Ministru kabineta noteikumi Nr.381

Rīgā 2011.gada 17.maijā (prot. Nr.31 29.§)

Dabas lieguma "Dziļezers un Riebezers" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar likuma
"Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām"
14.panta otro daļu un 17.panta otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. dabas lieguma "Dziļezers un Riebezers" (turpmāk – dabas liegums) individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību;

1.2. dabas lieguma apzīmēšanai lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu, tās izveidošanas un lietošanas kārtību.

2. Dabas liegums izveidots, lai saglabātu subglaciālo iegultņu ezeru sistēmu ar Riebezeru un Dziļezeru, kas ir viens no dziļākajiem ezeriem Latvijā, ezerus ietverošos platlapju un jauktos mežus, aizsargājamus meža biotopus, īpaši aizsargājamo putnu sugu dzīvotnes, lakšu audzes, kā arī ģeoloģiski, bioloģiski un ainaviski vērtīgu teritoriju.

3. Dabas lieguma platība ir 352 ha. Dabas lieguma funkcionālo zonu shēma ir noteikta šo noteikumu 1.pielikumā, funkcionālo zonu robežu apraksts – šo noteikumu 2.pielikumā, bet aizsargājamo koku (vietējo un citzemju sugu dižkoku) saraksts – šo noteikumu 3.pielikumā.

4. Dabas lieguma robežas dabā apzīmē ar speciālu informatīvo zīmi, kuras paraugs, izveidošanas un lietošanas kārtība noteikta šo noteikumu 4.pielikumā.

5. Dabas liegumā ir noteiktas šādas funkcionālās zonas:

5.1. regulējamā režīma zona;

5.2. dabas lieguma zona;

5.3. ainavu aizsardzības zona.

6. Dabas aizsardzības pārvalde nosaka ierobežotas pieejamības statusu informācijai par dabas liegumā esošo īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atrašanās vietu, ja tās atklāšana var kaitēt vides aizsardzībai. Šādu informāciju izplata tikai ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju.

7. Dabas aizsardzības pārvalde, izsniedzot rakstisku atļauju noteikumos minētajām darbībām, izmanto dabas aizsardzības plānā ietverto informāciju un jaunāko pieejamo informāciju par īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem dabas lieguma teritorijā. Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja nav nepieciešama šo noteikumu 9.punktā un 12.9., 14.3.2., 14.12. un 23.3.apakšpunktā minētajām darbībām, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ietekmes uz vidi novērtējumu Valsts vides dienests izsniedz tehniskos noteikumus vai veic sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu.

II. Vispārīgie aprobežojumi visā dabas lieguma teritorijā

8. Visā dabas lieguma teritorijā aizliegts:

8.1. ierīkot jaunus atkritumu poligonus;

8.2. audzēt ģenētiski modificētus kultūraugus;

8.3. atjaunot un ieaudzēt mežu ar citzemju sugām;

8.4. lietot mežaudzēs minerālmēslus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus, izņemot ainavu aizsardzības zonu, kā arī izņemot repelentus pārnadžu atbaidīšanai un feromonus koku stumbra kaitēkļu ierobežošanai;

8.5. lietot ūdensputnu medībās šāviņus, kas satur svinu;

8.6. nobraukt no ceļiem un pārvietoties ar mehāniskiem transportlīdzekļiem, tricikliem, kvadricikliem un mopēdiem pa meža un lauksaimniecības zemēm, izņemot pārvietošanos, kas saistīta ar šo zemju apsaimniekošanu un uzraudzību;

8.7. iegūt derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdens ieguvi personiskām vajadzībām.

9. Bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas aizliegts veikt darbības, kas izraisa pazemes ūdeņu, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu līmeņa maiņu.

10. Zemes vienību sadalīšana atļauta tikai tad, ja katras atsevišķās zemes vienības platība pēc sadalīšanas nav mazāka par trim hektāriem. Šis nosacījums neattiecas uz zemes vienībām, kas tiek atdalītas infrastruktūras un inženierkomunikāciju būvniecībai vai uzturēšanai un kuru apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā.

