Satiksmes ministrs: Uzrunājot konferenci “Rīga – Ziemeļu tranzītmezgls”

Ekselences, godātie viesi, kolēģi!

Dāmas un kungi!

Man ir patiess prieks sveikt jūs jau trešajā starptautiskajā aviācijas konferencē “North Hub Riga”, ko organizē aviokompānija “airBaltic” un atbalsta visa Latvijas gaisa satiksmes nozare. Šādas konferences ir lieliska iespēja satikties vienuviet gan gaisa transporta komercuzņēmumu vadītājiem, gan Eiropas Savienības un dalībvalstu regulatoru pārstāvjiem, gan politikas noteicējiem, gan tās īstenotājiem, kā arī atzītiem nozares ekspertiem.

Esmu pārliecināts, ka šis forums kļūs par platformu pieredzes apmaiņai un spraigām diskusijām, meklējot atbildes uz jautājumiem, kuriem nav gatavu risinājumu. Šeit ir sapulcējušies aviācijas profesionāļi un varas pārstāvji, lai runātu, strīdētos, dalītos idejās un visbeidzot gūtu jaunas atziņas ar vienu mērķi – veicināt gaisa transporta turpmāko attīstību.

Runājot par konferences nosaukumu, jāatzīst, ka Eiropā nav dzirdēts par tādu galvaspilsētu, kas negribētu pretendēt uz “Hub” (rumbas vai mūsu gadījumā – tranzītmezgla) lomu. Taču nevar nepamanīt, ka grūtāk iet ar spieķiem. Neviens negrib būt “spieķis ritenī”. Visus pagājušā gadsimta deviņdesmitos gadus Rīga pavisam noteikti bija “spieķis” Eiropas ziemeļaustrumu reģiona gaisa satiksmes sistēmā. Toreiz ikdienas lidojumi no Rīgas tika nodrošināti tikai uz dažiem punktiem Eiropā, galvenokārt Kopenhāgenu, Stokholmu, Frankfurti un Londonu.

Šobrīd situācija ir radikāli mainījusies. Par to katrs var pārliecināties, kaut vai pavirši uzmetot skatienu “airBaltic” apkalpoto maršrutu shēmai.

Mēs pamatoti Rīgu varam uzskatīt par rumbu jeb tranzītmezglu ar ļoti daudziem labi funkcionējošiem spieķiem. Šobrīd tiešie lidojumi Rīgu savieno ar vairāk nekā deviņdesmit pilsētām Eiropā, Āzijā un Āfrikā. Mēs turpinām īstenot ideju par Rīgu kā tranzīta centru starp Austrumiem–Rietumiem un Ziemeļiem–Dienvidiem.

Šis laiks gaisa transportam nebūt nav viegls. Nav izzudušas vai atrisinātas vecās problēmas, kad vietā jau rodas jaunas. Pasaules ekonomiskā krīze nebūt nav pārvarēta, bet vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs saasinās ekonomiskās un finanšu problēmas.

Latvijas ekonomika no dziļās krīzes atgūstas lēnāk, nekā cerēts, līdz ar to arī ievērojami sarukušais vietējais tirgus atjaunojas lēnāk. Izejvielu un citu resursu, tai skaitā aviācijas degvielas, cenas saglabājas augstas un, iespējams, pat palielināsies. Saistībā ar vides aizsardzības pasākumiem, proti, emisiju tirdzniecības ieviešanu, ir sagaidāmas papildu izmaksas pārvadātājiem.

Visu minēto faktoru kopums veicina kopējo pārvadājumu izmaksu pieaugumu un pieprasījuma pēc pārvadājumiem samazināšanos.

Neraugoties uz nelabvēlīgajiem ārējiem apstākļiem, ir nodrošināta Latvijas gaisa transporta sistēmas strauja attīstība. Apmēram piecu gadu laikā pasažieru skaits Rīgas lidostā ir pieckāršojies un šobrīd sasniedz piecus miljonus gadā. Pat dziļākajā krīzes posmā ir bijis ievērojams pasažieru skaita pieaugums gan Rīgas lidostai, gan “airBaltic”. Šis rezultāts ir sasniegts, pilnībā izmantojot iespējas, ko devusi Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai un attiecīgi piekļuve tās kopējam brīvajam aviācijas pārvadājumu tirgum. Tāpat ļoti nozīmīga ir bijusi intensīva lidojumu uz trešajām valstīm attīstīšana, veidojot tranzīta savienojumus.

Ir ļoti svarīgi saglabāt un uzlabot priekšnoteikumus netraucētai gaisa satiksmes sistēmas attīstībai. Tātad ir jānodrošina infrastruktūras atbilstība aviokompāniju pārvadājumu apjomam; ir jānodrošina efektīva dalība gaisa satiksmes vadības sistēmas restrukturizācijā Eiropas Vienoto debesu projekta ietvaros, tādējādi samazinot aviopārvadātāju aeronavigācijas izmaksas. Iespēju robežās ir jāiegulda lidostas kapacitātes palielināšanā un gaisa satiksmes vadības sistēmas modernizācijā.

Eiropas Komisijas 2011.gadā publicētā Baltā grāmata gaisa transporta jomā uzsver nepieciešamību saglabāt Eiropas konkurences spēju pasaules mērogā kā vienu no priekšnoteikumiem, tiecoties pēc tādiem ambicioziem mērķiem kā izmešu samazināšana par sešdesmit procentiem un pilnīga transporta iekšēja integrācija līdz 2050.gadam.

Mēs no savas puses piekrītam un atbalstām viedokli, ka ir ļoti svarīgi nekādā veidā vienpusēji nepalielināt nodokļu slogu Eiropas Savienības aviokompānijām, kā arī atturēties ieviest jebkurus tādus ierobežojumus, kas varētu vienpusēji attiekties tikai uz ES pārvadātājiem.

Globālām problēmām ir jārod globāli risinājumi.

Novēlu konferences dalībniekiem veiksmīgu darbu un patīkami pavadītu laiku Rīgā.

Satiksmes ministra Ulda Auguļa uzruna starptautiskajā aviācijas konferencē “North Hub Riga” jeb “Rīga – Ziemeļu tranzītmezgls” Rīgā 19.maijā