Saeimas 2011.gada 19.maija sēdes stenogramma (sākums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Labrīt, kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sākam Saeimas 19.maija sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamām pretlikumīgām darbībām A/S „Parex banka” pārņemšanas un restrukturizācijas procesā iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 19.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut darba kārtībā kā 32.punktu pirms lēmuma projekta „Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamām pretlikumīgām darbībām A/S „Parex banka” pārņemšanas un restrukturizācijas procesā darbības laika pagarināšanu” starpziņojumu par šīs komisijas darbību.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības maiņu. Tātad ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas 19.maija sēdes darba kārtībā, iekļaujot tajā „Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamām pretlikumīgām darbībām A/S „Parex banka” pārņemšanas un restrukturizācijas procesā starpziņojumu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 45, atturas – 4. Tātad darba kārtība nav grozīta un starpziņojums netiek iekļauts darba kārtībā.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 19.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par policiju”” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt 19.maija sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt 19.maija sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tāpat vēlos jūs informēt, ka šodienas darba kārtībā ir iesniegums par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu Lolitai Čigānei, taču Saeimas Prezidijs ir saņēmis Lolitas Čigānes iesniegumu, ka viņa atsauc savu iesniegumu. Tātad šis jautājums mums vairs nav skatāms.

Sākam izskatīt apstiprināto grozīto 19.maija sēdes darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Raimonda Rubika, Zujeva, Mirska, Artūra Rubika, Sakovska, Rodionova, Urbanoviča, Burunova, Ribakova un Kravcova iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteicies runāt deputāts Raimonds Rubiks.

R.Rubiks (SC frakcija).

Godājamie kolēģi! Cienījamo Prezidij! Nav noslēpums, ka bezdarbnieku skaits pēc ekonomiskās krīzes sākšanās joprojām ir liels. Cerību uz ātru bezdarba problēmu risināšanu tuvākajā laikā diemžēl nav. Vienlaikus samazinās to bezdarbnieku skaits, kuri saņem pabalstu. Šodien tikai katrs ceturtais no reģistrētajiem bezdarbniekiem to saņem. Daļas šo cilvēku uzturēšanu nodrošina pašvaldības, bet pamatā šie cilvēki dzīvo uz savu strādājošo vai pensiju saņemošo vecāku rēķina.

Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 13.panta pirmajā daļā starp uzturamajām personām ir minēti cilvēka vecāki, vecvecāki, laulātās personas, māsas un brāļi, nepilngadīgie bērni, mazbērni un bērni, kuri līdz divdesmit četru gadu vecumam turpina iegūt izglītību.

Mēs ierosinām iekļaut šajā sarakstā bērnus, kuri ir jau pilngadīgi, ir ieguvuši izglītību, kuriem nav laulātā un kuri šobrīd ir bezdarbnieki, bet vairs nesaņem pabalstu.

Piedāvātie likuma grozījumi nodrošinās vienam no vecākiem atvieglojumu par pilngadīgu bez darba esošu bērnu. Tas dos viņam papildu ienākumus septiņpadsmit latu piecdesmit santīmu apmērā mēnesī. Tie ir tikai 10 procenti no Latvijā aprēķinātā iztikas minimuma.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Neviens deputāts nav pieteicies runāt „pret”, bet saprotu, ka deputātiem tomēr ir iebildumi, un tātad lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Rubika, Zujeva, Mirska un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodotu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 44, atturas – 8. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par piesārņojumu”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Valsts apbalvojumu likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par 1973.gada Vašingtonas konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām”” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa – „Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Dzintara Zaķa iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 12.maijā. Atvaļinājums ir piešķirts, un par to jūs tiekat informēti.

Saeimas Prezidijs saņēmis arī deputāta Riharda Eigima iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 19.maijā. Arī šis atvaļinājums ir piešķirts, un par to jūs tiekat informēti.

Nākamā darba kārtības sadaļa – „Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts „Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību un Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupu darbinieku informēšanas un konsultēšanās likums”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Silva Bendrāte.

S.Bendrāte (frakcija „Vienotība”).

Cienījamie kolēģi! Mēs šo likumprojektu pieņemam šodien pēdējā, galīgajā, lasījumā, jo tas ir atzīts par steidzamu. Likumprojekts atbilst izstrādātajām jaunajām Eiropas direktīvas normām, un tātad tas ir jauns likumprojekts, kas tagad izstrādāts.

Kā jau es iepriekšējā reizē jums teicu, mēs Sociālo un darba lietu komisijā strādājām tā, lai savietotu divus likumus vienā, jo līdzīgs likums – Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību un Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupu darbinieku informēšanas un konsultēšanās likums – jau pastāv. Šajā jaunajā, kuru piedāvājam šodien jūsu akceptam, mēs iestrādājām vecās normas, lai nebūtu likuma pārrāvuma, lai no ērtības viedokļa būtu labāk to likumu lietot un lai nebūtu pārpratumu. Pēc būtības šis likums paredz Eiropas Darbinieku padomes izveidošanu un cita veida konsultēšanu un informēšanu, informācijas sniegšanu darbiniekiem par to, kas notiek šajās komercsabiedrībās, kuru filiāles atrodas vairākās valstīs, un precīzāk nosaka gan sadarbību ar arodbiedrībām, gan arī nosaka skaidrāku un nepārprotamāku līgumslēgšanas kārtību

Es pie katra priekšlikuma – mums tādi ir seši, kurus mēs izskatījām Sociālo un darba lietu komisijā, – neapstāšos un nepaskaidrošu, par ko tur ir stāsts, jo visi tie ir saistīti ar šajā likumā iestrādātajām vecā likuma svarīgākajām normām, un visus šos sešus priekšlikumus ir sagatavojis un mums iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs.

Tātad 1.priekšlikums, ko iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs, tika komisijā redakcionāli precizēts un atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Bendrāte. 2.priekšlikums tieši tāpat tika saņemts no Saeimas Juridiskā biroja, tas ir precizēts, attiecīgi iestrādāts un atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Bendrāte. Tāpat arī 3.priekšlikums – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums – tika redakcionāli precizēts un atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Bendrāte. Arī 4.priekšlikums – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums – komisijā tika precizēts un atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Bendrāte. Arī 5. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums – tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Bendrāte. Un arī 6. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums attiecībā uz pārejas noteikumiem – komisijā tika atbalstīts. Tā ka lūdzu arī jūs atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Bendrāte. Un es lūdzu jūs atbalstīt likumprojekta „Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību un Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupu darbinieku informēšanas un konsultēšanās likums” jauno variantu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību un Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupu darbinieku informēšanas un konsultēšanās likums” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija sagatavojusi likumprojektu „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” izskatīšanai otrajā lasījumā.

Mēs pirms tā izskatīšanas Saeimas sēdē, izskatot to komisijā, bijām uzaicinājuši visas neatkarīgās institūcijas, uz kurām varētu attiekties šis likumprojekts, un uzklausījām šīs institūcijas. Mūsu sēdē nepiedalījās Tieslietu padomes pārstāvji, kuri šodien arī ir informējuši parlamentu par savu attieksmi pret šo likumprojektu.

Tātad galvenie grozījumi, kas bija nepieciešami, skāra 16.pantu, 16.panta otro daļu, 19.pantu, 20.pantu un 21.pantu. Tātad mēs strādājām, par pamatu ņemot pirmajā lasījumā pieņemto Finanšu ministrijas izstrādāto variantu, kurā, kā tika atzīmējusi Satversmes tiesa, vienīgi Finanšu ministrija nodarbojas ar budžeta sastādīšanu, bet Saeima budžetu izvērtē un apstiprina. Turpretī piedāvātie grozījumi manis iepriekš nosauktajos pantos paredz daļēji pārnest budžeta veidošanas procedūru uz Saeimu. Tātad šie priekšlikumi, kas ir par 16., par 19.pantu... Te praktiski par katru pantu ir pa 3 vai 4 priekšlikumiem, bet tie ir identiski. Tie paredzēja, ka Saeimai būtu jāveido paralēla struktūra budžeta pieņemšanai. Līdz ar to Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vadījās pēc Konstitucionālās tiesas lēmuma par to, ka Saeima tikai izvērtē un apstiprina, bet Saeimas kompetencē nav budžeta veidošana... ka budžeta veidošanas kompetence ir tikai Ministru kabinetam.

Tātad sākam izskatīt priekšlikumus.

1. – Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšlikums, kurš piedāvā svītrot likumprojekta 1.panta trešo daļu.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Zemgales.

A.Bērziņš (ZZS frakcija, Zemgales v/a).

Kolēģi! Es gribu runāt par visiem priekšlikumiem uzreiz, lai nav pēc tam atsevišķi jārunā par katru, kas laikam parādās četrās pozīcijās.

Pirmām kārtām es gribu teikt, ka ar šo likumprojektu netiek izpildīts Satversmes tiesas spriedums, jo spriedums nav vērtēts kontekstā ar tā konstatējošo un secinājumu daļu, jo piedāvātais risinājums paredz tikai formālu konstitucionālo iestāžu un Ministru kabineta viedokļu fiksēšanu Ministru kabineta dokumentos, bet no tā neizriet konstitucionālo iestāžu viedokļu uzklausīšana un izvērtēšana pēc būtības. Turklāt Satversmes tiesas spriedumā ir norādīts, ka Satversmes tiesa nepiekrīt, ka jau šobrīd konstitucionālo institūciju rīcībā esot elastīgi mehānismi, lai varētu aizstāvēt savu budžetu pieprasījumus gan Ministru kabinetā, gan Saeimā.

Vēl vairāk! Salīdzinājumā ar spēkā esošo Likuma par budžetu un finanšu vadību redakciju likumprojektā pēc būtības vairāk tiek ierobežots konstitucionālo institūciju un Tiesībsarga biroja budžeta pieprasījumu process, jo tiek piedāvāts, ka Ministru kabinets it kā, savās sēdēs uzklausot neatkarīgu institūciju viedokli, nosaka katrai maksimālo uzdevumu apjomu. Un tikai šā izpildvaras noteiktā apjoma ietvaros konstitucionālās institūcijas var tehniski aizpildīt budžeta pieprasījumu veidlapas, uz kuru pamata Finanšu ministrija sagatavo gadskārtējo valsts budžeta likumprojektu.

Šā procesa rezultātā Saeima saņem no Ministru kabineta balsojumam pirmajā lasījumā gatavu likumprojektu, kurš būs pakārtots izpildvaras lēmumam par konstitucionālo iestāžu budžetu. Izpildvara nenosaka konstitucionālo iestāžu darbības politiku.

Es domāju, ka Saeima, atsakoties no tās iespējas, pati vājina savu iespēju darboties, pēc būtības uzraugot gan šīs institūcijas, gan arī skatot šo institūciju budžetu.

Vēl. Tika minēts, ka nu tas nebūtu pārāk labi, ja mēs tagad sāktu skatīt Saeimā visus šos budžetus... Tās ir piecas institūcijas: konstitucionālās institūcijas ir četras un viena – Tiesībsarga birojs... Man gribētos tomēr minēt, ka, ja mēs atmetam nost... no budžeta sociālo budžetu noņemam nost un noņemam nost starptautiskās investīciju finanses, tad šo piecu institūciju budžets sastāda kopumā 0,2 procentus jeb 9 miljonus. Kopumā! Un ne jau katrs no šiem budžetiem, katra no šīm pozīcijām tiek tagad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā izskatīta un pilnībā revidēta. Ja būs diskusija, tad diskusija būs par kādu vienu vai divām, teiksim, pozīcijām no katra šā budžeta. Bet varbūt būtu ļoti labi, ja mēs šo jautājumu būtu atrisinājuši jau Finanšu ministrijā. Ja tas tā nenotiek, tad Saeimai...

Sēdes vadītāja. (Noklaudzina āmuru.) Rībenas kundze!

A.Bērziņš. ...tad Saeimai ir tiesības šo jautājumu izskatīt, Saeimai ir tiesības izvērtēt un tad pieņemt galīgo lēmumu. Nav skaidrs, kāpēc mēs gribam atteikties no tā, kas pēc būtības Saeimai pienākas. Un, ja mēs runājam par kapacitātēm tām institūcijām, kurām mēs paši esam uzlikuši ar likumu pienākumu, lai tās revidētu, skatītu un atrastu vēl finansiālas iespējas... ja mēs tām gribam, teiksim, uzticēt šo jautājumu... ja mēs gribam, lai to dara tikai Ministru kabinets vai Finanšu ministrija, tad, es domāju, mēs samazinām savas iespējas un paši atsakāmies no varas – paši atsakāmies no varas! – tādā minimālā izpausmē, kas... Tas nav loģiski! Tur es neredzu nekādu loģiku, jo... Ja mēs paskatāmies uz Valsts kontroli, tad redzam, ka pirms trim gadiem tā ir veikusi divdesmit sešas revīzijas, bet šodien tā veic 12 revīzijas. Tas nozīmē to, ka daudzās vietās, kur varētu būt veiktas šīs revīzijas un atrastas iespējas vēl papildus ekonomēt finanses vai lietderīgi tās izmantot, mēs paši pieļaujam to iespēju, ka tas netiktu darīts.

Tāpēc es aicinu ļoti uzmanīgi apsvērt šo iespēju un tomēr atbalstīt Publisko izdevumu un revīzijas komisijas piedāvāto risinājumu šajā likumprojektā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi! Es gribu nedaudz paskaidrot papildus tam, ko es jau skaidroju par likumprojekta izskatīšanu.

Pašreizējā situācijā visām neatkarīgajām institūcijām, kā arī jebkurai sabiedriskai nevalstiskai organizācijai ir iespēja piedalīties budžeta izskatīšanas procesā komisijas sēdēs gan pirmajā, gan otrajā lasījumā. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nekad nav atdevusi savu varu un savas iespējas to darīt. Un pie mums ne tikai augstākās un neatkarīgās institūcijas ir ziņojušas par problēmām vai trūkumiem budžeta sastādīšanas procesā, bet arī zemnieku saimniecību pārstāvji un ļoti daudzu nevalstisko organizāciju pārstāvji. 2011.gada budžeta pieņemšanas procesā mums bija arī komisijas, kurās mēs vērtējām un sēdējām līdz vēlai naktij. Mēs vērtējām šo pārstāvju teikto, mums nav bijusi neviena problēma, neviens nav atraidīts, un nav bijusi neviena slēgtā sēde.

Līdz ar to es uzskatu... es vēlreiz lūdzu Saeimu saglabāt šo virzienu, ko atbalsta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vairākums. Šeit nav runa par pozīciju vai par opozīciju, bet Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vairākums nolēma atbalstīt Finanšu ministrijas sagatavoto koncepciju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Andrim Bērziņam (No zāles: „Kuram? Kuram?”) ir nenoliedzama taisnība, runājot par varu. Godātie kolēģi! Es nepārkāpšu Saeimas kārtības rulli un nesarunāšos ar zāli... (No zāles dep. A.Šlesers: „Tu jau sarunājies!”)

Savukārt, ja mēs runājam par varas realizācijas principu, tad tas, ka budžetu pieņem Saeima un valdībai tas ir jāizpilda, nenozīmē, ka Saeimai ir jādara valdības darbs. Budžetu sastāda valdība un iesniedz to Saeimai izvērtējumam.

Tad, kad mēs Publisko izdevumu un revīzijas komisijā uzklausījām pārsvarā Valsts kontroles izteiktos iebildumus, tie šķita loģiski, saprātīgi, un zināmā mērā tāpēc ir radušies šie Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšlikumi, savukārt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā mēs uzklausījām visas puses. Mums Finanšu ministrija vēlreiz ļoti precīzi izstāstīja visu budžeta tapšanas gaitu, sākot no visu pieprasījumu iesniegšanas, makroekonomiskās prognozes izveides, mērķa griestu noteikšanas un tālākās budžeta pieņemšanas un apstiprināšanas gaitas. Un mēs konstatējām, ka visefektīvākais veids, kā mēs varētu izpildīt Satversmes tiesas spriedumu, būtu nodrošināt to, ka Saeimai ir pilna informācija par visām debatēm, kas ir bijušas valdībā, bet Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, izskatot priekšlikumus uz otro lasījumu, var valdībai dot skaidrus norādījumus, kā mēs redzam neatkarīgo institūciju budžetu izveidi.

Tomēr Saeimai nav jādara valdības darbs. Ja Saeima, izlasot un rūpīgi izpētot tās diskusijas, kas ir notikušas valdībā, konstatēs, ka tajā vai citā budžeta pozīcijā lielāka taisnība, Saeimasprāt, ir neatkarīgajai institūcijai ar savu pieprasījumu, tad Saeima, nenoliedzami, šādu lēmumu var pieņemt un valdības uzdevums būs to realizēt.

Līdz ar to tas, kas mums ir jānodrošina, ir pilnīgas informācijas saņemšana un tās rūpīga izvērtēšana kopumā... Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā rūpīgi izvērtētais priekšlikumu kopums, mūsuprāt, ir jānodrošina.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – Publisko izdevumu un revīzijas komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 52, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

Pirms mēs tālāk izskatām iesniegtos priekšlikumus, gribu jūs informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jāņa Reira iesniegumu, kurā ir lūgts likumprojektu „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” nodot atpakaļ papildu izskatīšanai komisijā, un tas notiek saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 36.pantu.

Šis jautājums ir izšķirams pēc būtības pirms balsošanas par likumprojektu kopumā. Tātad mēs tagad turpināsim izskatīt likumprojektu, taču, pirms mēs balsosim par likumprojektu kopumā, ja Jānim Reiram būs iebildumi, tad tas būs izšķirams balsojot.

Tātad, lūdzu, turpiniet, Reira kungs, ar 2.priekšlikumu!

J.Reirs. 2. – deputāta Pimenova priekšlikums. Tas praktiski ir ļoti līdzīgs vai pat vienāds ar 1.priekšlikumu. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 4. – Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšlikums par 19.panta piekto daļu. Arī tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 5. – deputāta Pimenova priekšlikums. Tāds pats. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – deputāta Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 50, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā – 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 8. – Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšlikums par 19.panta 5.¹daļu. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – Publisko izdevumu un revīzijas komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 9, pret – 64, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 9. – tāds pats. Tas ir deputāta Pimenova priekšlikums. Arī nav atbalstīts.

Ņemot vērā, ka deputāti ir pieprasījuši veikt balsojumu gan par iepriekšējo priekšlikumu, gan arī par šo, es gribu paskaidrot, ka šis punkts runā tieši par to, ka neatkarīgajām institūcijām ir tiesības iesniegt Saeimā budžeta pieprasījumu, kas sastāv ikvienai no tām – ikvienai no šīm institūcijām! – no 80 lapām. Tātad, pareizinot visu neatkarīgo institūciju skaitu ar šīm „ekselī” jeb „Excel” programmā sagatavotajām 80 lapām, kas ir vienai institūcijai, mēs redzam, ka mēs vienkārši būsim spiesti veidot paralēlu budžeta veidošanas iestādi Latvijā, jā. Tātad mums tad būs divas budžeta veidošanas iestādes! Un, kā jau es teicu, mēs komisijā nolēmām – un visi tam piekrita! –, ka budžeta pieprasījums ir budžeta veidošanas instruments, un arī Satversmes tiesa norādīja, ka budžeta veidošana ir Ministru kabineta pienākums un ka Saeima budžetu tikai izvērtē un apstiprina vai noraida.

Tātad deputāta Pimenova iesniegtais 9.priekšlikums arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – deputāta Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 50, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļaujot komisijas priekšlikumā – 11.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

J.Reirs. 11. – Juridiskā biroja... Es atvainojos, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 14. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kurš paredz sakārtot numerāciju atbilstoši pieņemtajai redakcijai. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 16. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 16.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. Kolēģi! Mēs esam saņēmuši šodien Tieslietu padomes vēstuli. Tā uzskata, ka viņiem nav bijusi iespēja paust savu viedokli, jo Tieslietu padome ir koleģiāla institūcija, kuru nav iespējams pārāk ātri sasaukt.

Līdz ar to lūdzu likumprojektu „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” nodot atpakaļ Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, kur mēs uzklausīsim arī Tieslietu padomi, un nākamnedēļ Saeimas sēdē mēs varētu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots atpakaļ komisijai?

J.Reirs. Nav iebildumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad likumprojekts nodots atpakaļ komisijai.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Par Vienošanās starp Latvijas Republikas valdību un Igaunijas Republikas valdību par kopējas robežkontroles organizēšanu denonsēšanu”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (SC frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Strādāsim ar likumprojektu „Par Vienošanās starp Latvijas Republikas valdību un Igaunijas Republikas valdību par kopējas robežkontroles organizēšanu denonsēšanu”. Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu, netika saņemts neviens priekšlikums, tāpēc lūdzam jūs atbalstīt to galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Vienošanās starp Latvijas Republikas valdību un Igaunijas Republikas valdību par kopējas robežkontroles organizēšanu denonsēšanu” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Vai Strazdiņa kungam kas sakāms par procedūru?... Strazdiņa kungs, jūs esat piespiedis... Deputāt Jāni Strazdiņ, vai jūs vēlaties...? Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Par Nolīguma starp Latvijas Republikas valdību un Igaunijas Republikas valdību par valsts robežas šķērsošanas vietām un Grozījumu Nolīgumā starp Latvijas Republikas valdību un Igaunijas Republikas valdību par valsts robežas šķērsošanas vietām denonsēšanu”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (SC frakcija).

Ārlietu komisija izskatīja likumprojektu „Par Nolīguma starp Latvijas Republikas valdību un Igaunijas Republikas valdību par valsts robežas šķērsošanas vietām un Grozījumu Nolīgumā starp Latvijas Republikas valdību un Igaunijas Republikas valdību par valsts robežas šķērsošanas vietām denonsēšanu”.

Bija saņemti divi Juridiskā biroja redakcionāla rakstura priekšlikumi. Komisija atbalstīja abus priekšlikumus un aicina arī Saeimu tos atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 1. un 2. Juridiskā biroja priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Nolīguma starp Latvijas Republikas valdību un Igaunijas Republikas valdību par valsts robežas šķērsošanas vietām un Grozījumu Nolīgumā starp Latvijas Republikas valdību un Igaunijas Republikas valdību par valsts robežas šķērsošanas vietām denonsēšanu” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 1, atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Par Nolīguma starp Latvijas Republikas valdību un Lietuvas Republikas valdību par sadarbību, veicot kontroli valsts robežas apvienotajos kontrolpunktos, un Protokola par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumā par sadarbību, veicot kontroli valsts robežas apvienotajos kontrolpunktos, denonsēšanu”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (SC frakcija).

Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu un atbalstīja to.

Arī šoreiz bija saņemti divi redakcionāla rakstura priekšlikumi no Juridiskā biroja. Abi priekšlikumi tika atbalstīti.

Mēs aicinām arī deputātus atbalstīt šo likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 1. un 2. Juridiskā biroja priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Nolīguma starp Latvijas Republikas valdību un Lietuvas Republikas valdību par sadarbību, veicot kontroli valsts robežas apvienotajos kontrolpunktos, un Protokola par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumā par sadarbību, veicot kontroli valsts robežas apvienotajos kontrolpunktos, denonsēšanu” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Muitas likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.220/Lp10 – „Grozījumi Muitas likumā”. Komisija trešajam lasījumam ir saņēmusi divus priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas papildina abreviatūru TARIK ar izskaidrojumu, ka tas ir apvienotā Kopienas tarifa apzīmējums. Komisija šo priekšlikumu izskatīja un atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 2. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums – paredz papildināt spēkā stāšanos... noteikt, ka likums stājas spēkā šā gada 1.jūlijā.

Komisija atbalstīja šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Muitas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Muitas likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Satversmes tiesas likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Labrīt, godātie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja vairākus priekšlikumus.

1.priekšlikums ir precizējošs, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 2. – deputātes Čepānes priekšlikums. Tas ir vērsts uz to, lai Satversmes tiesa lietas skatītu pilnā sastāvā arī tad, ja tiek apšaubīta pašvaldību saistošo noteikumu atbilstība Satversmei. Pagaidām šīs lietas tiek skatītas trīs tiesnešu sastāvā.

Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 3. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas iesniegts sakarā ar to, ka lietas pēdējos gados tiek izskatītas galvenokārt tikai rakstveidā. Šeit tiek piedāvāta Satversmes tiesai iespēja atsevišķos gadījumos lietas skatīt arī publiskā procesā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. Un 5. – Juridiskā biroja priekšlikums saistībā ar likuma grozījumu spēkā stāšanos. Arī tas ir atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Satversmes tiesas likumā” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Artūrs Rubiks.

A.Rubiks (SC frakcija).

Labrīt, kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.922. Likumprojekts „Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā”.

Komisija ir saņēmusi divus priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Rubiks. Un 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Rubiks. Paldies.

Lūdzu balsot par minētā likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Arvils Ašeradens.

A.Ašeradens (frakcija „Vienotība”).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Izskatīsim trešajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”.

Komisija kopumā ir saņēmusi 33 priekšlikumus.

1.priekšlikums, ko iesniedzis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis, ir atsaukts.

2.priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 3.priekšlikums. To iesniegusi Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāre Dana Reizniece-Ozola. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Ašeradens. 4. – ekonomikas ministra Arta Kampara priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 5. – Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 7. – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Raimonda Vējoņa priekšlikums. Ir atsaukts.

8. – Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Ir redakcionāli precizēts un atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 9. – Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 11.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Ašeradens. 10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 11. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 12. – Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 13. – ekonomikas ministra Arta Kampara priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 14. – ekonomikas ministra Arta Kampara priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 15.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Ašeradens. 15. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens.16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 18. – Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Ašeradens. 19. – Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 20. – ekonomikas ministra Arta Kampara priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 21. – ekonomikas ministra Arta Kampara priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Ašeradens. 22. – Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 23. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 24. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Raimonda Vējoņa priekšlikums. Ir atsaukts.

Un 25. – Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Ašeradens. 26. – Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 27.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Ašeradens. 27. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 28. – Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 29. – Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 30. – ekonomikas ministra Arta Kampara priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 31. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 32. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 33. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. Kopumā komisija likumprojektu ir atbalstījusi.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

A.Ašeradens. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi likumā „Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās””, trešais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (SC frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās””.

Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu trešajā lasījumā. Nebija saņemts neviens priekšlikums. Ārlietu komisija atbalstīja šo likumprojektu un aicina arī deputātus atbalstīt to.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Silva Bendrāte.

S.Bendrāte (frakcija „Vienotība”).

Cienījamie kolēģi! Arī šis likumprojekts „Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” ir saistīts ar Eiropas direktīvas pārņemšanu. Un tas pamatā attiecas uz tā sauktajiem zilās kartes īpašniekiem, trešo valstu pilsoņiem, kuri uz laiku ir nodarbināti kādā no dalībvalstīm augsto tehnoloģiju jomā, īsi sakot, augsti kvalificētas nodarbinātības jomā. Tie ir augsta līmeņa speciālisti. Un, ja nu šajā laikā gadās tā, ka šie cilvēki zaudē darbu, tad šie grozījumi paredz kārtību, kā konkrētajā dalībvalstī nodrošināt sociālo aizsardzību šiem cilvēkiem, arī bezdarbnieka pabalstu.

Tie ir apmēram... Mēs, Sociālo un darba lietu komisija, arī uzzinājām, ka tādi šobrīd Latvijā varētu būt aptuveni 100 cilvēki. Un šiem cilvēkiem tādā gadījumā būs tiesības saņemt karjeras konsultācijas un īsu apmācību bezdarba gadījumā. Bet gan tikai kārtējā rindas galā – tātad viņiem būs nevis kādas priekšrocības, bet būs jāstājas esošajā rindā.

Mēs, Sociālo un darba lietu komisija, uzskatījām, ka šīs direktīvas iniciatīvas un precizējumus var pārņemt, un tātad atbalstījām sagatavoto likumprojektu un aicinām Saeimu atbalstīt to. Un, tā kā mums šī direktīva un šie jaunie nosacījumi ir jāpārņem līdz 19.jūnijam, mēs aicinām piešķirt likumprojektam steidzamību. (No zāles: „Nevajag steidzamību!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Saskaņā ar Kārtības rulli vispirms ir jābalso par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 4, atturas – 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

S.Bendrāte. Mēs aicinām atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – nav, atturas – 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts otrajā lasījumā.

S.Bendrāte. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu mēs aicinām noteikt 27.maiju. Mēs tādu termiņu piedāvājam. Un izskatīšana varētu notikt 2.jūnijā.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 27.maijs. Izskatīšana – 2.jūnijā.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Pirmkārt, likumprojekts paredz Finanšu ministrijai tiesības ieturēt iedzīvotāju ienākuma nodokli no zaudējumu atlīdzinājuma, kas aprēķināts saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumu, ja zaudējumi ir saistīti ar darba attiecībām vai to pārtraukšanu.

Un, otrkārt, likumprojekts paredz, ka turpmāk nodokļa maksātājam būs jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam. Proti, pirms saimnieciskās darbības uzsākšanas būs jānorāda joma, kurā nodokļa maksātājs veiks saimniecisko darbību. Šāda norma novērsīs vai mazinās nereģistrētās saimnieciskas darbības pastāvēšanas risku.

Kā zināms, darbā ņēmējiem jau ir šis pienākums – darba ņēmējus reģistrēt pirms darba attiecību uzsākšanas. Taču ar pašnodarbinātajiem tas tā vēl nav noticis. Pašreizējās normas paredz, ka var gūt ienākumus mēnesi un nereģistrēties, un tas noved pie dažādām kolīzijām.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja likumprojektu pirmajā lasījumā un atbalstīja, un lūdz Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Reirs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 24.maijs.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 24.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.840. Likumprojekts „Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja šo likumprojektu. Likumprojekta mērķis ir izveidot sistēmu, lai konstatētu fizisko personu mantisko stāvokli; tas kalpotu par atskaites punktu godīgākas un tiesiskākas sabiedrības attīstībā.

Likumprojekts nosaka fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas pienākumu, mantiskā stāvokļa deklarācijas iesniedzējus, deklarācijā iekļaujamās ziņas un iesniegšanas kārtību, kā arī deklarācijas iesniedzēju un Valsts ieņēmumu dienesta tiesiskos pienākumus. Likumprojekts paredz, ka deklarāciju iesniedz personas, kuras ir Latvijas Republikas rezidenti un kuras atbilst likumā noteiktajiem kritērijiem.

Likumprojekts paredz, ka fizisko personu pienākums ir savu mantisko stāvokli deklarēt pēc stāvokļa uz 2012.gada 1.janvāra pulksten 00.00 pēc Latvijas laika.

Komisija ļoti rūpīgi izskatīja un izvērtēja likumprojektu. Šis ir jauns likumprojekts, un debates bija ļoti garas un ilgas. Un galvenie jautājumi, par kuriem bija neskaidrības šajā likumprojektā no komisijas locekļu puses, bija jautājumi par skaidrās naudas ieskaitīšanu, jautājumi par antikvāro priekšmetu un mākslas priekšmetu deklarēšanu, jautājumi, kas saistīti ar īpašumiem ārvalstīs, un jautājumi par attālinātu reģionu rezidentu iespējām reģistrēt vai iemaksāt skaidrās naudas līdzekļus un par drošību šīs skaidrās naudas līdzekļu nodrošinājumā, par banku izvēli un tā tālāk.

Jautājumi bija nopietni. Finanšu ministrija un pieaicinātie lietpratēji, domāju, uz daudziem jautājumiem atbildēja, bet palika vēl arī daudzas neskaidrības.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nolēma noteikt likumprojektam garāku priekšlikumu iesniegšanas termiņu – tātad mēs vienojāmies to pagarināt par vienu mēnesi. Mēs tā rīkojāmies, atbalstot arī Saeimas lietpratēju lūgumu, jo šis likumprojekts ir jauns un sarežģīts. Tātad mēs lūdzam par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 17.jūniju. Taču pats likumprojekts pirmajā lasījumā komisijā tika atbalstīts bez iebildumiem.

Līdz ar to lūdzu atbalstīt arī Saeimas sēdē šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A.Šlesers (PLL frakcija).

Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Šis jautājums jau daudzu gadu garumā ir virzīts uz priekšu, arī apstādināts, un to varētu viennozīmīgi saukt par „karsto kartupeli”, kuru visu laiku mēģināja virzīt uz priekšu, bet vienmēr kaut kā rokas svila.

Man šķiet, ka šodien mēs esam nonākuši situācijā, kad šis projekts noteikti atšķiras no iepriekšējiem, bet diemžēl šajā konkrētajā projektā es kā deputāts negūstu atbildes uz vairākiem būtiskiem jautājumiem.

Sākšu varbūt ar vienu vienkāršu jautājumu, kas skar ārvalstu rezidentus. Pavisam nesen mēs esam pieņēmuši lēmumu par to, ka ārvalstu investori var saņemt uzturēšanās atļaujas, ja viņi investē mūsu ekonomikā zināmu naudas summu. Šodien mēs pieņemam lēmumu, virzot šādā redakcijā šo likumprojektu, ka ārvalstu uzņēmējiem, kuri uzsāks biznesu šeit, būs nepieciešams ne tikai uzrādīt, ka viņiem ir legāli līdzekļi, bet viņiem nāksies deklarēt visus savus īpašumus visā pasaulē un tā tālāk.

Es uzdošu jautājumu: vai mēs būsim pievilcīgāki salīdzinājumā ar citām valstīm? Es saprotu, ka ir nepieciešams apliecinājums jau uz šodienu, ka cilvēkam ir legāli līdzekļi, legāls bizness. Bet tagad, lai investētu nelielas summas Latvijas ekonomikā, tādā veidā palīdzot stimulēt ekonomiku, mēs pieprasīsim veikt deklarēšanos, kur būs nepieciešami advokāti, juristi, kuri uzskaitīs visus īpašumus, kas konkrētajam investoram ir dažādās pasaules valstīs.

Varbūt, no vienas puses, tas būtu it kā labi. Bet rodas jautājums: kas to pārbaudīs? Kā tad mēs tagad īsti pārbaudīsim, ja kādam konkrētam investoram īpašumi ir 20–30 valstīs? Kura būs tā institūcija? Vai mums budžetā ir šie līdzekļi, lai kāds brauktu un pārbaudītu, ir viņam tas īpašums tajā valstī vai nav? Un, ja runa ir par kapitāldaļām, par kaut kādu kopīpašumu, kā tas ir juridiski iespējams, – kurš to pārbaudīs? Man par to nekādas izpratnes no šā likumprojekta nav.

Likumu mēs varam pieņemt, bet, ja mēs to pieņemam ar apziņu, ka tas netiks pildīts... Nu, varbūt tad tā arī jādara.

Nākamais jautājums. 50 minimālās algas – tie ir 10 000 latu. Tātad es saprotu, ka katrs, kuram ir šāda nauda uzkrāta vai, kā te izskanēja, mājās ir kaut kādas vērtslietas, bildes vai varbūt pieclatnieki, kas no Ulmaņa laikiem uzkrāti, to visu vajadzēs sākt deklarēt.

Jautājums ir par drošību. Šo jautājumu es esmu jau daudzkārt izvirzījis, strādādams dažādās valdībās, un gribu šo jautājumu celt Saeimai priekšā arī šodien.

Kā ir ar drošību? Cilvēks, gribēdams būt godīgs Latvijas pilsonis, godīgi nodeklarēs, ka viņam ir tā manta, kuras vērtība ir tie 10 tūkstoši. Nu, 10 tūkstoši – tas nav miljons. Mēs savulaik teicām: „Lai deklarējas visi tie, kuru mantas vērtība ir vismaz 1 miljons latu!” Nu, varam jau to slieksni samazināt līdz pusmiljonam vai varbūt līdz 100 tūkstošiem, bet ne jau līdz 10 tūkstošiem, godājamie kolēģi! Sanāks tā, ka tagad daudzi cilvēki, godīgi būdami, to visu deklarēs, un radīsies jautājums – kur šie dati uzglabāsies? Vai tie būs Nacionālajā bibliotēkā, kur visi varēs iet un tos lasīt? Vai varbūt tie būs tajā VID datubāzē, no kuras Neo automātiski visu to informāciju izpumpēs? Kā mēs aizsargāsim tos pensionārus un visus pārējos, kuri godīgi uzrādīs visu šo informāciju? Man ir sajūta, ka tad mēs nonāksim līdz tādai situācijai, ka... Es uzskatu, ka, pieņemot šo likumu šādā redakcijā, mēs neatbildam uz būtisku jautājumu – jautājumu par drošību, pilsonisko drošību. Šādu jautājumu mēs sagaidīsim no šiem cilvēkiem.

Ja mēs gribam runāt par to, ka tomēr deklarēšanās ir nepieciešama, tad ir jāapzinās, ka, redziet, ļoti bieži mēs dzirdam, ka kāds sirmgalvis nosists tāpēc, ka viņu gribēja aplaupīt. Atņēma 100 latus vai pat tikai 10 latus. Tādu gadījumu ir ļoti daudz. Tagad mēs uzrādīsim, kuri ir tie sirmgalvji, pie kuriem var iet un viņus aplaupīt. Tiks uzskaitīti visi, kuriem ir kādi uzkrājumi, un laupītājiem nebūs vairs jāiet pie tiem, kuriem mājās nekā nav. Jautājums par drošību ir primārs!

No otras puses. Ja mēs gribam, lai tiešām notiek deklarēšanās Latvijā, un ja mēs gribam uzzināt par cita īpašumu, nu tad neliksim tur nekādas 50 minimālās algas, bet liksim, lai visi deklarējas! Lai nodeklarējas pilnībā visi, kas Latvijā dzīvo! Lai vismaz tad visiem vienāda tā situācija, ka kāds var uzzināt! Ja tu esi nodeklarējis, tad, pēc definīcijas, vismaz 10 tūkstošu vērtībā kaut kāda manta tev mājās ir atrodama. Lai tad deklarē visi un lai tad ir tā kā loterijā: ja kāds iet kādu aplaupīt, tad viņš vismaz nezina, vai viņa nolūkotajam upurim ir mājās mantas 10 tūkstošu vērtībā vai nav.

Godājamie kolēģi! Protams, varbūt tas šķiet smieklīgi, bet man šis jautājums tiešām nav smieklīgs. Man šķiet, ka, drošības tēmu neapsprieduši, mēs radīsim problēmu. Un, ja kāds iedomājas, ka tādā veidā pēkšņi valsts iekasēs vairāk nodokļu, tad atgādinu: ziniet, ir divas ekonomikas, par kurām tagad aizvien biežāk tiek runāts. Viena ir tā sauktā pelēkā – tā, kurā kaut kādā veidā izvairās no nodokļu maksāšanas. Un otra ir tā sauktā melnā, kurā, kā saka, vairs nav vispār nekādas grāmatvedības, nekā; tur starp pircēju un pārdevēju ir tikai skaidrās naudas norēķini, kuri neuzrādās, un mēs varam mēģināt kādu pie rokas pieķert.

Godājamie kolēģi! Mēs dzīsim valsti no pelēkās ekonomikas melnajā ekonomikā, ticiet man, jo tagad, pēc Neo skandāla, pēc visa tā, kas ir bijis, mēs neatbildam uz jautājumu, kur glabāsies visi šie dati un kurš uzņemsies atbildību – nevis kaut kādu politisko atbildību, bet reālu atbildību! – to cilvēku priekšā, kuri uzticēs šos datus. Šobrīd es nerunāju par deputātiem. (Visi klātesošie deputāti deklarējas. Mēs visi to darām. Šajā jautājumā mēs neesam ieinteresētās personas, jo mēs, tie, kas esam politikā, ilgstoši deklarējam, katru gadu deklarējam, savus īpašumus, naudas uzkrājumus, un tā tālāk.) Runa ir par sabiedrību kopumā. Man šķiet, ka tas, ka ir vēlme tagad mēneša laikā „izdzīt cauri” parlamentam kaut ko tādu un pieņemt šādā redakcijā, – tas ir vairāk nekā ārprāts! Es domāju, ka it sevišķi tagad, kad tuvojas Valsts prezidenta vēlēšanas, ir dažādas citas prioritātes valstī. Noteiksim termiņu vismaz līdz rudenim, un tad katra partija, frakcija varētu nopietni izdebatēt, valdība varētu vēlreiz nākt ar ziņojumu, valdības vadītājs jeb premjers no šīs tribīnes izklāstītu precīzi sabiedrībai, kādā veidā tiks nodrošināta drošība šiem datiem, lai Neo... lai tie divi, trīs, četri vai pieci gadījumi netiktu atkārtoti, un tad mēs varēsim lemt! Šodien mēs sakām tā: „Nu atvērsim savus maciņus, parādīsim, kas mums ir kabatās, parādīsim, kas mums mājās kaut kur noslēpts!” Taču bez drošības aspekta šo jautājumu izskatīt nevar.

Un tieši tāpēc man šķiet, ka šodien ir nepieciešams tomēr neatbalstīt šo konkrēto redakciju, bet, ja koalīcija tomēr nolemj atbalstīt, tad tomēr vajag lemt par termiņu, pieņemsim, 30.septembri, lai pa vasaru var kārtīgi pastrādāt. Un tad, kad jau atsāksies rudens sesija, mēs varēsim nonāk līdz tai būtībai. Es personīgi uzskatu, ka ir vai nu jāpaceļ šī latiņa augstāk... 10 000 nav šis līmenis. Noteiksim kaut vai 100 000, ja neatbalstām miljonu vai pusmiljonu... kaut vai 100 000, kas tiešām tad varētu attiekties uz kaut kādiem turīgiem cilvēkiem. Vai arī tad lai deklarējas pilnīgi visi! Tad mēs vairs neskaitām, kuram un cik naudas ir kabatā. Visi deklarējas, un tad visi ir pilnīgi vienādi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Šlesera kunga domu gaita bija tik oriģināla, ka man bija grūti tai līdzi izsekot. Bet vienu lietu gan es uztvēru – rūpes par drošību.

Un tad nu jāsaka, ka šajā zālē tradicionāli sēž simts cilvēki, kuri visi deklarējas. (No zāles dep. A.Bērziņš (PLL): „Jā!”) Vairāki no viņiem deklarē arī skaidrās naudas uzkrājumus. Paldies Dievam, pagaidām neviens nav nosists. Bet, Šlesera kungs, ja jūs esat iesniedzis VID arī valsts amatpersonas deklarāciju par pagājušo gadu, tad, it īpaši pēc visiem Neo skandāliem, tā bija liela vieglprātība. Varbūt labāk maksāt sodu par šā likuma pārkāpumu?

Godātie kolēģi! Runājot par skaidrās naudas uzkrājumiem mājās vai naudas uzkrājumiem, kuri tiek turēti kredītiestādē, es domāju, ka katrs no mums saprot, kurā gadījumā ir lielāka un kurā gadījumā ir mazāka drošība. Tiesa gan, šajā likumā, šajā likumprojektā, ir viena vājā vieta, jo skaidrās naudas uzkrājumi, kas ir jāieskaita kredītiestādes kontā uz gadu mijas brīdi, nozīmē, ka līdz tam tā ir jāpaņem no slēptuves. Un, ja slēptuve ir dārzā, tad zeme ir sasalusi. Tad gan, kad tiks kurināts ugunskurs, lai atkausētu to vietu un varētu kaut ko izrakt, visi ļaunprāši to laikus redzēs...

Tāpēc, godātie kolēģi, es gribu iebilst pret Šlesera kunga ierosinājumu par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu. Jo ātrāk mēs pieņemsim šo likumu, jo lielākas mums ir izredzes, ka pilsoņi varēs sagatavoties un izrakt naudas podus, kamēr zeme vēl nav sasalusi, un tas būs daudz diskrētāk. (Aplausi.)

Runājot par to otro ierosinājumu, ka ir jādeklarējas absolūti visiem. Tā ir otra metode, kuru vienreiz jau „ļoti sekmīgi” realizēja premjers Kalvīša kungs. Sākumā bija diskusijas par „slieksni”, no kura ir jādeklarējas, un tad Kalvīša kungs ļoti autoritatīvi paziņoja: „Kādas muļķības! Jādeklarējas ir absolūti visiem!” Un tad ar šo metodi šo likumu arī noraka. Un tas joprojām „marinējas” turpat, kur „marinējās” līdz tam.

Tā ka ir divas metodes. Viena metode, kuru Šlesera kungs, atklāts puisis būdams... Viņš piedāvāja abas metodes šeit, no tribīnes... Viena, ka deklarējamies no miljona, lai gan tas ir bezjēdzīgi, jo lielākajai daļai tātad... nu, visa pelēkā ekonomika paliek tur, kur tā ir. Un otra, ka deklarējas absolūti visi. Tātad „norok”, neko nepieņem, un rezultāts nemainās. Šlesera kungs ļoti centīgi pūlējās aizstāvēt esošo kārtību, lai absolūti nekas, Dieva dēļ, nemainītos, jo, Dieva dēļ, ja valsts uzzinās, kas pieder tās pilsoņiem (No zāles dep. A.Šlesers: „Valsts vai bandīti?”), tad taču būs daudz grūtāk šmaukties.

Un vēl viena piebilde par to, ka deklarējas absolūti visi. Godātie kolēģi! Ja šis likums paredz to, ka nav jādeklarējas... (No zāles dep. A.Šlesers: „Kas atbildēs par informācijas drošību, Kārli?”) Āboltiņas kundze, ja jūs nodrošināsiet klusumu zālē, tad man būs vieglāk runāt... (No zāles: „Replikas ir atļautas, Kārli!” Zālē troksnis.)

Vai es drīkstu runāt tālāk? (No zāles: „Jā!”)

Godātie kolēģi! Tā kā šis likumprojekts paredz, ka ir jādeklarējas visiem tiem, kam pieder manta vai ir skaidrās naudas uzkrājumi, kas nav zināmi Valsts ieņēmumu dienestam vai citām valsts iestādēm, tad, ja persona nedeklarējas, viņa automātiski ir deklarējusi, ka viņai nepieder šādi uzkrājumi, un līdz ar to tas patiesībā nozīmē to principu, ka šī deklarēšanās ir vispārēja.

Protams, šajā likumprojektā ir dažas detaļas, kuras mums vajadzētu pilnveidot uz otro lasījumu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē es arī mēģināju par tām runāt. Mums būs jāiesniedz daži priekšlikumi, kas varētu precizēt to vai citu normu un padarītu šo deklarēšanos precīzāku, saprotamāku un grūtāk apejamu, un es ļoti ceru, ka – par lielām sirdssāpēm Šlesera kungam! – mēs šo likumu sekmīgi šajā gadā varēsim pieņemt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Manā uzstāšanās droši vien nebūs tik daudz dramaturģijas kā Šadurska kungam.

Es katrā ziņā atbalstu šā likumprojekta nodošanu turpmākajai skatīšanai. Es uzskatu, ka jau sen ir laiks pieņemt šādu likumprojektu, bet ir konkrēti iebildumi un apstākļi, kuri, manuprāt, ir svarīgi un vērā ņemami. Ir runa par skaidrās naudas ieguldīšanu komercbanku kontos. Līdz šim nav skaidrs, kādēļ tas tomēr ir jādara. Laikā, kad mēs iztirzājām šo likumprojektu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, es labi sapratu – un eksperti un likumprojekta autori apliecināja –, ka mana izpratne par to, ka nauda ir jāiegulda kontā un tur pēc tam jāatstāj, nebija pareiza. Jebkurš, kas savu skaidrās naudas krājumu atnesis uz banku un ieguldījis kontā, jau nākamajā dienā var šo naudu izņemt, paņemt atpakaļ un atkal dārziņos atstāt. Neviena norma neprasa, lai tāds ieguldītājs šo naudu atstātu komercbankā. Taču es gribu jums pateikt, ka tomēr lielākais Latvijas komercbanku klientu skaits šo normu tā nesapratīs un nesaprata arī līdz šim.

Bet, ja tomēr nav pieprasīts atstāt naudu kontā, tas nozīmē, ka vispār šīs rīcības nepieciešamība izskatās visai šaubīga. Kādēļ nauda jānes uz banku, ja to vienkārši var deklarēt uz papīra, kas iesniedzams Valsts ieņēmumu dienestā vai citā valsts iestādē?

Līdz ar to prasība, ka nepieciešams veikt skaidrās naudas ieguldīšanu komercbanku kontos, izskatās vienkārši kā komercbanku interešu lobēšana. Man nav nekā pret komercbankām, bet man liekas, ka, veicot tādu svarīgu un vērienīgu valsts mēroga pasākumu kā skaidrās naudas deklarēšana, tomēr vajadzētu atrast iespēju kaut kā nodemonstrēt šo naudu, izmantojot valstij piederošu kredītiestādi vai citu līdzīgu finansiālu struktūru, nevis mēģināt kaut kā pabalstīt šajos grūtajos laikos komercbankas. Manuprāt, tas būtu pareizāk.

Otrs jautājums. Likumprojektā ir prasība, lai tiktu deklarēti arī citi īpašumi, piemēram, antikvāri mākslas priekšmeti, dārglietas, pastmarku kolekcijas, un tā tālāk – viss tas, kas patiešām ir lielā vērtē šai vai tai ģimenei. Katram no mums mājās stāv antikvāri priekšmeti vai varbūt ir pastmarku kolekcijas vai šis vai tas. Vai kāds zina, kāda vērtība ir šiem antikvārajiem priekšmetiem un šīm dārglietām? No šā likumprojekta izriet, ka katram pašam būs par to jāparūpējas – būs jāatrod vērtētājs, kas vērtēs šīs vērtības. Tās būs papildu rūpes, kas, manuprāt, tikai uzkraus papildu slodzi Latvijas iedzīvotājiem.

Un pēdējais. Mēs jau sen runājam par to, ka vajadzētu tomēr nodrošināt fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanu, bet nu rodas jautājums: vai tas nav tomēr citādāk, nekā to paredz šis likumprojekts? Jo, ja personai pieder, piemēram, 10 tūkstoši latu skaidrā naudā, viņš vai viņa varētu taču sadalīt šo naudu ar laulāto, un līdz ar to šī summa būs mazāka un nevienam, ne viņai, ne viņam, nebūs jādeklarē šī summa. Varbūt tomēr vajadzētu paredzēt nepieciešamību deklarēt nevis fiziskās personas mantisko stāvokli, bet ģimenes mantisko stāvokli.

Es gribu pievērst jūsu uzmanību tam faktam, ka mūsu likumdošanā jau pastāv tādas iespējas; piemēram, nosakot trūcīgo personu vai maznodrošināto personu statusu, mēs vērtējam tieši ģimenes mantisko stāvokli un ģimenes ienākumus. Man liekas, tas ceļš ir labāks... un tas tostarp stiprina arī ģimenes institūciju mūsu valstī. Man liekas, ka tas būtu pareizi.

Šo likumprojektu es atbalstu un aicinu arī Saeimu rīkoties tāpat.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Atim Lejiņam.

A.Lejiņš (frakcija „Vienotība”).

Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Kā tas nākas, ka visās citās valstīs jau sen šitādas deklarācijas ir ieviestas? Paskatieties, kur brauc mūsu darba meklētāji – uz Angliju, Vāciju, Zviedriju... tagad varbūt uz Vāciju vai Īriju. Tur visur ir deklarēšanās sistēmas. Kad es dzīvoju Amerikā, es deklarēju, kad es dzīvoju Zviedrijā, es deklarēju. Visur, kur es dzīvoju, es deklarēju.

Tagad par drošību. Pajautāsim: vai tie mūsu tautieši, kuri strādā Īrijā vai Anglijā, tur jūtas nedrošāki? Un beigu beigās, ja teiksim: „Jā, bet mēs esam pēcpadomju valsts...” Bet, piedodiet, tā nav, jo Igaunija šito jau sen ir pieņēmusi. Vai tur cilvēki dzīvo nedrošāk? Piedodiet! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es atceros, ka, gatavojoties 6.Saeimas vēlēšanām 1995.gadā, Tautas saskaņas partija iekļāva savā priekšvēlēšanu programmā punktu par to, ka ir nepieciešams pieņemt nulles deklarācijas. Arī citām partijām jau toreiz visur programmās bija tāds punkts.

Pagājuši 16 gadi, bet mēs joprojām turpinām apspriest šo pašu jautājumu. Nu, piedodiet, tas ir kauns mums kā likumdevējiem!

Kur ir tā problēma?

Visamizantākais ir tas, ka neviens jau neiebilst. Es visus 16 gadus ne no viena deputāta, ne no viena deputāta kandidāta nedzirdēju, ka „nē, es iebilstu pret šā likuma pieņemšanu”. Visi ir „par”, bet likums nav pieņemts. Kāpēc? Tieši tāpēc, ka šie projekti ir izveidoti tādā veidā, ka tur ir iestrādāti, nu, teiksim tā, apšaubāmi momenti, kas izslēdz godīgu likuma īstenošanu. Mēs nonācām līdz zināmam posmam – līdz pirmajam lasījumam, kā tas ir tagad, un tad sākās runas: „Bet kā mēs to īstenosim? Nu, tā nevar! Vēl jāpadomā...” Un tā tas turpinās 16 gadus!

Es piekrītu tam, ko teica Pimenova kungs. Es varētu daudz ko papildināt. Es lielā mērā piekrītu arī Šlesera kunga kritikai, bet mēs nekādā gadījumā nevaram tagad noraidīt šo likumprojektu, jo šobrīd vēl nav tā īstā pārbaude mums kā likumdevējiem. Īstā pārbaude būs otrajā lasījumā, kad mēs mēģināsim labot tās kļūdas, nepilnības un varbūt apzināti ieliktos slazdus, kas, neapšaubāmi, ir šajā likumprojektā. Un tad mūsu balsojumi parādīs, cik mēs esam nopietni un cik mēs esam godīgi.

Es aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un ļoti nopietni padomāt par priekšlikumiem uz otro lasījumu. Un tad jau otrais lasījums parādīs, kas ir kas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aināram Šleseram, otro reizi.

A.Šlesers (PLL frakcija).

Godājamie kolēģi! Es piekrītu Pimenova kungam, ka šajā likumā tiešām ir lietas, kuras nepieciešams uzlabot. Bet es nevaru piekrist tam, ka mums šī iedibinātā prakse ir jāturpina, – ka par likumprojektiem, kuri ir sagatavoti tādā formā, par kuru principā kopumā balsot nevar, mēs balsojam tikai tāpēc, lai virzītu uz nākamo lasījumu. Pamatlasījumam tomēr ir jābūt sagatavotam, lai kopumā tas būtu atbalstāms, un pēc tam mēs varam veikt kaut kādus grozījumus.

Es saprotu Šadurska kunga bažas par tām trīslitru bundžām un dārziem. Mēs varam, protams, to lietu līdz absurdam novest, bet... Ir viens jautājums: kāpēc tad jūs, Šadurska kungs, konkrēti no šīs tribīnes nerunājat par... un arī Reira kungs, kas virza šo likumprojektu, nerunā par drošības aspektu? Es pacēlu jautājumu par drošību. Mēs varam piesaukt Lielbritāniju un citas Eiropas valstis, bet, godājamie kolēģi, mēs laikam pārāk ātri aizmirstam tos notikumus, kas norisinās Latvijā. Pavisam nesen Jēkabpilī policisti, kuri mēģināja aplaupīt spēļu zāli, nonāca tādā situācijā, ka notika apšaude. Kāds gāja bojā, un galu galā iznāca tā, ka policisti ar ieročiem cīnījās savā starpā. Mēs neesam kliedējuši bažas, ka kaut kas policijā ir mainījies. Iekšlietu ministre demisionē, tomēr vēl daudzus mēnešus pilda kādu īpašu misiju, bet pirms aiziešanas nav šeit bijis ziņojums par to, kas ir izdarīts, un par to, vai situācija kļuvusi drošāka.

Šadurska kungs, nav runa par esošajiem deputātiem! Ne par mani, ne par jums. Mēs sen jau deklarējamies un to esam darījuši daudzu gadu garumā. Runa ir par tiem cilvēkiem, kuri nekad nav deklarējušies, kuri pirmo reizi to darīs un centīsies uzticēties šai valstij, centīsies palīdzēt tai. Viņi uzskatīs, ka viņi dara labu darbu. Jautājums: kā mēs nodrošināsim šīs informācijas drošību? Lejiņa kungs! Mēs varam piesaukt visas valstis, bet, lūdzu, nāciet un no šīs tribīnes paskaidrojiet, ko valdība, ko Iekšlietu ministrija ir izdarījusi, lai neatkārtotos tādi gadījumi, ka policisti savā starpā šaudās un nošauj viens otru! Kas ir izdarīts, lai kaut kas uzlabotos? Es uzskatu, ka principā pat ne iekšlietu ministrei, jo viņa taču ir paziņojusi par savu demisiju, bet gan premjeram šeit vajadzēja tribīnē stāvēt, vajadzēja nākt klajā ar nopietnu ziņojumu par situāciju tieši drošības struktūrās, par to, kas ir uzlabots, ko šī valdība ir izdarījusi. Premjeram būtu mums jāpasaka: „Es, Valdis Dombrovskis, uzņemos pilnu atbildību par to, ka šis konkrētais likumprojekts neapdraud nevienu Latvijas sabiedrības pilsoni. Un šeit ir mehānisms!” Jo nepietiek ar vienkāršu politisko vāvuļošanu, nepietiek ar to, ka pasaka: „Es garantēju.” Šoreiz runa ir par mehānismu, un es prasu atspoguļot to no šīs tribīnes. Ja tas ir Valsts ieņēmumu dienests, tad jautājums: vai tiešām šī informācija būs pasargāta? Kādā veidā tā tiks pasargāta? Man šķiet, ka nevar būt tā, ka mēs dzīvojam it kā demokrātiskā valstī, bet KGB principi joprojām ir. Ka sabiedrībai nav jāzina, kā tiek nodrošināta drošība.

Paraudzīsimies, piemēram, uz Skandināviju! Lejiņa kungs, gan Zviedrijā, kur jūs esat dzīvojis, gan Norvēģijā – es esmu dzīvojis Norvēģijā – informācija ir pieejama ļoti plaši, vēl plašāk, nekā tas paredzēts šajā likumprojektā, bet ir viena lieta: tur ir skaidri atrunāts mehānisms, ir padomāts par drošības aspektiem, par to, kādā veidā reaģē policija un citas drošības struktūras, ja kaut kas tāds valstī notiek. Pie mums tikko bija gadījums... Es saprotu to, ka valsts valodā ir jārunā, jāziņo. Bet, ja kāds izmisis cilvēks zvana un saka, ka viņu mēģina aplaupīt, un ja viņš to pasaka krievu valodā, tad diemžēl šim cilvēkam nekāda aizsardzība netiek nodrošināta. Es labi apzinos, ka ir momenti, kurus mēs nevaram paredzēt likumā, bet...

Godājamie kolēģi, par drošības situāciju valstī, par to, kā tiks aizsargāts katrs indivīds, te būtu nepieciešams premjera ziņojums. Un tieši tāpēc es aicinu: nevis mēneša laikā pieņemsim šo likumprojektu, bet, tā kā trīsarpus gadi vēl ir atlikuši, ko šai Saeimai strādāt, noteiksim normālu termiņu – 30.septembri! Tā nebūs novilcināšana. Premjers sagatavosies, nāks ar visiem šiem ziņojumiem, un tad Saeima varēs lemt. Ja mēs uzskatām, ka mēs varam kārtējo brāķi apstiprināt un pēc tam otrajā lasījumā pielabot, tad, ticiet man, tas viss beigsies tā, kā tas jau ir bijis ar iepriekšējiem likumiem: stumj uz priekšu, lai gan visas lietas nav kārtīgi pārdomātas, un galarezultātā nepieņem neko.

Tā ka, lai pieņemtu tomēr šo likumu, mēģināsim šo likumprojektu sakārtot tā, lai Latvijas sabiedrībai būtu skaidras atbildes – un pirmām kārtām tieši par drošības aspektiem! Un, Kārli, lūdzu, nāc un pastāsti, kā tad jūsu partija nodrošinās šo drošību! Vai nodrošinās to tā, kā tas ir bijis Jēkabpilī, vai tomēr kāds uzlabojums ir gaidāms?

Sēdes vadītāja. Paldies, Šlesera kungs!

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL–TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Šlesera kunga izteikumi un rūpes par pensionāru drošību, investoru labklājību man atgādināja ainas no „Sīpoliņa piedzīvojumiem”, kur barons Citrons savas darbības motivēja ar rūpēm par tautas labklājību... nu, īstenībā mērķi, protams, bija gluži citi.

Šeit es saskatu zināmu līdzību, un es domāju, ka arī pārējie kolēģi tieši tāpat. Vai mēs vēlamies šo lietu sakārtot vai ne... (No zāles dep. A.Šlesera starpsaucieni.)

Bet ir kāds racionālais grauds gan, ko es saskatīju. Ziniet, tad, kad Šlesera kungs saka: „Kurš tad pārbaudīs, kur mums ir tie investoru resursi? Kurš viņu piederošos īpašumus pārbaudīs Kaimanu Salās vai kur citur?” man liekas, ka vajadzētu uz otro, varbūt uz trešo lasījumu grozījumos iekļaut zvērestu. Investoriem, kad viņi būs aizpildījuši šo deklarāciju, vajadzēs zvērēt, ka viņiem nekur citur nekādu īpašumu nav. Un tad, ja pēkšņi tie tomēr atradīsies, mēs zināsim, ka tie viņiem nepieder, ka tā ir bezpersonas manta un pienākas valstij.

Protams, ka likumprojekts ir uzlabojams. Viennozīmīgi! Darīsim to un pieņemsim!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilzei Viņķelei.

Vai jums pietiks ar 11 minūtēm?

I.Viņķele (frakcija „Vienotība”).

Ir aizkustinoši dzirdēt, ka par pensionāru, kā jau arī kolēģis Parādnieks teica, drošību... ka pensionāriem, kuri, par citiem likumprojektiem diskutējot, mums mirst badu un nevar sagaidīt pensijas dienu, pēkšņi, izrādās, ir apslēpta manta zeķē, dārzā un vēl kaut kur. Ļoti aizkustinoši, ka par šiem ļaudīm ārkārtīgi rūpējas turīgi un ļoti turīgi ļaudis. Arī ļaudis, kuru kapitāla izcelsme ir bijusi ļoti savdabīga – vai nu uzkrājumi no puķu audzēšanas, vai ļoti veiksmīgi darījumi ar uzņēmumu akcijām... Un tā tālāk.

Šlesera kunga runā, man šķiet, uzmanības vērtas ir trīs... vismaz trīs atziņas, proti (citēju): „Mēs neesam kliedējuši bažas, vai situācija ir mainījusies.” Piekrītu! Mēs neesam kliedējuši bažas, ka Saeima ir spējīga pieņemt tādu regulējumu, kas skaidri un nepārprotami valstī deklarē tās iedzīvotāju mantas izcelsmi.

Ir momenti, ko nevar ielikt likumā. Tiesa, Šlesera kungs! Likumā nekādā veidā nevar ielikt politiķa pienākumu būt atbildīgam, būt atklātam un nebūt liekulīgam. (No zāles dep. A.Šlesers: „Par drošību, lūdzu! Par drošību!”)

Par drošību. Jūs minējāt... Šlesera kungs minēja šādu vārdu virknējumu, ka pilsoniskā drošība, lūk, tikšot apdraudēta. Manu pilsonisko drošību ļoti lielā mērā apdraud valsts, kurā ir augsti korupcijas riski, kur ir iespēja gan vienkārši biznesa cilvēkiem, gan politiķiem, kaut arī tie ir deklarējuši amatpersonu deklarācijās savu mantisko stāvokli, joprojām saglabāt pietiekami lielu „atvērtu durvju” iespēju, kur mēs neuzrādām ne savus ienākumus, ne mantas izcelsmi. Šis ir ļoti nopietns pilsoniskās drošības apdraudējuma aspekts. Ļoti nopietns!

Korupcijas riski, manuprāt, ir nesalīdzināmi lielāks pilsoniskā un valstiskā apdraudējuma aspekts nekā Šlesera kunga rūpes par potenciālajiem „caurumiem” VID datubāzēs. Šī informācija tāpat kā informācija par mūsu deputātu mantisko stāvokli tiks glabāta VID. Neo sniegtā mācība ir bijusi ļoti skarba. VID kapacitāte ir pilnveidota. Datubāzu drošības auditi ir veikti, un tie joprojām tiek pilnveidoti. (No zāles dep. A.Bērziņš (PLL): „Kā konkrēti?”)

Un vēl. Šlesera kunga ārkārtīgi spēcīgā puse ir spēja ļoti precīzi pildīt PR grāmatās, ābecēs rakstītos pamatpostulātus. Un viens no tiem ir tāds, kā jebkuru ideju pārvērst un novest līdz absurdam. Un šeit šodien tribīnē mēs redzējām šo paraugstundu. (No zāles PLL frakcijas deputātu starpsaucieni: „Par drošību!”)

(Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL–TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Pirms sešpadsmit gadiem, kad es biju tieslietu ministrs un Andris Šķēle bija Ministru prezidents, es nācu klajā ar šo iniciatīvu, jo Pasaules Bankas aktivitātes tieši šādos un līdzīgos jautājumos šeit, Latvijā, izvērsās diezgan plašā frontē, un šī iniciatīva par sākumdeklarēšanu saskārās ar milzīgu pretestību. Milzīgu! Un vislielākā pretestība tika izrādīta tieši tajā aspektā, ko šobrīd cenšas pasvītrot Šlesera kungs, – proti, drošības aspektā. Šie piecpadsmit, sešpadsmit gadi ir parādījuši, ka deklarējas arvien vairāk cilvēku, arvien vairāk amatpersonu, taču drošības aspekts sevi nav attaisnojis.

Protams, par drošību ir jādomā. Taču, ja mēs šo soli nesperam, mēs dodam zaļo gaismu tiem, kas ir gan pelēkajā biznesā, gan melnajā biznesā: „Dariet tāpat, dariet vēl labāk, turpiniet!” Līdz ar to mums šis, tā teikt, ķeizargrieziens ir jāizdara. Mums ir jārada šī jaunā sistēma, un mums šis likums ir jāpieņem. Šis likums zināmā mērā amnestēs un zināmā mērā legalizēs līdzšinējos uzkrājumus, taču tā ir tā samaksa par to, lai mēs sāktu jaunu dzīvi, jaunu kārtību. Un tas būs pamats jau pilnīgas legālās prezumpcijas principu ieviešanai, kuru nevar ieviest, kamēr nav nulles deklarācijas.

Protams, man ir saprotama Šlesera kunga kvēlā degsme, aizsargājot tos investorus, kuri ierodas šeit bieži vien ar nezināmas izcelsmes finanšu līdzekļiem. Bet man ir aicinājums kolēģiem no „Vienotības”: ja reiz mēs kopā atbalstām šo sākumdeklarēšanās principu, tad tomēr vienreiz saņemiet dūšu un izsvītrojiet no Imigrācijas likuma normu par tā saukto uzturēšanās atļauju pirkšanu saistībā ar nekustamajiem īpašumiem!

Šlesera kungs aizstāv tieši šos cilvēkus, kuri iegulda nezināmas izcelsmes līdzekļus šejienes nekustamajos īpašumos. Pabraukājiet pa Pierīgu un paskatieties jaunajos rajonos, teiksim, virzienā uz Jūrmalu, tajā pašā Salienā! Paskatieties, kādi ir to mašīnu numuri, ar kurām šie investori ir iebraukuši! (No zāles dep. E.Zalāns: „Lietuvas!”) Šie numuri liecina par to, ka viņi te ir iebraukuši no Novosibirskas, Omskas, Ņižņijnovgorodas, Arhangeļskas. Un vienu rītu jūs, kolēģi no „Vienotības”, pamodīsieties un sapratīsiet, ka darbojas paļāvības princips. Šie cilvēki ir ieceļojuši legāli, ar jūsu pašu atļauju, un Šlesera kungam būs pilnīgs pamats viņus aizstāvēt, un viņam būs taisnība. (No zāles dep. A.Šlesers: „Labāk ņem bēgļus no arābu valstīm! Gan tādus atsūtīs!”)

Tā ka aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Pirms mēs reģistrējam savu klātbūtni, es jūs aicinu starpbrīdī apmeklēt jauno mākslinieku darināto mūsu portretu izstādi. Viņu darbu mēs varējām šeit vērot vairāku mēnešu garumā. Gribu gan, protams, brīdināt tos kolēģus, kuriem ir problēmas ar humora izjūtu, varbūt atturēties no šīs izstādes apmeklēšanas. (Zālē smiekli.)

Tagad vārds tiem deputātiem, kuri vēlas sniegt paziņojumus.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Zemgales.

A.Bērziņš (ZZS frakcija, Zemgales v/a).

Tas nav par mani, nē? Labi, labi!

Kolēģi, pēc septiņām minūtēm Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Juridiskās komisijas locekļiem atgādinu, ka šodien mums ir divas sēdes. Viena būs tūlīt un otra – pusdienu laikā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, lūdzu jūs uz īsu sēdi Dzeltenajā zālē tūlīt, vēl pirms izstādes atklāšanas.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

Dz.Rasnačs (10.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies ļoti daudzi deputāti: Ingrīda Circene, Rihards Eigims, Iveta Grigule, Aleksejs Holostovs, Ojārs Ēriks Kalniņš, Ivans Klementjevs, Valērijs Kravcovs, Ainars Latkovskis, Vitālijs Orlovs, Guntis Ulmanis, Jānis Urbanovičs un Mihails Zemļinskis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Stenogrammas nobeigums – Saeimas materiālu nākamajā, 36.laidienā