III. Regulējamā režīma zona

11. Regulējamā režīma zona ir izveidota, lai saglabātu Latvijā un Eiropas Savienībā īpaši aizsargājamu mežu biotopu – nogāžu un gravu mežus, kā arī īpaši aizsargājamo augu sugu – lakša Allium ursinum un birztalu diždadža Arctiium nemorosum atradnes.

12. Regulējamā režīma zonā ir aizliegta saimnieciskā un cita veida darbība, izņemot šādas darbības:

12.1. teritorijas aizsardzības režīma ievērošanas kontrole;

12.2. ugunsdzēsības un ugunsdrošības pasākumu īstenošana, kā arī cilvēku glābšana un meklēšana;

12.3. teritorijas apmeklēšana;

12.4. ogošana un sēņošana, nebojājot zemsedzi;

12.5. gājēju takas uzturēšana un atjaunošana;

12.6. bīstamo koku (koki, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību vai takas infrastruktūru) ciršana un novākšana, tos nocirstus atstājot mežaudzē;

12.7. meža dabiskā atjaunošana 77.kvartāla 20.nogabalā;

12.8. meža inventarizācija un meža monitorings;

12.9. ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju:

12.9.1. zinātnisko pētījumu veikšana un monitorings;

12.9.2. ekosistēmu, īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai un saglabāšanai nepieciešamo pasākumu īstenošana.

IV. Dabas lieguma zona

13. Dabas lieguma zona ir izveidota, lai saglabātu aizsargājamos ezeru (dabīgi eitrofi ezeri ar iegrimušo ūdensaugu un peldaugu augāju) un zālāju biotopus, kā arī īpaši aizsargājamo putnu sugu dzīvotnes un subglaciālās iegultnes dabas ainavas.

14. Dabas lieguma zonā aizliegts:

14.1. pārvietoties pa ezeriem ar ūdens motocikliem, motorlaivām un kuteriem, kuru mehāniskā dzinēja jauda pārsniedz 3,7 kW, izņemot valsts un pašvaldību institūciju amatpersonas, kuras pilda dienesta pienākumus, kā arī pilnvarotās personas, kuras kontrolē vides normatīvo aktu ievērošanu, tajā skaitā zveju;

14.2. pļaut lauksaimniecībā izmantojamās zemes un lauces virzienā no malām uz centru. Ja reljefs ir nelīdzens, lai samazinātu dzīvnieku bojāeju, pļauj slejās virzienā no lauka atklātās malas (arī no pagalma, ceļa, atklāta grāvja, žoga vai ezera) uz krūmāju vai mežu;

14.3. mainīt zemes lietošanas kategoriju, izņemot:

14.3.1. dabiski apmežojušās vai pirms aizsargājamās teritorijas izveidošanas apmežotas lauksaimniecības zemes lietošanas kategorijas maiņu uz kategoriju "mežs" vai "krūmājs" un zemes lietošanas kategorijas maiņu no kategorijas "krūmājs" uz kategoriju "mežs";

14.3.2. ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju:

14.3.2.1. īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu atjaunošanu;

14.3.2.2. publiski pieejamu dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektu (piemēram, taku, skatu torņu, telšu vietu, stāvlaukumu, apmeklētāju un informācijas centru) ierīkošanu;

14.3.2.3. ceļu, inženierkomunikāciju un citu inženierbūvju restaurāciju un rekonstrukciju, ja tiek mainīts trases platums vai novietojums;

14.4. veikt darbības, kuras maina ezeru, upju un strautu krasta līniju un gultni;

14.5. kurināt ugunskurus ārpus speciāli ierīkotām vietām, kuras nodrošina uguns tālāku neizplatīšanos, izņemot ugunskurus ciršanas atlieku sadedzināšanai atbilstoši meža apsaimniekošanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem;

14.6. novietot treilerus ārpus šo noteikumu 1.pielikumā norādītajām vietām;

14.7. rīkot autosacensības, motosacensības, rallijus, treniņbraucienus, izmēģinājuma braucienus, kā arī rīkot ūdens motosporta un ūdensslēpošanas sacensības, Nacionālo bruņoto spēku un zemessargu mācības;

14.8. uzstādīt vēja elektrostacijas;

14.9. bojāt vai iznīcināt (arī uzarot, kultivējot vai ieaudzējot mežu) pļavas;

14.10. ierīkot iežogotas platības savvaļas dzīvnieku turēšanai nebrīvē;

14.11. iepludināt ezeros notekūdeņus;

14.12. bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas:

14.12.1. organizēt brīvā dabā publiskus pasākumus un nometnes, kurās piedalās vairāk par 60 cilvēkiem, izņemot pasākumus un nometnes, kas tiek organizētas šim nolūkam paredzētās un speciāli ierīkotās vietās;

14.12.2. ierīkot jaunas un paplašināt esošās atpūtas vietas.

15. Meža zemēs aizliegts:

15.1. veikt mežsaimniecisko darbību no 15.marta līdz 31.jūlijam, izņemot:

15.1.1. meža ugunsdrošības un ugunsdzēsības pasākumus;

15.1.2. meža atjaunošanu ar rokas darbarīkiem;

15.1.3. bīstamo koku ciršanu un novākšanu;

15.2. cirst kokus galvenajā cirtē un rekonstruktīvajā cirtē;

15.3. cirst kokus kopšanas cirtē (izņemot sausos kokus), ja valdaudzes vecums pārsniedz:

15.3.1. ozolu audzēm – 60 gadu;

15.3.2. egļu, bērzu, melnalkšņu, ošu un liepu audzēm – 50 gadu;

15.3.3. apšu audzēm – 30 gadu;

15.4. atzarot augošus kokus mežaudzēs, izņemot koku atzarošanu skatu punktu ierīkošanai un uzturēšanai, elektropārvades un citu komunikāciju uzturēšanai, kā arī satiksmes drošībai uz ceļiem;

15.5. ierīkot jaunus ceļus mežā;

15.6. atjaunot mežu stādot vai sējot;

15.7. bojāt vai iznīcināt (arī uzarot vai kultivējot) meža pļavas un lauces;

15.8. cirst dobumainus kokus, kā arī kokus ar lielām putnu ligzdām;

15.9. cirst platlapjus (ozolus, liepas, ošus, gobas, vīksnas, kļavas), melnalkšņus un mežābeles;

15.10. cirst kokus, kuru caurmērs 1,3 metru augstumā virs koku sakņu kakla pārsniedz 60 centimetrus, izņemot bīstamos kokus.

16. Ja slimību inficētie, kaitēkļu invadētie vai citādi bojātie koki rada masveidīgas kaitēkļu savairošanās draudus un var izraisīt audžu bojāeju ārpus dabas lieguma, bojātos kokus atļauts cirst sanitārajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma, kurā noteikts konkrēts bojāto koku izvākšanas apjoms.

17. Mežaudzēs uz hektāru saglabā ne mazāk kā 20 kubikmetru sausu stāvošu koku, svaigi vējgāztu koku un kritalu, kuru diametrs resnākajā vietā pārsniedz 25 centimetrus. Ja to kopējais apjoms ir lielāks, vispirms saglabā resnākos kokus. Pieļaujams izvākt svaigi vējgāztas egles, kuru apjoms pārsniedz 5 kubikmetrus uz hektāru un kuras saskaņā ar Valsts meža dienesta atzinumu var izraisīt mežaudžu bojāeju masveidīgas kaitēkļu savairošanās dēļ.

18. Sausos kokus un kritalas šo noteikumu 17.punktā minētajā apjomā, kā arī nocirstos bīstamos kokus un nocirsto koku celmus atstāj mežaudzē, lai meža ekosistēmā svarīgām sugām nodrošinātu dzīvesvietu – trūdošo (atmirušo) koksni.

19. Meža atjaunošanas un jaunaudžu kopšanas prasības neattiecina uz mežaudzēm, kurās vējgāzes, vējlauzes, slimību infekcijas vai kaitēkļu invāzijas dēļ mežaudzes šķērslaukums kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu un vēja gāztie, bojātie, sausie stāvošie koki un kritalas netiek izvāktas.

20. Kopšanas cirtē uz cirsmas hektāru saglabā vismaz 15 dzīvotspējīgus vecākos un lielākos kokus (ekoloģiskos kokus), vispirms saglabājot resnākos (koku caurmērs lielāks par valdošās koku sugas koku vidējo caurmēru) ozolus, liepas, priedes, ošus, gobas, vīksnas, melnalkšņus un kļavas, kā arī ievērojot šo noteikumu 15.9.apakšpunkta nosacījumus. Ja šādu koku mežaudzē nav, vispirms saglabā apses un bērzus, kā arī kokus ar lieliem un resniem zariem, dobumainus kokus un kokus ar deguma rētām.

21. 100 m platā joslā ap ezeriem pēc ciršanas aizliegts atstāt neizvāktus vai nesadedzinātus nocirstos krūmus un koku zarus.

V. Ainavu aizsardzības zona

22. Ainavu aizsardzības zona izveidota, lai saglabātu apvidum raksturīgo viensētu ainavu un sekmētu lieguma teritorijas ilgtspējīgu apsaimniekošanu.

23. Ainavu aizsardzības zonā aizliegts:

23.1. ainaviski vērtīgajās teritorijās (ja tādas noteiktas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā) veikt darbības, kas būtiski pārveido ainavu un tās elementus, maina kultūrvēsturiskās vides īpatnības un reģionam raksturīgos ainavu elementus vai samazina bioloģisko daudzveidību un ainavas ekoloģisko kvalitāti;

23.2. veikt būvniecību vai ierīkot stādījumus un ieaudzēt mežu, kas var aizsegt skatu no publiski pieejamiem skatu punktiem un ainaviskiem ceļiem (ja tādi noteikti vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā) uz ainavai raksturīgajiem elementiem un vērtībām;

23.3. bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas:

23.3.1. ierīkot dabā publiski pieejamus dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektus (piemēram, takas, maršrutus, skatu torņus, telšu vietas, stāvlaukumus, apmeklētāju centrus un informācijas centrus);

23.3.2. uzstādīt vēja elektrostacijas, kuru darba rata diametrs ir lielāks par pieciem metriem vai augstākais punkts pārsniedz 30 metru augstumu.

VI. Dabas pieminekļi

24. Noteikumi attiecas uz aizsargājamiem kokiem – vietējo un citzemju sugu dižkokiem (koki, kuru apkārtmērs 1,3 metru augstumā virs koka sakņu kakla vai augstums nav mazāks par šo noteikumu 3.pielikumā minētajiem izmēriem) un teritoriju ap kokiem vainagu projekcijas platībā, kā arī 10 metru platā joslā no tās (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas ārējās malas).

25. Dabas pieminekļa teritorijā aizliegts:

25.1. veikt darbības, kuru dēļ tiek bojāts vai iznīcināts dabas piemineklis vai mazināta tā dabiskā estētiskā, ekoloģiskā un kultūrvēsturiskā vērtība;

25.2. kurināt ugunskurus ārpus speciāli ierīkotām vietām, kuras nodrošina uguns tālāku neizplatīšanos;

25.3. veikt darbības, kas var negatīvi ietekmēt aizsargājamā koka augšanu un dabisko attīstību. Ja aizsargājamais koks atrodas apdzīvotā vietā, ir pieļaujama infrastruktūras vai inženierkomunikāciju izbūve vai atjaunošana, kā arī ēku rekonstrukcija;

25.4. novietot lietas (piemēram, būvmateriālus vai malku), kas aizsedz skatu uz koku, ierobežo piekļuvi tam vai mazina tā estētisko vērtību;

25.5. mainīt vides apstākļus – ūdens režīmu un koka barošanās režīmu.

26. Ja aizsargājamo koku nomāc vai apēno jaunāki koki un krūmi, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē koku ciršanu meža zemēs vai ārpus tām, atļauta to izciršana kopšanas vai citā cirtē aizsargājamā koka vainaga projekcijā un tai piegulošā zonā, izveidojot no kokiem brīvu 10 metru platu joslu (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas līdz apkārtējo koku vainagu projekcijām).

27. Aizsargājamā koka nociršana (novākšana) pieļaujama tikai tad, ja tas kļuvis bīstams un nav citu iespēju novērst radušos situāciju (piemēram, apzāģēt zarus, izveidot atbalstus), un saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja.

28. Ja aizsargājamais koks ir nolūzis vai nocirsts, koka stumbrs un zari, kuru diametrs ir lielāks par 50 centimetriem, meža zemēs ir saglabājami koka augšanas vietā vai tuvākajā apkārtnē.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis

 

 

1.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 17.maija
noteikumiem Nr.381

Dabas lieguma "Dziļezers un Riebezers" funkcionālo zonu shēma

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis

 

 

2.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 17.maija
noteikumiem Nr.381

Dabas lieguma "Dziļezers un Riebezers" funkcionālo zonu robežu apraksts

I. Ainavu aizsardzības zona

1. Ainavu aizsardzības zonas robežu koordinātas:

Nr.p.k.	Daļa	Koordinātu punkts	X koordināta	Y koordināta
1.1.	1	1	534078	373655
1.2.		2	534259	373258
1.3.		3	534282	373265
1.4.		4	534305	373198
1.5.		5	534383	372789
1.6.		6	534411	372682
1.7.		7	534433	372534
1.8.		8	534439	372458
1.9.		9	534459	372324
1.10.		10	534494	372133
1.11.		11	534514	371957
1.12.		12	534551	371773
1.13.		13	534584	371615
1.14.		14	534584	371564
1.15.		15	534758	371053
1.16.		16	534865	370974
1.17.		17	534897	370962
1.18.		18	534954	370967
1.19.		19	534976	370974
1.20.		20	535018	371000
1.21.		21	535026	371015
1.22.		22	535021	371082
1.23.		23	535008	371110
1.24.		24	534991	371159
1.25.		25	534977	371191
1.26.		26	534966	371222
1.27.		27	534963	371256
1.28.		28	534998	371252
1.29.		29	535053	371189
1.30.		30	535065	371195
1.31.		31	535084	371191
1.32.		32	535137	371161
1.33.		33	535154	371121
1.34.		34	535180	371069
1.35.		35	534860	370893
1.36.		36	534836	370895
1.37.		37	534552	371016
1.38.		38	534427	371202
1.39.		39	534226	371814
1.40.		40	534039	372968
1.41.		41	534022	373086
1.42.		42	533971	373246
1.43.		43	533765	373546
1.44.		44	533932	373611
1.45.	2	45	534616	374320
1.46.		46	534715	374340
1.47.		47	534789	374095
1.48.		48	534795	374063
1.49.		49	534790	373996
1.50.		50	534829	373870
1.51.		51	534689	373860
1.52.		52	534672	373867
1.53.		53	534650	373868
1.54.		54	534631	374004
1.55.		55	534666	374015
1.56.	3	56	534911	373402
1.57.		57	534962	373416
1.58.		58	534992	373323
1.59.		59	534946	373299
1.60.	4	60	535087	371658
1.61.		61	535134	371683
1.62.		62	535302	371611
1.63.		63	535318	371621
1.64.		64	535430	371420
1.65.		65	535436	371403
1.66.		66	535436	371370
1.67.		67	535434	371351
1.68.		68	535365	371342
1.69.		69	535309	371314
1.70.		70	535274	371389
1.71.		71	535158	371583

II. Regulējamā režīma zona

2. Regulējamā režīma zonas robežu koordinātas:

Nr.p.k.	Koordinātu punkts	x	y
2.1.	1	534992	373323
2.2.	2	534988	373223
2.3.	3	534996	373190
2.4.	4	535010	373162
2.5.	5	535014	373140
2.6.	6	535014	373128
2.7.	7	535013	373092
2.8.	8	535054	372961
2.9.	9	535093	372969
2.10.	10	535097	372947
2.11.	11	535340	372978
2.12.	12	535353	372917
2.13.	13	535369	372619
2.14.	14	535477	372597
2.15.	15	535551	372559
2.16.	16	535539	372328
2.17.	17	535391	372338
2.18.	18	535368	371992
2.19.	19	535594	371979
2.20.	20	535583	371798
2.21.	21	535184	371824
2.22.	22*	535005	371851
2.23.	23	534875	373242
2.24.	24	534954	373256
2.25.	25	534946	373299

Piezīme. * Robežlīnija no 22. līdz 23.robežpunktam iet pa Dziļezera krasta ūdens līniju.

III. Dabas lieguma zona

3. Dabas lieguma "Dziļezers un Riebezers" teritorija, kas neietilpst ainavu aizsardzības zonā un regulējamā režīma zonā, ir dabas lieguma zona.

Piezīme. Teritorijas funkcionālo zonu shēmas sastādītas un robežpunktu koordinātas aprēķinātas bez robežu uzmērīšanas dabā. Jebkuru darbību robežu novirzes no noteikumos aprakstītajām robežām pieļaujamas izmantotās kartes mēroga noteiktības robežās atbilstoši dabā esošajām faktiskajām robežām.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis

 

 

3.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 17.maija
noteikumiem Nr.381

Aizsargājamie koki – vietējo un citzemju sugu dižkoki (pēc apkārtmēra vai augstuma)

Nr.p.k.	Nosaukums latviešu valodā	Nosaukums latīņu valodā	Apkārtmērs 1,3 metru augstumā (metros)	Augstums (metros)
I. Vietējās sugas
1.	Āra bērzs (kārpainais) bērzs	Betula pendula (Betula verrucosa)	3,0	33
2.	Baltalksnis	Alnus incana	1,6	25
3.	Blīgzna (pūpolvītols)	Salix caprea	1,9	22
4.	Eiropas segliņš	Euonymus europaeus	1,0	6
5.	Hibrīdais alksnis	Alnus x pubescens	1,5	32
6.	Melnalksnis	Alnus glutinosa	2,5	30
7.	Meža bumbiere	Pyrus pyraster	1,5	13
8.	Meža ābele	Malus sylvestris	1,5	14
9.	Parastā apse	Populus tremula	3,5	35
10.	Parastā egle	Picea abies	3,0	37
11.	Parastā goba	Ulmus glabra	4,0	28
12.	Parastā ieva	Padus avium	1,7	22
13.	Parastā (ogu) īve	Taxus baccata	0,6	8
14.	Parastā kļava	Acer platanoides	3,5	27
15.	Parastā liepa	Tilia cordata	3,5	33
16.	Parastais osis	Fraxinus excelsior	3,5	34
17.	Parastais ozols	Quercus robur	4,0	32
18.	Parastais pīlādzis	Sorbus aucuparia	1,5	21
19.	Parastā priede	Pinus sylvestris	2,5	38
20.	Parastais skābardis	Carpinus betulus	1,5	20
21.	Parastā vīksna	Ulmus laevis	4,0	30
22.	Purva bērzs (pūkainais bērzs)	Betula pubescens (Betula alba)	3,0	32
23.	Šķetra	Salix pentandra	1,6	22
24.	Trauslais vītols	Salix fragilis	4	–
25.	Parastais kadiķis	Juniperus communis	0,8	11
II. Citzemju sugas
26.	Baltais vītols	Salix alba	4,5	20
27.	Baltā robīnija	Robinia pseudoacacia	1,9	20
28.	Balzama baltegle	Abies balsamea	1,5	24
29.	Eiropas baltegle	Abies alba	2,7	32
30.	Eiropas ciedrupriede	Pinus cembra	1,6	22
31.	Eiropas lapegle	Larix decidua	3,2	39
32.	Holandes liepa	Tilia x europaea	2,8	26
33.	Kalnu kļava	Acer pseudoplatanus	2,2	20
34.	Lēdebūra lapegle	Larix ledebourii	3,0	34
35.	Krimas liepa	Tilia x euchlora	1,9	20
36.	Lauku kļava	Acer campestre	1,5	18
37.	Mandžūrijas riekstkoks	Juglans mandshurica	1,6	18
38.	Melnā priede	Pinus nigra	1,9	23
39.	Menzīsa duglāzija	Pseudotsuga menziesii	2,4	30
40.	Papele	Populus spp.	5,0	35
41.	Parastā zirgkastaņa	Aesculus hippocastanum	3,0	23
42.	Eiropas dižskābardis	Fagus sylvatica	3,8	30
43.	Pensilvānijas osis	Fraxinus pennsylvanica	2,0	23
44.	Platlapu liepa	Tilia platyphyllos	3,1	27
45.	Pelēkais riekstkoks	Juglans cinerea	2,8	20
46.	Rietumu tūja	Thuja occidentalis	1,5	16
47.	Saldais ķirsis	Cerasus avium	1,6	12
48.	Sarkanais ozols	Quercus rubra	1,9	27
49.	Sarkstošais vītols	Salix x rubens	3,1	25
50.	Sibīrijas baltegle	Abies sibirica	1,8	30
51.	Sibīrijas ciedrupriede	Pinus sibirica	1,9	22
52.	Sudraba kļava	Acer saccharinum	3,2	26
53.	Veimuta priede	Pinus strobus	2,7	36
54.	Vienkrāsas baltegle	Abies concolor	1,7	32

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis

 

 

4.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 17.maija
noteikumiem Nr.381

Speciālās informatīvās zīmes paraugs, tās izveidošanas un lietošanas kārtība

1. Informatīvā zīme dabas lieguma apzīmēšanai (turpmāk – zīme) ir zaļš kvadrātveida laukums baltā ietvarā ar stilizētu ozollapas piktogrammu.

2. Zīmes krāsas (krāsu prasības norādītas PANTONE, CMYK un ORACAL sistēmās) ir šādas:

2.1. kvadrātveida laukums (ozollapas piktogrammas fons) – gaiši zaļā krāsā (PANTONE 362C vai C70 M0 Y100 K0, vai ORACAL ECONOMY 064 (yellow green));

2.2. ozollapas piktogramma – baltā krāsā;

2.3. ozollapas piktogrammas kontūra un ozollapas dzīslojums – tumši zaļā krāsā (PANTONE 3425C vai C100 M0 Y78 K42, vai ORACAL ECONOMY 060 (dark green));

2.4. zīmes ietvars – baltā krāsā.

3. Zīmes lietošanas kārtība:

3.1. uzstādot zīmi dabā, izvēlas vienu no šādiem izmēriem:

3.1.1. 300 x 300 mm;

3.1.2. 150 x 150 mm;

3.1.3. 75 x 75 mm;

3.2. poligrāfiskajos izdevumos zīmes izmēru, saglabājot kvadrāta proporcijas, izvēlas atbilstoši lietotajam mērogam, bet ne mazāku kā 5 x 5 mm;

3.3. pārējos gadījumos, kas nav minēti šā pielikuma 3.1. un 3.2.apakšpunktā, var lietot dažādu izmēru zīmes, saglabājot kvadrāta proporcijas;

3.4. zīme nav uzstādāma uz ceļiem (arī sliežu ceļiem).

4. Zīmju izveidošanu (sagatavošanu) un izvietošanu nodrošina Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar attiecīgo pašvaldību. 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis