēgtu.