Valsts kontrolē: Par 2010.gada finanšu pārskatu revīziju ministrijās un valsts iestādēs

Ministru kabinetā un Ārlietu ministrijā

Resora “Ministru kabinets” un Ārlietu ministrijas (ĀM) 2010.gada pārskati ir sagatavoti atbilstoši normatīvo aktu prasībām, pēc finanšu revīzijām konstatējusi Valsts kontrole (VK).

Lai gūtu pārliecību par resora “Ministru kabinets” pārskata sagatavošanas pareizību, VK veica pārbaudes Valsts kancelejā (Kanceleja) un tās pārraudzībā esošajā Valsts administrācijas skolā (VAS).

Izvērtējot iepriekšējā finanšu revīzijā konstatēto kļūdu un nepilnību novēršanu, Valsts kontrole secina, ka vēl arvien nav skaidra redzējuma par VAS tālāko darbību un veicamajiem uzdevumiem valsts civildienesta profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanā.

VK norāda arī uz risku valsts budžeta līdzekļu nelietderīgai izmantošanai VAS, jo, nemainoties VAS funkcijām un uzdevumiem, tika izveidota jauna amata vieta – direktora palīgs ar amata pienākumiem, kuri pārklājas ar esošo darbinieku pienākumiem, un vienlaikus tika palielināti VAS administratīvie izdevumi 2011.gadam par 20 tūkstošiem latu direktora palīga atlīdzības nodrošināšanai. Turklāt jaunizveidotajā amatā tika pārcelts iepriekšējais VAS direktors.

Gan Kancelejai, gan VAS 2010.gadā tika piešķirti papildu resursi no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, attiecīgi 65 tūkstoši un 30 tūkstoši latu. Minētie līdzekļi tika piešķirti un izlietoti iepriekš paredzamiem un iestādes budžetā plānojamiem izdevumiem, kas neatbilst normatīvajā aktā noteiktajam, konstatējusi VK. Tā, piemēram, piešķirtie līdzekļi izlietoti Ministru kabineta sēžu audioierakstu nodrošināšanai, lifta nomaiņai, datortehnikas un programmatūras iegādei, komunālo pakalpojumu apmaksai.

Sniedzot atzinumu par Ārlietu ministrijas 2010.gada pārskatu, VK norāda, ka pārskata postenī “Krājumi” ĀM ir uzrādījusi no 2001. līdz 2007.gadam iegādātu un nodotu lietošanā ātri nolietojamo inventāru par 251 tūkstoti latu. Tādējādi, nesamazinot krājumu vērtību, kā to paredz normatīvie akti, finanšu pārskatā uzrādītā informācija neatklāj ĀM rīcībā esošo krājumu faktisko vērtību.

VK konstatējusi arī, ka pārskata gada pēdējos mēnešos ĀM centrālajā aparātā ir pieauguši izdevumi piemaksām par papildu darbu. Laika posmā no janvāra līdz septembrim vidējie viena mēneša izdevumi pēc naudas plūsmas principa piemaksām ir bijuši 2,9 tūkstoši latu, savukārt novembrī 10 tūkstoši latu un decembrī 11,4 tūkstoši latu. Secinot, ka piemaksas par papildu darbu piešķirtas arī par pienākumiem, kas pēc būtības atbilst amata aprakstā noteiktajiem, VK norāda uz risku par nepamatotu atlīdzības palielināšanu darbiniekiem.

VK pēc revīzijas Kancelejai sniegusi piecus ieteikumus, kuru īstenošanas rezultātā tiks noteikts rīcības plāns VAS tālākās darbības nodrošināšanai un kopumā tiks uzlabota resora “Ministru kabinets” rīcībā esošo finanšu līdzekļu vadība, veicinot to efektīvu un lietderīgu izlietošanu.

Savukārt ĀM, ieviešot VK sniegtos – kopā astoņus – ieteikumus, nodrošinās materiālo vērtību kustību atbilstoši iekšējai kārtībai, veiks inventarizāciju saskaņā ar normatīvajiem aktiem, novērtēs patiesos krājumu atlikumus un veiks labojumus grāmatvedības datos, kā arī izvērtēs piemaksu par papildu darbu noteikšanas lietderību.

Iekšlietu ministrijā, Aizsardzības ministrijā, Satiksmes ministrijā un Tieslietu ministrijā

Ikgadējās finanšu revīzijās Iekšlietu, Aizsardzības, Satiksmes un Tieslietu ministrijās VK konstatējusi būtiskas nepilnības, kas ietekmē ministriju budžeta izpildes rezultātu.

Sniedzot atzinumu par Iekšlietu ministrijas (IeM) 2010.gada pārskatu, VK norāda, ka pārskatā nav pilnīgas informācijas par ieņēmumiem un izdevumiem 1,23 miljonu latu apmērā, jo tajā nav iekļauts Valsts robežsardzes saņemtais mērķfinansējums no Eiropas Aģentūras sadarbības vadībai pie ES ārējām robežām.

Vērtējot darījumu atbilstību normatīvajiem aktiem, VK konstatējusi, ka IeM padotības iestādes nav tiesiski un ekonomiski rīkojušās ar valsts budžeta līdzekļiem, jo gada beigās veikti nepamatoti avansa maksājumi par 792 tūkstošiem latu.

Savukārt Valsts policija (VP) bija noslēgusi tiesiski nepamatotus līgumus ar pašvaldībām un bez likumīga pamata iekasējusi no tām samaksu 243 tūkstošu latu apmērā par normatīvajos aktos VP noteikto uzdevumu – administratīvo pārkāpumu izskatīšanu un sodu uzlikšanu par transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpumiem – izpildi.

Revīzijā netika gūta pārliecība arī par Valsts policijas koledžas ilgtermiņa ieguldījumu pilnīgumu un eksistenci 569 tūkstošu latu kopējā uzskaites vērtībā (ar iegādes vērtību 1,56 miljoni latu). VK no izlases veidā pārbaudītajiem 143 pamatlīdzekļiem dabā netika uzrādīta trešā daļa jeb 46 vienības (t.sk. radiostacijas, televizori, digitālās fotokameras).

Par IeM pārskata revīzijā konstatēto VK ir nosūtījusi informāciju LR Prokuratūrai.

VK ir sniegusi IeM kopā 13 ieteikumus, lai nodrošinātu pilnīgas informācijas iekļaušanu pārskatā, novērstu nepamatotu avansa maksājumu veikšanu un tiesiski nepamatotu sadarbību ar pašvaldībām, kā arī nodrošinātu atkārtotu materiālo vērtību inventarizācijas veikšanu koledžā.

Atzinumā par Aizsardzības ministrijas (AM) pārskatu VK ir atklājusi neatbilstības ārvalstu valūtu kursu izmaiņu novērtēšanā un pašu ieņēmumu atzīšanā. Rezultātā pārskatā avansa maksājumi ir uzrādīti par 545 tūkstošiem latu mazākā, bet saistības par 345 tūkstošiem latu lielākā apmērā, kā arī nav uzrādīti ieņēmumi un izdevumi no valūtas kursu svārstībām attiecīgi vismaz 929 tūkstošu un 39 tūkstošu latu apmērā. Arī pārskatā uzrādītie pašu ieņēmumi un pamatdarbības izdevumi ir nepamatoti palielināti vismaz par 901 tūkstoti latu, jo neatbilstoši ir uzrādīti krājumu vai pamatlīdzekļu pārvietošanas starp kontiem darījumi.

VK konstatējusi, ka Nacionālie bruņotie spēki (NBS) gada nogalē, veicot budžetā neparedzētus nodokļu avansa maksājumus par 700 tūkstošiem latu, nav tiesiski un ekonomiski rīkojušies ar finanšu līdzekļiem.

AM 2010.gadā ir saņēmusi finansējumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 5,3 miljonu latu apmērā, no kuriem 4,8 miljoni latu tika izlietoti maksājumiem 2005.gadā noslēgta līguma ietvaros par NBS pretmīnu kuģu iegādi, tādējādi piešķirto finansējumu pretēji normatīvajā aktā noteiktajam izlietojot iestādes budžetā plānojamu saistību segšanai, norāda VK.

Savukārt finansējuma pārdales starp budžeta programmām rezultātā AM 2010.gadam piešķirtie līdzekļi vismaz 6,9 miljonu latu apmērā ir izlietoti turpmākajos gados paredzētu saistību segšanai. Piemēram, NBS Nodrošinājuma pavēlniecība, izdarot attiecīgas izmaiņas līgumos par transportlīdzekļu piegādi, 2010.gada decembrī ir veikusi 2011., 2012. un 2013.gadā paredzētus maksājumus.

Lai pilnveidotu aizsardzības nozares grāmatvedības uzskaites politiku, kā arī aizsardzības nozares iestāžu iekšējās kontroles sistēmas, VK ir sniegusi AM 10 ieteikumus.

Satiksmes ministrijas (SM) pārskata revīzijā VK konstatējusi neatbilstību pašvaldībām pārskaitītās 8,29 miljonu latu mērķdotācijas autoceļiem uzrādīšanā, jo tā ir iekļauta uzturēšanas izdevumos, lai gan izlietota kapitālieguldījumiem.

VK atzinīgi novērtē SM paveikto valstij piederošās un piekrītošās zemes uzskaites sakārtošanā. SM uzskaitē ir iekļāvusi 10 152 zemes vienības, nodrošinot atbilstību Nekustamā īpašuma kadastra datiem, un vēl turpina skaidrot 104 ēku un būvju 1,71 miljona latu kadastrālajā vērtībā piederību.

Vērtējot ES fondu projektu īstenošanu, VK secināja, ka ES fondu apguve ir īstenota ar avansa maksājumu pārskaitīšanu no valsts budžeta kontiem. Satiksmes nozares projektos bez pietiekama pamatojuma avansa maksājumos gada pēdējos mēnešos tika pārskaitīti kopā 50,15 miljoni latu, turklāt arī projektiem, kuros pastāv saņemto avansu apguves risks. Piemēram, AS “Pasažieru vilciens” Rīgas piepilsētas dzelzceļa pasažieru pārvadājumu sistēmas modernizācijai decembrī tika pārskaitīts 22,27 miljonu latu avanss, lai gan vēl nebija noslēgusies iepirkuma procedūra.

Tomēr ar avansa maksājumiem ES fondu apguves mērķis pēc būtības netika sasniegts, secina VK, jo uz 31.03.2011. projektu īstenotāju kontos Valsts kasē un komercbankās saņemto avansu atlikums bija 49,64 miljoni latu jeb 99% no gada beigās pārskaitītās summas.

VK ir sniegusi SM 13 ieteikumus, lai nodrošinātu atbilstošu izdevumu klasificēšanu, pilnībā pabeigtu nekustamā īpašuma uzskaites sakārtošanu, kā arī pilnveidotu padotības iestāžu iekšējās kontroles sistēmas.

Sniedzot atzinumu par Tieslietu ministrijas (TM) gada pārskatu, VK nav guvusi pārliecību par Rīgas Centrālcietuma (RCC) datu pilnīgumu vismaz par 499,04 tūkstošiem latu, jo RCC grāmatvedības uzskaite nav kārtota atbilstoši normatīvo aktu prasībām un tajā nav iespējams izsekot saimnieciskajiem darījumiem.

TM apņēmusies līdz 2011.gada oktobrim ieviest VK sniegtos ieteikumus un nodrošināt RCC grāmatvedības uzskaites par 2010.gadu sakārtošanu, kā arī pilnveidot iekšējās kontroles darbības efektivitāti ieslodzījuma vietās.

Valsts kontroles informācija

Iekšlietu ministrija:

Iekšlietu ministre Linda Mūrniece ir uzdevusi Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm – Valsts policijai (VP), Valsts robežsardzei, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, Nodrošinājuma valsts aģentūrai, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei – līdz 20.maijam sniegt paskaidrojumus par Valsts kontroles (VK) revīzijas ziņojumā par Iekšlietu ministrijas 2010.gada pārskata sagatavošanas pareizību konstatētajiem pārkāpumiem.

Iekšlietu ministrija ir uzdevusi visiem IeM dienestiem novērst VK konstatētās nepilnības. Saistībā ar VK konstatētajiem pārkāpumiem ir plānotas arī dienesta pārbaudes, kā arī disciplinārlietu rosināšana. Lai ministrija jau laikus varētu konstatēt iespējamos pārkāpumus padotības iestādēs, ir nolemts pilnveidot iekšējās kontroles sistēmu, kā arī izveidot finanšu kontroliera amatu.

Vienlaikus jānorāda, ka pašā ministrijā būtiski pārkāpumi nav konstatēti.

Ņemot vērā VK atzinumu par VP konstatētajiem pārkāpumiem, L.Mūrniece ir nolēmusi neatbalstīt VP priekšnieka Arta Velša amata savienošanu ar Valsts policijas koledžas docenta amatu.

Ministrijas
Administratīvais departaments

Satiksmes ministrija:

2010.gada nogalē Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenotājiem izmaksātie avansi veikti atbilstoši noteikumu prasībām un valdības lēmumiem.

Satiksmes ministrija ir rīkojusies likumīgi un saimnieciski, veicot avansa maksājumus tautsaimniecībai būtisku projektu īstenošanas uzsākšanai.

Šo maksājumu mērķis ir palīdzēt finansējuma saņēmējiem sākt projektu īstenošanu, nodrošinot sākotnējo finansējumu darbu sākšanai, tajā skaitā, lai izmaksātu avansu tālāk darbu veicējiem, kas tiek noteikti iepirkuma procedūras rezultātā. Līdz ar to ES fondu projektu īstenotāji ātrāk var sākt iepirkumus un reālus darbus projektu īstenošanā.

Avansu maksājumi finansējuma saņēmējiem ES fondu projektos tiek veikti neatkarīgi no kalendārā gada mēneša, un tos nevar uzskatīt par gada beigās pārnestiem turpmāko gadu maksājumiem.

Turklāt attiecībā uz izmaksātajiem avansiem finansējuma saņēmējiem līgumos par projektu īstenošanu ir iekļautas konkrētas saistības. Proti, finansējuma saņēmējam sešu mēnešu laikā ir jāveic izdevumi projekta ietvaros saņemtā avansa apmērā, komercdarbības atbalsta projektu gadījumā 12 mēnešu laikā. Savukārt komercdarbības projektos finansējuma saņēmējiem jāiesniedz garantija saņemtā avansa apmērā.

Satiksmes ministrija 2010.gada laikā aktīvi veica ES fondu projektu atlasi, noslēdzot līgumus ar projektu īstenotājiem par vairāk nekā 90% no tai pieejamā Eiropas Savienības fondu finansējuma (763,83 milj. latu), liela daļa no projektiem tika apstiprināti 2010.gada otrajā pusē. Tā kā citas ministrijas neapguva ES fondu projektu finansēšanai pieejamos valsts budžeta līdzekļus, tie tika pārdalīti SM un radās iespēja atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam izmaksāt avansus vairākiem finansējuma saņēmējiem, kuru projekti apstiprināti 2010.gadā un uzsākti iepirkumi vai to sagatavošana.

Viens no veiktajiem avansa maksājumiem bija AS “Pasažieru vilciens” realizētajam projektam “Rīgas piepilsētas dzelzceļa pasažieru pārvadājumu sistēmas modernizācija un dīzeļvilcienu ritošā sastāva atjaunošana”, kura kopējais attiecināmo izmaksu apjoms ir 144 miljoni latu. Šā projekta īstenošanai 2010.gada vidū tika uzsākts iepirkums, un saskaņā ar sākotnējo laika grafiku to bija paredzēts noslēgt 2011.gada februārī. Līdz ar to AS “’Pasažieru vilciens” šā gada sākumā būtu jāizmaksā avanss darbu izpildītājam, lai varētu sākt pilotvagona izstrādi, kas prasa būtiskus ieguldījumus.

Redzam, ka šis iepirkuma konkurss ir tehniski sarežģīts un piedāvājumu iesniegšanas termiņš tiek pagarināts, veicot grozījumus iepirkuma nolikumā, lai nodrošinātu procedūras caurskatāmību un likumīgu norisi.

Atkarībā no iepirkuma procedūras tālākās norises arī būs skaidrs, vai finansējuma saņēmējs var nodrošināt projekta īstenošanu plānotajā apmērā, tajā skaitā veikt izdevumus avansa apmērā. Ja tas nebūs iespējams, a tbilstoši līguma nosacījumiem avanss tiks atmaksāts valsts kasē.

Tika veikti arī avansu maksājumi 18 pašvaldību projektiem, lai varētu uzsākt tranzītielu rekonstrukciju un ostas pievadceļu rekonstrukciju. Praktiski visas pašvaldības jau ir veikušas iepirkumus un arī izdevumus projektos saņemtā avansa apmērā – līdz ar to sekmīgi var sākties rekonstrukcijas darbi šajā būvsezonā. Tas, iespējams, nebūtu realizējams bez avansa naudas plūsmas pieejamības projektu īstenošanas uzsākšanai.

Tika izmaksāts arī avanss Rīgas brīvostas projektam “Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra”, kur šobrīd tiek vērtēti iepirkuma ietvaros saņemtie piedāvājumi, un Rīgas Brīvostas pārvalde iesniedza bankas garantiju saņemtā avansa apmērā, jo šis ir komercdarbības atbalsta projekts. Avansi tika izmaksāti arī vairāku VAS “Latvijas dzelzceļš” realizēto projektu sākšanai, un, noslēdzoties sešu mēnešu periodam, tiks vērtēta to izlietošana.

Valsts kontrole savā ziņojumā ir arī atzinīgi novērtējusi SM paveikto valstij piederošās un piekrītošās zemes uzskaites sakārtošanā.

Ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa