Guntis Ulmanis, Latvijas Valsts prezidents,
atceļā no Grieķijas vizītes sestdien, 20.martā, pl.16.35 — "Latvijas Vēstnesim"

20.03.1999.

Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa speciālais reiss "Saloniki – Rīga". Intervija "Latvijas Vēstneša" speciālkorespondentam Jānim Ūdrim 10 000 metru augstumā virs Eiropas Foto: Edgars Prūsis — "Latvijas Vēstnesim"

— Prezidenta kungs, liekas, šī bija vislietainākā vizīte jūsu līdzšinējā pieredzē?

— Varbūt tā arī bija. Bet sagadās tā, ka allaž, kad es braucu valsts vizītēs, attiecīgajā valstī, uz kuru es aizbraucu, krasi mainās laiks. Šajās dienās Latvijā spīdēja saule, bet saules zemē Grieķijā patiešām, kā jūs sakāt, ik dienu lija. Bet lielākā daļa cilvēku, kas iepazinuši Grieķiju, to ir redzējuši saulainā laikā. Tomēr maz būs cilvēku, kas ir redzējuši ziedošus persiku kokus sniega klātos laukos, kā mēs to vērojām izbraukumā no Salonikiem. Vizītes pēdējā vakarā es runāju ar Grieķijas ziemeļu apgabalu ministru, un viņš teica, ka šis sniegs var atnest diezgan lielus zaudējumus grieķu lauksaimniekiem. Viņš arī pastāstīja, ka apvidū, kam mēs braucām cauri, ir paši lielākie persiku dārzi visā Grieķijā un ne Grieķijā vien. Līdz ar to arī šo zaudējumu kopsumma varētu būt liela. Paši zemnieki gan tik daudz necietīšot, jo viņiem zaudējumi tikšot kompensēti. Taču esot paredzams, ka būtiski celsies persiku cena starptautiskajā tirgū.

Jāteic, man ar Grieķijas ziemeļu apgabalu ministru vakar bija ļoti saturīga saruna. Pamatā bija jautājumi par to, kā Latvija spējusi atrisināt galvenās ekonomiskās problēmas un īsā laikā sasniegt tādu līmeni, lai varētu jau ļoti konkrēti pretendēt uz eiro ieviešanu Latvijā un arī ļoti nopietni pretendēt uz Eiropas Savienības dalībvalsts statusu. Tradicionāli šī Grieķijas ziemeļu daļa jau vienmēr ir bijusi stipri orientēta uz sadarbību ar Viduseiropu un Ziemeļeiropu. Tāpēc tagad šie sakari atkal ir atjaunojušies pēc 50 mūsu valsts okupācijas gadiem, pēc Padomju Savienības sabrukuma, un tie arī turpinās attīstīties. Mēs runājām par mūsu ekonomisko sadarbību. Iespējams, ka jau tuvākajā laikā Rīgā vai arī Grieķijā būs uzņēmēju tikšanās, jo Saloniku un apkārtējo teritoriju uzņēmēji ir gatavi ielūgt Latvijas uzņēmējus pie sevis vai arī atbraukt uz Latviju, lai pārrunātu turpmākos ekonomiskās sadarbības paplašināšanas ceļus.

— Prezidenta kungs, man liekas, šī vizīte jums nebija no vieglajām. Vispirms jau tāpēc, ka visas galvenās politiskās sarunas — ar Grieķijas prezidentu, premjerministru, parlamenta spīkeru un ārlietu ministru — bija sakoncentrētas vienā — pirmajā — vizītes dienā. Trešdien jūs apmeklējāt arī Atēnu mēriju, bet vakarā vēl tikāties ar opozīcijas partiju vadītājiem. Kā jūs pats kopumā vērtējat savu valsts vizīti Grieķijā?

— Ziniet, visas valsts vizītes jau pašā būtībā pēc konstrukcijas ir stipri līdzīgas. Un tās tiek plānotas vismaz gadu iepriekš. Arī šī vizīte Grieķijā jau tika plānota vismaz pirms gada. Un tā bija Ārlietu ministrijas un manis diezgan rūpīgi pārdomāta. Ne vien kā vienas valsts dialogs ar otru valsti, bet arī kā viena reģiona dialogs ar otru reģionu. Tā bija viena no būtiskākajām iezīmēm. Jo mūsu dialogs ar reģionu, kurā atrodas Grieķija, nebija īpaši intensīvi veidots. Bet mēs esam ieinteresēti gūt atbalstu arī no tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas vairāk ieinteresētas Dienvidu attīstībā. Šeit rodas arī zīmīgi salīdzinājumi ar citu valstu ekonomiku, ar citu tautu mentalitāti, viedokļiem.

Savukārt Grieķija meklē, kas ir tas raksturīgākais tieši Baltijas valstīm. Kā Baltijas valstis izprot tirgus liberalizāciju, kā Baltijas valstis izprot demokrātiju. Jo Grieķijā, kā zināms, ir ļoti senas demokrātijas tradīcijas. Liekas, cilvēks, kas ilgāku laiku bijis Grieķijā, pēc tam vairs vispār nespēj būt nedemokrātisks. Jo viņš redz, kādus svētīgus augļus demokrātijas principi nes cilvēkiem, tautai. Mēs to šīs vizītes laikā arī ik dienu sajutām, tiekoties ar grieķiem. Jutām viņu laipnību, viņu toleranci, viņu izpratni par mūsu valsts situāciju.

Varbūt šī bija viena no pirmajām manām valsts vizītēm, kurā absolūti netika izskatīti — nekādos līmeņos vai zemtekstos — jautājumi par cilvēka tiesībām. Jo Grieķijā nevienam nav šaubu, ka Latvijā cilvēka tiesības ir cieņā un godā.

— No Grieķijas Preses ministrijas darbiniekiem un grieķu žurnālistiem es dzirdēju daudz atzinīgu vārdu par to, ka jūs šajā vizītē goda viesa statusā pavadīja Pareizticīgo baznīcas Latvijā galva arhibīskaps Aleksandrs Kudrjašovs.

— Ziniet, dzīvē ļoti bieži liela loma ir arī intuīcijai. To es mēdzu teikt jau no pašām pirmajām dienām, kopš kļuvu par prezidentu. Grieķija ir viena no pareizticības citadelēm. 98 procenti grieķu ir pareizticīgie. Taču varbūt tas pat nav vēl visraksturīgākais. Raksturīgākais ir tas, cik viņi ir patiesi savā ticības izpratnē un savā attieksmē pret ticību.

Varbūt tieši pāvesta viesošanās Latvijā tūlīt pēc manas ievēlēšanas Valsts prezidenta amatā man uzlika šo ļoti skaisto zīmogu vai apziņu, ka prezidentam jābūt saskaņā ar savu "es", ar patiesību, ar ticību. Pāvests man toreiz teica: "Prezident, iestāsimies par ekumenisko ticību!" Un man vizītēs ir bijuši līdzi gan luterāņu baznīcas pārstāvis, gan jūdaisma pārstāvis — manā vizītē Izraēlā man bija līdzi Rīgas un Latvijas virsrabīns Barkāna kungs. Un tagad, kad šī valsts vizīte Grieķijā tika gatavota, es piedāvāju Latvijas Pareizticīgo baznīcas arhibīskapam braukt kopā. Un viņš šo uzaicinājumu pieņēma. Protams, arguments, kas iet caur visas grieķu tautas dvēseli un katra Grieķijas iedzīvotāja sirdi, ir spēcīgs. Un tad pārējie faktori jau tikai kļūst par jautājumu risinājumiem, problēmām, iecerēm, variantiem. Bet pamatā ticība jau ir iegūta. Grieķu pareizticīgie ārkārtīgi dziļi un, es teiktu, ārkārtīgi ceremoniāli izjūt ticības jēgu un ticības pozitīvo lomu arī Grieķijas politikā.

— Prezidenta kungs, mēdz teikt, ka lietus cilvēkus uzvedina uz pārdomām. Vai jums šajās Grieķijas lietainajās dienās iznāca arī laiks padomāt par Latvijas pašreizējo situāciju un pašmāju problēmām? Jo problēmas tika radītas un vērptas jau ap jūsu aizbraukšanas datumu. Parādījās arī negatīvi komentāri par vizīti vispār. Protams, ikvienam ir tiesības uz savu individuālo viedokli. Taču valsts vizīte jebkurā gadījumā ir svarīgs notikums valsts dzīvē, un Latvijas iedzīvotāji, diemžēl, ne vienmēr guva adekvātu informāciju par šo notikumu.